Anotācija (ex-ante)

1. ZM ir saņēmusi Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) 2023. gada 5. aprīļa vēstuli Nr. 1.1-13E/23/607. Tajā PVD informē, ka 2023. gada martā notika Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas audita un analīzes direktorāta audits, kura laikā tika izvērtēta Latvijas zvejas produktu oficiālās kontroles atbilstība Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Audita laikā tika konstatēts, ka ne visi Latvijas zvejas kuģi un piekrastes zvejnieki, kuri zvejo un saņēmuši licenci zvejas darbībām Baltijas jūrā un Rīgas līcī, ir reģistrējuši savu darbību PVD. Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. panta trešajā daļā noteikto pārtikas uzņēmums (tostarp primāro produktu ražotāji) iesaistās pārtikas apritē, ja tie ir atzīti vai reģistrēti PVD. Ievērojot iepriekš minēto, PVD ierosina izdarīt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos un noteikt, ka licenci zvejas darbībām, ja zivis paredzēts laist pārtikas apritē, izsniedz tikai tām personām, kas ir reģistrējušas savu darbību PVD. Attiecīgi noteikumos Nr. 1015 būtu jāparedz, ka licenci var saņemt tikai tie komerczvejnieki, kas atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. panta trešajā daļā noteiktajam ir reģistrējušies PVD. Šī reģistrācija ir bezmaksas.

1. Noteikumu Nr. 1015 5. punktā minētais valsts iestāžu saraksts tiek papildināts ar PVD – iestādi, no kuras arī jāsaņem pretendenta izvērtēšanai nepieciešamā informācija.
Noteikumi Nr. 1015 ir papildināti ar 16.10. un 17.6. apakšpunktu, papildinot sarakstu ar gadījumu, kad ZM vai pašvaldība var atteikt licences izsniegšanu, proti, ja pretendents nav reģistrējies PVD atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasībām.

2. Pamatojoties uz Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2022. gada 28. jūnija lēmumu Nr. 1-15.1/1 nolemts atzīt par pareizāku šādu ģeogrāfiskā objekta nosaukuma īsāku formu: Baltijas jūras Rīgas līcis (atšķirībā no iepriekšējās formas "Rīgas jūras līcis"). Tādējādi noteikumos Nr. 1015 vārdi "Rīgas jūras līcis" aizstājami ar vārdiem "Rīgas līcis".

2. Noteikumos Nr. 1015 ģeogrāfiskais nosaukums Rīgas jūras līcis ir aizstāts ar nosakumu Rīgas līcis (grozīts noteikumu Nr. 1015 1.1.2., 1.1.3., 8.2., 8.3., 16.6., 19.2. un 19.3. apakšpunkts un 1. pielikums).

3. Lai valsts iestādēm un pašvaldībām būtu vieglāk uzraudzīt nozvejas limitu izmantošanu attiecīgos ūdeņos un tiktu samazināts papīra dokumentu aprites slogs zvejniekiem un kontroles iestādēm, valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – LZIKIS) tiek ievadīti dati par izsniegtajām zvejas atļaujām (licencēm), rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem, šo līgumu protokoliem, kā arī zvejas žurnāliem. To ievērojot, noteikumos Nr. 1015 būtu jānorāda licenču izsniegšanas kārtības LZIKIS apraksts.

3. Noteikumu Nr. 1015 8. punkts ir izteikts jaunā redakcijā par to, ka licences tiek elektroniski sagatavotas LZIKIS, ievadot datus atbilstoši noteikumu Nr. 1015 2. un 3. pielikumam.

4. Saskaņā ar noteikumu Nr. 1015 16.2. un 17.2. apakšpunktu, ZM un pašvaldība ir tiesīga atteikt pretendentam licences izsniegšanu, ja pretendentam ir nodokļu parāds. Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 8.punktam Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē iekļauj informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu.
Attiecīgi, ja pretendentam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu nodokļu maksājums ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu, informācija par viņa parādu netiek iekļauta VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un ZM un attiecīgajai pašvaldībai ir tiesisks pamatojums neatteikt šādam pretendentam licences piešķiršanu un pretendents (komercuzņēmums) varēs turpināt nodarboties ar komercdarbību zvejniecībā un nokārtot savas saistības ar VID.

4. Izdarīti grozījumi noteikumu Nr. 1015 16.2. un 17.2. apakšpunktā, precizējot, ka ZM un pašvaldība ir tiesīga atteikt pretendentam atļaujas (licences) izsniegšanu, ja saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju pretendentam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.

5. Saskaņā ar noteikumu Nr. 1015 4. punktu, lai pieteiktos licences saņemšanai, pretendentam jāiesniedz ZM vai attiecīgajā pašvaldībā iesniegumu saskaņā ar noteikumu 1015 1. pielikumu un tajā minētos dokumentus. Ir jāprecizē kādi dokumenti ir jāiesniedz pretendentam un no kādiem informācijas avotiem ZM vai attiecīgā pašvaldība informāciju par pretendentu, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par licences izsniegšanu vai izsniegšanas atteikumu,  var iegūt pašas.

5.1. Izdarīti grozījumi noteikumu Nr. 1015 5. punktā, kurā uzskaitīti tie informācijas avoti, no kuriem ZM vai attiecīgā pašvaldība var iegūt informāciju par pretendentu, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par licences izsniegšanu vai izsniegšanas atteikumu:
5.1.1. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāze, no kuras iegūst informāciju par pretendenta nodokļu parādiem;
5.1.2. Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrs, no kura iegūst informāciju, vai par pretendents ir reģistrējies PVD atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasībām;
5.1.3. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, kurā tiks pārbaudīts, vai pretendents ir administratīvi sodīts par Zvejniecības likuma 30.pantā norādītajiem pārkāpumiem.
Saskaņā ar noteikumu Nr. 1015 11.2. apakšpunktu  ZM var lemt par atļaujas (licences) izsniegšanu uz vienu gadu, ja pretendents iepriekšējā atļaujas (licences) darbības periodā šo noteikumu 1.1.1., 1.1.2. vai 1.1.3.apakšpunktā minētajos ūdeņos ar vienu zvejas kuģi gada laikā ir divas reizes pārkāpis zvejniecību regulējošo normatīvo aktu prasības. Saskaņā ar noteikumu Nr. 1015 14. punktu, ja atļaujas (licences) īpašnieks zvejā iekšējos ūdeņos vai zvejniecībā šo noteikumu 1.1.1., 1.1.2. vai 1.1.3.apakšpunktā minētajos ūdeņos ar vienu zvejas kuģi gada laikā vairāk nekā divas reizes ir pārkāpis zvejniecību regulējošo normatīvo aktu prasības vai pārtraucis komercdarbību zvejniecībā, atļauju (licenci) var anulēt. Savukārt saskaņā ar noteikumu Nr. 1015 16.4. un 17.4. apakšpunktu ZM un attiecīgā pašvaldība ir tiesīgas atteikt pretendentam atļaujas (licences) izsniegšanu, ja pretendents iepriekšējās atļaujas (licences) darbības periodā ar vienu zvejas kuģi gada laikā vairāk nekā divas reizes ir pārkāpis zvejniecību regulējošo normatīvo aktu prasības.
Piekļuve valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” sadaļai „Administratīvos pārkāpumus izdarījušās personas” tiek nodrošināta tikai attiecīgajiem ZM un pašvaldību darbiniekiem, kuriem uz noslēgtās starpresoru vienošanās starp ZM un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru pamata šāda piekļuve ir atļauta;
5.1.4. Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma, no kuras iegūst informāciju par pretendenta rūpniecisko zvejas tiesību nomu un nozvejas datiem.

5.2. Izdarīti grozījumi noteikumu Nr. 1015 1. pielikumā, kurā norādīti tikai tie dokumenti, kurus pretendentam jāiesniedz kopā ar iesniegumu, jo tos ZM vai attiecīgā pašvaldība nevar iegūt tiešā veidā no citām institūcijām un informācijas avotiem:
5.2.1. Atbilstoši Zvejniecības likuma 5.panta ceturtajai daļai pašvaldība zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu un pārzina privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai. Ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumu Nr. 918 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” 13. pantam, rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos (arī jūras piekrastē) un citos iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā vietējā pašvaldība. Šo noteikumu 14.pants paredz, ka rūpnieciskās zvejas tiesības šo noteikumu 13. punktā minētajos ūdeņos iznomā fiziskajām un juridiskajām personām, nosakot zvejas rīku veidus un skaitu vai nozvejas apjomu un, ja nepieciešams, arī zvejas vietas, ievērojot attiecīgās pašvaldības teritorijas ūdeņiem iedalīto zvejas limitu. Lai pašvaldība varētu noslēgt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu un iedalīt limitus juridiskai personai, kas vēlas nodarboties ar komerczveju Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos, tai vispirms ir jāsaņem licence komercdarbībai zvejniecībā Zemkopības ministrijā. Attiecīgi juridiskā persona (pretendents), kurš  vēlas saņemt licenci komercdarbībai piekrastes ūdeņos pirmo reizi, pirms iesnieguma iesniegšanas saņem attiecīgās pašvaldības izsniegtu apstiprinājumu (izziņu) par pretendentam garantējamo nozvejas apjoma limitu vai zvejas rīku veida un skaita limitu. Apstiprinājumu (izziņu) pēc pretendenta pieprasījuma izsniedz pašvaldība, kuras teritorijas piekrastē pretendents plāno nodarboties ar zveju. Pašvaldība šādu izziņu var izsniegt, ja tai ir pieejami neiedalīti nozvejas limiti vai/un zvejas rīku skaita limiti piekrastes ūdeņos, kas attiecīgajai pašvaldībai tiek noteikti ar Ministru kabineta 30.11.2009. noteikumi Nr.1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos”.
5.2.2. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtas mazizmēra kuģošanas līdzekļa reģistrācijas apliecības (ar atzīmi par ikgadējo apskati) vai Latvijas Jūras administrācijas izsniegtas kuģa kuģošanas spējas apliecības un zvejas laivas reģistrācijas apliecības (ar atzīmi par ikgadējo apskati) ir tikai pretendentu rīcībā un ZM un attiecīgā pašvaldība no nevar iegūt tiešā veidā no citiem informācijas avotiem.

6. ZM ir saņēmusi no Latvijas Pašvaldību savienības Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes 13.02.2024 e-pasta vēstuli, kurā tiek norādīts, ka nepieciešami grozījumi Noteikumos Nr. 1015, lai pašvaldība, pieņemot lēmumu par licences izsniegšanu vai izsniegšanas atteikumu, drīkstētu komerczvejniekam atteikt izsniegt licenci uz 5 gadiem, bet noteiktu termiņu 1 gads, ja iepriekšējā gada bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķins vai gada ienākumu deklarācija un ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķins liecina, ka zvejnieka veiktā komercdarbība ir nosacīta vai tās nav. Ja komercdarbības rādītāji arī pēc gada ir neapmierinoši, tad turpmāk pašvaldībai būtu tiesības komerczvejniekam atteikt izsniegt licenci.

6. Noteikumi Nr. 1015 papildināti ar 17.7. apakšpunktu, papildinot sarakstu ar gadījumu, kad pašvaldība var atteikt licences izsniegšanu, proti, ja pretendentam, kas nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā šo noteikumu 1.1.4. apakšpunktā minētajos ūdeņos, Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā par ienākumiem no saimnieciskās darbības (lauksaimnieciskās ražošanas) apgrozījums mēnesī uz vienu strādājošo ir norādīts mazāks nekā valstī noteiktā minimālā alga. Izvērtējot pretendenta ienākumu deklarācijā norādītā saimnieciskās darbības apgrozījuma atbilstību veiktajai zvejniecības komercdarbībai, ņem vērā Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas informāciju par pretendenta konkrētā gada nozvejas apjomu.
Attiecīgi, lai pašvaldība varētu lemt par licences piešķiršanu uz 1 gadu, papildināts Noteikumu Nr. 1015 11.3. apakšpunkts, kas paredz, ka atļauju (licenci) izsniedz uz vienu gadu, ja pretendents objektīvu iemeslu dēļ nav sasniedzis arī šo noteikumu 17.7 apakšpunktā minētos kritērijus.