Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par apropriācijas pārdali” (turpmāk – projekts) mērķis ir efektīva valsts budžeta līdzekļu izlietošana, paredzot apropriācijas pārdali no ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem uz budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams operatīvi  piešķirt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.
 

Vispārējā kārtība

Valsts budžeta izpildes procesā regulāri tiek sekots līdzi valsts budžeta izdevumu izpildei, lai atbildīgi un pārdomāti varētu reaģēt situācijā, kad dažādu iemeslu dēļ ministrijas un citas centrālās valsts iestādes prognozē tām piešķirto budžeta līdzekļu ekonomiju, jo tos nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tāpat budžeta izpildes laikā ir pieejama precīzāka informācija par nepieciešamajiem papildu resursiem prioritārajās nozarēs.
 
Finanšu ministrija 2022. gada 19. augustā elektroniski nosūtīja ministrijām un Valsts kancelejai pieprasījumu līdz šā gada 29. augustam iesniegt informāciju par 2022. gada budžeta prognozēto neizpildi/ekonomiju (turpmāk – ekonomija) izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžeta programmās/apakšprogrammās (pamatfunkcijām) atbilstoši sagatavotajai veidlapai.
 
Ministrijas iesniedza pieprasīto informāciju, bet lielākā daļa no ministrijām sniedza priekšlikumus par ekonomijas iespējamo izmantošanu savu budžetu ietvaros citiem mērķiem. Vienlaikus jānorāda, ka Valsts kanceleja, Aizsardzības ministrija un Zemkopības ministrija informēja, ka ekonomija viņu resoros netiek plānota.
 
Savukārt, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija iesniedza sarakstu ar papildus vajadzībām, kas būtu izskatāmi kontekstā ar kopējām neizpildēm/ekonomijām un kam varētu pārdalīt citu ministriju  neizpildes.
 
No tendencēm ekonomikā, kā arī no ministriju iesniegtās informācijas ir saprotams, ka lielākajai daļai ministriju kā viena no galvenajām un steidzami risināmām problēmām ir energoresursu sadārdzinājuma segšana.
 
Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Valsts resora plānotie un veicamie enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumi un mērķi enerģijas ietaupījumam 2022.-2023. gada apkures sezonā”, kurš paredz uzdevumu valsts pārvaldes iestādēm samazināt siltumenerģijas, elektroenerģijas, naftas produktu un dabasgāzes patēriņu. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai arī ministrijas ir uzsākušas vai uzsāks energoresursu taupības pasākumus, kā rezultātā tiek prognozēts energoresursu patēriņa samazinājums, tomēr tas netiek prognozēts tik lielā apjomā, lai nosegtu cenu sadārdzinājumu.
 
Ņemot vērā minēto, primāri ar finansējumu, kas iegūts no ekonomijām, būtu jārisina energoresursu sadārdzinājuma segšana valsts budžeta iestādēm, kurām nav citu resursu, lai risinātu šo jautājumu.
  
Saskaņā ar ministriju un citu centrālo valsts iestāžu (turpmāk – ministrija) sniegto informāciju atsevišķās pamatbudžeta programmās un apakšprogrammās izveidojusies līdzekļu ekonomija 78 176 932 euro apmērā, kuru iespējams pārdalīt uz budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai no tās nepieciešamības gadījumā varētu piešķirt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, tai skaitā:
 
Ārlietu ministrija ir informējusi par līdzekļu ekonomiju 1 001 615 euro apmērā, tai skaitā:
- apakšprogrammā 01.04.00 “Diplomātiskās misijas ārvalstīs” 875 579 euro apmērā, tai skaitā līdzekļu ekonomija prioritārajam pasākumam “Vēstniecības Austrālijā atvēršana un darbības nodrošināšana” no līgumdarbinieku atlīdzības un vēstniecības telpu nomas maksas 248 000 euro apmērā, prioritārajam pasākumam “Latvijas ārlietu spēju stiprināšana pieaugošu starptautisko izaicinājumu un sarežģītākas starptautiskās vides apstākļos” izdevumu kompensācijām par dienestu ārvalstīs 180 000 euro apmērā, prioritārajam pasākumam “Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025.g. lobija kampaņas nodrošināšana Latvijas dalībai ANO Drošības padomē 2026-2028.g.” izdevumu kompensācijām par dienestu ārvalstīs 112 000 euro apmērā, prioritārajam pasākumam “Latvijas ārlietu dienesta personāla spēju attīstība” personāla kvalifikācijas celšanai 10 000 euro apmērā, vēstniecības remontdarbu, telpu pielāgošanas un iekārtošanas izdevumiem 190 000 euro apmērā, nomas maksai Latvijas Republikas vēstniecībā ASV 44 079 euro apmērā, kā arī izdevumiem kompensācijām par dienestu ārvalstīs 91 500 euro apmērā;
- programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politiku plānošana” 126 036 euro apmērā, tai skaitā prioritārajam pasākumam “Informācijas par spēkā esošajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām nodrošināšana, IKT funkcionalitātes nodrošināšana un pārvaldības spēju stiprināšana pieaugošo kiberdraudu apstākļos, pārstāvniecību ārvalstīs materiāli tehniskais nodrošinājums” sankciju datu bāzes uzturēšanai 99 050 euro apmērā, pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam 26 986 euro apmērā.
 
Ekonomikas ministrija  norādījusi uz līdzekļu ekonomiju 695 866 euro apmērā, tai skaitā:
- programmā 28.00.00 “Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana” 95 866 euro apmērā no finansējuma Latvijas dalības nodrošināšanai starptautiskajā izstādē “Expo 2020 Dubai”, jo pasākumi īstenoti ar mazāku finansējumu nekā sākotnēji plānots;
- apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana” 500 000 euro apmērā, jo uzraudzības rezultātā konstatēts, ka viens no komersantiem nepildīja līguma saistības un attiecīgi līdz neatbilstības novēršanai netika veikts maksājums;
- programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 100 000 euro apmērā, jo iepirkums par sabiedrības informēšanas kampaņu noslēdzās bez rezultāta.
 
Finanšu ministrija ir informējusi par līdzekļu ekonomiju 6 911 615 euro apmērā, tai skaitā:
- apakšprogrammā 31.01.00 “Budžeta izpilde” 1 024 787 euro apmērā līdzekļu ekonomija no papildus piešķirtā finansējuma “Sankciju skrīninga rīka ieviešana Valsts kasē un SAP migrācija uz S/4 HANA versiju”;
- apakšprogrammā 31.02.00 “Valsts parāda vadība” 1 600 000 euro apmērā, ievērojot ietaupījumu procentu izdevumos, ko galvenokārt nosaka mazāki nekā sākotnēji plānoti procentu maksājumi par Valsts kases kontu atlikumiem, kuriem tiek piemērota negatīva procentu likme, ņemot vērā grozījumus līguma nosacījumos par kontu apkalpošanu un procentu likmes paaugstinājumu, kā arī maksājumi par procentu likmju mijmaiņas darījumiem (IRS), ņemot vērā kopš gada sākuma novēroto strauju EUR aizņēmumu procentu likmju pieaugumu;
- programmā 32.00.00 “Iepirkumu uzraudzības birojs” 75 587 euro apmērā, tai skaitā līdzekļu ekonomija Publikāciju vadības sistēmas modernizācijas projekta vadībai 47 925 euro apmērā un Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā noteikto uzdevumu īstenošanai   27 662 euro apmērā;
- programmā 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” 241 458 euro apmērā, tai skaitā līdzekļu ekonomija Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam paredzētajiem pasākumiem 203 558 euro apmērā, pasākumam “Izdevumi VPVKAC izveidei Kuldīgas ielā 2, Ventspilī” 37 900 euro apmērā;
- apakšprogrammā 39.02.00 “Izložu un azartspēļu organizēšanas un norises uzraudzība” 45 436 euro apmērā līdzekļu ekonomija izdevumiem atlīdzības nodrošināšanai saistībā ar neaizpildītajām vakancēm;
- apakšprogrammā 41.13.00 “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” 3 885 847 euro apmērā, tajā skaitā ēkas pielāgošanai Latvijas Proves biroja valsts deleģētās funkcijas nodrošināšanai 1 900 000 euro apmērā, ēkas Rīgā, Smilšu ielā 1 (liters Nr.005) rekonstrukcijai 921 542 euro apmērā, nekustamā īpašuma Jēkaba ielā 11, Rīgā, sastāvā esošās būves pārbūves un restaurācijas darbiem 1 064 305 euro apmērā;
- programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 38 500 euro apmērā no līdzekļu ekonomijas Simtgades loterijas Simtgades stipendiju projekta.
 
Satiksmes ministrija ir informējusi, ka ir iestājušies vairāki apstākļi, kas ir ietekmējuši jauno elektrovilcienu projekta īstenošanas gaitu arī 2022. gadā, attiecīgi šim projektam 2022. gadā veidojas potenciālā līdzekļu neizpilde 87 639 533 euro apmērā. Papildus arī valsts autoceļu projektu īstenošanas ietvaros saistībā ar vides trokšņa samazināšanu plānota līdzekļu neizpilde 1 910 000 euro apmērā. Vienlaikus Satiksmes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par apropriācijas pārdali” (22‑TA‑3020), kas paredz 19 981 697 euro pārdali zaudējumu kompensēšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, ņemot vērā, ka finansējums šo saistību segšanai 2022. gadā ir nepietiekams.
Attiecīgi no Satiksmes ministrijas uz programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” iespējams pārdalīt finansējumu 69 567 836 euro, tajā skaitā:
- 1 910 000 euro no Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammas 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana”;
- 67 657 836 euro no Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammas 31.09.00 “Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei”.
Vienlaikus Satiksmes ministrija ir informējusi, ka 2022.gadā tai ir nepieciešams finansējums:
* 152 277 euro atbalsta iemaksai Eurocontrol pārvaldītajā Eiropas ATM īpašo solidaritātes fondā Ukrainas un Moldovas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbības un apkopes un saistītā personāla izmaksu segšanai (plānots pieprasīt no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”),
* VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa publiskai infrastruktūrai pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai 7 959 000 euro apmērā (plānots pieprasīt no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”), kā arī VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšanai, lai novērstu maksātnespējas risku, kas ir atsevišķi lemjams jautājums (informācija par šo finansējumu tika sniegta arī informatīvajā ziņojumā “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” turpmākās darbības nodrošināšanu”, kas tika izskatīts Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta sēdē (prot. Nr. 39 82. §)).

Nē

-