Anotācija

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 3.1.prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.1.pasākums “Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" tiek īstenots divu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:
1) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir VAS "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk- LDz), kurš īstenos dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektus. Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros kopējais plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 118 659 230 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 100 860 345  euro un valsts budžeta līdzfinansējums 17 798 885 euro.
2) otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs LDz sadarbībā ar SIA "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" īstenos Rīgas dzelzceļa mezgla savienojošās infrastruktūras izveidi ar starptautisko lidostu " Rīga".  Otrās  projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros kopējais plānotais un pieejamais finansējums ir 264 176 807 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 224 550 286  euro un valsts budžeta līdzfinansējums 39 626 521 euro.
3.1.1.1.pasākuma ietvaros plānoto elastības finansējumu  12 767 785 euro apmērā plānots piesaistīt otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021. -2027. gadam (turpmāk- Programma) 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” (turpmāk – 3.1.1.SAM) ietvaros plānots sasniegt iznākuma rādītājus "Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums – TEN-T" - 130km un "Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas" - 23 stacijas un peroni, kā arī rezultāta rādītāju "Jaunuzbūvēto, jaunināto, rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu lietotāju skaits gadā" - 3 534 660 (pasažieru skaits gadā).

Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiks sasniegti sekojoši rādītāji:
- iznākuma rādītājs "Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums – TEN-T" - 40km;
 - iznākuma rādītājs "Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas" - 20 stacijas un pieturas;
- nacionālais rādītājs "Izbūvēto dzelzceļa mobilo 5G sakaru bāzes staciju skaits" -  20 bāzes stacijas.
- rezultāta rādītājs "Jaunuzbūvēto, jaunināto, rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu lietotāju skaits gadā (pārvadāto pasažierus skaits līnijā Rīga – Tukums)- 11 189 574 pasažieri.
Ņemot vērā, ka 3.1.1.SAM rezultāta rādītājs  “Jaunuzbūvēto, jaunināto, rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu lietotāju skaits gadā” tiek pārveidots par 3.3.1.SAM rezultāta rādītāju un atbilstoši regulu prasībām, katram pasākumam  Programmā ir  nepieciešams vismaz viens iznākuma un vismaz viens rezultāta rādītājs,  3.1.1.1 pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek noteikts jauns rezultāta rādītājs – RC58 “Jaunuzbūvēto, jaunināto, rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu lietotāju skaits gadā (pārvadāto pasažierus skaits līnijā Rīga – Tukums)- 11 189 574 pasažieri, kā bāzes vērtību 2024.gadā nosakot 6 947 845 pasažierus.

Savukārt otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiks sasniegti sekojoši rādītāji:
- iznākuma rādītājs "Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums – TEN-T" - 90km;
 - iznākuma rādītājs "Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas" - 3 stacijas un pieturas;
- rezultāta rādītājs "Jaunuzbūvēto, jaunināto, rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu lietotāju skaits gadā" -  3 534 660 pasažieri.

Atbilstoši  Ministru kabineta 2025.gada 27.maija sēdē apstiprināto  grozījumu Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam””protokollēmuma (prot.Nr. 21, 42. §) 13.punktam,  Satiksmes ministrijai ir jānodrošina vienotas dzelzceļa infrastruktūras projektu pārvaldības risinājums, paredzot, ka plānotos dzelzceļa projektus īsteno LDz, kā arī jārod risinājumus pievienotās vērtības nodokļa segšanai, nepieprasot tā segšanu no valsts budžeta līdzekļiem, kā rezultātā LDz kļūs par finansējuma saņēmēju visas otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros.
Lai nekavētu LDz infrastruktūras modernizācijas augstas gatavības projektu īstenošanu, Satiksmes ministrija izstrādā atsevišķu noteikumu projektu par pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas nosacījumiem.

3.1.1.1. pasākuma "Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" ietvaros LDz īstenos trīs  projektus.

Projekts "Dzelzceļa publiskās infrastruktūras (platformu) modernizācija"
Turpinoties dzelzceļa pasažieru plūsmas pakāpeniskai atgriešanai pirmspandēmijas līmenī, vērojama noturīga pozitīva tendence – 2024. gadā LDz infrastruktūrā pārvadāti aptuveni 20 miljoni pasažieru, kas ir par aptuveni 15% lielāks pieaugums attiecībā pret 2023. gadu. Šī attīstība liecina par dzelzceļa konkurētspējas nostiprināšanos, kas saistāma ar sistemātisku ieguldījumu veikšanu infrastruktūras uzlabošanā. Paredzams, ka šī izaugsme būs ilgtermiņa, ņemot vērā jauno elektrovilcienu ieviešanu, vilcienu ātruma palielināšanu un modernizētu staciju un pieturas punktu pieejamību.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedriskā transporta attīstību, nepieciešams turpināt mērķtiecīgu dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizāciju. Neraugoties uz iepriekšējiem uzlabojumiem – līdz 2019. gadam izbūvētām 27 paaugstinātām platformām un projekta ietvaros līdz 2026. gadam plānotām vēl 45 modernizētām stacijām – joprojām vairākās stacijās un pieturas punktos netiek nodrošināta atbilstoša pieejamība atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp Komisijas 2014. gada 18. novembra Regulas (ES) Nr. 1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nosacījumiem. 2021.- 2027.gada plānošanas periodā prioritārās stacijas un pieturas punkti noteikti, balstoties uz esošajiem un prognozētajiem pasažieru plūsmas apjomiem sadarbībā ar akciju sabiedrību  “Pasažieru vilciens” un  valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību  “Autotransporta direkcija”.

Projekts pilnībā atbilst LDz vidēja termiņa stratēģijai, kur noteikta dzelzceļa infrastruktūras attīstība kā viens no prioritārajiem virzieniem, īpaši attiecībā uz pasažieru pārvadājumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu.
Projekts ir atbilstošs Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP 2021-2027) noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem, jo tieši sekmē teritoriāli līdzsvarotas sasniedzamības un kvalitatīvas, ilgtspējīgas iekšzemes mobilitātes nodrošināšanu.
Projekts tieši atbilst NAP 2021–2027 pasākumam Nr. 507 “Dzelzceļa infrastruktūra”, kas paredz ieguldījumus staciju un pieturas punktu modernizācijā, platformu pielāgošanā, informācijas sistēmās, kā arī pieejamības un drošības uzlabošanā.
Tāpat projekts ir saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam pasākumu 1.1.1.1. – “Modernizēt dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. uzlabot vides pieejamību un drošību, kā arī attīstīt pārvietošanās ātrumu”. Šie uzlabojumi paredz ne tikai infrastruktūras tehnisko modernizāciju, bet arī uzlabotu lietošanas pieredzi visām sabiedrības grupām, īpaši personām ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām.

Projekts ir cieši saistīts arī ar Ministru kabineta apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.–2030. gadam”, kurā dzelzceļš definēts kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls. Ziņojumā paredzēts, ka maršrutos ar augstu pasažieru intensitāti primārie pārvadājumi tiks nodrošināti ar vilcieniem, savukārt autobusu maršruti tiks pielāgoti kā pievedceļi dzelzceļa tīklam, nodrošinot integrētu un efektīvu transporta modeli. Šādas saskaņotas un stratēģiski mērķētas investīcijas dzelzceļa pasažieru infrastruktūrā veicina ilgtspējīgas mobilitātes sistēmas attīstību, uzlabo reģionālo sasniedzamību, mazinot reģionālo atšķirību ietekmi uz mobilitāti un ekonomisko attīstību.

Projekta ietvaros tiks izbūvēti paaugstinātie peroni 20 stacijās virzienos Rīga – Liepāja, Rīga – Lugaži – valsts robeža, Krustpils – Daugavpils, Krustpils –Rēzekne, Rīga – Aizkraukle un Rīga – Tukums II,  un tiek plānotas sekojošas darbības:
1) paaugstināto pasažieru platformu izbūve ar pandusiem, iebūvētām vadulām, nodrošinot iekāpšanu vilcienā vienā līmenī ar platformas virsmu un bezšķēršļu pieejamību;
2) platformu apgaismojuma modernizācija un aprīkojuma (nojumes, soliņi, urnas), informatīvo zīmju un stendu uzstādīšana;
3) ierīkot pasažieru apziņošanu (vizuāli un audio), gaismas un skaņas luksoforu signalizāciju vai audio paziņojumus pie gājēju pārejām;
4) inženiertīklu pārcelšana ārpus platformu zonas, telekomunikāciju ierīkošana, kontakttīklu balstu nomaiņa, elektroapgādes jaudu palielināšana;
5) sliežu ceļu izbūve/pārbūve, nodrošinot pasažieru platformu gabarītu standartus;
6) gājēju pāreju izbūve/pārbūve , t.sk. divlīmeņu šķērsojumi;
7) teritorijas labiekārtošana - gājēju/velo celiņu bruģēšana, velostatīvu uzstādīšana, apgaismojuma, videonovērošanas ierīkošana.

Platformu modernizācijai plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 50 659 230  euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 43 060 345  euro un valsts budžeta līdzfinansējums 7 598 885  euro.

Lai nodrošinātu projektam augstu gatavības stadiju LDz ir izsludinājis iepirkumus projekta ietvaros plānoto staciju modernizācijai, atsevišķos iepirkumos jau notiek piedāvājumu izvērtēšana, lēmumu pieņemšana par līguma slēgšanu paredzēta līdz 2025.gada 4.ceturksnim. Tāpat LDz ir veicis nepieciešamās darbības projekta pamatojošās dokumentācijas izstrādei.    

Projekts "Vilcienu kustības ātruma palielināšana (Sloka - Tukums II)"
Projekta ietvaros tiek plānots:
1) posmā Sloka – Tukums II paredzēta esošā kontakttīkla modernizācija,
2) tiks likvidēti ātruma ierobežojumi un uzlabota infrastruktūra, lai veicinātu ātrāku un efektīvāku vilcienu kustību.

Projekta tvērums paredz kontakttīkla modernizāciju, dzelzceļa līkņu ģeometrija pārbūvi, sistēmu (elektroapgādes, komunikāciju, signalizācijas u.c. sistēmu) modernizāciju un izbūvi; pārbrauktuvju izbūvi/pārbūvi. Projekta ietvaros plānots palielināt vilcienu kustības ātrumu līdz 140km/h, veicot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju un izbūvi posmā  Sloka – Tukums II (t.sk. kontakttīkla modernizāciju,  dzelzceļa līkņu ģeometrija pārbūvi; pārbrauktuvju izbūvi/pārbūvi), tādējādi turpinot Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija” ietvaros modernizēto elektrificēto līniju Torņakalns - Sloka.

Vilcienu ātrums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē iedzīvotāju izvēli par labu dzelzceļa pārvadājumiem. Šobrīd LDz   tīklā maksimālais pasažieru vilcienu ātrums ir 120 km/h, un lai samazinātu ceļā pavadīto laiku, atsevišķos posmos notiek infrastruktūras modernizācija ar mērķi palielināt ātrumu līdz 140 km/h.

Projekta īstenošanas ieguvumi:
1) īsāks braukšanas laiks, plašāka apdzīvoto vietu sasniedzamība;
2) lielāka drošība – vilciens ir daudz drošāks pārvietošanās veids nekā auto;
3) vides ieguvumi – mazāks CO₂ izmešu un trokšņa līmenis, zemākas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas.
Projekts veicina dzelzceļa kā ilgtspējīga un konkurētspējīga transporta mugurkaula attīstību, veidojot mūsdienīgu un iedzīvotājiem pievilcīgu mobilitātes risinājumu.

Projekts atbilst NAP 2021–2027 mērķiem – veicināt teritoriāli vienmērīgu sasniedzamību un nodrošināt ilgtspējīgu iekšējo mobilitāti, izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu.
Projekts atbilst:
1) NAP 2021–2027 pasākumā 507 – Dzelzceļa infrastruktūra;
2) Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021–2027 pasākumam 1.1.1.1 – dzelzceļa infrastruktūras modernizācija, vides pieejamības un drošības uzlabošana, kā arī pārvietošanās ātruma palielināšana.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 4.jūnija sēdē atbalstīto informatīvo ziņojumu “Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam” (prot. Nr.27, 28.§), dzelzceļš noteikts kā reģionālo pārvadājumu pamats. Lielas pasažieru plūsmas maršrutos priekšroka tiek dota dzelzceļam, savukārt autobusi nodrošina piekļuvi vilcienam.

Vilcienu kustības ātruma palielināšanai plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 40 000 000  euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 34 000 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums  6 000 000 euro.

Lai nodrošinātu projektam augstu gatavības stadiju, LDz projekta plānoto iepirkumu izsludinās 2026.gada pirmajā pusē.

Projekts "FRMCS A klases (Future Railway Mobile Communication System) radiosakaru sistēmas 1. kārtas ieviešana (FRMCS)"
Projekta mērķis ir veikt dzelzceļa sakaru infrastruktūras attīstību atbilstoši ES Komisijas īstenošanas regulai 2023/1696, un Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumam C (2022) 1859 nodrošināt FRMCS ieviešanu līdz 2031.gada 31.decembrim  un secīgi uzsākt izmantot A klases digitālo radiosakaru sistēmas. Tiek plānotas vismaz 20 dzelzceļa mobilās 5G bāzes stacijas izveide un radio sakaru sistēmas 1. kārtas apjoma nodrošināšana - B klases vilcienu vadības un signalizācijas sistēmu aizvietošana ar dzelzceļa mobilo sakaru sistēmu FRMCS (Future Railway Mobile Communication System).

LDz un koncerna uzņēmumi  vilcienu radiosakaru nodrošināšanai šobrīd izmanto radiostacijas 2.13MHz diapazonā no Krievijas un Baltkrievijas (RVS-1; RV-4KV-D; RS-46MCV:RLSM-10) un no 2025.gada izmanto DMR radiosakaru sistēmu ar 40-bit “Motorola” šifrēšanas tehnoloģiju, kas ir pārejas perioda sistēma līdz FRMCS ieviešanai.

Projekta ietvaros ir paredzēta  standartizētas un vienotas ES FRMCS ieviešana 5G radio frekvenču diapazonā 874.4-880 MHz / 919.4-925 MHz un / vai 1900-1910 MHz un A klases sakaru infrastruktūras izbūve nākotnes tehnoloģiju izmantošanai un vienotai dzelzceļa infrastruktūras sistēmu izmantošanai Latvijas dzelzceļa esošajā 1520mm tīklā.  FRMCS nodrošinās dzelzceļa transporta sakaru un vadības galveno tehnoloģisko procesu pārrobežu savietojamību un digitalizāciju, paaugstinās sistēmu drošību, informācijas apmaiņas ātrumu un efektivitāti, pakalpojumu attīstību, ilgstpēju un klimatneitralitāti.  Mērķa grupas ir LDz sistēmu lietotāji, vadības un operatīvais personāls, datu drošības speciālisti un valsts institūcijas, kurām būtiska ir stratēģiskās infrastruktūras droša, kvalitatīva, neatkarīga un mūsdienu prasībām atbilstoša darbība.

FRMCS mērķis ir nodrošināt radio savienojamību vilciena izsekošanai un informācijas apmaiņai (iekļaujot balss un ETCS (Eiropas vilcienu vadības sistēma), ATO (automatizētu vilcienu vadības sistēma) datu un video komunikāciju):
1) Vilciens nosūta savu atrašanās vietu un statusu;
2) Radio centrs aprēķina, kur vilciens drīkst droši braukt un nosūta kustības atļauju;
3) Viss datu apmaiņas process ir šifrēts un pārraudzīts, lai izvairītos no kļūdām un uzlabotu vilcienu drošību;
4) Komunikācija notiek nepārtraukti kustībā  - vilciens visu laiku ziņo savu stāvokli, un sistēma to attiecīgi regulē.
5) FRMCS nodrošina komunikācijas un datu apmaiņas vajadzības operatīvā režīmā, bojājumu gadījumā un ārkārtas situācijā.
6) FRMCS nodrošina noturīgu, drošu balss un datu komunikāciju ar CCS sistēmām, OCC, vilcieniem, operatīvo vadību un ekspluatācijas personālu (uzraudzība).

Pašreizējā B klases radiosakaru sistēma DMR, kuru izmanto vilcienu vadības un signalizācijas vajadzībām, ir pagaidu risinājums balstīts 2G tehnoloģijā un vairs neatbilst Eiropas prasībām, nenodrošinot vilcienu satiksmes drošību, bez pakalpojumu uzlabojuma potenciāla un samazinot vadības efektivitāti (datu pārraides ātrums un caurlaidspēja). Sistēma nodrošina tikai balss pakalpojumu spektru un tās uzturēšana kļūst sarežģīta un dārga, ierobežotas iespējas uzlabojumiem un pieaug arī kiberdrošības riski.

Projekta ietvaros paredzēta 20 dzelzceļa mobilās 5G bāzes staciju izveide  un FRMCS 1. kārtas infrastruktūras ieviešana, nomainot novecojušo B klases sistēmu ar modernu A klases digitālo radiosakaru sistēmu. FRMCS nodrošinās reāllaika datu pārraidi, augstāku drošības līmeni un pilnīgu savietojamību ar Eiropas dzelzceļa sistēmām. Galvenās mērķa grupas ir dzelzceļa pārvadātāji, vilcienu vadības personāls un infrastruktūras pārvaldītāji, kuri iegūs drošāku, efektīvāku un modernu sakaru sistēmu ikdienas darbam.

FRMCS (Future Railway Mobile Communication System) projekts atbilst šādiem plānošanas dokumentiem:
1) NAP 2021–2027– atbalsta teritoriāli vienmērīgas sasniedzamības un drošas, kvalitatīvas sabiedriskā transporta sistēmas veidošanu. Ilgtspējīgas radiosakaru sistēmas ieviešana nodrošina augstāku vilcienu satiksmes drošību un efektivitāti.
2) Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam – projekts atbilst mērķim uzlabot dzelzceļa infrastruktūras drošību, efektivitāti un savietojamību ar Eiropas standartiem, atbilstoši pasākumam 1.1.1.1. (modernizēt dzelzceļa infrastruktūru).

FRMCS (Future Railway Mobile Communication System) projekta plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 28 000 000  euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 23 000 000  euro un valsts budžeta līdzfinansējums  4 200 000 euro.

Lai nodrošinātu projektam augstu gatavības stadiju, LDz  uzsācis darbu pie FMCS ieviešanas koncepcijas izstrādes, iepirkumu bāzes staciju izveidei paredzot 2026.gada pirmajā pusē.

Gadījumā, ka pasākuma iepirkumu ietvaros būs finansējuma ietaupījums, tad kā potenciālu projektu LDz plāno īstenot  projektu "Dzelzceļa transporta vadības procesu modernizācija", kura ietvaros tiks pilnveidota LDz  IT un sistēmrisinājumu drošība un atbilstība ES, EEZ un NATO valstu standartiem, aizvietojot  novecojošo LDz esošo (no Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem atkarīgo) IT un sistēmrisinājumus ar neatkarīgiem ES, EEZ un NATO valstu vienotiem risinājumiem.

Valsts budžeta līdzfinansējums
Pasākuma īstenošanā netiek paredzēts piesaistīt projekta iesniedzēja privāto finansējumu un LDz īstenotajiem projektiem saskaņā ar noteikumu projekta 10. punktu ir paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums 15% apmērā, jo projekta ietvaros LDz attīstīs publisko dzelzceļa infrastruktūru, kas ir būtiska, lai nodrošinātu reģionālos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu valsts pasūtījuma ietvaros. Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija, tostarp saistīto dzelzceļa IT un sakaru sistēmu, kas nodrošina infrastruktūras veiktspēju, nepieciešama sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai, tādējādi tā ir tieši saistīta ar valsts politikas mērķu sasniegšanu transporta jomā, it īpaši attiecībā uz sabiedriskā transporta pieejamības, drošības un ilgtspējas nodrošināšanu.
Atbilstoši Dzelzceļa likumam un Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra noteikumiem Nr.680  “Dzelzceļa ekspluatācijas noteikumi” LDz kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir jānodrošina dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumi. Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršana ir būtiska, lai LDz kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs veidotu sabiedrības interesēm atbilstošu, drošu un pieejamu dzelzceļa infrastruktūru.

Noteikumu projektā paredzēta avansa izsniegšanas nepieciešamība, kas saistīta ar LDz finanšu situāciju, proti,noteikumu projektā paredzēta avansa un starpposma maksājumu kopsummas piešķiršana līdz 100% apmēram, kas ir būtiska, ņemot vērā LDz finanšu situāciju un plānoto projektu  finansiālo apjomu. Ja LDz būtu jānodrošina projekta priekšfinansēšana no saviem ierobežotajiem līdzekļiem, tas radītu ievērojamu finanšu resursu iesaldēšanu un līdzekļu atgūšanu tikai vēlākā posmā. Tas savukārt varētu piespiest LDz īstermiņā aizņemties nepieciešamos līdzekļus no kredītiestādēm, radot papildu izmaksas procentu maksājumu un komisiju veidā. Šāda situācija ne tikai palielinātu projekta izmaksas, bet arī radītu papildu riskus valsts kapitālsabiedrībai, kuras finanšu iespējas ir ierobežotas. Tādēļ noteikumu projektā  nepieciešams noteikt avansa un starpposma maksājumu piešķiršanu līdz 100% apmēram, kas arī ir viens no  priekšnoteikumiem projekta īstenošanai efektīvā un finansiāli pamatotā veidā.

Pasākuma atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas.

LDz pasākuma ietvaros var plānot neparedzētos izdevumus, nepārsniedzot 5% no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kā arī  būvdarbu līgumcenas indeksācijas izmaksas 15% apmērā no attiecīgā būvniecības līguma izmaksām. Minēto izmaksu apjoms pirms izdevumu veikšanas ir saskaņojams  ar Sadarbības iestādi.

Noteikumu projekta 15.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas ir iekļautas, pamatojoties uz Būvniecības likumā noteikto terminoloģiju, un apakšpunkta mērķis ir noteikt, ka attiecināmas ir visas būvniecības izmaksas, kas ietver projektēšanas un būvdarbu izmaksas, tajā skaitā, bet ne tikai, būvprojekta izstrāde (jebkura būvniecības ieceres izstrādes dokumentācijas forma – apliecinājuma karte, paskaidrojuma raksts u.c.) un saskaņošana, būvdarbu un būvizstrādājumu, būvniecības dokumentu izstrādes un saskaņošanas, atļauju un nodevu izmaksas.Būvniecības līgumos ir iekļauts nosacījums, ka nepieciešamības gadījumā var būt izmaiņas darbos (izmaiņu veikšana) vai to apjomos,un var būt nepieciešami papildus darbi, kā arī publisko iepirkumu regulējošie normatīvie akti paredz būtisku grozījumu veikšanu iespējamību iepirkuma līgumā. LDz īstenoto projektu ietvaros var rasties situācijas, kad darba apjoms mainās vai rodas nepieciešamība pēc papildu darbiem, kurus pretendents, sagatavojot savu piedāvājumu iepirkumam, objektīvi nevarēja paredzēt, attiecīgi šo darbu izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmām izmaksām, par ko LDz veic grozījumus būvniecības līgumā, pirms izdevumu veikšanas saskaņojot to ar Sadarbības iestādi.

Pasākuma  ietvaros tiek piemērots vienkāršoto izmaksu vienotās likmes veids – netiešo izmaksu vienotā likme 15 % apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu vienoto likmi piemēro personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 54.panta b) apakšpunktam nav jāveic aprēķins piemērojamās likmes noteikšanai.

Pasākuma ietvaros LDz var paredzēt izmaksas, lai segtu pārvadātāja, kurš sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos, izdevumus, kas saistīti ar ierobežojumiem dzelzceļa infrastruktūras izmantošanā, kā rezultātā pārvadājumi ar vilcienu tiek pilnībā vai daļēji aizstāti ar autobusu pārvadājumiem. 
Projekta "Vilcienu kustības ātruma palielināšana (Sloka - Tukums II)" ietvaros atsevišķu būvdarbu veikšanas laikā var tikt ietekmēts vilcienu kustības grafiks un regulārie pasažieru pārvadājumi un gaidāmi ievērojami vilcienu kustības ierobežojumi,  kā rezultātā atkarībā no būvniecības etapa vairākos posmos varētu tikt slēgta vilcienu kustība.
Lai tiktu nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos starp VSIA “Autotransporta direkcija” un AS “Pasažieru vilciens”, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulas (EK) Nr.1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr.1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr.1107/70 (turpmāk - Regula Nr.1370/2007) 5.panta 4a. punktu un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8. panta trešo un septīto daļu, ir noslēgts Līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu  reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu Nr.PV339-24 (ATD reģistrācijas nr.ATD/ST-2024/_/PV) (turpmāk – Līgums). Minētā Līguma ietvaros AS “Pasažieru vilciens”  cita starpā ir apņēmusies sniegt nepārtrauktus sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos pa dzelzceļu šajā Līgumā, tā pielikumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.
Minētie vilcienu kustības ierobežojumi nozīmē, ka pasažieriem būtiski tiks samazināta vai netiks nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība.
Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamības un nepārtrauktības nodrošināšana izskatāmajā gadījumā nozīmē, ka AS “Pasažieru vilciens” būtu jānodrošina vilcieniem alternatīvs jeb aizvietojošs transports un to paredz arī noslēgtā Līguma nosacījumi, kas nosaka, ka atsevišķos izņēmuma gadījumos (piemēram, infrastruktūras nepieejamības gadījumā), lai tiktu nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība, AS “Pasažieru vilciens”   ir tiesīgs pakalpojumus pa dzelzceļu aizvietot ar alternatīvo transportu, piemēram, autobusu reisiem.
Lai nodrošinātu efektīvu AS “Pasažieru vilciens”   finanšu līdzekļu izmantošanu un sasniegtu iepirkuma mērķi, lai tiktu noskaidrots pakalpojuma sniedzējs, kurš AS “Pasažieru vilciens”  nodrošinās aizvietojošo transportu (autobusu pārvadātājs), tiek rīkoti vairāki secīgi iepirkumi, ņemot vērā vilcienu kustības ierobežojumus attiecīgajā būvniecības etapā, piemērojot iepirkuma procedūru – atklāts konkurss. Atklāta konkursa rezultātā tiek slēgts divpusējs līgums: AS “Pasažieru vilciens”    un autobusu pārvadātājs, kurā pakalpojuma pasūtītājs un pakalpojuma finansētājs būtu AS “Pasažieru vilciens”, pakalpojuma izpildītājs - konkursā izvēlētais autobusu pārvadātājs.
Regula Nr.1370/2007 nosaka, ka jebkurai kompensācijas shēmai ir jānovērš pārmērīga kompensācija un saņemtā kompensācija nevar pārsniegt sabiedriskā pakalpojuma tīro finansiālo ietekmi. Proti, kompensācija nevar būt lielāka par summu, kas atbilst neto finanšu ietekmei, kura ir vienāda ar kopējo ietekmi – pozitīvu vai negatīvu –, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanai ir uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ieņēmumiem un izmaksām. Lai tiktu ievērotas Regulas Nr.1370/2007 prasības, netiktu veikta pārkompensācija, tai skaitā izvairoties no dubultās kompensācijas riska, un AS “Pasažieru vilciens”    tiktu nosegta tā tīrā finansiālā ietekme, autobusu pakalpojuma apmaksas kontekstā tiek nodibināts ar autobusu pārvadātāju līgumisko attiecību modelis, kura pamatā ir autobusu pārvadātāja atklāta konkursa kārtībā piedāvātā līgumcena reiz ar autobusu faktiski veiktais nobraukums. Piemēram, ja autobusu pārvadātā piedāvātā līgumcena ir 1,00 EUR/km un faktiski tiek veikti 100 km, tad AS “Pasažieru vilciens” samaksā autobusu pārvadātājam 100 EUR (1,00 EUR/km × 100 km).

Noteikumu projektā tiek paredzētas būvuzraudzības, ekspertīzes, būvprojektēšanas, izpētes un inženierkonsultanta (FIDIC līgumā- inženieris)  izmaksas, kā arī apvienotās būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas procesa neatkarīgas uzraudzības pakalpojuma izmaksas, autoruzraudzības izmaksas un attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas, kā arī izmaksas, kas var rasties dēl papildus darbiem un indeksācijas. Būvdarbu procesa neatkarīgās uzraudzības izmaksas nerada dubultā finansējuma risku, jo būvuzraudzība un inženierkonsultanta funkcijas ir atšķirīgas un savstarpēji neaizstājamas. Inženierkonsultanta sastāvā paredzēts arī būvuzrauga pienākumu nodrošinājums un dubultā finansējuma risku kontrolē finansējuma saņēmējs – respektīvi, pasūtītājs pats ir atbildīgs, lai nepieļautu dubulto finansējumu. Ja tiek piesaistīts inženierkonsultants, atsevišķs būvuzraugs vairs nav nepieciešams. Savukārt, ja tiek izvēlēts atsevišķs būvuzraugs, tad papildus jāparedz citu nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšana. Noteikumu projekta nosacījumi ir izstrādāti, lai finansējuma saņēmējam nodrošinātu iespēju pieņemt saimnieciski izdevīgākus lēmumus projektu īstenošanas gaitā.

LDz darbu veikšana pašu spēkiem
Noteikumu projekts paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir iespējams nepieciešamos darbus veikt un šo darbu veikšanas izmaksas attiecināt finansējuma saņēmējam. 

Pašu veikto darbu ietvaros atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 14.5., 14.6., 14.7. un 14.13. apakšpunktiem  un ievērojot Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai ES Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027gada plānošanas periodā, LDz ir attiecināmas šādas izmaksas:
1) LDz sertificētā būvdarbu personāla izmaksas, speciālistu darba algas.  Šajās izmaksās neietilpst citas ar būvdarbiem saistītās izmaksas, tostarp piemaksas un komandējumu izmaksas. Projektā nodarbinātajiem ir jābūt līdzvērtīgiem atalgojuma nosacījumiem tiem darbiniekiem, kas nestrādā projektā un veic vienādu darbu;
2) LDz  tehnikas izmantošanas izmaksas (tehnoloģiskais autotransports nolietojuma izdevumi amortizācijas apmērā par projekta īstenošanas periodu). Tehnoloģiskā autotransporta ceļa izdevumi kā projekta citas netiešās attiecināmās izmaksas, transportam izbraucot uz būvdarbu veikšanas vietu, izmaksām pamatojot saistību ar projekta mērķa sasniegšanu. Šajās izmaksās neietilpst uzcenojums. Tehnoloģisko transportlīdzekļu (tai skaitā specializēta) noma/ pakalpojuma pirkšana (atbilstoši Vadlīnijām) un projekta mērķu sasniegšanai.
3) LDz materiālu, t.sk. darbu veikšanai nepieciešamo būvmateriālu iegādes izmaksas, izejvielas - degviela, eļļa, smērvielas, rezerves daļas), kas rodas, izmantojot savu tehniku (tehnoloģisko autotransportu). Šajās izmaksās neietilpst citas ar būvdarbiem saistītās izmaksas, tostarp piemaksas par darba braucieniem un komandējumu izmaksas.
4) būvobjekta teritorijas sagatavošana.

Konkurences ietekmes izvērtējums
LDz ir valsts kapitālsabiedrība, kas pilda dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas atbilstoši Dzelzceļa likumam. Līdzšinējā prakse paredz infrastruktūras būvdarbus (sliežu ceļu atjaunošana, tiltu remonti, elektrifikācijas darbi u.c.) galvenokārt veikt ārēju būvuzņēmēju piesaistes ceļā publiskajos iepirkumos. Savukārt publisko iepirkumu likums paredz veikt atklātus konkursus, izņemot gadījumus, kad darbus tehniski var veikt tikai pats infrastruktūras pārvaldītājs.
LDz, izvērtējot līdzšinējo sadarbības pieredzi, salīdzināmo darbu izmaksu salīdzināšanu, kā arī efektivitātes, drošības un operativitātes apsvērumus, apsver iespēju noteiktu apjomu darbu (piem., neatliekamus remontus, specializētus darbus) veikt pašu spēkiem, izmantojos savus un savas meitas sabiedrības resursus.
Pašu spēkiem darbu iesaistes apjoms definēts, ņemot vērā, ka pašu spēkiem veicamie darbi neietekmē tirgus situāciju, tostarp:
-  publiskas lietošanas dzelzceļa transporta attīstība nav uzskatāma par valsts atbalstu atbilstoši Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijām valsts atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07)” 25. punktam.
-  LDz  ir reģistrēts kā komersants attiecīgajā darbu veikšanas sfērā. 
-  LDz specifiska dzelzceļa infrastruktūras izbūves un modernizācijas tehnoloģiskā kompetence ar atbilstošo dzelzceļa infrastruktūras izbūves tehniku un personālu - ikgadēji tiek veikti sliežu ceļu modernizācijas būvdarbi pašu finansētos projektos ~ 10 milj.euro apmērā, ko veido:
1)  A un B tipa sliežu kapitāla atjaunošana un modernizācija (pilnīga dzelzceļa infrastruktūras pārbūve, uzbēruma izbūve, sliežu ceļu izbūve).
2) Dzelzceļa garsliežu nomaiņa un modernizācija nolūkā paaugstināt vilcienu kustības ātrumu.
3) Tehniskās kontroles pakalpojumi, signālisti u.c., bez kuriem nevar tikt veikti būvdarbi uz ekspluatācijā esošas infrastruktūras.
4) Tehniskā būvdarbu veikšanas komanda (LDz Sliežu ceļu pārvalde, ~1000 speciālisti) – t.i. speciālisti, kas sertificēti attiecīgajā darbības sfērā.
Tas vienlaikus apliecina arī ar pašu resursiem veikto darbu ekonomisko pamatotību.  Projektu ietvaros demonstrētā augstā ieviešanas gatavība, kā arī jau izsludināto iepirkumu rezultāti, kas parāda, ka zemākais tirgus piedāvājums ir par 71,81% augstāks, apliecina ekonomisko pamatojumu LDz sliežu ceļu un ar tiem saistīto darbu veikšanai ar pašu spēkiem.
Līdz ar ko būvniecība LDz pašu spēkiem tiek veikta, saglabājot tirgus neitralitātes un konkurences neierobežošanas nosacījumu, vienlaikus LDz tirgū iepērk pārējo būvniecības pakalpojumu, kur ir pierādīta ekonomiskā pamatotība un netiek mainīts tirgus konkurences līdzsvars. 
Ar LDz pašu spēku modeli projektos nodrošināmi izmaksu efektīvāki publiskā finansējuma risinājumi, ietaupījumi novirzāmi papildu staciju modernizācijai, kā arī tas ļauj potenciāli samazināt LDz izmaksas, t.sk, ikgadējo zaudējumu apmēru – kas nozīmē mazāku nepieciešamo valsts budžeta iesaisti finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Izmaksu samazināšanas apmērs atkarīgs no tā, cik lielā mērā esošos darbiniekus iesaistām projekta būvdarbu veikšanā.
Pozitīvie aspekti no lēmuma veikt daļu darbu pašu spēkiem:
1) Efektivitāte un izmaksu kontrole: LDz varētu elastīgāk plānot darbu izmaksas un termiņus, samazinot starpnieku izmaksas.
2) Drošība un kvalitāte: LDz kā infrastruktūras pārvaldītājs varētu nodrošināt augstāku darba kvalitātes kontroli.
3) Rezerves kapacitāte: iespēja veikt neatliekamus darbus (avārijas, steidzamus remontus), negaidot iepirkuma procedūras.
4) Iespēja sniegt pakalpojumus citiem infrastruktūras apsaimniekotājiem (piem., ostu dzelzceļi, industriālie parki) – ilgtermiņā var nodrošināt spēcīgu un stabilu sadarbību infrastruktūras uzturēšanai.
 Lai samazinātu potenciālos riskus, kas saistīti ar valsts atbalsta ierobežojumiem, negodīgas konkurences apstākļiem vai industrijas monopolizāciju, LDz pašu spēkiem veiks tikai tos darbus, kuros tam ir tehniskais pārākums un kuri nodrošina būtisku ekonomisku ieguvumu valstij.
Tiks realizēta tā saucamā “Jauktā pieeja”, kad LDz veic tikai neatliekamos un specializētos darbus, bet lielākos projektus turpina nodot konkursā un nodrošinot caurspīdīgus noteikumus – skaidri definējot, kādos gadījumos darbi tiek veikti pašu spēkiem. Tāpat tiks nodrošināta atklāta finanšu atdalīšana – nodalīts infrastruktūras pārvaldīšanas finansējums no komerciālajām būvniecības aktivitātēm, lai izvairītos no slēpta valsts atbalsta. Tāpat turpināsies sadarbība ar tirgu – LDz varētu veidot kopprojektus ar privātajiem būvuzņēmējiem, saglabājot tirgus dinamiku.

Ietekmes uz tirgus dalībniekiem izvērtējums

Latvijā dzelzceļa būvniecības tirgus ik gadu veido desmitiem miljonu eiro. Vēsturiskie dati par pēdējo desmitgadi rāda, ka 2014. un 2015. gadā kapitālieguldījumi dzelzceļa būvniecībā pārsniedza 100 milj. EUR, savukārt 2016.–2022. gadā tie stabilizējās ap 30 milj. EUR gadā. Pēdējos gados būvniecības apjomi ir būtiski pieauguši, sasniedzot vairāk nekā 50 milj. EUR ikgadēji 1520 mm sliežu platuma infrastruktūras attīstības un modernizācijas darbos.
Papildus jāņem vērā, ka Latvijā aktīvi norisinās Rail Baltica būvdarbi un jau ir veikti kapitālieguldījumi nozīmīgos punktveida infrastruktūras objektos, tostarp starptautiskās lidostas "Rīga" un Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas mezglos, kas palielina kopējā tirgus apjomu vēl vairāk.
Šajā segmentā strādā vairāki spēcīgi būvuzņēmumi ar ievērojamu kapacitāti, piemēram, Leonhard Weiss, A.C.B., Binders, Tilts, BMGS, Nordes būve, RECK, BELAM Rīga, kā arī starptautiski uzņēmumi Alstom, Siemens, Thales, Arcom, Industry Service Partner, Latvijas Energoceltnieks un citi. Tie regulāri piedalās publiskajos iepirkumos, savukārt lielākie projekti – staciju pārbūves, tiltu rekonstrukcijas, elektrifikācija – tiek un arī turpmāk tiks realizēti atklātu konkursu kārtībā.

Plānots, ka LDz pašu spēkiem tiks veikti tikai neatliekami un specializēti darbi. Tas veido aptuveni 5% no kopējā pēdējos 5 gados veiktā kopējā 1520 mm dzelzceļa būvniecības tirgus apjoma, savukārt vairāk nekā 90% tirgus paliek atvērts privāto uzņēmēju konkurencei publisko iepirkumu kārtībā.

Atvērto iepirkumu turpināšanas princips tiek ievērots, ņemot vērā, ka visi apjomīgie projekti un investīcijas (tostarp, kontakttīkla atjaunošanas un vilcienu kustības ātruma paaugstināšanas projekti) ar būtisku tirgus interesi turpinās tikt realizēti atvērtos iepirkumos, nodrošinot privātajiem dzelzceļa būvniecības komersantiem noteiktu darba apjomu un brīvu konkurenci.

Tāpat uz tirgus kopējiem dalībniekiem tiek ievērota konkurences risku mazināšana:
1) caurspīdīgi kritēriji- tiek skaidri noteikts, kādos gadījumos darbi tiek veikti pašu spēkiem, tas noteikts šo noteikumu projekta tvērumā - LDz realizējot pašu spēkiem tikai sliežu ceļu būvniecības un tehniskās kontroles (signālistu) pakalpojumu apjomu.
2) finanšu plūsmu atdalīšana- tiek nodalīts LDz pašu spēkiem noteikto darbu apjoms no projekta būvdarbu daļas, ko projektā veic iepirkumā iepirkts būvnieks;
3) sadarbība ar tirgus dalībniekiem- LDz saglabā iespēju iepirkumu rezultātā pie labāka tirgus piedāvājuma un ekonomiskā pamatojuma projekta viena apjoma būvdarbus nodot ārējam būvniekam.

Plānots, ka LDz pašu spēkiem tiks veikti tikai neatliekami un specializēti darbi. Tas veido aptuveni 5% no kopējā pēdējos 5 gados veiktā kopējā 1520 mm dzelzceļa būvniecības tirgus apjoma, savukārt vairāk nekā 90% tirgus paliek atvērts privāto uzņēmēju konkurencei publisko iepirkumu kārtībā.

Atvērto iepirkumu turpināšanas princips tiek ievērots, ņemot vērā, ka visi apjomīgie projekti un investīcijas (tostarp, kontakttīkla atjaunošanas un vilcienu kustības ātruma paaugstināšanas projekti) ar būtisku tirgus interesi turpinās tikt realizēti atvērtos iepirkumos, nodrošinot privātajiem dzelzceļa būvniecības komersantiem noteiktu darba apjomu un brīvu konkurenci.

Konkurences riski palielinātos, ja tirgū būtu pieejami resursi ar tādu pašu kapacitāti kā LDz, tomēr, ņemot vērā, ka Latvijā tiek īstenoti vienlaikus vairāki apjomīgi dzelzceļa infrastruktūras būvniecības projekti un notiek projekta Rail Baltica ieviešana, tad specializētās sliežu ceļu tehnikas pieejamība reģionā ir ierobežota, līdz ar to pastāv riski, ka tehnikas nepieejamības dēļ darbus nebūtu iespējams veikt plānotajā laikā.

LDz pašu spēku modeļa ietekme uz tirgu ir ierobežota un samērīga. Vairāk nekā 90 % darbu apjoma arī turpmāk tiks nodrošināti atklātas konkurences apstākļos, līdz ar to tirgus līdzsvars nemainās. Pašu spēku veikums paredzēts vienīgi tajos gadījumos, kur ir nepārprotams tehnoloģiskais vai drošības pamatojums, kā arī skaidri identificējams ekonomiskais ieguvums valstij.

Noteikumu projektā tiek noteikts, ka atbalstāmo darbību ietvaros radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām finansēšanai no Kohēzijas fonda, ja tās ir radušās ne agrāk kā 2021. gada 1. janvārī un pasākuma ietvaros nedrīkst attiecināt darbības, kas ir jau pabeigtas pirms projektu iesniegumu iesniegšanas sadarbības iestādē.
Šobrīd no LDz pašu finanšu līdzekļiem projekta “Dzelzceļa publiskās infrastruktūras (platformu) modernizācija” īstenošanas ietvaros ir segtas projekta vadības atalgojuma izmaksas, kas indikatīvi veido aptuveni 90 000 euro.

Lai nekavētu projektu īstenošanu, protokollēmumā tiek paredzēts atļaut LDz  projektu īstenošanas uzsākšanu pirms Eiropas Komisijas lēmuma par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam (kuru ietvaros tika pārstrukturizēts dzelzceļa nozarei sākotnēji plānotais  Kohēzijas fonda finansējums), vienlaikus nosakot pienākumu Satiksmes ministrijai informēt Ministru kabinetu par priekšlikumiem rīcībai gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam.

3.1.1.1. pasākuma sinerģija un papildinātība ar citiem Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem

3.1.1.1. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtai ir cieša sinerģija ar dzelzceļa attīstības projektiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.plānošanas perioda,  3.1.1.1.pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas un  Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros. 
3.1.1.1.pasākuma īstenošanā finansējuma saņēmējs nodrošina plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām dubultfinansējuma riska mazināšanai, tai skaitā projektus  īsteno demarkācijā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti” 6.2.1.2. pasākumu “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve”” , kura ietvaros tiek īstenotas investīcijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai.

Komercdarbības atbalsts 
Publiskās lietošanas dzelzceļa transporta attīstība nav uzskatāma par valsts atbalstu, jo tiks ievērots Komisijas paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” 25.punkts. Pasākumu īstenošanas ietvaros radītā dzelzceļa infrastruktūra būs vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un par piekļuvi šai infrastruktūrai tiks noteikta adekvāta samaksa,ievērojot Eiropas Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” (2008/C 184/07) 25.punkta nosacījumus) un ievērojot Dzelzceļa likuma 5.¹ , 11. un 27. pantā noteikto. Līdz ar to publiskais finansējums, kas paredzēts Latvijas dzelzceļa pārvaldīšanā esošās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai (atjaunošana/renovēšana), ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikto, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) un Komisijas Paziņojumu Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

Citi jautājumi

 3.1.1.1.pasākumam nav ietekmes uz horizontālā principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu. Plānotajām investīcijām ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Klimatnodrošināšana" un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Noteikumu projekts nosaka, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principa “Klimatdrošināšana” ievērošanai. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā ietvertie pasākumi paredz horizontālā principa “Klimatdrošināšana” nepieciešamo prasību ievērošanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgo informāciju iekļaujot projekta iesniegumā, ja attiecināms.

LDz kā finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
Noteikumu projektā ir  noteikti projektu īstenošanas nosacījumi, tostarp projektu īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.

Pasākuma ietvaros projektus īsteno saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.  Pasākuma rezultātu uzturēšana tiks nodrošināta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projektu īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūru veikšanu, tai skaitā novērš dubultā finansējuma risku un nodrošina demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem pasākumiem.

Noteikumu projektā ir iekļauta prasība, ka finansējuma saņēmējs ievēro komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas  2021.–2027.gadam 9.sadaļā “Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks” ir iekļauts 3.1.1.1.pasākums un stratēģiski svarīgam projektam noteiktie pienākumi un obligātie projekta informācijas un publicitātes pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā tiks īstenoti 3.1.1.1. pasākumā otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā.

Noteikumu projekts iekļauj nosacījumu, ka sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem divu mēnešu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma. Šis nosacījums ir iekļauts noteikumu projektā, jo pasākumam ir būtiska ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu (n+3) minimālā mērķa izpildei.

Intervences kategorija*
Visas pasākumu ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 100 “Rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T pamattīkls”.

*intervences kategorija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 1.pielikumu.

-