Anotācija (ex-ante)

Efektīva administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē nepieciešamība

Administratīvās atbildības likums nosaka administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā (AAL 2. panta otrā daļa). Tomēr administratīvā pārkāpuma procesa regulējums pamatā ir veidots atbilstoši līdzšinējai praksei, ka dokumentu aprite galvenokārt notiek papīra formā un procesuālās darbības tiek veiktas klātienē. Šāda pieeja neatbilst nedz mūsdienās raksturīgajam vai vēlamajam dokumentu aprites veidam, nedz tehnoloģiskās neitralitātes principam. Normatīvajam aktam jābūt vienlīdz piemērojamam dokumentu apritei papīra vai elektroniskā formā, procesuālajām darbībām klātienē vai izmantojot tehniskos līdzekļus u. tml. Normatīvais regulējums nedrīkst bremzēt tehnoloģiju attīstību un izmantošanu (Ķinis U. Tehnoloģiskā neitralitāte - tiesiskas valsts principa neatņemama sastāvdaļa informācijas sabiedrības laikmetā. Socrates, 2020, Nr. 1, 12. lpp.).

Projekts paredz papildināt AAL ar jaunu daļu "Administratīvā pārkāpuma process elektroniskā vidē". Tā regulēs tādus jautājumus kā APAS darbība, papīra formā esošu dokumentu pārvēršana elektroniskā formā, prasības pēc personas paraksta īstenošanu elektroniskā vidē un informācijas iesniegšanu un pieejamību e-lietas portālā, kā arī automatizētu lēmumu pieņemšanu administratīva pārkāpuma procesā. Administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē regulējums vispārīgi attiecas uz visu administratīvā pārkāpuma procesu, tostarp sodu izpildi un starptautisko sadarbību.

Dokumentu pārvēršana

Administratīvā pārkāpuma lieta veidojama, cikvien tas konkrētajā gadījumā iespējams, un glabājama elektroniskā formā. Ja dokuments sākotnēji ir sagatavots vai iegūts papīra formā, tad to nepieciešams pārvērst elektroniskā formā. Projektā paredzētas prasības dokumentu pārvēršanai, lai nodrošinātu pārvērsto dokumentu juridisko spēku.

Dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē regulē arī Arhīvu likuma 9. pants. Tāpat Arhīvu likuma 9. panta otrā daļa ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā publiskie dokumenti tiek pārvērsti elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē, pārvēršanas tehniskās prasības, kā arī kārtību, kādā glabājami iegūtie dokumenti un tiek iznīcināti pārvērstie publiskie dokumenti. Ievērojot, ka Arhīvu likumā ietvertās publisko dokumentu pārvēršanas prasības ir smagnējas, projektā tiek noteiktas prasības, lai ātri un viegli nodrošinātu administratīvā pārkāpuma lietas pārvēršanu elektroniskā formā. Projektā paredzētās dokumentu pārvēršanas prasības ir elastīgākas, ātrāk īstenojamas un atbilstošākas e-lietas mērķim nekā to paredz Arhīvu likums. Tomēr ir saglabāti Arhīvu likumā noteiktie dokumentu pārvēršanas galvenie principi. Vienlaikus projektā paredzētās prasības par papīra formas dokumentu pārvēršanu ir līdzvērtīgas Sodu reģistra likuma 26. panta 1.-3. punktā un likumprojekta "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums" (21-TA-334) pārejas noteikumos paredzētajām dokumentu pārvēršanas prasībām, neskaitot atsevišķus redakcionālus precizējumus.

Elektroniskā formā pārvērstu dokumentu apliecina ar elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk – regula Nr. 910/2014) 3. panta 10. punkta izpratnē. Saskaņā ar regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punktu elektroniskais paraksts ir elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un ko parakstītājs izmanto, lai parakstītos. Šī prasība ir pielāgotas e-lietas būtībai, lai dokumentu pārvēršanas procesu padarītu maksimāli ērtu un ātru.

Likumprojekta "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums" pārejas noteikumu 2. punktā paredzēts, ka no 2023. gada 1. janvāra ar procesiem elektroniskā vidē saistītos papīra formā iegūtos vai sagatavotos dokumentus, kas tiek pārvērsti elektroniskā formā un apliecināti ar elektronisko parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē, papildus apliecina ar pamatdarbības informācijas sistēmas izveidotu kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē. Šī prasība iekļauta projekta, paredzot attiecīgu spēkā stāšanās noteikumu.

Elektroniskā formā pārvērstajam dokumentam jānodrošina papīra formā esoša dokumenta satura attēlojums un atbilstība tam noteiktajā dokumenta glabāšanas laikā. Citiem vārdiem sakot, jānodrošina papīra formā esošā dokumenta integritāte (tā pilnīgas un nemainīgas informācijas saglabāšana). Līdz ar to pārvērstajam dokumentam jābūt aizsargātam arī pret papildinājumiem vai citām izmaiņām, neatļautu piekļūšanu un iznīcināšanu.

Tāpat ir jānodrošina iespēja pārvērsto dokumentu lasīt datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un veidot tā atvasinājumus papīra formā. Cilvēklasāms formāts ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes (sal. sk. Grāmatvedības likuma 6. panta sesto daļu).

Projekts paredz, ka papīra formā esošu dokumentu, ja tas ir pārvērsts elektroniskā formā, glabā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Šī prasība ir būtiska, lai neierobežotu personas tiesības apstrīdēt kāda dokumenta, kas tiek pārvērsts elektroniskā formā, juridisko spēku. Turpmākā rīcība ar pārvērsto dokumentu pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir atkarīga no dokumenta veida un tā nozīmes procesā (piemēram, nolēmumā izlemj rīcību ar izņemtajiem dokumentiem). Papīra formā esošu procesuālo dokumentu glabāšanas un iznīcināšanas kārtību iespējams noteikt iestādes iekšējā normatīvajā aktā.

Elektroniskā formā pārvērstam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā pārvērstajam papīra formā esošajam dokumentam. Proti, ja papīra formā esošs dokuments ir pārvērsts elektroniskā formā, ievērojot visas projektā noteiktās prasības, tad elektroniskā formā esošajam (pārvērstajam) dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā sākotnējam (papīra formā) esošajam dokumentam.

Parakstīšana

AAL nereti ir ietverta prasība parakstīt noteiktu dokumentu, kā arī personas paraksts ir gandrīz ikviena dokumenta neatņemama sastāvdaļa. Projekts paredz, ka prasība pēc personas paraksta ir izpildīta, ja dokuments ir sagatavots Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā, Tiesu informatīvajā sistēmā vai e-lietas portālā un parakstīts ar elektronisko parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē. Tādējādi šī prasība ir izpildīta arī tad, ja dokuments nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Līdz ar to projekts būtībā paredz atkāpi elektroniskā vidē no prasības, ka dokumentam jābūt pašrocīgi parakstītam (personas pašrocīgam parakstam funkcionāli ekvivalents risinājums ir tikai kvalificēts jeb drošs elektroniskais paraksts).

Projekts paredz, ka prasība pēc personas paraksta ir izpildīta arī tad, ja procesuālā darbība vai personas gribas izpaudums (piemēram, personas apliecinājums, ka tā ir brīdināta par kriminālatbildību, mutvārdu pilnvarojums pārstāvim vai aizstāvim vai tā atsaukums vai mutvārdu lūgums) ir fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem. Ievērojot tehnoloģiju attīstību un valsts pārvaldes iestāžu darba procesu uzlabošanu, administratīvā pārkāpuma procesa laikā var tikt izmantoti tehniskie līdzekļi. Tehniskie līdzekļi var tikt izmantoti, lai fiksētu notikumu gaitu vai procesa laikā veiktas darbības, nodrošinātu liecību un pierādījumu saglabāšanu, atspoguļotu procesa vai notikumu gaitu. Šobrīd jaunas tehnoloģijas ļauj to darīt, ar tehniskiem līdzekļiem audioierakstā fiksējot personas mutiskas liecības, gan arī videoierakstā vai fotoattēlā atspoguļojot noteikto darbību vizualizāciju (Macuka J. 5. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 187. lpp.). Šajā gadījumā ar tehniskajiem līdzekļiem saprotams audioieraksts vai videoieraksts.

Sodu reģistra likuma 27. panta otrā daļa šobrīd noteic, ka persona var parakstīties arī: 1) ar drošu elektronisko parakstu; 2) uz paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensora; 3) uz atsevišķas paraksta lapas; 4) ar Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku (sistēmas rīku). Drošs elektroniskais paraksts ir saprotams kā pašrocīgs paraksts (Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa). Tas jau ir normatīvi noteikts un nav nepieciešams atkārtot AAL. Savukārt parakstīšanās uz paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensora vai ar APAS pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku ir dokumentu parakstīšana ar elektronisko parakstu, kas ir paredzēta projektā. 

Projektā nav pārņemts Sodu reģistra likuma 27. panta trešajā daļā esošais regulējums, ka prasība pēc tās personas paraksta, kura piedalās procesuālajā darbībā administratīvā pārkāpuma procesā, ir izpildīta arī tad, ja amatpersona vai augstāka amatpersona ir izdarījusi atzīmi APAS par to, ka persona ir iepazinusies ar procesuālā dokumenta saturu. Šāda atzīme nekādi nav sasaistāma ar personas paraksta esību vai citādu personas gribas izteikumu.

Informācijas iesniegšana un pieejamība e-lietas portālā

E-lietas portāls ir tīmekļvietne, kas nodrošina procesos elektroniskā vidē iesaistītām personām iespēju iesniegt un saņemt e-lietas datus, ja attiecīgie procesu normatīvie akti pieļauj šādu saziņu. Procesā iesaistītā persona piekļūst un ievada e-lietas datus, izmantojot e‑lietas portālu, saskaņā ar procesu normatīvajos aktos noteikto (likumprojekta "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums" 5. un 9. pants). 

Projekts paredz, ka procesuālo dokumentu var paziņot vai nodrošināt tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietu, informējot personu par dokumenta vai lietas pieejamību e-lietas portālā, ja persona ir piekritusi izmantot šādu saziņas veidu. Persona norāda, vai piekrīt saziņai izmantot e-lietas portālu, iesniegumā, sūdzībā vai citā amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai iesniedzamā dokumentā. Procesa dalībniekam, lieciniekam un pārstāvim ir pienākums nekavējoties paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par saziņas veida maiņu. Persona, kura piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, var iesniegt dokumentus vai paziņot informāciju, izmantojot e-lietas portālu.

Tādējādi persona var izvēlēties, vai izmantot saziņai e-lietas portālu. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu vai vispār nav paudusi savu gribu par vēlamo saziņas veidu, tad piemēro vispārīgo regulējumu (piemēram, AAL 81. pants un 228. pants).

Projekts paredz, ka diena, kad tiesas spriedums ir pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāma par tiesas sprieduma paziņošanas dienu. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu kā saziņas līdzekli, tad tiesa nodrošina nolēmuma pieejamību arī tiesas kancelejā. Šobrīd AAL 228. panta pirmā daļa noteic, ka diena, kad spriedums pieejams tiesas kancelejā (šā likuma 198. panta ceturtā daļa vai 213. panta pirmā daļa), ir uzskatāma par sprieduma paziņošanas dienu. Ja administratīvā pārkāpuma process noris elektroniskā vidē, par sprieduma paziņošanas dienu ir uzskatāma diena, kad spriedums ir pieejams e-lietas portālā. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu, tad tiesa nodrošina nolēmuma pieejamību arī tiesas kancelejā sprieduma paziņošanas dienā vai, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, paziņo to uz oficiālo elektronisko adresi. Projekts neietekmē AAL 228. panta otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesības lūgt tiesu, spriedumu paziņot izmantojot elektroniskos sakarus vai pasta pakalpojumus.
 

Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma

APAS sagatavo vai augšupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītos pārvērstos dokumentus. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmo daļu valsts informācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuros norādīti vismaz: 1) valsts informācijas sistēmas pārzinis; 2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamā informācija; 3) valsts informācijas sistēmas pārzinim noteiktās funkcijas, uzdevumi un mērķi, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina, izveidojot valsts informācijas sistēmu; 4) kārtība, kādā nodod informāciju iekļaušanai valsts informācijas sistēmā; 5) nosacījumi piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Šobrīd Sodu reģistra likumā nav iekļauts viss nepieciešamais APAS kā valsts informācijas sistēmas regulējums, kā arī nepieciešams atkārtoti izvērtēt APAS iekļaujamās informācijas glabāšanas termiņu pamatotību.

Lai arī APAS citastarp nodrošina Sodu reģistrā reģistrējamās informācijas uzkrāšanu, tomēr tās pamatmērķis ir nodrošināt iestādes, amatpersonas un augstākas amatpersonas uzdevumu īstenošanu administratīvā pārkāpuma procesā, kas ir patstāvīga un īpaša valsts pārvaldes darbības forma.

Projekts paredz APAS darbībai nepieciešamo regulējumu.

APAS iestādei un tās amatpersonām nodrošina iespēju veikt administratīvā pārkāpuma procesu elektroniskā vidē. Tajā sagatavo vai augšupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītos dokumentus. Tādējādi APAS nodrošina informācijas apriti, kas nepieciešama, lai iestādes amatpersonas varētu veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Vienlaikus APAS nodrošina arī Sodu reģistrā reģistrējamās informācijas uzkrāšanu.

APAS pārzinis, proti, institūcija, kas organizē un vada šīs informācijas sistēmas darbību, ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

Saistībā ar informācijas glabāšanas termiņu šobrīd Sodu reģistra likuma 28. pants noteic: "Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros sagatavotos un lejupielādētos dokumentus Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmā glabā vienu gadu no brīža, kad saņemtas ziņas par administratīvi sodītās vai pie administratīvās atbildības saucamās personas nāvi, vai 10 gadus pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām. Datus, kas iegūti, izmantojot tehniskos līdzekļus, glabā trīs mēnešus pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām." Sodu reģistra likuma 23. pants noteic 10 gadu termiņu pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izciešanas vai izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma iestāšanās attiecībā uz ziņu glabāšanu Sodu reģistrā par administratīvo pārkāpumu izdarījušu personu. Šāds risinājums ir izvēlēts arī attiecībā par APAS dokumentu glabāšanas termiņiem pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām. Turpretī, datus, kas iegūti, izmantojot tehniskos līdzekļus, glabā trīs mēnešus pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām. Dati, kas iegūti, izmantojot tehniskos līdzekļus, attiecas uz procesuālo darbību fiksēšanas rezultātā iegūtajiem audio un video ierakstiem. Atšķirīgs glabāšanas termiņš attiecībā uz visu lietā esošo dokumentu un audio un video ierakstu glabāšanu ir pamatots ar to, ka audio un video ierakstu ilgstošāka uzglabāšana radītu ievērojamu administratīvo slogu iestādēm, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu (Likumprojekta "Grozījumi Sodu reģistra likumā" (Nr. 643/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)).

Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 4. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka personas datus glabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk, kā tas nepieciešams personas datu apstrādes nolūkos. Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ja personas dati ietverti īslaicīgi, ilgstoši vai pastāvīgi glabājamos dokumentos, tie pilnībā vai daļēji dzēšami pēc dokumentu iznīcināšanas akta saskaņošanas ar Latvijas Nacionālo arhīvu ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Īslaicīgi glabājamo dokumentu var iznīcināt (personas datus pilnībā vai daļēji dzēst) bez šāda saskaņojuma tikai tad, ja ar Latvijas Nacionālo arhīvu ir saskaņots attiecīgā dokumenta veida glabāšanas termiņš un tas ir beidzies.

Tiesībaizsardzības direktīvas 5. pantā ir noteikts, ka valstu likumdevēju ziņā ir noteikt atbilstīgus termiņus personas datu dzēšanai vai personas datu glabāšanas vajadzības regulārai pārskatīšanai. Jebkurā gadījumā šo termiņu ievērošanu nodrošina ar procesuāliem pasākumiem. Šis formulējums ļauj ieviest arī sava veida jauktu sistēmu, kur var kombinēt vispārējos maksimālos termiņus un regulāru pārskatīšanu, vai ir vajadzīgs turēt glabātos datus turpmākam periodam veidā, kas ļauj veikt attiecīgās personas identificēšanu vai pieļauj personas identificējamību (Atzinums par dažiem galvenajiem jautājumiem saistībā ar Tiesībaizsardzības direktīvu (ES 2016/680). 29. panta datu aizsardzības darba grupa, 29.11.2017., WP 258, 3. lpp.). Turklāt Tiesībaizsardzības direktīvas 5. pants ir jālasa saistībā ar 6. pantu, kurā prasīts nošķirt dažādas datu subjektu kategorijas (cietušos, lieciniekus, sodītās personas, ekspertus, citas iesaistītās personas). No obligātajām atšķirībām ir jāizriet pakāpeniskam atšķirīgu termiņu režīmam attiecībā uz dažādām datu subjektu kategorijām. Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir jāpievērš arī nepilngadīgo aizsardzībai. Esošās un turpmākās datu bāzes ir jāorganizē vai jāreorganizē tā, lai varētu veikt nepieciešamo nodalīšanu starp dažādām datu subjektu kategorijām. Tāpat esošās un turpmākās datu bāzes ir jāorganizē vai jāreorganizē tā, lai sistēmiski tiktu nodrošināta regulāra pārskatīšana, kā arī automātiska datu dzēšana pēc maksimālā glabāšanas termiņa iestāšanās (Atzinums par dažiem galvenajiem jautājumiem saistībā ar Tiesībaizsardzības direktīvu (ES 2016/680). 29. panta datu aizsardzības darba grupa, 29.11.2017., WP 258, 5. lpp.).

Administratīvā pārkāpuma procesā dokumentu un citas informācijas glabāšanas ilgums nevar būt atkarīgs no tehniskiem apsvērumiem, bet gan tās nepieciešamības procesā. Pilnībā norobežot dažādas datu subjektu kategorijas administratīvā pārkāpuma lietā nav iespējams. Atsevišķām personām ir paredzēta īpaša aizsardzība (AAL 37. pants).

Administratīvā pārkāpuma lieta pilnā apjomā ir nepieciešama administratīvā pārkāpuma procesā iestādē un tiesā. Sodu izpildes laikā nozīmīgs ir spēkā esošais nolēmums, kā arī materiāli, kas saistīti ar sodu izpildes laikā pieņemtajiem lēmumiem un rīcību, kā arī ar nolēmuma par sodu izpildi saistīto jautājumu izlemšanu (AAL 259. pants). Tāpat pastāv iespēja administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās dienas ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šis nosacījums gan neattiecas uz gadījumiem, kad jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums (AAL 249. panta trešā daļa).

Ne visos gadījumos ir nepieciešams nodrošināt piekļuvi administratīvā pārkāpuma lietai APAS aktīvajā datubāze. Lietas pieejamību var nodrošināt arī tās esība arhīvā.


 

Papildināms amatpersonu loks, kurām ir tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu

AAL 115. pantā ir uzskaitītas visas tās iestādes, kuru amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Procesa veikšanas tiesībās ietilpst tiesības uzsākt procesu, veikt izmeklēšanas darbības, piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus, izskatīt lietu un pieņemt lēmumu lietā. Iestāžu kompetences sadalījums, izskatot konkrētus pārkāpumu sastāvus, ir noteikts nozaru likumos. Ja attiecīga iestāde nav minēta AAL 115. pantā, tās amatpersonas nav tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 377. lpp.). Šobrīd AAL 115. panta pirmajā daļā nav iekļautas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, lai arī tās ir minētas AAL 115. panta ceturtajā daļā, kur noteiktas prasības izglītībai.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 35. punktu šā kodeksa 76.³ panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem AAL, kuri paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldei kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. jūlijā. Līdz tam administratīvā pārkāpuma procesu par šā kodeksa 76.¹ pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija. Šajā laikā brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības pārtraukt administratīvo pārkāpumu un aizturēt personu, kura izdara vai par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi administratīvo pārkāpumu, līdz brīdim, kad tiek noformēts ziņojums par administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma pārejas noteikumu 6. punktu šā likuma 44. pants stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem AAL, kuri paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldei kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. jūlijā. Līdz tam administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 43. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija. Šajā laikā izmeklēšanas cietuma amatpersonai ir tiesības pārtraukt administratīvo pārkāpumu un aizturēt personu, kura izdara vai par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi administratīvo pārkāpumu, līdz brīdim, kad tiek noformēts ziņojums par administratīvo pārkāpumu.
 

Projekts paredz papildināt AAL 115. panta pirmo daļu ar 6.¹ punktu, iekļaujot Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas to amatpersonu lokā, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu.

Vienlaikus projektā paredzētas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības administratīvi aizturēt personas. Saskaņā ar AAL 71. panta otro daļu administratīvo aizturēšanu var veikt tikai tam īpaši pilnvarotas amatpersonas, nevis katra amatpersona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu. Administratīvie pārkāpumi, kas būs Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu kompetencē, pēc sava rakstura ir tādi, kas var radīt nepieciešamību aizturēt personu, lai noskaidrotu tās identitāti vai pārtrauktu pārkāpumu.

Nākamās tiesas sēdes norises dienas paziņošana

AAL 220. panta trešajā daļā noteikts, ka nākamās tiesas sēdes norises dienu un laiku tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi.
Tomēr personas parakstam šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes. Piemēram, ja persona atsakās parakstīties, tas nebūt nenozīmē, ka personai tādēļ nav paziņota nākamās sēdes norises diena un laiks.

Projekts paredz izslēgt AAL 220. panta trešajā daļā vārdus "pret parakstu". Tādējādi turpmāk personai nebūs jāapliecina ar parakstu tas, ka tiesa tai ir paziņojusi nākamās sēdes norises dienu un laiku.

Neatbilstoša prasība pievienot apelācijas sūdzības norakstus

AAL 243. pants regulē apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu un kārtību. Šā panta otrā daļa citastarp noteic, ka apelācijas sūdzībai pievieno norakstus atbilstoši procesa dalībnieku skaitam. Šāda prasība neatbilst administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē mērķim.

Projekts paredz izslēgt AAL 243. panta otrās daļas otro teikumu. Līdz ar to apelācijas sūdzībai vairs nebūs jāpievieno noraksti atbilstoši procesa dalībnieku skaitam. Minētais regulējums neierobežos personu tiesības iesniegt apelācijas sūdzības papīra formā.

Ierobežotas iespējas izmantot videokonferenci

Saskaņā ar AAL 139. panta pirmo daļu amatpersona var noteikt, ka procesuālās darbības tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks vai citas personas atrodas citā vietā un nevar ierasties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietā. Saskaņā ar AAL 198. panta piekto daļu tiesnesis var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā un nevar ierasties tiesas sēdes norises vietā. Savukārt saskaņā ar AAL 219. panta pirmo daļu tiesa var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks vai liecinieks un eksperts atrodas citā vietā (nevis tiesas sēdes norises vietā).

Ievērojot minēto, šobrīd AAL ir paredzēti ierobežojoši (un pretrunīgi formulēti) priekšnoteikumi, lai varētu izmantot videokonferenci administratīvā pārkāpuma procesā – persona atrodas citā vietā un nevar ierasties noteiktā vietā. Tas samazina iespējas izmantot videokonferences, kā arī atsevišķos gadījumos var būtiski palielināt procesuālo izdevumu apmēru.

Projekts paredz rīcības brīvību amatpersonai un tiesai (tiesnesim) pēc savas iniciatīvas vai procesā iesaistītas personas lūguma izmantot videokonferenci, neatkarīgi no tā, kurā vietā persona atrodas un vai tā varētu ierasties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vai tiesas sēdes norises vietā. 

Nebūtiski trūkumi tiesas sēdes protokolā vai audioierakstā

Saskaņā ar AAL 246. panta piekto daļu apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai, ja administratīvā pārkāpuma lietā nav pilna nolēmuma, tiesas sēdes protokola vai tiesas sēdes audioieraksta. Tā ir obligāta prasība, nedodot iespēju vērtēt konstatēto trūkumu nozīmi. 

Projekts paredz, ka apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai, ja administratīvā pārkāpuma lietā:1) nav pilna nolēmuma; 2) ir būtiski trūkumi tiesas sēdes protokolā vai tiesas sēdes audioierakstā. Līdz ar to šajā gadījumā tiesai jāvērtē, vai trūkumi tiesas sēdes protokolā vai audioierakstā ir tik būtiski, ka neļauj lietu izvērtēt pēc būtības. Piemēram, nebūtu pamata atcelt pirmās instances tiesas nolēmumu, ja tiesas sēdes audioierakstā ir tikai īslaicīgi tehniski traucējumi vai protokolā nav atspoguļota kāda neliela lietas izskatīšanas daļa, kas pati par sevi neliedz lietu izskatīt pēc būtības.

Redakcionālas neprecizitātes AAL.

Projekts novērš AAL esošas redakcionālas neprecizitātes, proti, precizē Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu (AAL 115. panta pirmās daļas 13. punkts) un AAL pārejas noteikumu 10. punktā ietverto iekšējo atsauci.

Nepietiekams pilnīgi automatizētas lēmumu pieņemšanas gadījumu regulējums

Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 9. panta pirmā daļa noteic, ka kompetentajai iestādei aizliegts pieņemt tādus lēmumus, kas balstīti tikai uz automātisku apstrādi, tostarp uz profilēšanu, ja tie rada nelabvēlīgas tiesiskas sekas datu subjektam vai būtiski viņu ietekmē, izņemot gadījumus, kad šādu lēmumu pieņemšana ir paredzēta ārējā normatīvajā aktā, kurā ietvertas datu subjekta tiesību garantijas.

Lēmums, kas balstīts tikai uz automātisku apstrādi, ir tāds lēmums, kura pieņemšanā nav iesaistīts cilvēks. Lai lēmuma pieņemšanu kvalificētu kā tādu, kurā ir cilvēka iesaiste, lēmuma pārraudzībai jābūt jēgpilnai, nevis tikai simboliskam žestam. Tādējādi cilvēkam, kurš iesaistīts lēmuma pieņemšanā, jābūt iespējai analizēt visus attiecīgos datus un tiesībām noteikt (mainīt) lēmuma saturu (sal. Pamatnostādnes par automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu un profilēšanu Regulas 2016/679 nolūkiem. 29. panta datu aizsardzības darba grupa, 03.10.2017, WP251rev.01, 21. lpp.).

Šobrīd paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā (t. i., Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma) automātiski fiksē konkrētās nodokļu vai informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējuma vai neiesniegšanas faktu. Tad informācija tiktu nosūtīta Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmai, lai šajā sistēmā izveidotu saņemtajai informācijai atbilstošu lēmumu par administratīvā soda piemērošanu un paziņotu to adresātam Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Iecerēts visu procesu īstenot bez cilvēku iesaistes. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumus par soda piemērošanu saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu, balstoties tikai uz automātisku apstrādi.

Administratīvās atbildības likuma 164. pants tiešā tekstā nenoteic, ka tajā minētos lēmumus pieņem, balstoties tikai uz automātisku apstrādi. Līdz ar to pastāv šaubas, vai "šādu lēmumu pieņemšana ir paredzēta ārējā normatīvajā aktā". Tāpat pastāv dažādi viedokļi par iespēju izmantot Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmu.
 

Administratīvās atbildības likuma 164. pants precizējams, lai tas saturētu visus nepieciešamos normatīvos priekšnoteikumus pilnīgi automatizētai lēmumu pieņemšanai administratīvā pārkāpuma procesā. Līdz ar to likumā tiešā tekstā norādāms, ka saistībā ar noteiktiem administratīvajiem pārkāpumiem Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt lēmumus administratīvā pārkāpuma procesā, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Administratīvo pārkāpumu loks saglabājams nemainīgs, proti, administratīvie pārkāpumi par nodokļu vai informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu. Konkrētajā gadījumā lēmumā tiks apvienots lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un lēmums par soda piemērošanu. Šāda pieeja atbilst Administratīvās atbildības likuma 77. panta otrajā daļā noteiktajam, ka vairākus lēmumus var apvienot vienā procesuālajā dokumentā.

Nav nepieciešams īpaši noteikt, kādā valsts informācijas sistēmā fiksē pārkāpumu vai pieņem lēmumu. Ir svarīgi noteikt tikai to, ka tas ir Valsts ieņēmumu dienesta lēmums.

Administratīvā pārkāpuma procesā dokumentus paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumu (Administratīvās atbildības likuma 81. panta pirmā daļa). Paziņošanas likuma 9. panta trešā daļa noteic, ka dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā. Šādai dokumenta paziņošanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokuments, kas paziņots, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. Šāda tiešsaistes forma ir arī Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma.

Vispārīgi Paziņošanas likuma 9. panta trešajā daļā ietvertais priekšnoteikums par adresāta piekrišanu ir piemērojams vienīgi tad, ja citi likumi neparedz, ka adresāta piekrišana dokumenta saņemšanai tiešsaistes režīmā nav nepieciešama (Neimanis J. Paziņošanas likuma komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 81. lpp.). Šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² pantā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tāpat šajā pantā ir ietverts regulējums par laiku, kad dokuments uzskatāms par paziņotu, kā arī izņēmumi saistībā ar iespēju norādīt citu dokumentu paziņošanas veidu. Tomēr dokumentu paziņošana ir administratīvā pārkāpuma procesa sastāvdaļa, un tā regulējama Administratīvās atbildības likumā (Administratīvās atbildības likuma 2. panta otrā daļa). Uz administratīvā pārkāpuma procesu nav attiecināmi izņēmumi no Paziņošanas likuma, kas noteikti dažādos nozaru likumos.

Līdz ar to, lai automatizēti pieņemtu lēmumu Valsts ieņēmumu dienests varētu paziņot, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nepieciešams Administratīvās atbildības likumā ietvert likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² pantam līdzvērtīgu regulējumu. Lēmumu paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Saskaņā ar Paziņošanas likuma 9. panta trešo daļu lēmums uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. Termiņš sākas nākamajā dienā no dokumenta nosūtīšanas dienas (Neimanis J. Paziņošanas likuma komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 81. lpp.). Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests par lēmumu nosūta informāciju uz nodokļu maksātāja elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi un oficiālo elektronisko adresi (protams, tas iespējams vien tad, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts). Šīs informācijas nosūtīšana neietekmē pārsūdzēšanas vai citus termiņus administratīvā pārkāpuma procesā. Noteicošā ir lēmuma paziņošana, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
 

Fragmentārs un nepilnīgs personas tiesību regulējums, ja to skar lēmums, kurš pieņemts, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi

Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 9. panta pirmā daļa noteic, ka kompetentajai iestādei aizliegts pieņemt tādus lēmumus, kas balstīti tikai uz automātisku apstrādi, tostarp uz profilēšanu, ja tie rada nelabvēlīgas tiesiskas sekas datu subjektam vai būtiski viņu ietekmē, izņemot gadījumus, kad šādu lēmumu pieņemšana ir paredzēta ārējā normatīvajā aktā, kurā ietvertas datu subjekta tiesību garantijas. Tādējādi nepieciešams ne tikai ārējā normatīvajā aktā skaidri noteikt, ka ir iespējams pieņemt šādu lēmumu, bet arī ietvert tajā datu subjekta tiesību garantijas.

Tiesībaizsardzības direktīvas 11. pants noteic, ka dalībvalstis paredz, ka lēmums, kas balstās tikai uz automātisku apstrādi, tostarp uz profilēšanu, un kas rada nelabvēlīgas juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai būtiski viņu ietekmē, ir aizliegts, ja vien tas nav atļauts Savienības vai dalībvalsts tiesībās, kas attiecas uz pārzini un kurās ir paredzētas atbilstošas garantijas attiecībā uz datu subjekta tiesībām un brīvībām, vismaz attiecībā uz tiesībām panākt cilvēka iejaukšanos no pārziņa puses. Savukārt šīs direktīvas 38. apsvērumā skaidrots, ka datu subjektam vajadzētu būt tiesībām nebūt tāda lēmuma subjektam, ar kuru izvērtē ar viņu saistītus personiskus aspektus un kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, un kurai ir nelabvēlīgas juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai kura to ievērojami ietekmē. Katrā ziņā uz šādu apstrādi būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, tostarp īpašas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka iejaukšanos, jo īpaši paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu.

Ievērojot minēto, normatīvajos aktos jānoteic pienācīgas tiesību garantijas, tostarp tiesības panākt cilvēka iejaukšanos, jo īpaši tādēļ, lai paustu savu viedokli, saņemtu paskaidrojumu par lēmumu vai apstrīdētu lēmumu (Atzinums par dažiem galvenajiem jautājumiem saistībā ar Tiesībaizsardzības direktīvu (ES 2016/680). 29. panta datu aizsardzības darba grupa, 29.11.2017., WP 258, 15. lpp.). Taču Administratīvās atbildības likumā šādas garantijas šobrīd skaidri un pienācīgā apjomā nav iekļautas.
 

Administratīvās atbildības likums papildināms ar regulējumu, kas personai nodrošina pienācīgas garantijas gadījumā, ja lēmums administratīvā pārkāpuma procesā tiek pieņemts, balstoties tikai uz automātisku apstrādi. Lai arī šobrīd šādi lēmumi ir paredzēti tikai saistībā ar noteiktiem administratīvā pārkāpuma procesiem Valsts ieņēmuma dienestā, regulējums veidojams pietiekami vispārīgs, lai to nākotnē nepieciešamības gadījumā varētu piemērot jebkuram lēmumam jebkurā administratīvā pārkāpuma procesa stadijā.

Automatizētas lēmuma pieņemšanas pamatnoteikumi

Automatizēta lēmuma pieņemšana notiek bez personas, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu (t. i., amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas), iesaistes. Tādējādi šā lēmuma pieņemšanā nepiedalās persona, kura var noteikt lēmuma saturu.

Piemēram, ja Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā fiksēts nodokļu vai informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējums vai fakts, ka deklarācija nav iesniegt, tad informācija tiek nosūtīta Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmai, kur automatizēti tiek sagatavots un pieņemts apvienots lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu. Tādējādi šajā gadījumā nenotiek tipiski administratīvā pārkāpuma procesam raksturīgā lietas sagatavošana izskatīšanai un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas process.

Automatizēta lēmuma pieņemšana pieļaujama tikai Administratīvās atbildības likumā tieši noteiktā gadījumā. Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 9. panta pirmā daļa noteic, ka lēmumu, kas balstīts tikai uz automātisku apstrādi var pieņemt gadījumā, kad šāda lēmuma pieņemšana ir paredzēta ārējā normatīvajā aktā. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 2. panta otro daļu administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā regulē Administratīvās atbildības likums. Līdz ar to vienīgi Administratīvās atbildības likums var noteikt gadījumus, kad pieļaujama automatizēta lēmumu pieņemšana. Likumā ietvertajam regulējumam jābūt pietiekami konkrētam, piemēram, norādīts konkrēts administratīvais pārkāpums, to grupa vai konkrēts lēmuma veids.

Tiesības saņemt paskaidrojumu

Nošķiramas personas tiesības saņemt paskaidrojumu pirms un pēc lēmuma pieņemšanas. Pirms lēmuma pieņemšanas paskaidrojumi attiecināmi uz informācijas sistēmas funkcionalitāti, lēmuma pieņemšanas vispārīgo shēmu, pieņemšanā izmantojamiem kritērijiem u. tml. Savukārt paskaidrojums par konkrētu lēmumu iespējams vien pēc tā pieņemšanas (sal. Wachter S., Mittelstadt B., Floridi L. Why a Right to Explanation of Automated Decision-Making Does Not Exist in the General Data Protection Regulation. International Data Privacy Law, Vol. 7, No. 2, 2017, p. 78). Administratīvās atbildības likuma kontekstā uzmanība pievēršama tiesībām saņemt paskaidrojumu par jau pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā.

No tā, vai personai ir iespēja iegūt paskaidrojumu par lēmumu, atkarīga pienācīga turpmākā procesa norise. Piemēram, ja persona neizprot lēmuma pieņemšanas mehānismu, tā efektīva pārsūdzēšana ir neiespējama (sal. Wachter S., Mittelstadt B., Floridi L. Why a Right to Explanation of Automated Decision-Making Does Not Exist in the General Data Protection Regulation. International Data Privacy Law, Vol. 7, No. 2, 2017, p. 97).

Paskaidrojuma saturam jābūt tādam, lai persona varētu saprast, kāda informācija (pierādījumi) un apsvērumi ir bijuši lēmuma pieņemšanas pamatā, kā arī pašu lēmuma pieņemšanas tehnisko procedūru. 

Likumprojektā paredzēts, ka personai, kuru skar automatizēti pieņemts lēmums, ir tiesības prasīt, lai iestāde izskaidro lēmumu mutvārdos vai rakstveidā. Šāds personas lūgums neietekmē attiecīgā lēmuma spēkā stāšanos un termiņus. Šā regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka personai ir iespējas saņemt pilnvērtīgu informāciju par automatizētu lēmuma pieņemšanu. Lai arī lēmumam pievienotajā informācijā ir iekļauts skaidrojums par lēmuma pieņemšanas shēmu un citiem jautājumiem, personai tomēr var būt neskaidrības, piemēram, par tehniskiem jautājumiem, izmantotajiem kritērijiem vai procesā nozīmīgo datu apjomu.

Iestāde lēmumu var skaidrot gan mutvārdos, gan rakstveidā, ja vien persona nav norādījusi, kādā formā vēlas saņemt skaidrojumu (sal. Briede J. 73. pants. Administratīvā akta izskaidrošana. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 722. lpp.).

Persona tiesības prasīt skaidrojumu var izmantot visa administratīvā pārkāpuma procesa laikā (piemēram, arī tad, ja par lēmumu ir iesniegta sūdzība augstākai amatpersonai vai tiesai). Tāpat persona var prasīt skaidrojumu vairākas reizes procesa laikā. Protams, persona šīs tiesības nedrīkst izmantot ļaunprātīgi.

Likumprojektā nav paredzēts lēmuma izskaidrošanas termiņš. Tādējādi iestādei ir pienākums sniegt skaidrojumu saprātīgā laikā, ievērojot skaidrojuma apjomu un nolūku, kādam personai šis skaidrojums ir nepieciešams (sal. Briede J. 73. pants. Administratīvā akta izskaidrošana. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 723. lpp.). Piemēram, ja persona lūdz skaidro lēmumu uzreiz pēc tā paziņošanas, tad skaidrojums sniedzams tādā termiņā, lai persona varētu paspēt skaidrojumu izmantot, lemjot, vai iesniegt sūdzību augstākai amatpersonai.

Tiesības prasīt paskaidrojumu attiecas uz tiem jautājumiem, kas tieši saistīti ar automatizēta lēmuma pieņemšanu (piemēram, saistībā ar informāciju, kas pievienota lēmumam). Šīs tiesības neattiecas uz vispārīgo administratīvā pārkāpuma procesa regulējumu vai citiem administratīvās atbildības jautājumiem.

Iestādes sniegtais skaidrojums nav pārsūdzams.

Lai persona varētu efektīvi izmantot tiesības saņemt skaidrojumu, likumprojektā ir paredzēts ilgāks sūdzības iesniegšanas termiņš. Automatizēti pieņemtu lēmumu persona var pārsūdzēt viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Pretējā gadījumā personas tiesības saņemt paskaidrojumu var kļūt deklaratīvas. Administratīvās atbildības likumā noteiktajā vispārīgajā sūdzības iesniegšanas termiņā – 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas – nav iespējams rakstveidā saņemt skaidrojumu no iestādes un sagatavot sūdzību.

Tiesības paust viedokli

Tiesības paust savu viedokli nozīmē, ka personai ir ne tikai tiesības pārsūdzēt lēmumu, bet arī iesniegt informāciju, kas varētu būt svarīga sākotnējā lēmuma pārskatīšanai. Sastopams viedoklis, ka personai jāļauj paust viedokli pat tad, ja tā nevēlas iesniegt sūdzību par lēmumu. Tas saistīts ar apsvērumiem par cieņu un iespējamiem abpusējiem ieguvumiem šādā procesā (Bayamlioglu E. The right to contest automated decisions under the General Data Protection Regulation: Beyond the so-called "right to explanation". Regulation & Governance. 2021, doi:10.1111/rego.12391, p. 5).

Pie administratīvās atbildības saucamajai personas ir tiesības sniegt paskaidrojumus, kā arī iesniegt pierādījumus (Administratīvās atbildības likuma 41. panta pirmās daļas 3. un 7. punkts). Tāpat, īstenojot tiesības pārsūdzēt lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā, personai ir iespēja norādīt argumentus tam, kā izpaužas lēmuma nepareizība, kā arī pievienot nepieciešamos dokumentus (Administratīvās atbildības likuma 167. panta otrā daļa). Ja, piemēram, automatizēti pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, tad persona tiesības paust viedokli faktiski var izmantot tikai tad, ja iesniedz sūdzību par lēmumu.

Juridiskajā literatūrā sastopami argumenti, ka personai būtu jābūt tiesībām paust viedokli jau pirms automatizētas lēmuma pieņemšanas. Tas varētu uzlabot lēmuma precizitāti un neitralizēt iespējamo automatizācijas neobjektivitāti (Geburczyk F. Automated administrative decision-making under the influence of the GDPR – Early reflections and upcoming challenges. Computer Law & Security Review, Vol. 41, 2021, p. 9). Tomēr šāda pieeja praktiski nav savienojama ar pilnīgu lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu automatizāciju.

Projekts netiešā veidā paredz iespēju personai izteikt viedokli par pieņemto lēmumu, neiesniedzot sūdzību (piemēram, norādīt tehniskas kļūdas). Amatpersonai ir paredzētas tiesības atcelt lēmumu gan pēc savas iniciatīvas, gan arī uz personas izteikta viedokļa pamata.

Tiesības panākt cilvēka līdzdalību

Cilvēka iejaukšanās ļauj lēmuma adresātam (datu subjektam) netikt pakļautam neatšifrējamiem automatizētiem lēmumiem, kuros var būt kļūdas vai neobjektivitāte, un nodrošina viņam saskarsmi ar iestādi (pārzini) attiecībā uz papildu elementiem vai apstrīdēšanu. Lai cilvēka iejaukšanās būtu būtiska, tā ir jāveic personai, kurai ir atbilstoša kompetence un kura spēj mainīt lēmumu, un kura pārskatīs visus attiecīgos datus, tostarp datu subjekta iesniegtos papildu elementus (Atzinums par dažiem galvenajiem jautājumiem saistībā ar Tiesībaizsardzības direktīvu (ES 2016/680). 29. panta datu aizsardzības darba grupa, 29.11.2017., WP 258, 13. lpp.). Tādējādi šai personai jāpiemīt ne tikai tiesiskai iespējai mainīt lēmumu, bet arī zināšanām par automatizētu lēmumu algoritmiem un tehnoloģisko procesu kopumā (Geburczyk F. Automated administrative decision-making under the influence of the GDPR – Early reflections and upcoming challenges. Computer Law & Security Review, Vol. 41, 2021, p. 7).

Projektā tiešā tekstā paredzēts, ka par automatizēti pieņemtu lēmumu iesniegtu sūdzību izskata persona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu.

Tiesības apstrīdēt lēmumu

Patiesa apstrīdēšana iespējama vien tad, ja persona saprot automatizēto lēmuma pieņemšanas mehānismu (sk.: Malgieri G. Automated decision-making in the EU Member States: The right to explanation and other "suitable safeguards" in the national legislations. Computer Law & Security Review, Vol. 35, 2019, p. 21; Bayamlioglu E. The right to contest automated decisions under the General Data Protection Regulation: Beyond the so-called "right to explanation". Regulation & Governance. 2021, doi:10.1111/rego.12391, p. 6). Līdz ar to tiesības apstrīdēt lēmumu ir cieši saistītas ar tiesībām saņemt paskaidrojumus par lēmumu, kā arī tiesībām paust savu viedokli un panākt cilvēka iejaukšanos (pieņemot, ka lēmumu pārskata cilvēks, nevis tiek pieņemts jauns automatizēts lēmums).

Tipiski administratīvā pārkāpuma procesā tiesības apstrīdēt lēmumu varētu izpausties kā lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai  (Administratīvās atbildības likuma 166. pants). Tomēr automatizēta lēmuma gadījumā tiesības to apstrīdēt varētu tikt saprastas arī plašāk, piemēram, kā amatpersonas tiesības pārskatīt vai atcelt lēmumu, neizmantojot hierarhisko pārsūdzības mehānismu (sal. Geburczyk F. Automated administrative decision-making under the influence of the GDPR – Early reflections and upcoming challenges. Computer Law & Security Review, Vol. 41, 2021, p. 7). Automatizēta lēmuma gadījumā nevar izslēgt vienkāršu tehnisku kļūdu esību, kuru novēršanai nebūtu nepieciešama sūdzības iesniegšana augstākai amatpersonai.

Projekts nepaplašina sūdzību iesniegšanas gadījumus un pamatā nemaina to kārtību. Tas nozīmē, ka tiesības iesniegt sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā nav atkarīgas no tā, vai lēmums tiek pieņemts, balstoties tikai uz automatizētu datu apstrādi. Tomēr projekts pagarina sūdzības iesniegšanas termiņu līdz vienam mēnesim. Pretējā gadījumā personai var būt liegtas tiesības saņemt paskaidrojumu.

Projekts paredz amatpersonai tiesības pēc savas iniciatīvas vai uz personas izteikta viedokļa pamata var atcelt lēmumu, ja tas ir prettiesisks un par to vēl nav iesniegta sūdzība augstākai amatpersonai. Atceļot lēmumu, amatpersona piemēro AAL 174. pantu.

Lēmuma saturs

Projekts paredz īpašas prasības lēmuma, kas balstās tikai uz automatizētu datu apstrādi, saturam un apliecināšanai. Ir skaidrs, ka šādā gadījumā nav konkrētas amatpersonas, kura pieņem lēmumu un to nav iespējams norādīt lēmumā. Tomēr, lai būtu iespējams noteikt augstāku amatpersonu un nodrošināt personas tiesības saņemt paskaidrojumu un izteikt viedokli, lēmumā norādāma tā iestādes struktūrvienība, kura nodrošina šādu lēmumu pieņemšanu. Ikvienā šādā lēmumā jābūt ietvertai arī skaidrai norādei, ka lēmums ir pieņemts, balstoties tikai uz automatizētu datu apstrādi.

Tāpat ir skaidrs, ka automatizētas lēmuma pieņemšanas gadījumā nav konkrētas amatpersonas, kas varētu parakstīt lēmumu. Pretējā gadījumā šādu lēmumu nemaz nevarētu uzskatīt par pilnīgi (tikai) automatizēti pieņemtu lēmumu. Tomēr tas neatceļ prasību nodrošināt funkcionāli līdzvērtīgu risinājumu.

Katram juridiski nozīmīgam dokumentam jāpiemīt tādām īpašībām kā uzticamībai un autentiskumam (Informācijas un komunikāciju tiesības. I sējums. Ulda Ķiņa redakcijā. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002, 65.-66. lpp.). Iestādes izveidota dokumenta izcelsmi un integritāti var apliecināt, piemēram, kvalificēts elektroniskais zīmogs regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē. Līdz ar to projektā paredzēts, ka lēmumu apliecina ar kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu šā panta 33. punkta izpratnē.
 

Oficiālās elektroniskās adreses ierobežots lietojums

AAL vispārīgā pieeja ir tāda, ka dokumentu paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumu (AAL 81. panta pirmā daļa). Paziņošanas likuma 9. panta 1.1 daļa noteic, ka dokumentu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja adresātam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.

Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta trešo daļu dokumentu, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem sūtāms uz elektroniskā pasta adresi, nosūta uz oficiālo elektronisko adresi, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Savukārt šā likuma 4. panta trešā daļa noteic, ka šajā likumā paredzētā dokumentu sūtīšanas kārtība administratīvo pārkāpumu procesā ir piemērojama tiktāl, ciktāl citos likumos nav noteikta cita dokumentu sūtīšanas kārtība.

AAL 228. pantā ir noteikta īpaša spriedumu paziņošanas kārtība. Diena, kad spriedums pieejams tiesas kancelejā, uzskatāma par sprieduma paziņošanas dienu. Procesa dalībnieks var lūgt spriedumu paziņot, izmantojot elektroniskos sakarus vai pasta pakalpojumus. Tomēr, ja personai ir oficiālā elektroniskā adrese, tad nebūt nepieciešams īpašs lūgums, lai to varētu izmantot dokumentu paziņošanai.
 

Projekts saglabā līdzšinējo regulējumu, ka diena, kad spriedums pieejams tiesas kancelejā, ir uzskatāma par sprieduma paziņošanas dienu (ja administratīvā pārkāpuma process nenotiek elektroniskā vidē). Tomēr, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, projekts noteic pienākumu šajā dienā spriedumu paziņot arī uz oficiālo elektronisko adresi.

Savukārt, ja administratīvā pārkāpuma process notiek elektroniskā vidē, tad diena, kad tiesas spriedums ir pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāma par tiesas sprieduma paziņošanas dienu. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu kā saziņas līdzekli, tad tiesa nodrošina sprieduma pieejamību arī tiesas kancelejā vai, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, paziņo to uz oficiālo elektronisko adresi.

Vienlaikus projekts precizē regulējumu, ka AAL 228. panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā gadījumā sprieduma paziņošanas diena ir diena, kad spriedums uzskatāms par paziņotu atbilstoši Paziņošanas likumam. Piemēram, ja spriedumu paziņo, izmantojot elektronisko pastu, tad spriedums uzskatāms par paziņotu otrajā darbdienā pēc tā nosūtīšanas (Paziņošanas likuma 9. panta otrā daļa).