Anotācija (ex-ante)

1. VARAM ierosina papildināt MK noteikumu 46. punktu un izteikt to šādā redakcijā: 
“46. Pašvaldība līdzekļus var pieprasīt valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī likumos un Ministru kabineta tiesību aktos noteiktiem neparedzētiem gadījumiem. Pašvaldība trīs darba dienu laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sniedz operatīvo informāciju par neparedzētu gadījumu, norādot datumu vai laika periodu, iemeslu (piemēram, katastrofa, dabas stihija, ugunsgrēks, u.tml.) un precīzu adresi vai teritoriju. Pašvaldība, sagatavojot pieprasījumu par izdevumu kompensēšanu no valsts pamatbudžeta no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem, ir atbildīga par pilnīgas un patiesas informācijas un dokumentu iesniegšanu. Pašvaldība, iesniedzot pieprasījumu neparedzētiem izdevumiem, aizpilda pieteikumu finanšu līdzekļu pieprasīšanai no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (5. pielikums).” 
Minētais papildinājums nepieciešams, lai VARAM pēc iespējas laicīgāk ir informēta par situāciju un var attiecīgi reaģēt, piemēram lūgt SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” informāciju/novērtējumu par laikapstākļiem noteiktajā datumā un teritorijā, ja gadījums ir dabas stihija. Papildus savlaicīgi būs zināms skartās teritorijas apmērs (cik pašvaldības ir skartas/cietušas). VARAM būs iespēja veikt apsekošanu pēc operatīvās  informācijas saņemšanas.
Vienlaicīgi VARAM izstrādāja grozījumus MK noteikumu 5. pielikumā. Izmaiņas 5. pielikumā paredz papildināt/pilnveidot informācijas un iesniedzamo dokumentu saturu un kopumu (5. pielikuma jaunā versija pieejama anotācijas pielikumā).
Izmaiņas 5. pielikumā nepieciešamas, lai no pašvaldības puses tiktu iesniegta pēc iespējas precīzāka informācija. Aizpildot šo pielikumu, pašvaldībai būs iespēja  pārliecināties, izvērtēt un izdarīt secinājumu, vai līdzekļu pieprasījumu iesniegt, vai arī noskaidrojies pamatots iemesls, kas liedz to darīt. Vienlaicīgi, aizpildot pieteikumu, pašvaldība sagatavos visu nepieciešamo dokumentu kopumu tālākajam pieteikuma izskatīšanas procesam.

2. VARAM ierosina papildināt MK noteikumu 47. punktu un izteikt to šādā redakcijā: 
“47. Pašvaldība pieprasījumā minētajam objektam nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā, izņemot gadījumu, ja objekts ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai speciālā izglītības iestāde, kas nodrošina internāta pakalpojumus. Ja pašvaldība iznomā tās īpašumā vai valdījumā esošu infrastruktūras objektu, tad tā var pretendēt uz līdzekļu saņemšanu neparedzēto izdevumu segšanai no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tikai gadījumā, ja ir veikusi tās īpašumā vai valdījumā esoša infrastruktūras objekta apdrošināšanu. Ja objekts ir būve un apdrošināts, pašvaldība pieprasījumā minētajam objektam nodrošina līdzfinansējumu radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 25 procentu apmērā un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem. Pašvaldību iesniegtos pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem izskata tikai tad, ja radīto zaudējumu kompensēšanai nepieciešamā kopējā summa ir lielāka par 10 000 euro un ja tiesību aktos nav noteikts citādi.” 
Kā jau iepriekš tika minēts, saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 6. panta (1) daļu, apdrošināšana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi. Atbilstoši Pašvaldību likuma 73. panta (4) daļai, lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī veikt citas privāttiesiskas darbības, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu. Minētais pašvaldības pienākums ir īstenojams neatkarīgi no tā, kuras autonomās funkcijas izpildei tiek izmantots pašvaldības īpašums (manta) un vai tas vispār tiek izmantots pašvaldības autonomo funkciju izpildei (realizēšanai). Tādējādi īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana ir kā ikvienas personas, tostarp arī pašvaldības civiltiesisks pienākums rūpēties par savu īpašumu, tai skaitā apdrošināt to. 
Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra sēde, kuras laikā no Ministru prezidenta puses tika aktualizēts jautājums par to, ka pašvaldību ēkām būtu jābūt apdrošinātām. Ņemot vērā, ka ir vērojama starpība starp tām pašvaldībām, kuru īpašumi ir apdrošināti un tām pašvaldībām, kuras būtu varējušas veikt apdrošināšanu, bet izvēlējās neapdrošināt.
Ņemot vērā, ka praktiski nav iespējam visām pašvaldībām uzlikt kā pienākumu apdrošināt visus tās īpašumā esošos infrastruktūras objektus, tad grozījumi MK noteikumu 47. punktā paredz labvēlīgākus apstākļus finansējuma saņemšanai no neparedzētiem gadījumiem, tām pašvaldībām, kurām cietušais objekts bija apdrošināts, proti nodrošināt līdzfinansējumu 25 procentu apmērā (30 procentu vietā) un papildu tam līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam. Tādējādi situācijās, ja pašvaldība ir apdrošinājusi infrastruktūras objektu, tas attiecīgi samazina arī sagaidāmos izdevumus no valsts budžeta gadījumā, ja iestājas nepieciešamība piešķirt finansējumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, salīdzinot ar situāciju, ja infrastruktūras objekts nebūtu apdrošināts.
Savukārt pašvaldībām, kuras nebūs apdrošinājušas infrastruktūras objektu, tā atjaunošanai (remontam) no valsts pamatbudžeta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varēs saņemt, kā līdz šim, 70 procentus no nepieciešamā finansējuma un 30 procenti būs jānodrošina no pašvaldības budžeta. 
Vienlaicīgi MK noteikumu 47. punktā tiek palielināta pieprasījuma sagatavošanai minimālā zaudējumu kompensēšanai nepieciešamā kopējā summa no 1400 euro uz 10 000 euro, lai mazinātu iespējamos valsts budžeta izdevumus, sedzot vai kompensējot pašvaldībām neparedzētos izdevumus, ņemot vērā materiālu, izejvielu un pakalpojumu vidējās tirgus cenas, kā arī pēdējo gadu inflācijas līmeni.
Kā piemērus no prakses par gadījumiem, kad zaudējumu kompensēšanai nepieciešamā summa ir bijusi līdz 10 000 euro, VARAM norāda:
2019. gadā:
- pašvaldībai piešķirts finansējums 6784 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar 2019. gada jūlijā notikušās viesuļvētras radīto postījumu novēršanu,
- pašvaldībai piešķirts finansējums 9211 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Peldu ielas avārijas seku likvidēšanu.
2018. gadā:
- pašvaldībai piešķirts finansējums 2549 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar 2018. gada pavasara plūdu radīto postījumu novēršanu.

3. VARAM ierosina papildināt MK noteikumu 6.2. sadaļu “Īpaši līdzekļu pieprasīšanas nosacījumi pašvaldībām” ar jaunu punktu šādā redakcijā: 
“Pašvaldība pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniedz pēc iespējas savlaicīgi, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc neparedzēta gadījuma.” 
Ikgadēji vērtējot saņemtos pašvaldību pieprasījumus, VARAM ir konstatējusi nepieciešamību pēc grozījuma veikšanas MK noteikumos, paredzot normu ar termiņu, kādā pašvaldības var iesniegt VARAM izvērtēšanai pieprasījumus neparedzētiem gadījumiem. Finanšu līdzekļu piešķiršana no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" paredzēta negatīvu seku operatīvai novēršanai, tādējādi VARAM sniedz priekšlikumu, nosakot pašvaldībām pieprasījuma iesniegšanas neparedzētiem gadījumiem termiņu līdz diviem gadiem. Noteiktais termiņš ir pietiekams arī gadījumos, ja pašvaldībai nepieciešams organizēt iepirkuma procedūru.
VARAM skatījumā minētais termiņš (divi gadi) ir optimāls, jo ir pietiekams gadījumos, ja pašvaldībai nepieciešams organizēt iepirkuma procedūru, kas var ieilgt (piemēram, iepirkuma procedūra bez rezultātiem vai tiek apstrīdēta). Jāņem vērā, ka viena kalendārā gada laikā ir trīs līdz četri mēneši (janvāris, februāris, novembris, decembris), kad tādi atjaunošanas darbi kā ceļu un ielu remonts, ēku jumtu un fasādes remonts, u. tml. nav iespējami laikapstākļu dēļ.
Papildus jānorāda, ka gadījumos, kad cietušais objekts bija apdrošināts, nepieciešams laiks apdrošināšanas gadījuma pieteikšanai un lēmuma no apdrošinātājiem saņemšanai.
Kā piemērus no prakses VARAM var minēt divus gadījumus:
1. 2021. gada martā pašvaldības iesniegtais pieprasījumu finansējuma piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2016. gada septembrī gāzes eksplozijas rezultātā radīto zaudējumu novēršanai daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā - bija ilgs būvprojekta sagatavošanas laiks, neveiksmīgas iepriekš veiktās iepirkumu procedūras, jo nepieteicās pretendenti, nevarēja noslēgt līgums par būvdarbu 1.kārtu, jo nebija finansējuma (no VARAM puses finansējuma piešķiršana tika atteikta).
2. 2023. gada jūnijā pašvaldības iesniegtais pieprasījumu finansējuma piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2022. gada janvārī vētras laikā radīto postījumu novēršanai ēkas jumtam – novēlota pieprasījuma iesniegšanas iemesli bija iepirkuma procedūra un vairākkārt risinātais jautājums ar apdrošinātāju par apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu (finansējums tika piešķirts).

4. Ņemot vērā, ka būtiski paplašināts tematisko programmu klāsts budžeta resorā “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums”, no kurām veiktās apropriāciju pārdales uz ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm netiek ņemtas vērā saistībā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 13.² daļas 1. punktā noteikto ierobežojumu, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta (13) daļas 1. punktā noteikto, skaidrības nodrošināšanai jāprecizē arī MK noteikumu regulējums, svītrojot pašreizējo 23.³ punktu un papildinot 3. sadaļu “Apropriācijas izmaiņas starp viena budžeta resora programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem” ar jaunu punktu, attiecinot nepieciešamo apropriāciju izmaiņu skaidrojumu uz visām budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmām, atbilstoši pašreiz jau īstenotajai praksei un ņemot vērā likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” plānoto programmu uzskaitījumu budžeta resorā “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums”, uz kurām arī būtu jāattiecina minētais nosacījums.
Līdz ar to MK noteikumu 3. sadaļa “Apropriācijas izmaiņas starp viena budžeta resora programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem” tiek papildināta ar jaunu 19.¹ punktu šādā redakcijā:
“19.¹ Veicot šajā sadaļā minētās apropriācijas izmaiņas, Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 13.² daļas 1. punktā minētajā skaitliskajā un procentuālajā ierobežojumā neierēķina no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" pārdalītos līdzekļus.”
 

Lai risinātu iepriekš konstatētos problēmjautājumus, VARAM izstrādāja priekšlikumus grozījumiem MK noteikumu 46. un 47. punktā, 5. pielikumā, kā arī papildināja MK noteikumu 3. sadaļu "Apropriācijas izmaiņas starp viena budžeta resora programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem" ar jaunu 19.¹ punktu un 6.2. sadaļu “Īpaši līdzekļu pieprasīšanas nosacījumi pašvaldībām” ar jaunu 48.¹ punktu.