Anotācija

Problēmas apraksts
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta otrajā daļā noteikto, vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai, un atbilstoši likuma piektajā daļā noteiktajam, gādā par tās valdījumā esošo jūras piekrastes ūdeņu un jūras piekrastes sauszemes daļas labiekārtošanu un nodrošina to sanitāro tīrību, veic teritorijas plānošanu.
   Pašlaik nav normatīvā regulējuma, kas ļautu pašvaldībām īstenot nelielus infrastruktūras objektus jūras piekrastes ūdeņos, kā arī tādus, kas vienlaikus atrodas gan pludmalē, gan jūrā, jo spēkā esošais regulējums attiecas tikai uz būvēm sauszemes daļā – pludmalē.
Nav noteikta arī kārtība, kādā pašvaldības var izsniegt atļauju jūras teritorijas izmantošanai tūrisma un rekreācijas būvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kā arī tādu iepriekšminēto būvju būvniecībai jūrā, kas saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu.
     Saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta otrajā prim daļā noteikto, pašvaldība, kas ir attiecīgo jūras piekrastes ūdeņu tiesiskais valdītājs, izsniedz atļauju tūrisma un rekreācijas vajadzībām paredzētu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kā arī tādu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kuras ir saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu. Savukārt šā likuma 19. panta ceturtās daļas 5. punktā noteikts, ka kārtību, kādā pašvaldības izsniedz, aptur vai anulē atļauju laukuma jūrā izmantošanai iepriekš minētajai darbībai, reglamentē Ministru kabinets.
Uz Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr.631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi” reglamentē kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama licence laukuma izmantošanai jūrā - iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Taču tie primāri ir vērsti uz būvēm, kas saistītas tikai ar energoapgādi un zivjsaimniecību, vienlaikus ietverot arī paša būvniecības procesa regulējumu. Līdz ar to pašlaik nav tāds normatīvais regulējums, kurā noteikta kārtība, kādā pašvaldības var izsniegt, apturēt vai anulēt atļauju laukuma jūrā  izmantošanai, lai ierīkotu vieglas konstrukcijas, pirmās un otrās grupas inženierbūves tūrisma un rekreācijas vajadzībām. 
 

Risinājuma apraksts
      Lai efektīvākā veidā sekmētu ar tūrismu un rekreāciju saistītās publiskās infrastruktūras attīstību piekrastes pašvaldībās, ir izstrādāta kārtība, kādā pašvaldības var izsniegt, apturēt vai anulēt atļauju tūrisma un rekreācijas vajadzībām paredzētu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kā arī tādu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kuras ir saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu.
Tādējādi tiks atvieglota iespēja ierīkot pludmalē un jūrā dažāda veida laipas, peldu steķus, slidkalniņus, tiltiņus, nelielu peldlīdzekļu (piemēram, laivu, ūdensmotociklu, vējdēļu) piestātnes un tamlīdzīgas konstrukcijas, kas paredzētas tūrisma, sporta un rekreācijas vajadzībām, un atbilst pirmajai un otrajai inženierbūvju grupai. Arī tām pašvaldībām, kuras iecerējušas atjaunot kādreizējos steķus, laipas un citas konstrukcijas jūrā (piemēram laivu steķis Jūrmalciemā “Jūrmalciema mols”) ir aktuāli saprast turpmākās rīcības soļus un tiesisko pamatojumu.

   Atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta ceturtās daļas 5. punktā dotajam deleģējumam, noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama atļauja laukuma jūrā izmantošanai tūrismam un rekreācijai paredzētu būvju jūras piekrastes ūdeņos, kas atbilst  inženierbūvju pirmajai un otrajai grupai, kā arī tādu pirmajai un otrajai grupai atbilstošu inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kas saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu, tas ir, būve atrodas gan uz sauszemes, gan jūrā. Kā noteikts šā likuma 19.panta trešajā divi prim daļā, pirms atļaujas izsniegšanas pašvaldība pieprasa atzinumu no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", bet konkursu par tiesībām izmantot piekrastes ūdeņus rīko saskaņā ar publisko ūdeņu nomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ministru kabineta 2022.gada 15. novembra noteikumi Nr. 719 "Publisko ūdeņu nomas noteikumi" (turpmāk noteikumi Nr.719), nosaka kārtību, kādā tiek iznomāta jūras piekrastes sauszemes daļa – pludmale, tai skaitā konkursa un nomas tiesību izsoles rīkošanu.
         Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta ceturtās daļas 5. punktā dotais deleģējums noteikt kārtību, kādā pašvaldība var izsniegt, apturēt vai anulēt atļauju laukuma izmantošanai jūrā,  attiecas tikai uz tūrismam un rekreācijai paredzētu pirmās vai otrās grupas inženierbūvju  būvniecību jūras piekrastes ūdeņos un sauszemē. Trešās grupas inženierbūvēm ir piemērojama cita kārtība saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta otro daļu un trešo trīs prim daļu.
   Atbilstoši  Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta otrajā prim daļā, kā arī trešajā divi prim daļā un trešajā trīs prim daļā noteiktajam, pašvaldība izsniedz atļauju laukuma jūrā izmantošanai tūrisma  un rekreācijai paredzētu būvju būvniecībai. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta otrajā daļā un piektajā daļā noteikto, pašvaldības ir jūras piekrastes ūdeņu tiesiskais valdītājs un gādā par tās valdījumā esošo jūras piekrastes ūdeņu un jūras piekrastes sauszemes daļas labiekārtošanu, nodrošina to sanitāro tīrību, veic teritorijas plānošanu. Sekojoši, pašvaldībai jābūt atbildīgai par visu tās teritorijā veikto darbību tiesiskumu, tai skaitā būvniecību jūras piekrastes ūdeņos, sākot no ieceres atbilstības pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem,  līdz konkursa norisei un nomas līgumu slēgšanai. Tas izriet arī no Pašvaldību likuma (spēkā no 01.01.2023.) 4. panta pirmās daļas 15. un 16. punktā noteiktā. 

     Noteikumu projekts paredz skaidru, saprotamu un secīgu kārtību, kādā pašvaldība var izsniegt atļauju izmantot laukumu jūrā (jūras piekrastes ūdeņos un pludmalē) tūrismam un rekreācijai paredzētu pirmās un otrās grupas inženierbūvju būvniecībai,  atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā dotajam deleģējumam. Tiek noteikta veicamo darbību loģiska secība, kā arī novērsti iespējamie pārpratumi, kad pašvaldības izdotā atļauja laukuma jūrā izmantošanai būvniecībai varētu tikt interpretēta kā būvatļauja būvniecības normatīvo aktu izpratnē. Atļaujas izsniegšana laukuma izmantošanai jūras piekrastes ūdeņos un sauszemē  (pludmalē) un būvatļaujas izsniegšana ir divi pilnīgi atšķirīgi procesi.
Attīstības ierosinātājs iesniedz pašvaldībai pieteikumu, kurā iekļauj noteikumu Nr.719 16.punktā noteikto informāciju. Pieteikumu izskatīšana notiek saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto kārtībai un termiņiem.
     Kā izriet no Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā, būvniecības iecerei ir jāatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam, respektīvi, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Taču ne vienmēr šajos dokumentos būs norādītas konkrētas vietas vai teritorijas noteikumu 1.punktā minēto būvju izvietošanai. Pašvaldībām ir arī vēl cita veida teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ar dažādiem darbības termiņiem,  detalizācijas pakāpi un statusu – Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Attīstības programma un tematiskie plānojumi. Pašvaldībai ir jāizvērtē, vai tūrismam un rekreācijai paredzētu pirmās vai otrās grupas inženierbūvju jūras piekrastes ūdeņos, kas saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu, potenciālās būvniecības vietas konceptuāli atbilst kādam no šiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un tajos noteiktajiem mērķiem (noteikumu projekta 2.punkts). Šādu izvērtējumu pašvaldība veic, izskatot konkrētu attīstības priekšlikumu un analizējot vienu vai vairākas potenciāli piemērotākās vietas šāda rakstura būvju izvietošanai. Izskatot iespējamās novietnes, pašvaldībai ir jāņem vērā gan apkārtējās teritorijas konteksts, apbūves raksturs, esošā un plānotā infrastruktūra, piekļuves iespējas, gan potenciālais apmeklētāju pieplūdums un tā ietekme uz vidi, kā arī citi faktori. Piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldība ir izstrādājusi tematisko plānojumu "Liepājas pilsētas pludmales un piekrastes attīstība", kurā konceptuāli paredzēta arī šāda veida būvju izvietošana.
     Ja izvērtētā potenciālā būvniecības vieta atbilst pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un interesēm, tad pašvaldība pieprasa atzinumus ne tikai no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (kā tas ir noteikts Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta trešajā divi prim daļā), bet arī no Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un citām institūcijām, ja nepieciešams (noteikumu projekta 3.punkts). Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums būs nepieciešams visos gadījumos, lai izvērtētu potenciālās būvniecības vietas novietni saistībā ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām  (biotopiem, aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām) un ģeoloģiskiem procesiem (krastu erozija) jūrā un sauszemē, kā arī lai saņemtu informāciju un priekšlikumus atļaujas laukuma platībai un izvietojumam. Citu institūciju atzinums būs nepieciešams, ja iecerētā atļaujas laukuma tuvumā atrodas vai tiem plānoti kādi infrastruktūras objekti vai inženierkomunikācijas. Tādējādi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma  19.panta trešajā divi prim daļā noteiktais netiek dublēts noteikumu projektā, bet ir precizēts un papildināts atbilstoši likumam “Par ietekmi uz vidi novērtējumu” un Aizsargjoslu likumam.
     Pēc saņemto atzinumu izvērtēšanas, pašvaldība, pamatojoties uz lietderības apsvērumiem un sabiedrības interesēm, pieņem lēmumu par konkrēto attīstības ieceri (noteikumu projekta 4.punkts). Tas izriet arī no noteikumu Nr.719 9.punkta un 11.punkta. Tādējādi lēmuma pieņemšana ir būtisks solis visa procesa tiesiskuma nodrošināšanā. Šis lēmums ir administratīvais akts, un atteikuma gadījumā to var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Ja attīstības projekta ierosinātājs ir privātpersona un pašvaldība pieņēmusi lēmumu neatbalstīt konkrēto attīstības ieceri, atteikumā ir jānorāda pamatoti argumenti, piemēram, iecere konkrētajā vietā neatbilst sabiedrības interesēm, neiederas saistībā ar pārējās publiskās infrastruktūras attīstību vai saņemti negatīvi institūciju atzinumi. Savukārt pozitīvā lēmumā par konkursa rīkošanu pašvaldība ietver noteikumu Nr.719 11.punkta nosacījumus, tādējādi nodrošinot procesa atklātību un caurredzamību.
    Par tiesībām izmantot jūras piekrastes ūdeņus un sauszemi noteikumu projekta 1.punktā minēto būvju būvniecībai pašvaldība rīko atklātu konkursu atbilstoši publisko ūdeņu nomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. (noteikumu projekta 5.punkts). Noteikumi Nr. 719 jau pašlaik attiecas uz  jūras piekrastes sauszemes daļu  pludmali (1. punkts), un, kā tas izriet no Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta divi viens un trīs divi daļu noteiktā, konkursa rīkošanas kārtība attieksies arī uz jūras piekrastes ūdeņos tūrismam un rekreācijai paredzētām pirmajai un otrajai grupai atbilstošām inženierbūvēm, kuras ir saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu.
    Pretendentam, kurš uzvarējis konkursā, pašvaldība izsniedz atļauju laukuma jūrā un pludmalē izmantošanai iepriekš minēto pirmās un otrās grupas inženierbūvju būvniecībai konkrētajā novietnē un būvniecības iecerei atbilstošajā platībā. Atļaujā iekļauj nepieciešamos nosacījumus šo būvju ekspluatācijai, uzturēšanai un nojaukšanai pēc darbības izbeigšanas. Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta sestajā daļā noteiktais atļaujas termiņš laukuma izmantošanai jūrā līdz 30 gadiem ir attiecināts uz visiem atļautajiem jūras telpas izmantošanas veidiem jūrā, bet ne pludmalē, tādēļ nav samērīgi to attiecināt uz noteikumu projektā 1.punktā minētajām inženierbūvēm, kas pārsvarā ir sezonas rakstura vieglas konstrukcijas būves.
Atļaujai laukuma jūrā un pludmalē izmantošanai nosaka termiņu uz laiku līdz 12 gadiem un tas ir saskaņots ar noteikumu Nr.719 43.punktā pludmalei noteikto nomas līguma termiņu līdz 12 gadiem. (noteikumu projekta 6.punkts) Pašvaldība var apturēt vai anulēt atļauju laukuma jūrā un pludmalē izmantošanai, ja pretendents neievēro atļaujas nosacījumus vai arī tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, piemēram, nav ievērots būvniecības normatīvais regulējums, tai skaitā atcelta būvatļauja, pārkāptas vides aizsardzības vai drošas ekspluatācijas prasības.
      Pēc atļaujas izsniegšanas pašvaldība slēdz nomas līgumu ar konkursa uzvarētāju. Nomas līguma termiņu nosaka atbilstoši atļaujas termiņam (noteikumu projekta 7.punkts).
       No noteikumu Nr.719 6.punkta izriet, ka  gadījumos, kad iecerei nepieciešamas divas vai vairākas zemes vienības ūdenstilpē un tai piegulošā zemē, var slēgt vienu nomas līgumu, piemērojot šo noteikumu regulējumu. Tādējādi arī  uz iznomāšanas kārtību pirmās un otrās grupas inženierbūvēm jūrā un pludmalē ir attiecināmas noteikumu Nr.719 prasības, tai skaitā 45.punkta nosacījumi par nomas maksas pārskatīšanas kārtību, un, atbilstoši šo noteikumu Anotācijā minētajam, jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais.
     Vienlaikus uz noteikumu projekta 1.punktā nosauktajām būvēm attiecas Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta piektajā daļā noteiktais par ikgadējās valsts nodevas iemaksu valsts pamatbudžetā. Maksāšanas apjoms un kārtība, kā arī atbrīvojums no nodevas maksāšanas ir noteikti Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumos Nr.632 “Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu”. Saskaņā ar tur noteiktajiem kritērijiem to aprēķina katrā konkrētajā gadījumā.
    Kā izriet no Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta divi viens daļā noteiktā, tūrisma un rekreācijas vajadzībām paredzētu, pirmajai un otrajai grupai atbilstošu, inženierbūvju jūras piekrastes ūdeņos, kā arī tādu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju jūras piekrastes ūdeņos, kuras ir saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu, būvniecību veic saskaņā ar būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Tādējādi noteikumu projektā netiek iekļauta būvniecības kārtība un atbildību sadalījums, un iepriekš minēto inženierbūvju būvniecība veicama saskaņā ar būvniecības normatīvo regulējumu.
     Nosacījumi šo būvju ekspluatācijai, uzturēšanai un nojaukšanai pēc darbības izbeigšanas tiek iekļauti atļaujas nosacījumos. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 16.panta pirmajā daļā noteikto, īpašuma tiesības uz jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem nenostiprina zemesgrāmatā, sekojoši noteikumu projekta 1.punktā minētās būves netiks nostiprinātas zemesgrāmatā. Normatīvajā regulējumā nav dots deleģējums noteikt noteikumu projekta 1.punktā minēto būvju reģistrēšanas kārtību Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.