25-TA-2299: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.34 25.§) “Informatīvais ziņojums “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”” 1.8.punktā Kultūras ministrijai doto uzdevumu sagatavot grozījumus nozares normatīvajos aktos, ievērojot turpmāk minēto:
1. personām (izņemot personas, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensijas piešķiršanu atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem) izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumus, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos 2 mēnešus;
2. personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus 1.punktā minētajam:
2.1. izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem, vienlaikus izvērtējot minētās izmaiņas kontekstā ar atsevišķu amatu specifiku un saistībā ar to nosakot izņēmumus, uz kuriem amatiem izdienas stāža palielinājums nav attiecināms;
2.2. minimālais izdienas pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem, vienlaikus izvērtējot minētās izmaiņas kontekstā ar atsevišķu amatu specifiku un saistībā ar to nosakot izņēmumus, uz kuriem amatiem izdienas pensionēšanās vecuma palielinājums nav attiecināms;
3. personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus 1.punktā un 2.punktā minētajam:
3.1. izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta);
3.2. izdienas pensijas minimālais apmērs tiek noteikts vienoti visām kultūras jomas izdienas profesijām 45% apmērā ar nosacījumu, ka tiesības uz izdienas pensiju tiek iegūtas, sasniedzot minimālo izdienas pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu atkarībā no profesijas;
4. izvērtējot atsevišķu amatu specifiku, noteikt tās profesijas, kuru pārstāvjiem, uzsākot pildīt darba pienākumus pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), turpmāk nebūs tiesību uz izdienas pensiju;
5. risinājumu to profesiju pārstāvju, kas tiks izslēgti no izdienas pensiju sistēmas, atbalstam pārkvalifikācijai un iesaistei darba tirgū.
1. personām (izņemot personas, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensijas piešķiršanu atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem) izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumus, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos 2 mēnešus;
2. personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus 1.punktā minētajam:
2.1. izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem, vienlaikus izvērtējot minētās izmaiņas kontekstā ar atsevišķu amatu specifiku un saistībā ar to nosakot izņēmumus, uz kuriem amatiem izdienas stāža palielinājums nav attiecināms;
2.2. minimālais izdienas pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem, vienlaikus izvērtējot minētās izmaiņas kontekstā ar atsevišķu amatu specifiku un saistībā ar to nosakot izņēmumus, uz kuriem amatiem izdienas pensionēšanās vecuma palielinājums nav attiecināms;
3. personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus 1.punktā un 2.punktā minētajam:
3.1. izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta);
3.2. izdienas pensijas minimālais apmērs tiek noteikts vienoti visām kultūras jomas izdienas profesijām 45% apmērā ar nosacījumu, ka tiesības uz izdienas pensiju tiek iegūtas, sasniedzot minimālo izdienas pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu atkarībā no profesijas;
4. izvērtējot atsevišķu amatu specifiku, noteikt tās profesijas, kuru pārstāvjiem, uzsākot pildīt darba pienākumus pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), turpmāk nebūs tiesību uz izdienas pensiju;
5. risinājumu to profesiju pārstāvju, kas tiks izslēgti no izdienas pensiju sistēmas, atbalstam pārkvalifikācijai un iesaistei darba tirgū.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz veikt grozījumus Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (turpmāk – Likums), lai risinātu identificētos izdienas pensiju pārnozaru segmentācijas, strauji augošo valsts budžeta izdevumu un izdienas subjektu nodarbinātības riskus, kā arī tiesiski nostiprinātu Ministru kabineta pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.34 25.§) “Informatīvais ziņojums “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”” 1.8.punktam Likumprojektā noteiktais tiesiskais regulējums stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, vienlaikus nosakot tās normas, kurām spēkā stāšanās laiks ir 2027.gada 1.janvāris.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likums ir pieņemts 2004.gada 17.jūnijā un stājies spēkā 2005.gada 1.janvārī. Saskaņā ar Likuma 2.pantu tā mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar to, ka pēc noteikta laika nostrādāšanas šajās profesijās zūd profesionālās iemaņas pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas, noteikt izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kā arī nodrošināt baleta mākslinieku tiesības uz pabalstu par radošo darbu un noteikt šā pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.
Izdienas pensijas kultūras nozarē, tāpat kā citās nozarēs, piešķir, pamatojoties uz personas nostrādāto laiku konkrētajā profesijā vai izdienas laiku un personas sasniegto vecumu. Kultūras nozarē pensiju saņēmēju grupas un nosacījumi nav mainījušies kopš Likuma stāšanās spēkā, taču citās nozarēs tie ir pievienoti situatīvi, ar konkrētu nozarisko motivāciju, kas ir segmentējis izdienas pensiju normatīvo ietvaru, radot būtiskas atšķirības un nevienlīdzības gan izdienas pensiju piešķiršanā, gan aprēķināšanā starp resoriem, kā arī tās nav pārskatītas, mainoties apstākļiem nozarēs un kopējā darba tirgū Latvijā. Kopumā izdienas pensiju normatīvā ietvara segmentācija ir novedusi pie vairākām būtiskām atšķirībām izdienas pensiju piešķiršanā un aprēķināšanā starp resoriem:
1) pensionēšanās vecums starp profesijām svārstās no vidēji 46 līdz 65,5 gadiem;
2) minimālais izdienas stāžs ir amplitūdā no 10 līdz 30 gadiem;
3) profesijām ir atšķirīgi izdienas stāžam pielīdzināmie periodi;
4) vidējais izdienas pensijas apmērs starp profesijām ir no 815,40 līdz 3181,60 euro;
5) atšķiras izdienas pensijas minimālās likmes un aprēķina periodi.
Periodā no 2011. līdz 2024.gadam kopējais izdienas pensijas saņēmēju skaits valstī ir palielinājies par 69,2 procentiem, sasniedzot 12 176 personas. Valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9 procentiem, sasniedzot 115,9 milj. euro gadā. Tas lielā mērā skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Būtiski uzsvērt, ka uzskaitē esošo kultūras nozares izdienas pensiju saņēmēju skaits pēc Labklājības ministrijas sniegtajiem 2025.gada maija datiem ir tikai 208, kas ir nepilni 2 procenti no visiem izdienas pensijas saņēmējiem. Turklāt vidējais izdienas pensijas apmērs kultūras nozarē nodarbinātajiem ir būtiski zemāks nekā valstī kopumā – 761 euro, līdz ar to no valsts pamatbudžeta kultūras nozares izdienas pensijām tiek tērēti 1,8 milj. euro, kas ir tikai 1,5 procents no kopējā izdienas pensiju izmaksu apjoma valstī. Arī pēdējos gados kultūras darbinieku atalgojums nav pieaudzis un tas būtiski atpaliek no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā.
Attiecībā uz iespējamo izdienas stāža un minimālā izdienas pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu par pieciem gadiem (par sešiem mēnešiem katru gadu), Kultūras ministrija sadarbībā ar nozares profesionāļiem, to darba devējiem un arodbiedrībām ir izvērtējusi iespējamās izmaiņas kontekstā ar atsevišķu amatu specifiku un saistībā ar to noteikusi izņēmumus, uz kuriem amatiem izdienas stāža palielinājums nav attiecināms, ņemot vērā šādus kritērijus:
1) fiziski smags, intensīvs un traumatisks izglītošanās un darba process (mūziķi sāk profesijas apguvi 7 gadu vecumā un to beidz 22-25 gadu vecumā, baletdejotāji sāk profesijas apguvi 10 gadu vecumā, pirmo izglītības posmu noslēdzot un darba gaitas uzsākot 18-19 gadu vecumā un bieži vien paralēli iegūstot augstāko izglītību);
2) darbs saistīts ar fizioloģiskas pārslodzes un dabisko novecošanās procesu radītu traucējumu risku, kā rezultātā iestājas profesionālo spēju zudums (leļļu teātra aktieri, baletdejotāji, cirka mākslinieki, dziedātāji, orķestra mūziķi, aktieri).
Izvērtējot Likumprojektā ietvertā tiesiskā regulējuma atbilstību no Satversmes 1.panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, secināms, ka tas neskar personu jau iegūtās tiesības. Jāatzīmē, ka tiesiskās paļāvības princips nenosaka, ka reiz pieņemtie likumi nekad vairs netiks grozīti. Pretējā gadījumā valsts regulēšanas iespējas arvien vairāk samazinātos un zustu iespēja piemēroties pārmaiņām. Likumdevēja nerēķināšanās ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas problēmām var novest pie valsts nespējas nodrošināt cilvēkiem Satversmē garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Šāda bezdarbība būtu prettiesiska.
Pie tam Likumprojekta tiesiskais regulējums nestāsies spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas Saeimā, kā arī vairākas Likumprojekta normas paredz pakāpenisku stāšanos spēkā, tādējādi nodrošinot amatpersonām iespēju pārorientēties atbilstoši jaunajai kārtībai, proti, reformas piedāvājums paredz saudzējošu un ilgu pārejas periodu, pilnā apmērā reforma ietekmēs vien tos, kuri darbu uzsāks izdienas pensiju profesijās no 2027.gada.1.janvāra:
1) piedāvātās izmaiņas izdienas pensiju regulējumā neattieksies uz personām, kuras 2026.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju vai jau būs izdienas pensijas saņēmēji, izņemot nosacījumu, ka izdienas pensijas aprēķinā netiek ņemti vērā pēdējie divi mēneši pirms atbrīvošanas no darba;
2) personām, kuras 2027.gada 1.janvārī vēl nebūs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju, bet kuru izdienas stāžs būs vairāk kā 15 gadi, izdienas pensijas aprēķina formulā netiks ņemti vērā pēdējie divi mēneši un pensija tiks aprēķināta no personas vidējās darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem;
3) personām, kuras ir nodarbinātas aktiera profesijā un kurām 2027.gada 1.janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildu iepriekš minētajam, izdienas stāžs tiks pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
4) personām, kurām 2027.gada 1.janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildu iepriekš minētajam, izdienas pensija tiks aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kā arī minimālais izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 10 procentiem;
5) personām, kuras uzsāks darbu pēc 2027.gada 1.janvāra, izdienas pensija tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiks izbeigta un persona saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Izdienas pensijas kultūras nozarē, tāpat kā citās nozarēs, piešķir, pamatojoties uz personas nostrādāto laiku konkrētajā profesijā vai izdienas laiku un personas sasniegto vecumu. Kultūras nozarē pensiju saņēmēju grupas un nosacījumi nav mainījušies kopš Likuma stāšanās spēkā, taču citās nozarēs tie ir pievienoti situatīvi, ar konkrētu nozarisko motivāciju, kas ir segmentējis izdienas pensiju normatīvo ietvaru, radot būtiskas atšķirības un nevienlīdzības gan izdienas pensiju piešķiršanā, gan aprēķināšanā starp resoriem, kā arī tās nav pārskatītas, mainoties apstākļiem nozarēs un kopējā darba tirgū Latvijā. Kopumā izdienas pensiju normatīvā ietvara segmentācija ir novedusi pie vairākām būtiskām atšķirībām izdienas pensiju piešķiršanā un aprēķināšanā starp resoriem:
1) pensionēšanās vecums starp profesijām svārstās no vidēji 46 līdz 65,5 gadiem;
2) minimālais izdienas stāžs ir amplitūdā no 10 līdz 30 gadiem;
3) profesijām ir atšķirīgi izdienas stāžam pielīdzināmie periodi;
4) vidējais izdienas pensijas apmērs starp profesijām ir no 815,40 līdz 3181,60 euro;
5) atšķiras izdienas pensijas minimālās likmes un aprēķina periodi.
Periodā no 2011. līdz 2024.gadam kopējais izdienas pensijas saņēmēju skaits valstī ir palielinājies par 69,2 procentiem, sasniedzot 12 176 personas. Valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9 procentiem, sasniedzot 115,9 milj. euro gadā. Tas lielā mērā skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Būtiski uzsvērt, ka uzskaitē esošo kultūras nozares izdienas pensiju saņēmēju skaits pēc Labklājības ministrijas sniegtajiem 2025.gada maija datiem ir tikai 208, kas ir nepilni 2 procenti no visiem izdienas pensijas saņēmējiem. Turklāt vidējais izdienas pensijas apmērs kultūras nozarē nodarbinātajiem ir būtiski zemāks nekā valstī kopumā – 761 euro, līdz ar to no valsts pamatbudžeta kultūras nozares izdienas pensijām tiek tērēti 1,8 milj. euro, kas ir tikai 1,5 procents no kopējā izdienas pensiju izmaksu apjoma valstī. Arī pēdējos gados kultūras darbinieku atalgojums nav pieaudzis un tas būtiski atpaliek no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā.
Attiecībā uz iespējamo izdienas stāža un minimālā izdienas pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu par pieciem gadiem (par sešiem mēnešiem katru gadu), Kultūras ministrija sadarbībā ar nozares profesionāļiem, to darba devējiem un arodbiedrībām ir izvērtējusi iespējamās izmaiņas kontekstā ar atsevišķu amatu specifiku un saistībā ar to noteikusi izņēmumus, uz kuriem amatiem izdienas stāža palielinājums nav attiecināms, ņemot vērā šādus kritērijus:
1) fiziski smags, intensīvs un traumatisks izglītošanās un darba process (mūziķi sāk profesijas apguvi 7 gadu vecumā un to beidz 22-25 gadu vecumā, baletdejotāji sāk profesijas apguvi 10 gadu vecumā, pirmo izglītības posmu noslēdzot un darba gaitas uzsākot 18-19 gadu vecumā un bieži vien paralēli iegūstot augstāko izglītību);
2) darbs saistīts ar fizioloģiskas pārslodzes un dabisko novecošanās procesu radītu traucējumu risku, kā rezultātā iestājas profesionālo spēju zudums (leļļu teātra aktieri, baletdejotāji, cirka mākslinieki, dziedātāji, orķestra mūziķi, aktieri).
Izvērtējot Likumprojektā ietvertā tiesiskā regulējuma atbilstību no Satversmes 1.panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, secināms, ka tas neskar personu jau iegūtās tiesības. Jāatzīmē, ka tiesiskās paļāvības princips nenosaka, ka reiz pieņemtie likumi nekad vairs netiks grozīti. Pretējā gadījumā valsts regulēšanas iespējas arvien vairāk samazinātos un zustu iespēja piemēroties pārmaiņām. Likumdevēja nerēķināšanās ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas problēmām var novest pie valsts nespējas nodrošināt cilvēkiem Satversmē garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Šāda bezdarbība būtu prettiesiska.
Pie tam Likumprojekta tiesiskais regulējums nestāsies spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas Saeimā, kā arī vairākas Likumprojekta normas paredz pakāpenisku stāšanos spēkā, tādējādi nodrošinot amatpersonām iespēju pārorientēties atbilstoši jaunajai kārtībai, proti, reformas piedāvājums paredz saudzējošu un ilgu pārejas periodu, pilnā apmērā reforma ietekmēs vien tos, kuri darbu uzsāks izdienas pensiju profesijās no 2027.gada.1.janvāra:
1) piedāvātās izmaiņas izdienas pensiju regulējumā neattieksies uz personām, kuras 2026.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju vai jau būs izdienas pensijas saņēmēji, izņemot nosacījumu, ka izdienas pensijas aprēķinā netiek ņemti vērā pēdējie divi mēneši pirms atbrīvošanas no darba;
2) personām, kuras 2027.gada 1.janvārī vēl nebūs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju, bet kuru izdienas stāžs būs vairāk kā 15 gadi, izdienas pensijas aprēķina formulā netiks ņemti vērā pēdējie divi mēneši un pensija tiks aprēķināta no personas vidējās darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem;
3) personām, kuras ir nodarbinātas aktiera profesijā un kurām 2027.gada 1.janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildu iepriekš minētajam, izdienas stāžs tiks pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
4) personām, kurām 2027.gada 1.janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildu iepriekš minētajam, izdienas pensija tiks aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kā arī minimālais izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 10 procentiem;
5) personām, kuras uzsāks darbu pēc 2027.gada 1.janvāra, izdienas pensija tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiks izbeigta un persona saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā izdienas pensiju tiesiskie regulējumi valstī ir bijuši veidoti pēc ļoti atšķirīgiem principiem un neatbilst mūsdienu situācijai, turklāt paralēli tam ir būtiski pārskatīta valsts vecuma pensijas sistēma, ceļot gan minimālajai pensijai nepieciešamo stāžu, gan pensionēšanās vecumu, nepieciešamas izmaiņas arī izdienas pensiju regulējumā, ņemot vērā aktuālo situāciju.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka:
1) izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) kopumā par pieciem gadiem aktieru profesijā strādājošajiem, vienlaikus palielinot arī sasniedzamo pensionēšanās vecumu, un arī pārējām skatuves mākslinieku profesijām nosakot sasniedzamo pensionēšanās vecumu (Likumprojekta 2.pantā ietvertais Likuma 3.pants);
2) līdz šim Likumā spēkā esošais nosacījums par tiesībām uz samazinātu izdienas pensijas apjomu personām ar vismaz 10 gadu stāžu profesijā tiek aizstāts ar normu, ka tiesības uz terminēto izdienas pensiju piecu gadu periodam darba devēja apliecināta profesionālo darbspēju būtiska traucējuma vai zuduma dēļ ir baleta un cirka māksliniekiem, kuri ne mazāk kā 11 gadus strādājuši attiecīgajā profesijā un ir darba attiecībās šajā profesijā, un solistiem vokālistiem, orķestru, koru māksliniekiem, teātru un leļļu teātra aktieriem, kuri ne mazāk kā 15 gadus strādājuši attiecīgajā profesijā. (Likumprojekta 2.pantā ietvertais Likuma 3.pants);
3) tiek izslēgts Likuma 6.pants (Likumprojekta 4.pants) un Likuma pārejas noteikumu 7., 8.1, 9., 10., 11., 12. un 13.punkts, kas zaudējuši aktualitāti (Likumprojekta 7.pants);
4) Likumprojekta 1.pants paredz Likuma 1.panta 2.punktā izslēgt vārdu "dresētājs", pamatojoties uz aktuālo situāciju - Saeima 2017.gada 15.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas nosaka pilnīgu savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs un citās atrakcijās. Kopš 2017.gada valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas cirks”, kas ir vienīgais valsts dibinātais cirks Latvijā, stratēģiski ir mainījusi savu attīstības virzienu, neiekļaujot programmās dzīvnieku izmantošanu. Līdz ar to Latvijā nav neviena nodarbinātā profesijā “dresētājs” un nevar būt neviena šādas profesijas pārstāvja, kas pretendētu uz izdienas pensiju saskaņā ar Likumu.
Augstāk minētajā 1. un 2.punktā minētais regulējums attieksies uz tām kultūras jomā nodarbinātajām personām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi.
Norādāms, ka grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas2009.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2009-08-01 23. un 25.punktu). Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, vērā ņemams tas, vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, kas var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 25.marta sprieduma lietā Nr.2002-12-01 secinājumu daļas 2.punktu).
Ņemot vērā minēto, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums neattieksies pilnā apmērā uz tām kultūras jomā nodarbinātajām personām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs lielāks kā 15 gadi. Minētajām personām brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, tā tiks piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši Likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026.gada 31.decembrī, izņemot Likuma 5.pantu par darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju, proti, šīm personām izdienas pensiju aprēķinās no personas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms darba attiecību izbeigšanas.
Tāpat, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, Likumprojekta paredzētais tiesiskais regulējums paredz, ka tām kultūras jomā nodarbinātajām personām, konkrēti, aktieriem, kam 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi, gan izdienas stāžs, gan pensionēšanās vecums pieaugs pakāpeniski, proti, tas tiks paaugstināts tikai par 6 mēnešiem ik gadu līdz izdienas stāžs sasniegs 35 gadus.
Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums (nosacījumi) tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot personu tiesību mazāku ierobežojumu, vienlaikus arī nodrošinot savlaicīgu sagatavošanos jaunajai tiesiskajai kārtībai.
Paaugstinot izdienas pensijas pieprasīšanai nepieciešamo izdienas stāžu, tiek nodrošināta personu ilgāka palikšana darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu). Savukārt, paredzot pārkvalificēšanās pabalsta saņemšanas iespēju, personas tiek motivētas pārkvalificēties un iesaistīties darba tirgū līdz vecuma pensijas saņemšanai. Jāpiebilst, ka, lai pretendētu uz pārkvalificēšanās pabalstu, personai ir jāsaņem darba devēja apliecinājums par profesionālo darba spēju būtiska traucējuma vai zuduma esamību, un šāds apliecinājums ir izsniedzams, pamatojoties uz darba devēja speciāli katram individuālam gadījumam izveidotas komisijas atzinumu par profesionālā snieguma atbilstību darba pienākumu veikšanai, papildu tam ņemot vērā profesionālajai specifikai atbilstošā ārsta speciālista slēdzienu.
1) izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) kopumā par pieciem gadiem aktieru profesijā strādājošajiem, vienlaikus palielinot arī sasniedzamo pensionēšanās vecumu, un arī pārējām skatuves mākslinieku profesijām nosakot sasniedzamo pensionēšanās vecumu (Likumprojekta 2.pantā ietvertais Likuma 3.pants);
2) līdz šim Likumā spēkā esošais nosacījums par tiesībām uz samazinātu izdienas pensijas apjomu personām ar vismaz 10 gadu stāžu profesijā tiek aizstāts ar normu, ka tiesības uz terminēto izdienas pensiju piecu gadu periodam darba devēja apliecināta profesionālo darbspēju būtiska traucējuma vai zuduma dēļ ir baleta un cirka māksliniekiem, kuri ne mazāk kā 11 gadus strādājuši attiecīgajā profesijā un ir darba attiecībās šajā profesijā, un solistiem vokālistiem, orķestru, koru māksliniekiem, teātru un leļļu teātra aktieriem, kuri ne mazāk kā 15 gadus strādājuši attiecīgajā profesijā. (Likumprojekta 2.pantā ietvertais Likuma 3.pants);
3) tiek izslēgts Likuma 6.pants (Likumprojekta 4.pants) un Likuma pārejas noteikumu 7., 8.1, 9., 10., 11., 12. un 13.punkts, kas zaudējuši aktualitāti (Likumprojekta 7.pants);
4) Likumprojekta 1.pants paredz Likuma 1.panta 2.punktā izslēgt vārdu "dresētājs", pamatojoties uz aktuālo situāciju - Saeima 2017.gada 15.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas nosaka pilnīgu savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs un citās atrakcijās. Kopš 2017.gada valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas cirks”, kas ir vienīgais valsts dibinātais cirks Latvijā, stratēģiski ir mainījusi savu attīstības virzienu, neiekļaujot programmās dzīvnieku izmantošanu. Līdz ar to Latvijā nav neviena nodarbinātā profesijā “dresētājs” un nevar būt neviena šādas profesijas pārstāvja, kas pretendētu uz izdienas pensiju saskaņā ar Likumu.
Augstāk minētajā 1. un 2.punktā minētais regulējums attieksies uz tām kultūras jomā nodarbinātajām personām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi.
Norādāms, ka grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas2009.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2009-08-01 23. un 25.punktu). Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, vērā ņemams tas, vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, kas var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 25.marta sprieduma lietā Nr.2002-12-01 secinājumu daļas 2.punktu).
Ņemot vērā minēto, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums neattieksies pilnā apmērā uz tām kultūras jomā nodarbinātajām personām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs lielāks kā 15 gadi. Minētajām personām brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, tā tiks piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši Likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026.gada 31.decembrī, izņemot Likuma 5.pantu par darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju, proti, šīm personām izdienas pensiju aprēķinās no personas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms darba attiecību izbeigšanas.
Tāpat, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, Likumprojekta paredzētais tiesiskais regulējums paredz, ka tām kultūras jomā nodarbinātajām personām, konkrēti, aktieriem, kam 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi, gan izdienas stāžs, gan pensionēšanās vecums pieaugs pakāpeniski, proti, tas tiks paaugstināts tikai par 6 mēnešiem ik gadu līdz izdienas stāžs sasniegs 35 gadus.
Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums (nosacījumi) tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot personu tiesību mazāku ierobežojumu, vienlaikus arī nodrošinot savlaicīgu sagatavošanos jaunajai tiesiskajai kārtībai.
Paaugstinot izdienas pensijas pieprasīšanai nepieciešamo izdienas stāžu, tiek nodrošināta personu ilgāka palikšana darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu). Savukārt, paredzot pārkvalificēšanās pabalsta saņemšanas iespēju, personas tiek motivētas pārkvalificēties un iesaistīties darba tirgū līdz vecuma pensijas saņemšanai. Jāpiebilst, ka, lai pretendētu uz pārkvalificēšanās pabalstu, personai ir jāsaņem darba devēja apliecinājums par profesionālo darba spēju būtiska traucējuma vai zuduma esamību, un šāds apliecinājums ir izsniedzams, pamatojoties uz darba devēja speciāli katram individuālam gadījumam izveidotas komisijas atzinumu par profesionālā snieguma atbilstību darba pienākumu veikšanai, papildu tam ņemot vērā profesionālajai specifikai atbilstošā ārsta speciālista slēdzienu.
Problēmas apraksts
Likuma 5.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka izdienas pensiju aprēķina no mēneša vidējās darba samaksas par pēdējiem 36 attiecīgajā profesijā nostrādātajiem mēnešiem. Saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu izdienas pensiju 55 procentu apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas piešķir atbilstoši Likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajiem nostrādātajiem gadiem attiecīgajā profesijā. Savukārt atbilstoši Likuma 7.panta ceturtajai daļai izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt desmitkārtīgu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet Likuma 7.panta otrā daļa nosaka, ka izdienas pensiju 45 procentu apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas piešķir atbilstoši Likuma 3.panta otrajā daļā noteiktajam vecumam un noteiktajiem nostrādātajiem gadiem attiecīgajā profesijā. Līdz ar to Likumā ir nepieciešams noteikt, ka izdienas pensija tiks aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā un samazinot izdienas pensijas minimālo apmēru par 10 procentiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz:
1) izmaiņas izdienas pensijas aprēķinā, paredzot, ka izdienas pensija turpmāk tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms darba attiecību izbeigšanas (Likumprojekta 3.pantā ietvertais Likuma 5.pants). Šāds tiesiskais regulējums tiks attiecināts uz tām personām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir mazāks par 15 gadiem. Savukārt tām personām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir lielāks par 15 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensiju aprēķinās no personas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms darba attiecību izbeigšanas;
2) ierobežot izdienas pensijas apmēru, samazinot minimālo izdienas pensijas apmēru par 10 procentiem un nosakot, ka par katru izdienas stāža gadu virs noteiktajiem nostrādātajiem gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no personas vidējās mēneša darba samaksas, tādējādi veicinot personas ilgāku palikšanu darba tirgū attiecīgajā profesijā (Likumprojekta 5.pantā ietvertais Likuma 7.pants) un veicinot vienotas pieejas ieviešanu pensijas apmēra ierobežojumu noteikšanā (vairāku resoru ietvaros izdienas pensijas maksimālais apmērs ir bijis noteikts 80 procentu apmērā no personas vidējās mēneša darba samaksas, kas turpmāk tiks samazināts par 10 procentiem, nosakot izdienas pensiju 70 procentu apmērā no personas vidējās mēneša darba samaksas, un šis nosacījums turpmāk tiktu attiecināms arī uz kultūras jomu). Šobrīd izdienas pensija kultūras sektorā tiek piešķirta 55 procentu apmērā no personas vidējās darba samaksas, un vidējais pensijas apmērs ir 761 euro. Ar Likumprojektu paredzēts, ka pensiju izmaksās 45 procentu apmērā no vidējās darba samaksas, kas atbilstoši šā brīža datiem būtu 622,64 euro. Ja persona dotos izdienas pensijā uzreiz pēc atbilstošā stāža un vecuma sasniegšanas (piemēram, nostrādāti 25 gadi profesijā un sasniegts 50 gadu vecums), tad izdienas pensija būtu izmaksājama turpmākos 15 gadus līdz vecuma pensijas sasniegšanai (65 gadi), un tās apmērs būs 45 procenti no personas vidējās darba samaksas. Visā izdienas pensijas izmaksas periodā tas valstij izmaksātu 112 075,20 euro (622,64 euro X 12 mēneši x 15 gadi). Ja persona dotos izdienas pensijā, papildus nostrādājot sešus gadus pēc atbilstošā stāža un vecuma sasniegšanas (piemēram, nostrādāti 25+6 gadi profesijā un sasniegts 56 gadu vecums), tad izdienas pensija būtu izmaksājama turpmākos deviņus gadus līdz vecuma pensijas sasniegšanai, un tās apmērs būtu 57 procentu apmērā no personas vidējās darba samaksas. Visā izdienas pensijas izmaksas periodā tas valstij izmaksātu 85 176,36 euro (788,67 euro X 12 mēneši x 9 gadi). Ja persona dotos izdienas pensijā, papildus nostrādājot 12,5 gadus pēc atbilstošā stāža un vecuma sasniegšanas (piemēram, nostrādāti 25 + 12,5 gadi profesijā un sasniegts 62,5 gadu vecums), tad izdienas pensija būtu izmaksājama turpmākos 2,5 gadus līdz vecuma pensijai, un tās apmērs būtu 70 procentu apmērā. Visā izdienas pensijas izmaksas periodā tas valstij izmaksātu 29 056,50 euro (968,55 euro X 12 mēneši x 2,5 gadi). Tātad Likumprojektā paredzētais risinājums izdienas pensijas apmēru palielināt par diviem procentiem no sākotnējā izdienas pensijas apjoma par katru papildu nostrādāto gadu profesijā veido papildu ietaupījumu valsts budžetā, savukārt nozarei nodrošina darbspējīgo profesionāļu ilgāku palikšanu darbā.
Šāds tiesiskais regulējums tiks attiecināts uz tām personām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir mazāks par 15 gadiem. Savukārt tām personām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir lielāks par 15 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, piemēros Likuma 7.panta pirmās un otrās daļas noteikumus, kas bija spēkā 2026.gada 31.decembrī.
1) izmaiņas izdienas pensijas aprēķinā, paredzot, ka izdienas pensija turpmāk tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms darba attiecību izbeigšanas (Likumprojekta 3.pantā ietvertais Likuma 5.pants). Šāds tiesiskais regulējums tiks attiecināts uz tām personām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir mazāks par 15 gadiem. Savukārt tām personām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir lielāks par 15 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensiju aprēķinās no personas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms darba attiecību izbeigšanas;
2) ierobežot izdienas pensijas apmēru, samazinot minimālo izdienas pensijas apmēru par 10 procentiem un nosakot, ka par katru izdienas stāža gadu virs noteiktajiem nostrādātajiem gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no personas vidējās mēneša darba samaksas, tādējādi veicinot personas ilgāku palikšanu darba tirgū attiecīgajā profesijā (Likumprojekta 5.pantā ietvertais Likuma 7.pants) un veicinot vienotas pieejas ieviešanu pensijas apmēra ierobežojumu noteikšanā (vairāku resoru ietvaros izdienas pensijas maksimālais apmērs ir bijis noteikts 80 procentu apmērā no personas vidējās mēneša darba samaksas, kas turpmāk tiks samazināts par 10 procentiem, nosakot izdienas pensiju 70 procentu apmērā no personas vidējās mēneša darba samaksas, un šis nosacījums turpmāk tiktu attiecināms arī uz kultūras jomu). Šobrīd izdienas pensija kultūras sektorā tiek piešķirta 55 procentu apmērā no personas vidējās darba samaksas, un vidējais pensijas apmērs ir 761 euro. Ar Likumprojektu paredzēts, ka pensiju izmaksās 45 procentu apmērā no vidējās darba samaksas, kas atbilstoši šā brīža datiem būtu 622,64 euro. Ja persona dotos izdienas pensijā uzreiz pēc atbilstošā stāža un vecuma sasniegšanas (piemēram, nostrādāti 25 gadi profesijā un sasniegts 50 gadu vecums), tad izdienas pensija būtu izmaksājama turpmākos 15 gadus līdz vecuma pensijas sasniegšanai (65 gadi), un tās apmērs būs 45 procenti no personas vidējās darba samaksas. Visā izdienas pensijas izmaksas periodā tas valstij izmaksātu 112 075,20 euro (622,64 euro X 12 mēneši x 15 gadi). Ja persona dotos izdienas pensijā, papildus nostrādājot sešus gadus pēc atbilstošā stāža un vecuma sasniegšanas (piemēram, nostrādāti 25+6 gadi profesijā un sasniegts 56 gadu vecums), tad izdienas pensija būtu izmaksājama turpmākos deviņus gadus līdz vecuma pensijas sasniegšanai, un tās apmērs būtu 57 procentu apmērā no personas vidējās darba samaksas. Visā izdienas pensijas izmaksas periodā tas valstij izmaksātu 85 176,36 euro (788,67 euro X 12 mēneši x 9 gadi). Ja persona dotos izdienas pensijā, papildus nostrādājot 12,5 gadus pēc atbilstošā stāža un vecuma sasniegšanas (piemēram, nostrādāti 25 + 12,5 gadi profesijā un sasniegts 62,5 gadu vecums), tad izdienas pensija būtu izmaksājama turpmākos 2,5 gadus līdz vecuma pensijai, un tās apmērs būtu 70 procentu apmērā. Visā izdienas pensijas izmaksas periodā tas valstij izmaksātu 29 056,50 euro (968,55 euro X 12 mēneši x 2,5 gadi). Tātad Likumprojektā paredzētais risinājums izdienas pensijas apmēru palielināt par diviem procentiem no sākotnējā izdienas pensijas apjoma par katru papildu nostrādāto gadu profesijā veido papildu ietaupījumu valsts budžetā, savukārt nozarei nodrošina darbspējīgo profesionāļu ilgāku palikšanu darbā.
Šāds tiesiskais regulējums tiks attiecināts uz tām personām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir mazāks par 15 gadiem. Savukārt tām personām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir lielāks par 15 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, piemēros Likuma 7.panta pirmās un otrās daļas noteikumus, kas bija spēkā 2026.gada 31.decembrī.
Problēmas apraksts
Likuma 7.panta sestajā daļā ir noteikts, ka izdienas pensijas saņēmējam vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, kad izdienas pensijas saņēmējs sasniedz likumā “Par valsts pensijām” noteikto vecumu, viņam tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa līdz vecuma pensijas piešķiršanai, pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, samazinot to par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).
Ir secināts, ka liela daļa no izdienas pensijas saņēmējiem kultūras jomā turpina iesaistīties darba tirgū kādā citā profesijā (visbiežāk pedagoģiskajā darbā, skolojot jauno paaudzi), taču būtisks īpatsvars saņem atalgojumu, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz ar to Likumā ir nepieciešams noteikt, ka izdienas pensija turpmāk tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim un pēc tam persona saņems valsts vecuma pensiju.
Ir secināts, ka liela daļa no izdienas pensijas saņēmējiem kultūras jomā turpina iesaistīties darba tirgū kādā citā profesijā (visbiežāk pedagoģiskajā darbā, skolojot jauno paaudzi), taču būtisks īpatsvars saņem atalgojumu, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz ar to Likumā ir nepieciešams noteikt, ka izdienas pensija turpmāk tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim un pēc tam persona saņems valsts vecuma pensiju.
Risinājuma apraksts
Lai motivētu personas pēc došanās izdienas pensijā turpināt aktīvi iesaistīties darba tirgū, Likumprojekts paredz, ka izdienas pensija turpmāk tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiks izbeigta un persona saņems valsts vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām (Likumprojekta 6.pantā ietvertais Likuma 10.pants).
Norādāms, ka personām, turpinot aktīvi iesaistīties darba tirgū, tiks palielināts sociālās apdrošināšanās iemaksu veicēju skaits un apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, kā rezultātā arī potenciāli pašām personām lielāku vecuma pensiju nākotnē. Šāds tiesiskais regulējums arī kopumā veicinās pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanu gaidāmajā demogrāfiskajā un sociāli ekonomiskajā situācijā. Tādējādi kopējais labums, ko sabiedrība gūst no šāda tiesiskā regulējuma, ir lielāks par personu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Būtiski norādīt, ka šāds tiesiskais regulējums būs attiecināms tikai uz tām personām, kuras stāsies darba tiesiskajās attiecībās pēc 2027.gada 1.janvāra.
Tādējādi tiks nodrošināts skaidrs un uz nākotni vērsts regulējums, vienlaikus saglabājot esošajām personām, kuras stāsies darba tiesiskajās attiecībās līdz 2026.gada 31.decembrim, tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka tām ar dienu, kad tiks sasniegts likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa un pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, izdienas pensiju samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).
Norādāms, ka personām, turpinot aktīvi iesaistīties darba tirgū, tiks palielināts sociālās apdrošināšanās iemaksu veicēju skaits un apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, kā rezultātā arī potenciāli pašām personām lielāku vecuma pensiju nākotnē. Šāds tiesiskais regulējums arī kopumā veicinās pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanu gaidāmajā demogrāfiskajā un sociāli ekonomiskajā situācijā. Tādējādi kopējais labums, ko sabiedrība gūst no šāda tiesiskā regulējuma, ir lielāks par personu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Būtiski norādīt, ka šāds tiesiskais regulējums būs attiecināms tikai uz tām personām, kuras stāsies darba tiesiskajās attiecībās pēc 2027.gada 1.janvāra.
Tādējādi tiks nodrošināts skaidrs un uz nākotni vērsts regulējums, vienlaikus saglabājot esošajām personām, kuras stāsies darba tiesiskajās attiecībās līdz 2026.gada 31.decembrim, tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka tām ar dienu, kad tiks sasniegts likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa un pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, izdienas pensiju samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka darbs pie izmaiņām izdienas pensiju sistēmā aizsākās 2021.gadā un no tā brīža ir nodrošināta plaša ieinteresēto pušu iesaiste, procesā ir analizēts visaptverošs spektrs ar iespējamiem risinājumiem attiecībā uz sistēmas nākotni kopumā un tādiem tās atsevišķiem elementiem, kā tiesiskā paļāvība, izdienas stāžs un vecums, izdienas pensijas apmērs, izdienas profesijas u.c.
Ņemot vērā Eiropas valstu (piemēram, Vācija, Francija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Somija) daudzgadēju pieredzi, ir izvērtēts alternatīvs risinājums, kas paredz nodrošināt papildpensijas uzkrājumu veidošanu privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Darba devējs veic iemaksas privātajos pensiju fondos vai prēmiju iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu nodarbināto labā. Darba devēja iemaksu vai prēmiju apmēru, regularitāti un vecumu, kādā izmaksā papildpensiju vai dzīvības apdrošināšanas atlīdzību, nosaka darba koplīgumā. No valsts budžeta pēc Kultūras ministrijas aplēsēm šai alternatīvai jāplāno papildu finansējums 6 403 269 euro gadā, lai priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā nodrošinātu vismaz minimālo pēc šā likuma principiem aprēķināto izdienas pensijas apmēru līdz vecuma pensijas sasniegšanai.
Ņemot vērā Eiropas valstu (piemēram, Vācija, Francija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Somija) daudzgadēju pieredzi, ir izvērtēts alternatīvs risinājums, kas paredz nodrošināt papildpensijas uzkrājumu veidošanu privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Darba devējs veic iemaksas privātajos pensiju fondos vai prēmiju iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu nodarbināto labā. Darba devēja iemaksu vai prēmiju apmēru, regularitāti un vecumu, kādā izmaksā papildpensiju vai dzīvības apdrošināšanas atlīdzību, nosaka darba koplīgumā. No valsts budžeta pēc Kultūras ministrijas aplēsēm šai alternatīvai jāplāno papildu finansējums 6 403 269 euro gadā, lai priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā nodrošinātu vismaz minimālo pēc šā likuma principiem aprēķināto izdienas pensijas apmēru līdz vecuma pensijas sasniegšanai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojekts neparedz papildu izmaksas, salīdzinājumā ar esošo situāciju. Izmaiņas izdienas pensiju sistēmā ir samērīgas ar ieguvumiem un tautsaimniecības, sociālās drošības sistēmas un valsts pārvaldes vēsturisko attīstību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Valsts kontroles 2017.gada revīzijas ziņojums “Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?”
Apraksts
Ziņojums analizē izdienas pensiju sistēmu pēc būtības, tās atbilstību mērķiem, novērtē riskus un valsts uzņemtās ilgtermiņa saistības.
Nosaukums
Saeimas 2019.gada pētījums “Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā”
Apraksts
Pētījums analizē speciālo pensiju sistēmas Eiropā.
Nosaukums
Valsts kancelejas informatīvais ziņojums “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”
Apraksts
Informatīvais ziņojums analizē izdienas pensiju sistēmu Latvijā, tās attīstību, būtiskos datus un riskus un detalizēti pamato likumprojektā iekļauto izmaiņu nepieciešamību.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- kultūras jomas profesionālo skatuves mākslas profesiju pārstāvji
Ietekmes apraksts
Atsevišķām skatuves mākslu profesiju grupām tiek noteikti citādāki vai papildus mainīti kritēriji izdienas pensijas noteikšanai.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Paaugstināsies nodarbināto motivācija turpināt darbu savā profesijā pēc izdienas stāža un vecuma sasniegšanas, kā arī izdienas subjektu motivācija iesaistīties darba tirgū.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
216 033 572
0
118 596 552
0
129 073 174
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
108 016 786
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
-14 279
-25 866
2.1. valsts pamatbudžets
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
-14 279
-25 866
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
108 016 786
0
0
0
0
14 279
25 866
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
14 279
25 866
3.2. speciālais budžets
108 016 786
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
14 279
25 866
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
14 279
25 866
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Paredzams, ka ilgtermiņā, pieaugot darba stāža un izdienas vecuma kritērijiem, valsts budžeta izdevumi samazināsies. Tomēr, ņemot vērā, ka Likumprojektā paredzētais tiesisko regulējumu sāks piemērot tikai pēc vairākiem gadiem, kā arī izdienas pensiju sistēmu jau šobrīd izmanto salīdzinoši neliels personu loks, nav prognozējams, cik daudz personu nākotnē izvēlēsies šo iespēju, tādēļ faktiskais ietekmes apmērs būs nosakāms vien pēc to praktiskās ieviešanas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1161 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensijas"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumos Nr.1161 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensijas" nepieciešams veikt grozījumus izdienas pensijas aprēķina kārtībā atbilstoši Likumprojektā noteiktajam tiesiskajam regulējumam.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija, Latvijas Nacionālās operas simfoniskā orķestra neatkarīgā arodbiedrība, Latvijas Nacionālās operas skatuves mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība, Latvijas Profesionālā baleta asociācija, Latvijas Teātra darbinieku savienībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedrības līdzdalība tika organizēta Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdes pieņemtā Valsts kancelejas izstrādāta informatīvā ziņojuma “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām” ietvaros. Tika organizēts informatīvais seminārs, nevalstiskajām organizācijām tika nosūtīts informatīvā ziņojuma “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām” un tā pielikumā pievienotā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts viedokļu sniegšanai. Viedokļi tika apkopoti, izvērtēti un pievienoti Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdē izskatītā informatīvā ziņojuma “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām” dokumentu pakotnei.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/additional_documents/e95ed409-47e6-4a6b-8048-ecaa56f9abfc/download
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Labklājības ministrija
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi