Anotācija

No 2025. gada 1. janvāra Lauku atbalsta dienests (turpmāk – dienests) nodrošinās nepārtrauktu Lauksaimniecības datu centra līdzšinējo funkciju un uzdevumu izpildi lauksaimniecības nozares informācijas sistēmu pārvaldības un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba jomā, kā līdz šim to darīja Lauksaimniecības datu centrs, bez noteikumos Nr. 134 ietverto prasību grozīšanas.
Tā kā dienests pildīs visas līdz šim Lauksaimniecības datu centra funkcijas, noteikumu projektā noteikts, ka dienests dzīvnieku īpašniekus, turētājus un citas ieinteresētās personas (pārraugus, vērtēšanas ekspertus, apsēklošanas tehniķus, veterinārārstus u. c.), kā arī valsts uzraudzības iestādes savā tīmekļvietnē nodrošina ar visa veida informāciju un dokumentiem, ko var iesniegt papīra, elektroniskā dokumenta formā vai elektroniskās paziņošanas sistēmā, izsniedz tiem valstī noteiktos obligātos dzīvnieku apzīmēšanas līdzekļus, kā arī pilda citas noteikumos Nr. 134 noteiktās prasības.

Noteikumu projektā vārdi "Lauksaimniecības datu centrs" tiek aizstāti ar vārdiem "Lauku atbalsta dienests". 
Dzīvnieku īpašniekiem, turētājiem, citām ieinteresētajām personām (pārraugiem, vērtēšanas ekspertiem, apsēklošanas tehniķiem, veterinārārstiem u. c.) un valsts uzraudzības iestādēm noteikumos Nr. 134 noteiktā ziņošanas kārtība un informācijas sniegšana netiek mainīta un paliek tāda pati, kā ir noteikta līdz šim. Turpmāk dienesta tīmekļvietnē būs pieejama visa veida informācija un dokumenti, lai izpildītu noteikumu projektā ietvertās prasības.

Regula 2016/429 un Komisijas pieņemtie deleģētie un īstenošanas akti nosaka prasības attiecībā uz turētu sauszemes un akvakultūras dzīvnieku un no tiem iegūto dzīvnieku izcelsmes produktu reģistrēšanu, apstiprināšanu, izsekojamību un pārvietošanu Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) vai ievešanai ES, kā arī ļauj plašāk izmantot jaunās tehnoloģijas dzīvnieku veselības saglabāšanai, piemēram, noteiktas vienotas ES dalībvalstu vienotas prasības dzīvnieku izsekojamībai, t. i., dzīvnieku elektroniskai apzīmēšanai un reģistrācijai un objektu (novietņu) reģistrācijai. Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas tur dzīvniekus, vai citām personām, kas īsteno noteiktas darbības ar dzīvniekiem (operatoriem), kā arī praktizējošiem veterinārārstiem un kompetentajām iestādēm vai institūcijām ir noteikti savi pienākumi. Tādēļ atbilstoši regulai 2016/429 un Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem noteikumu projektā ir jāprecizē lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība. Reģistrēšanas un apzīmēšanas kārtība ietver vairākus procesus, kas attiecas uz novietņu reģistrēšanu, dzīvnieku apzīmēšanu un to reģistrēšanu, pārvietošanu, identifikācijas un pārvietošanas dokumentu izsniegšanu, to elektronisko datubāžu un reģistru izveidi un uzturēšanu, kuros tiek uzkrāta informācija par novietņu un dzīvnieku reģistrēšanu, apzīmēšanu, pārvietošanu un notikumiem ar tiem, tostarp dzīvnieku apzīmēšanas līdzekļu un veidu piemērošanu, paredzot arī cita veida saistošu informāciju, piemēram, par dzīvnieka īpašnieka vai turētāja, iesaistīto kompetento iestāžu un citu institūciju vai uzņēmumu pienākumiem un saistībām, kas izriet no Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. Noteikumu projektā ietvertas arī papildu prasības atbilstoši regulā 2016/429 noteiktajam, proti, papildus normām, kas izriet no citiem šīs regulas noteikumiem, ar kuriem dalībvalsts atļauj pieņemt savus pasākumus, dalībvalsts savā teritorijā var piemērot papildu pasākumus vai pasākumus, kas ir stingrāki par minētajā regulā noteiktajiem.
Noteikumu projektā ietvertās prasības dod iespēju precīzi izsekot lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku kustībai un to slimību uzliesmojumiem, turklāt lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrs ļauj nodrošināt informāciju par dzīvnieka īpašnieku un tā īpašumā vai turētāju un tā pārziņā esošiem dzīvniekiem un notikumiem ar tiem, dzīvnieku veselības un labturības uzraudzības pasākumu reģistrāciju, uzskaiti un analīzi, tā garantējot sabiedrības veselību un dzīvnieku izcelsmes pārtikas patērētāju aizsardzību, tāpat kā tas bija noteikts noteikumos Nr. 134.

Ar noteikumu projektu tiek svītrotas tās noteikumu Nr. 134 normas, kas dublējas ar regulā 2016/429 un Komisijas pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos ietvertajām prasībām.
Tāpat kā noteikumi Nr. 134, lai nodrošinātu ganāmpulku, novietņu un dzīvnieku reģistrēšanu, dzīvnieku apzīmēšanu un pārvietošanu, kā arī Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību izpildi, noteikumu projekts paredz
1) lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību;
2) lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas un to reģistrēšanas kārtību, nosakot arī obligātos apzīmēšanas veidus un līdzekļus;
3) lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku īpašnieku, turētāju un noteikumu projektā noteikto citu personu pienākumus un atbildību;
4) dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci un atbildību;
5) dienesta informācijas sistēmas "Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma" (tās sastāvdaļa ir lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrs) (turpmāk – elektroniskā datubāze) veidošanu un uzturēšanu, kā arī informācijas reģistrēšanas, uzskaites un atjaunošanas kārtību tajā.
Noteikumu projektā ir noteiktas prasības atbilstoši regulas 2016/429 112.–115. un 117. pantam, lai nodrošinātu dzīvnieku operatoru pienākumu izpildi attiecībā uz dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu, kā arī noteiktas kompetentās iestādes pienākumi attiecībā uz identifikācijas, pārvietošanas un citiem dokumentiem, tostarp par dzīvnieku identifikācijas un reģistrēšanas sistēmas un dzīvnieku datorizētās datubāzes izveidi, uzturēšanu un datu ievadi un atjaunošanu tajās (regulas 2016/429 108.–111. pants).
Noteikumu projekta 2. punktā ir dotas atsauces uz regulu 2016/429 un Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, jo tie atceļ noteikumos Nr. 134 noteiktās regulas un direktīvas.
Lai nodrošinātu vienādu terminu lietojumu, ar noteikumu projekta 3. punktu ir precizēti lietotie termini atbilstoši regulai 2016/429 un Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.
Papildus tam, lai dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem vai citām personām, kas īsteno noteiktas darbības ar dzīvniekiem, kā arī kompetentajām iestādēm nerastos pārpratumi noteikumu projektā un regulās lietoto terminu piemērošanā, paskaidrojam, ka, piemēram, noteikumu projektā lietotais termins "dzīvnieku īpašnieks un turētājs" ir aizstāts ar terminu "dzīvnieku operators", kas atbilst regulas 2016/429 4. panta 24. punktā lietotajam terminam "operators", savukārt, piemēram, noteikumu projektā lietotie termini "apzīmēšana", "apzīmēšanas līdzekļi", "dzīvnieka identifikācijas numurs" atbilst šo noteikumu 1.punktā minētajās regulās lietotajiem attiecīgajiem terminiem "identificēšana", "identificēšanas līdzekļi", "dzīvnieka identifikācijas kods", savukārt termins "novietne" atbilst regulas 2016/429 4. panta 27. punktā lietotajam terminam "objekts", tostarp "individuālais pastāvīgais identifikācijas dokuments" ir individuāls pastāvīgs dokuments, ar kura palīdzību dzīvnieku operatori, kas tur zirgu sugu dzīvniekus, nodrošina minēto dzīvnieku individuālu identificēšanu (zirga pase), un termins "liellopa pase" atbilst regulas 2016/429 izpratnē lietotajam terminam "identifikācijas dokuments".
Noteikumu projekta 4. un 5. punkts paredz kārtību, kā rīkoties situācijās, kad dzīvnieka īpašnieks ir miris, tādējādi nodrošinot dzīvnieka labturības un aizsardzības prasības, tostarp dzīvnieka reģistrēšanu, apzīmēšanu un izsekojamību, lai garantētu sabiedrības veselību un dzīvnieku izcelsmes pārtikas patērētāju aizsardzību un noteikumu projektā un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību izpildes nepārtrauktību.
Noteikumu projekta 6.–16. punktā ir noteiktas prasības kompetentai iestādei – dienestam – par informācijas sistēmas (tās sastāvdaļa ir novietnes, ganāmpulka un datorizētā datubāze) izveidi, uzturēšanu un datu reģistrēšanu, atjaunošanu un uzturēšanu tajā. Dienests nodrošina ar visa veida informāciju un dokumentiem un izsniedz valstī noteiktos obligātos dzīvnieku apzīmēšanas līdzekļus.
Noteikumu projekta 17.–19. punkts noteic kārtību, kādā operators reģistrē ganāmpulku un novietni un atjauno datus tajā (regulas 2016/429 84. pants).
Noteikumu projekta 20. un 21. punkts paredz samazināt administratīvo slogu dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem, piemēram, informācijas ziņošanas reizes (par dzīvnieku skaitu ganāmpulkā ir jāziņo vairs tikai vienu, nevis divas reizes gadā), bet medusbišu saimju turētājiem ir precizēta ziņošanas kārtība.  
Noteikumu projekta 22.–35. punktā noteiktā informācija, kas jāziņo par notikumiem ar dzīvnieku un pārvietošanu, nav mainīta un atbilst regulas 2019/2035 22., 23. un 24. pantā prasītajam. Informācijas nosūtīšanas laikposms ir noteikts saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem, proti, septiņu dienu laikā pēc, piemēram, dzīvnieku pārvietošanas, dzimšanas vai nāves un citiem notikumiem ar tiem, tādējādi nodrošinot dzīvnieku izsekojamību.
Lai veicinātu ātrāku informācijas apmaiņu, mazinātu kļūdu risku datu ievadīšanā, ņemot vērā arī to, ka dienesta izveidotā elektroniskā datubāze regulāri tiek uzlabota un papildināta, noteikumu projektā, tostarp noteikumu projekta 28., 29. un 32. punktā, paredzēts papīra veidlapu iesniegšanu aizstāt ar tiešu datu ievadīšanu un informācijas iesniegšanu elektroniskā datubāzē, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu. Tas ievērojami samazina administratīvo slogu, t. i., gan dzīvnieku īpašniekiem, gan turētājiem, gan citām iesaistītajām personām samazina dokumentu iesniegšanai patērēto laiku un finansiālos izdevumus, ja dokumenti tiek sūtīti pa pastu, kā arī laiku informācijas apmaiņai starp dienestu un Pārtikas un veterināro dienestu. Turklāt Pārtikas un veterinārajam dienestam kā kontrolējošai iestādei tiek dota iespēja reģistrēt nepieciešamos datus par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku novietņu statusu attiecībā uz infekcijas slimībām un pārvietošanas vai produkcijas realizācijas ierobežojumiem un citas vajadzīgas ziņas elektroniskā datubāzē. Izmantojot elektronisko paziņošanas sistēmu, dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem, citām ieinteresētajām personām (pārraugiem, vērtēšanas ekspertiem, apsēklošanas tehniķiem, veterinārārstiem u. c.) un valsts uzraudzības iestādēm ir iespēja operatīvi iesniegt jebkurus datus par novietnēm un dzīvniekiem, nosakot karantīnas zonas dzīvnieku slimību izplatību gadījumos, kā arī identificējot un reģistrējot dzīvnieku pārvietošanu. Tā tiek mazināts arī kļūdu risks.
Noteikumu projekta 37. punkts paredz dzīvnieku apzīmēšanai izmantot plašāku dzīvnieku apzīmēšanas līdzekļu klāstu, kas noteikts regulas 2019/2035 III pielikumā.
Noteikumu projekta 38. un 39. punktā noteikta kārtība, kādā operatori piesakās identifikācijas līdzekļu iegādei un to specifikācija atbilstoši regulas 2019/2035 41. panta 2. un 3. punktam, 48. panta 3. un 4. punktam un 55. panta 2. un 3. punktam. Savukārt noteikumu projekta 40. punktā ir noteikta prasība, ka dzīvnieki pirms izvešanas no novietnes ir obligāti jāapzīmē, kā tas ir noteikts par katru dzīvnieku sugu regulas 2021/520 13. panta 4. punktā, 14. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā un 16. panta 2. punktā.
Normas par katras dzīvnieku sugas apzīmēšanas veidu un līdzekļiem:
1) liellopu sugas dzīvnieku apzīmēšanā (noteikumu projekta 41.–44. punkts) saglabāta esošā kārtība, t. i., dzīvnieku apzīmēšanas termiņš paliek tāds pats kā noteikumos Nr. 134;
2) noteikumu projekta 45. punkts par cūku sugas dzīvniekiem ir precizēts, paredzot, ka cūkas jāapzīmē pirms to izvešanas no novietnes vai pēdējās piegādes ķēdes, bet ne vēlāk kā līdz deviņu mēnešu vecumam. Savukārt noteikumu projekta 46. punktā noteikts: ja cūka ievesta no trešās valsts, dzīvnieku apzīmē 20 dienu laikā (iepriekš – 30 dienu laikā);
3) attiecībā uz aitu un kazu sugas dzīvniekiem (noteikumu projekta 50.–53. punkts) saglabāta esošā kārtība, paredzot izņēmumu, ja aitas un kazas ievestas no trešās valsts, – tad tās apzīmējamas 20 dienu laikā (iepriekš bija 14 dienas) pēc ievešanas novietnē;
4) attiecībā uz zirgu sugas dzīvniekiem (noteikumu projekta 54.–67. punkts) saglabāta esošā kārtība, to papildinot atbilstoši regulā 2019/2035 un regulā 2021/963 noteiktajām prasībām;
5) par briežu un kamieļu sugas dzīvniekiem (noteikumu projekta 68. punkts) precizēts, ka brieži un kamieļi apzīmējami pirms to izvešanas no novietnes, kā tas ir noteikts spēkā esošo noteikumu Nr. 134 71. punktā, bet apzīmēšanas līdzeklī ir jānorāda dzīvnieka individuālais numurs (novietnes numura vietā) atbilstoši regulas 2019/2035 73. panta 2. punktam un regulas 2021/520 15. pantam. Ir ieviests jauns noteikumu projekta punkts, t. i., 69. punkts, nosakot, ka no trešās valsts ievests briedis vai kamielis ir apzīmējams 20 dienu laikā pēc ievešanas novietnē.
Tāpat noteikumu projekta 44., 49. un 53. pants paredz liellopu, aitu, kazu un cūku apzīmēšanas līdzekļu aizstāšanas kārtību atbilstoši regulas 2021/520 19. pantam.
Ievērojot regulas 2021/963 28. pantu, noteikumu projekta 63. un 64. pantā noteikta operatoru rīcība saistībā ar pastāvīgo individuālo identifikācijas dokumentu (zirgu pasi), ja zirgu nokauts, nonāvēts vai pazudis, lai zirgu pases padarītu par nederīgām, tā novēršot šī dokumenta otrreizēju izmantošanu un viltošanas iespēju.