Anotācija (ex-ante)

22-TA-3092: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta “Apropriācijas” piecpadsmitajā daļā noteikts:
“(15) Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā funkciju pārdales vai strukturālo reformu gadījumos, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima ar atsevišķu lēmumu piekritusi šādai pārdalei.”
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par apropriācijas pārdali” (turpmāk – projekts) mērķis ir efektīva valsts budžeta līdzekļu izlietošana, paredzot apropriācijas pārdali no ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem uz budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams operatīvi  piešķirt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts budžeta izpildes procesā regulāri tiek sekots līdzi valsts budžeta izdevumu izpildei, lai atbildīgi un pārdomāti varētu reaģēt situācijā, kad dažādu iemeslu dēļ ministrijas un citas centrālās valsts iestādes prognozē tām piešķirto budžeta līdzekļu ekonomiju, jo tos nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tāpat budžeta izpildes laikā ir pieejama precīzāka informācija par nepieciešamajiem papildu resursiem prioritārajās nozarēs.
 
Finanšu ministrija 2022. gada 19. augustā elektroniski nosūtīja ministrijām un Valsts kancelejai pieprasījumu līdz šā gada 29. augustam iesniegt informāciju par 2022. gada budžeta prognozēto neizpildi/ekonomiju (turpmāk – ekonomija) izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžeta programmās/apakšprogrammās (pamatfunkcijām) atbilstoši sagatavotajai veidlapai.
 
Ministrijas iesniedza pieprasīto informāciju, bet lielākā daļa no ministrijām sniedza priekšlikumus par ekonomijas iespējamo izmantošanu savu budžetu ietvaros citiem mērķiem. Vienlaikus jānorāda, ka Valsts kanceleja, Aizsardzības ministrija un Zemkopības ministrija informēja, ka ekonomija viņu resoros netiek plānota.
 
Savukārt, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija iesniedza sarakstu ar papildus vajadzībām, kas būtu izskatāmi kontekstā ar kopējām neizpildēm/ekonomijām un kam varētu pārdalīt citu ministriju  neizpildes.
 
No tendencēm ekonomikā, kā arī no ministriju iesniegtās informācijas ir saprotams, ka lielākajai daļai ministriju kā viena no galvenajām un steidzami risināmām problēmām ir energoresursu sadārdzinājuma segšana.
 
Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Valsts resora plānotie un veicamie enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumi un mērķi enerģijas ietaupījumam 2022.-2023. gada apkures sezonā”, kurš paredz uzdevumu valsts pārvaldes iestādēm samazināt siltumenerģijas, elektroenerģijas, naftas produktu un dabasgāzes patēriņu. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai arī ministrijas ir uzsākušas vai uzsāks energoresursu taupības pasākumus, kā rezultātā tiek prognozēts energoresursu patēriņa samazinājums, tomēr tas netiek prognozēts tik lielā apjomā, lai nosegtu cenu sadārdzinājumu.
 
Ņemot vērā minēto, primāri ar finansējumu, kas iegūts no ekonomijām, būtu jārisina energoresursu sadārdzinājuma segšana valsts budžeta iestādēm, kurām nav citu resursu, lai risinātu šo jautājumu.
  
Saskaņā ar ministriju un citu centrālo valsts iestāžu (turpmāk – ministrija) sniegto informāciju atsevišķās pamatbudžeta programmās un apakšprogrammās izveidojusies līdzekļu ekonomija 78 176 932 euro apmērā, kuru iespējams pārdalīt uz budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai no tās nepieciešamības gadījumā varētu piešķirt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, tai skaitā:
 
Ārlietu ministrija ir informējusi par līdzekļu ekonomiju 1 001 615 euro apmērā, tai skaitā:
- apakšprogrammā 01.04.00 “Diplomātiskās misijas ārvalstīs” 875 579 euro apmērā, tai skaitā līdzekļu ekonomija prioritārajam pasākumam “Vēstniecības Austrālijā atvēršana un darbības nodrošināšana” no līgumdarbinieku atlīdzības un vēstniecības telpu nomas maksas 248 000 euro apmērā, prioritārajam pasākumam “Latvijas ārlietu spēju stiprināšana pieaugošu starptautisko izaicinājumu un sarežģītākas starptautiskās vides apstākļos” izdevumu kompensācijām par dienestu ārvalstīs 180 000 euro apmērā, prioritārajam pasākumam “Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025.g. lobija kampaņas nodrošināšana Latvijas dalībai ANO Drošības padomē 2026-2028.g.” izdevumu kompensācijām par dienestu ārvalstīs 112 000 euro apmērā, prioritārajam pasākumam “Latvijas ārlietu dienesta personāla spēju attīstība” personāla kvalifikācijas celšanai 10 000 euro apmērā, vēstniecības remontdarbu, telpu pielāgošanas un iekārtošanas izdevumiem 190 000 euro apmērā, nomas maksai Latvijas Republikas vēstniecībā ASV 44 079 euro apmērā, kā arī izdevumiem kompensācijām par dienestu ārvalstīs 91 500 euro apmērā;
- programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politiku plānošana” 126 036 euro apmērā, tai skaitā prioritārajam pasākumam “Informācijas par spēkā esošajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām nodrošināšana, IKT funkcionalitātes nodrošināšana un pārvaldības spēju stiprināšana pieaugošo kiberdraudu apstākļos, pārstāvniecību ārvalstīs materiāli tehniskais nodrošinājums” sankciju datu bāzes uzturēšanai 99 050 euro apmērā, pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam 26 986 euro apmērā.
 
Ekonomikas ministrija  norādījusi uz līdzekļu ekonomiju 695 866 euro apmērā, tai skaitā:
- programmā 28.00.00 “Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana” 95 866 euro apmērā no finansējuma Latvijas dalības nodrošināšanai starptautiskajā izstādē “Expo 2020 Dubai”, jo pasākumi īstenoti ar mazāku finansējumu nekā sākotnēji plānots;
- apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana” 500 000 euro apmērā, jo uzraudzības rezultātā konstatēts, ka viens no komersantiem nepildīja līguma saistības un attiecīgi līdz neatbilstības novēršanai netika veikts maksājums;
- programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 100 000 euro apmērā, jo iepirkums par sabiedrības informēšanas kampaņu noslēdzās bez rezultāta.
 
Finanšu ministrija ir informējusi par līdzekļu ekonomiju 6 911 615 euro apmērā, tai skaitā:
- apakšprogrammā 31.01.00 “Budžeta izpilde” 1 024 787 euro apmērā līdzekļu ekonomija no papildus piešķirtā finansējuma “Sankciju skrīninga rīka ieviešana Valsts kasē un SAP migrācija uz S/4 HANA versiju”;
- apakšprogrammā 31.02.00 “Valsts parāda vadība” 1 600 000 euro apmērā, ievērojot ietaupījumu procentu izdevumos, ko galvenokārt nosaka mazāki nekā sākotnēji plānoti procentu maksājumi par Valsts kases kontu atlikumiem, kuriem tiek piemērota negatīva procentu likme, ņemot vērā grozījumus līguma nosacījumos par kontu apkalpošanu un procentu likmes paaugstinājumu, kā arī maksājumi par procentu likmju mijmaiņas darījumiem (IRS), ņemot vērā kopš gada sākuma novēroto strauju EUR aizņēmumu procentu likmju pieaugumu;
- programmā 32.00.00 “Iepirkumu uzraudzības birojs” 75 587 euro apmērā, tai skaitā līdzekļu ekonomija Publikāciju vadības sistēmas modernizācijas projekta vadībai 47 925 euro apmērā un Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā noteikto uzdevumu īstenošanai   27 662 euro apmērā;
- programmā 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” 241 458 euro apmērā, tai skaitā līdzekļu ekonomija Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam paredzētajiem pasākumiem 203 558 euro apmērā, pasākumam “Izdevumi VPVKAC izveidei Kuldīgas ielā 2, Ventspilī” 37 900 euro apmērā;
- apakšprogrammā 39.02.00 “Izložu un azartspēļu organizēšanas un norises uzraudzība” 45 436 euro apmērā līdzekļu ekonomija izdevumiem atlīdzības nodrošināšanai saistībā ar neaizpildītajām vakancēm;
- apakšprogrammā 41.13.00 “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” 3 885 847 euro apmērā, tajā skaitā ēkas pielāgošanai Latvijas Proves biroja valsts deleģētās funkcijas nodrošināšanai 1 900 000 euro apmērā, ēkas Rīgā, Smilšu ielā 1 (liters Nr.005) rekonstrukcijai 921 542 euro apmērā, nekustamā īpašuma Jēkaba ielā 11, Rīgā, sastāvā esošās būves pārbūves un restaurācijas darbiem 1 064 305 euro apmērā;
- programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 38 500 euro apmērā no līdzekļu ekonomijas Simtgades loterijas Simtgades stipendiju projekta.
 
Satiksmes ministrija ir informējusi, ka ir iestājušies vairāki apstākļi, kas ir ietekmējuši jauno elektrovilcienu projekta īstenošanas gaitu arī 2022. gadā, attiecīgi šim projektam 2022. gadā veidojas potenciālā līdzekļu neizpilde 87 639 533 euro apmērā. Papildus arī valsts autoceļu projektu īstenošanas ietvaros saistībā ar vides trokšņa samazināšanu plānota līdzekļu neizpilde 1 910 000 euro apmērā. Vienlaikus Satiksmes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par apropriācijas pārdali” (22‑TA‑3020), kas paredz 19 981 697 euro pārdali zaudējumu kompensēšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, ņemot vērā, ka finansējums šo saistību segšanai 2022. gadā ir nepietiekams.
Attiecīgi no Satiksmes ministrijas uz programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” iespējams pārdalīt finansējumu 69 567 836 euro, tajā skaitā:
- 1 910 000 euro no Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammas 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana”;
- 67 657 836 euro no Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammas 31.09.00 “Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei”.
Vienlaikus Satiksmes ministrija ir informējusi, ka 2022.gadā tai ir nepieciešams finansējums:
* 152 277 euro atbalsta iemaksai Eurocontrol pārvaldītajā Eiropas ATM īpašo solidaritātes fondā Ukrainas un Moldovas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbības un apkopes un saistītā personāla izmaksu segšanai (plānots pieprasīt no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”),
* VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa publiskai infrastruktūrai pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai 7 959 000 euro apmērā (plānots pieprasīt no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”), kā arī VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšanai, lai novērstu maksātnespējas risku, kas ir atsevišķi lemjams jautājums (informācija par šo finansējumu tika sniegta arī informatīvajā ziņojumā “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” turpmākās darbības nodrošināšanu”, kas tika izskatīts Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta sēdē (prot. Nr. 39 82. §)).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” valsts budžeta programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināta apropriācija 82 570 325 euro apmērā, lai nodrošinātu valsts pamatbudžeta apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem.
    
Bez tam, 2022. gadā atbilstoši pieņemtajām likumu normām palielināta apropriācija budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem:
- lai nodrošinātu finansējumu Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un vienreizējām valsts budžeta investīcijām, atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 53. pantā noteiktajam, Ministru kabineta 2022. gada 7. janvāra rīkojumam Nr. 1 (prot. Nr. 1 4. §) ar Finanšu ministrijas 2022. gada 12. janvāra rīkojumu Nr. 13 tika palielināta apropriācija 300 000 000 euro apmērā;
- lai nodrošinātu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto laikā terminēto atbalsta pasākumu īstenošanu, atbilstoši šā likuma 3. pantā noteiktajam, Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra rīkojumam Nr. 54 (prot. Nr. 5 41. §) ar Finanšu ministrijas 2022. gada 9. februāra rīkojumu Nr. 69 un 22. februāra rīkojumu Nr. 100 tika palielināta apropriācija 250 000 000 euro apmērā;
- lai nodrošinātu finansējumu vienreizējām valsts budžeta investīcijām valsts aizsardzības spēju attīstības un iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai saistībā ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem, atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 53. pantā noteiktajam, Ministru kabineta 2022. gada 29. marta rīkojumam Nr. 223 (prot. Nr.18 28. §) ar Finanšu ministrijas 2022. gada 8. aprīļa rīkojumu Nr. 215 tika palielināta apropriācija 62 511 546 euro apmērā;
- lai nodrošinātu finansējumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktā atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8. panta trešajā daļā noteiktajam, Ministru kabineta 2022. gada 5. maija rīkojumam Nr. 299 (prot. Nr. 23 18. §) ar Finanšu ministrijas 2022. gada 12. maija rīkojumu Nr. 293 tika palielināta apropriācija, nepārsniedzot 50 000 000 euro;
- lai nodrošinātu finansējumu vienreizējām investīcijām, atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 53. pantā noteiktajam, Ministru kabineta 2022. gada 8. jūnija rīkojumam Nr. 411 (prot. Nr. 30 19. §) ar Finanšu ministrijas 2022. gada 16. jūnija rīkojumu Nr. 395 tika palielināta apropriācija  7 929 699 euro apmērā;
- lai nodrošinātu finansējumu ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 53. pantā noteiktajam, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija rīkojumam Nr. 447 (prot. Nr. 33 29. §) ar Finanšu ministrijas 2022. gada 1. jūlija rīkojumu Nr. 421 tika palielināta apropriācija 100 000 000 euro apmērā;
- lai nodrošinātu finansējumu Enerģētikas likuma 82.¹ panta pirmajā daļā minēto energoapgādes drošuma rezervju iegādei līdz 2022. gada 31. decembrim, atbilstoši Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 60. punktā noteiktajam, Ministru kabineta 2022. gada 25. augusta rīkojumam Nr. 574 (prot. Nr. 41 30. §) ar Finanšu ministrijas 2022. gada 5. septembra rīkojumu Nr. 517 tika palielināta apropriācija 193 483 000 euro apmērā;
- saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojumu Nr. 581 (prot. Nr. 43 19. §) un Finanšu ministrijas 2022. gada 15. septembra rīkojumu Nr. 545 tika palielināta apropriācija 371 000 000 euro apmērā, no tiem:
atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 53. pantam 111 000 000 euro apmērā, tai skaitā:
100 000 000 euro, lai nodrošinātu finansējumu ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem;
11 000 000 euro, lai nodrošinātu finansējumu vienreizējām valsts budžeta investīcijām;
atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8. panta trešajai daļai 80 000 000 euro apmērā, lai nodrošinātu finansējumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktā atbalsta sniegšanai;
atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 3. pantam 180 000 000 euro apmērā, lai nodrošinātu finansējumu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai;
- lai nodrošinātu finansējumu Enerģētikas likuma 82.¹ panta pirmajā daļā minēto energoapgādes drošuma rezervju iegādei līdz 2022. gada 31. decembrim, atbilstoši Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 60. punktā noteiktajam, Ministru kabineta 2022. gada 27. septembra rīkojumam Nr. 669 (prot. Nr. 49 59. §) un Finanšu ministrijas 2022. gada 7. oktobra rīkojumam Nr. 587 tika  palielināta apropriācija 236 922 840 euro apmērā;
- lai nodrošinātu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto laikā terminēto atbalsta pasākumu īstenošanu, atbilstoši šā likuma 3. pantā noteiktajam, Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdē atbalstīts rīkojums (prot. Nr. 52 28. §) par apropriācijas palielināšanu 198 579 180 euro apmērā (vēl jāsaskaņo ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju).
 
Līdz ar to, ņemot vērā ar Ministru kabineta rīkojumiem veikto apropriācijas palielinājumu, budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopumā apropriācija būs sasniegusi 1 852 996 590 euro.
 
Šobrīd ir pieņemta virkne Ministru kabineta rīkojumu, kā arī vēl joprojām ir sagaidāmi papildu pieprasījumi no nozaru ministrijām saskaņā ar līdz šim pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem saistībā ar atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un noteikto aizliegumu un ierobežojumu radīto zaudējumu kompensējošiem pasākumiem, Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteiktiem laikā terminētiem atbalsta pasākumiem, vienreizējām valsts budžeta investīcijām valsts aizsardzības spēju attīstības un iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai saistībā ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem un citu vitāli svarīgu investīciju projektu īstenošanai, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktā atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, kā arī Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā noteikto atbalsta pasākumu īstenošanai.
   
No līdz šim ar Finanšu ministrijas rīkojumiem palielinātās apropriācijas programmai 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 53. pantā, Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, Enerģētikas likumā, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajiem atbalsta pasākumiem un citiem neparedzētiem gadījumiem, ņemot vērā līdz 2022. gada 13. oktobrim no tās pārdalīto finansējumu ar Finanšu ministrijas rīkojumiem, kopējais pieejamais līdzekļu atlikums ir 313,7 milj. euro, Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem akceptētās pārdales, pieejamais līdzekļu atlikums ir 23,4 milj. euro. Vienlaikus jāņem vērā, ka Finanšu ministrija seko līdzi valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” faktiskajam atlikumam pēc Finanšu ministrijas rīkojumiem un apropriācijas finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiek veikts atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Bez tam, Finanšu ministrijā joprojām tiek saņemti pieprasījumi saskaņā ar faktiski veiktajiem izdevumiem un aprēķiniem par pagājušo periodu, kā arī ir saņemti jauni pieprasījumi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (atrodas dažādās saskaņošanas stadijās) un ir sagaidāmi papildu pieprasījumi no nozaru ministrijām saskaņā ar pieņemtajiem konceptuālajiem lēmumiem.
 
Risinājuma apraksts
Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, paredzot atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta piecpadsmitajai daļai pārdalīt  apropriāciju 78 176 932 euro apmērā no ministriju budžetiem uz budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai no tās nepieciešamības gadījumā varētu operatīvi piešķirt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ar rīkojuma projektu paredzēts līdzekļus 78 176 932 euro apmērā pārdalīt no ministrijām uz budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
 
Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam ir nulle, jo līdzekļu pārdales starp resoriem rezultāts ir nulle.  
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ārlietu ministrija
  • Ekonomikas ministrija
  • Finanšu ministrija
  • Satiksmes ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi