Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar uzturēšanas darbiem 19. aprīlī no plkst. 23.00 līdz 20. aprīļa plkst. 12.00 ir iespējami traucējumi juridisko personu pilnvarošanas risinājumā.
22-TA-171: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts, pamatojoties uz:
- Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.2 pantu;
- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz nodrošināt piemaksas atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu laika periodam no 2022. gada 1.janvāra līdz 2022. gada 31. martam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2020.gada 30.janvārī Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors sniedza paziņojumu, ka Covid-19 uzliesmojums ir uzskatāms par starptautiskas nozīmes ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumu un Eiropas Slimību profilakses centrs izdeva ieteikumus par Covid-19 izraisīto saslimšanas gadījumu uzraudzību, savukārt Pasaules veselības organizācija 2020.gada 11.martā paziņoja, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus.

Ņemot vērā Covid-19 straujo izplatību, līdz ar to pieaugošo Covid-19 pacientu skaitu slimnīcās, ļoti aktuāls kļuva cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē, kā arī ārstniecības personu “izdegšana”. Lai risinātu esošo situāciju un nepieciešamības gadījumā slimnīcas varētu piesaistīt papildu mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, viens no jautājumiem, kas jārisina ir atbilstoša atalgojuma nodrošināšana ārstniecības personām, it īpaši situācijā, kad darbs jāveic paaugstināta riska un slodzes apstākļos.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 2.daļa nosaka, ka ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteiktas vairākas piemaksas, to kopsumma nedrīkst pārsniegt 30 procentus no mēnešalgas, un ja ārstniecības personai noteiktas vairākas piemaksas par dažādiem papildus veicamajiem darbiem, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no mēnešalgas.

Līdz ar to lai ārstniecības personām un pārējiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, varētu noteikt piemaksu līdz 100% apmērā no mēnešalgas, tika veikti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, un likumā iekļauts 49.2 pants, kas nosaka, ka ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, farmaceitiem, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā un trīspadsmitajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram atļauts noteikt piemaksu līdz 100 procentiem no mēnešalgas. Veselības ministrs lemj par finansējuma izlietojumu atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Veselības ministrija piemaksām nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Grozījumi Saeimā tika pieņemti 2021.gada 18.martā un stājās spēkā 2021.gada 25.martā.

Ņemot vērā ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumu, un lai risinātu iepriekš minētās cilvēkresursu problēmas veselības nozarē, kā arī iesaistīto atbildīgo institūciju ārstniecības personu un citu nodarbināto darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, saskaroties ar Covid-19 inficētām personām, atļaut ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, noteikt piemaksas no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.martam:
1. ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros ārstniecības pakalpojumus un kurās pēc hospitalizācijas plāna tiek stacionēti Covid-19 pacienti, nodarbinātajiem, kuri veic Covid-19 pacientu ārstēšanu, tai skaitā saimnieciskajam personālam, kas veic darbu pie Covid-19 pacientiem, līdz 100% apmērā no mēnešalgas;

2. ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros ārstniecības pakalpojumus un kurās pēc hospitalizācijas plāna netiek stacionēti Covid-19 pacienti, nodarbinātajiem, kuri iesaistīti Covid-19 pacientu, kas sākotnēji hospitalizēti ar citu diagnozi, ārstēšanas procesā, ja pēc Covid-19 infekcijas konstatēšanas pacients netiek pārvests un ārstēšana tiek nodrošināta iestādē uz vietas, tai skaitā saimnieciskajam personālam, kas veic darbu pie Covid-19 pacientiem, līdz 100% apmērā no mēnešalgas;

3. ārstniecības iestāžu, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbinātajiem, kas iesaistīti Covid-19 testēšanā, līdz 100% apmērā no mēnešalgas;

4. ārstniecības iestāžu, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbinātajiem, kuri veic Covid-19 pacientu mājas aprūpi, līdz 100% apmērā no mēnešalgas;

5. ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros ārstniecības pakalpojumus un kurās pēc hospitalizācijas plāna tiek stacionēti Covid-19 pacienti, uzņemšanas nodaļās nodarbinātajiem, līdz 100% apmērā no mēnešalgas;

6. ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros ārstniecības pakalpojumus un kurās pēc hospitalizācijas plāna netiek stacionēti Covid-19 pacienti, uzņemšanas nodaļās nodarbinātajiem, līdz 50% apmērā no mēnešalgas;

7. ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros ārstniecības pakalpojumus un kurās pēc hospitalizācijas plāna tiek stacionēti Covid-19 pacienti, iestādes administratīvajam un tehniskajam personālam, kas ir iesaistīts Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, līdz 30% apmērā no mēnešalgas;

8. ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros ārstniecības pakalpojumus un kurās pēc hospitalizācijas plāna netiek stacionēti Covid-19 pacienti, nodarbinātajiem, kuri iesaistīti ar citu diagnozi stacionētu pacientu aprūpē, līdz pārvešanai, ja pacientam tiek konstatēts Covid-19, līdz 30% apmērā no mēnešalgas;

9. ambulatorajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem, kuri sniedz sekundāros ambulatoros aprūpes pakalpojumus vai veselības aprūpes pakalpojumu mājās Covid-19 pacientiem un Covid-19 pacientu kontaktpersonām, samaksas veikšanu nodrošinot ar atbilstošu manipulāciju, līdz 100% apmērā no noteiktā atalgojuma tarifā (manipulācijas vērtība tiek noteikta atbilstoši vidējam pakalpojuma sniegšanas laikam un normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu tarifu aprēķināšanu noteiktajam atalgojumam);

10. ģimenes ārstu praksēm fiksēta piemaksa līdz 100% apmērā:
- ģimenes ārstam no darba samaksas, kas tiek iekļauta valsts apmaksātajos veselības aprūpes tarifos, ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, kas ir – 2 426,07 euro (ieskaitot VSAOI 23,59%);
- māsām un ārsta palīgiem, no darba samaksas, kas tiek iekļauta valsts apmaksātajos veselības aprūpes tarifos, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem, kas ir – 1 462,07 euro (ieskaitot VSAOI 23,59%);
- rezidentam, no normatīvajos aktos noteiktā atalgojuma rezidentam pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē pārējās ārstniecības iestādēs, kas ir – 1 844,38 euro (ieskaitot VSAOI 23,59%);

11. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā:
- neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk – NMP) brigādēs nodarbinātajiem līdz 100% apmērā no mēnešalgas;
- pārējiem Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā nodarbinātajiem līdz 50% apmērā no mēnešalgas;

12. noteiktiem Slimību profilakses un kontroles centra ierēdņiem, darbiniekiem līdz 50% apmērā no mēnešalgas;

13. noteiktiem Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Veselības inspekcijas un Valsts asinsdonoru centra ierēdņiem un darbiniekiem līdz 30% apmērā no mēnešalgas;

14. farmaceitiem par kompensējamo medikamentu izsniegšanu no A saraksta (receptēm ar norādītu zāļu aktīvo vielu) – 0,35 euro par vienu recepti.

Covid-19 saslimstības izplatība ar katru dienu pieaug. 2022.gada janvāra vidū 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz jau 1 400 gadījumus, kas tiek klasificēts kā ļoti augsts risks. Līdz ar Covid-19 inficēto personu skaita pieaugumu pieaug arī stacionārajās ārstniecības iestādēs ievietoto pacientu skaits, kur uz doto brīdi tiek nodrošināts ārstēšanas process ap 600 Covid-19 pacientiem.
Ņemot vērā 2021.gada nogales svētkus, kad cilvēki vairāk pulcējās privātos pasākumos un Covid-19 omikrona celma paveida izplatību Latvijā, tad šobrīd grūti prognozēt, cik lielu ietekmi tas atstās uz Covid-19  saslimstības pieaugumu un stacionēto pacientu skaitu turpmāk. Tiek prognozēts, ka saslimstība ar Covid-19 pieaugs un pieaugs arī stacionējamo pacientu skaits.
Līdz ar to stacionārajām ārstniecības iestādēm ir jānodrošina cilvēkresursi šo pacientu aprūpei. Papildus piemaksas vairāk motivē ārstniecības personas darbā ar Covid-19 pacientiem, tādējādi  slimnīcām ir iespējas nodrošināt ārstniecības personu resursus darbam.

Argumenti piemaksu noteikšanai:
- piemaksas līdz 100% apmērā tiek noteiktas tiem darbiniekiem, kas ir iesaistīti tiešā Covid-19 pacientu ārstēšanā, testēšanā, mājas aprūpē vai sekundāro ambulatoro aprūpes pakalpojumu sniegšanā, tas ir nodarbinātajiem ir tieša saskare ar Covid-19 inficētām personām, līdz ar to risks ir augstāks un darbs joprojām notiek, lietojot pilnu individuālo aizsardzības līdzekļu ekipējumu aizsardzībai pret Covid-19, kas ir fizisks diskomforts un ārstniecības personām rada arī papildus fizisko slodzi. Bez tam stacionārajās ārstniecības iestādēs pieaug Covid-19 pacienti ar smagu slimības gaitu, un ārstniecības personām, kas veic šo pacientu ārstēšanu, ir  liela psihoemocionālā slodze strādājot ar lielu skaitu smagi slimu un mirstošu pacientu;
- uz stacionārajām ārstniecības iestādēm, kur pēc hospitalizācijas plāna tiek stacionēti Covid-19 pacienti, tiek novirzīta lielākā Covid-19 pacientu un pacientu ar aizdomām par Covid-19 infekciju plūsma, kas ir jāstacionē, līdz ar to uzņemšanas nodaļas darbiniekiem darbs, kas saistīts ar Covid-19 jautājumu risināšanu, ir intensīvāks, novērtējot šo pacientu stāvokli un novirzot tālākam ārstēšanas procesam, kā arī pieaug nodarbināto risks saskarties ar Covid-19 inficētu personu, nezinot to. Līdz ar to stacionārajās ārstniecības iestādēs, kur pēc hospitalizācijas plāna tiek stacionēti Covid-19 pacienti, uzņemšanas nodaļas nodarbinātajiem tiek noteikta piemaksa līdz 100% apmērā no mēnešalgas, savukārt stacionārajās ārstniecības iestādēs, kur pēc hospitalizācijas plāna netiek stacionēti Covid-19 pacienti un kur šie riski ir mazāki un stacionējamo Covid-19 pacientu plūsmas intensitāte ir mazāka, piemaksa tiek noteikta līdz 50% apmērā no mēnešalgas;
- ģimenes ārstiem tiek noteikta fiksētā piemaksa līdz 100%, jo palielinoties saslimstībai, pieaug pacientu skaits, kas atrodas ģimenes ārstu uzraudzībā, kā arī ģimenes ārstiem vairāk jāiesaistās kontaktpersonu apzināšanā. Ar Covid–19 slimo arī vakcinētas personas, kas nozīmē, ka slogs ģimenes ārstu praksēm apzvanot, uzraugot un attālināti ārstējot šos pacientus pieaug. Ņemot vērā, ka vakcinētas personas lielākoties pārslimo ar vieglu/vidēji smagu gaitu un stacionārajās ārstniecības iestādēs nenonāk, tad viņu ārstniecības procesu nodrošina tikai ģimenes ārsti. Kā arī jāņem vērā Covid-19 omikrona paveids, kur tiek prognozēts, ka tas strauji izplatīsies sabiedrībā un būs ļoti daudz saslimušie vienlaikus ar vieglu/vīdēji smagu gaitu, kas būs uzraudzībā pie ģimenes ārstiem. Turklāt mācības notiek klātienē un pieaug to bērnu skaits, kas ģimenes ārstam jāuzrauga vai nu kā Covid–19 kontaktpersonas vai kā Covid–19 inficētas personas;
- NMP brigādēs nodarbinātajiem piemaksa tiek noteikta līdz 100% apmērā no mēnešalgas, ņemot vērā Covid-19 pacientu skaita pieaugumu, līdz ar ko palielinās arī izsaukumu skaits pie Covid-19 pacientiem un palielinās risks nonākt kontaktā ar Covid-19 inficētu personu, to nezinot, līdz ar to uzskatāms, ka NMP brigādēs nodarbinātajiem ir līdzvērtīgi darba apstākļi kā stacionāro ārstniecības iestāžu nodarbinātajiem, kas ir iesaistīti Covid-19 pacientu ārstēšanā, un uzņemšanas nodaļās nodarbinātajiem;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta administrācijā un Slimību profilakses un kontroles centra nodarbinātajiem, kas iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā, piemaksas tiek noteiktas līdz 50% apmērā no mēnešalgas, jo šo iestāžu nodarbinātajiem darba apjoms palielinās tieši proporcionāli Covid-19 inficēto personu skaitam;
- Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Valsts asinsdonoru centra, Veselības inspekcijas  nodarbinātajiem, kas ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā, piemaksas tiek palielinātas līdz 30% no mēnešalgas, ņemot vērā, ka nodarbinātie jau šobrīd strādā intensīvos darba apstākļos, un, palielinoties Covid-19 infekcijas izplatībai, darba apjoms pieaugs vēl vairāk;
- piemaksas līdz 30% no mēnešalgas tiek noteiktas stacionāro ārstniecības iestāžu, kur pēc hospitalizācijas plāna tiek stacionēti Covid-19 pacienti, administratīvajam un tehniskajam personālam, kas ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā, kam līdzīgi kā Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu nodarbinātajiem, palielinoties Covid-19 infekcijas izplatībai, darba apjoms pieaug. Līdz 2021.gada 30.septembrim tehniskajam personālam piemaksa tika noteikta kā stacionāro ārstniecības iestāžu nodarbinātajiem, kas ir iesaistīti citu Covid-19 jautājumu risināšanā (līdz 2021.gada 30.jūnijam - 30% apmērā no mēnešalgas un no 2021.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim - 15% apmērā no mēnešalgas). Iepriekš minētā piemaksa stacionāro ārstniecības iestāžu nodarbinātajiem, kas iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā, laika periodam no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 31.decembrim tika konkretizēta un aizstāta ar piemaksu stacionāro ārstniecības iestāžu administratīvajam personālam.  Ja pieaugs saslimstība ar Covid-19 omikrona paveidu un stacionārajām ārstniecības iestādēm atkal būs jānodrošina papildus gultas Covid-19 pacientiem, iesaistot nodaļu pārkārtošanā/ierīkošanā tehniskos darbiniekus, tad ar 2022.gada 1.janvāri slimnīcas šiem nodarbinātajiem pēc vajadzības varēs noteikt piemaksu par iesaisti Covid-19 jautājumu risināšanā. Piemaksa tiek noteikta atbilstoši pienākumu apjomam vai slodzes daļai pie šo pienākumu veikšanas;
- piemaksas līdz 30% apmērā no mēnešalgas tiek noteiktas ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros ārstniecības pakalpojumus un kurās pēc hospitalizācijas plāna netiek stacionēti Covid-19 pacienti, nodarbinātajiem, kuri iesaistīti ar citu diagnozi stacionētu pacientu aprūpē, līdz pārvešanai, ja pacientam tiek konstatēts Covid-19;
- farmaceitiem tiek saglabāta piemaksa 0,35 euro apmērā par katru izsniegto  valsts kompensēto zāļu references medikamentu, ņemot vērā, ka farmaceitiem joprojām ir augsts risks saskarties ar Covid-19 inficētām personām, kas saslimšanas gadījumā dodas uz aptieku iegādāties medikamentus slimības simptomu mazināšanai.

Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu, kas nepārsniedz 49 522 230 euro, lai nodrošinātu piemaksas un atvaļinājuma rezerves uzkrājumu atbilstoši aprēķinātājai piemaksu summai no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.martam atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. finansējumu, kas nepārsniedz 45 758 112 euro, piemaksu nodrošināšanai;
2. finansējumu, kas nepārsniedz 3 764 118 euro, atvaļinājuma rezerves uzkrājumu nodrošināšanai.

Komercdarbības atbalsts stacionārajām, ambulatorajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.

Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas neiebildīs pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē:
1. Stacionārās ārstniecības iestādes, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus;
2. Ambulatorās ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Covid-19 inficētām personām un to kontaktpersonām;
3. Ģimenes ārstu prakses, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;
4. Aptiekas, kas izsniedz valsts kompensējamos medikamentus no A saraksta (receptēm ar norādītu zāļu aktīvo vielu).

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
49 522 230
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
49 522 230
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-49 522 230
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-49 522 230
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
49 522 230
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu, kas nepārsniedz 49 522 230 euro, lai nodrošinātu piemaksas un atvaļinājuma rezerves uzkrājumu atbilstoši aprēķinātājai piemaksu summai no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.martam atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. finansējumu, kas nepārsniedz 45 758 112 euro, piemaksu nodrošināšanai;
2. finansējumu, kas nepārsniedz 3 764 118 euro, atvaļinājuma rezerves uzkrājumu nodrošināšanai.

Komercdarbības atbalsts stacionārajām, ambulatorajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.

Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas neiebildīs pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.

Papildus nepieciešamais finansējums (indikatīvais aprēķins, ņemot vērā šī brīža prognozi par Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā iesaistītiem darbiniekiem, faktiskie izdevumi atšķirsies, ņemot vērā iestāžu sagatavoto izsekojamo uzskaiti par faktiski veikto darbu pārskata periodā) piemaksām ārstniecības personām citiem nodarbinātajiem, kas iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, kā arī atvaļinājuma rezerves uzkrājumam, atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai par laika periodu 2022. gada 1.janvāris līdz 2021.gada 31.marts – 49 522 230 euro, tai skaitā:
1. piemaksām – 45 758 112 euro apmērā;
2. atvaļinājuma rezerves uzkrājumu, atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai – 3 764 118 euro apmērā.

Detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā.

Aprēķini ir indikatīvi – piemaksas tiks izmaksātas pēc faktiskās nepieciešamības pēc iesniegtajām atskaitēm. Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Līdz ar to, Veselības ministrijai iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, anotācijā paredzētais finansējuma sadalījums pa grupām nepieciešamības gadījumā var mainīties.

Piemaksu noteikšana stacionārajām un ambulatorajām ārstniecības iestādēm, kā arī ģimenes ārstu praksēm ir komercdarbības atbalsta piešķiršana.

Komercdarbības atbalsts stacionārajām, ambulatorajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.

Savukārt piemaksas farmaceitiem (aptiekām) par katru izsniegto A sarakstā iekļauto kompensējamo references vai lētāko medikamentu līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu grupā saistībā ar darba apjoma pieaugumu Covid-19 pandēmijas apstākļos uzskatām, ka nav kvalificējams kā valsts atbalsts. Publiskais atbalsts uzņēmumiem ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē tikai tādā gadījumā, ja tas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai un ja tas iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Valsts atbalsta regulējums attiecas tikai uz specifiskajiem atbalsta pasākumiem, kas rada īpašas priekšrocības tikai vienam vai vairākiem saimnieciskās darbības veicējiem konkrētajā valstī, savukārt pasākums nav selektīvs, ja tas ir vispārēji attiecināms uz jebkuru saimnieciskās darbības veicēju. Ņemot vērā farmācijas nozares specifiku un attiecīgo jomu reglamentējošos normatīvos aktus, ambulatorai ārstēšanai nepieciešamās recepšu zāles izsniedzamas tikai aptiekā pret recepti (Farmācijas likuma 1.panta 13.daļa). Zāļu izplatīšanai vispārēja tipa aptiekās nepieciešams saņemt īpašu licenci, un atbilstoši Farmācijas likuma 11.pantam norēķinus ar šīm aptiekām par izsniegtajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtības ietvaros veic Nacionālais veselības dienests. Aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses  vai kapitālsabiedrības veidā. Par farmaceitiskās aprūpes veikšanu pašvaldībai vai citai personai, kura nav farmaceits, piederošajā aptiekā slēdzams darba līgums ar sertificētu farmaceitu, jo aptiekās zāles drīkst izgatavot, kontrolēt un izplatīt tikai speciālisti, kam ir farmaceitiskā izglītība. Atbilstoši Veselības ministrijas rīkojumiem, ar kuru piemaksas tiks piešķirtas, aptiekas saņems 0,35 euro par katru izsniegto A sarakstā iekļauto kompensējamo references vai lētāko medikamentu līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu grupā, aptiekām saņemtais maksājums jānovirza piemaksām farmaceitiem, iesniedzot Nacionālajā veselības dienestā atskaiti par saņemtās kopsummas izmaksu konkrētiem farmaceitiem.
Pamatojoties uz augstāk minēto un ņemot vērā faktu, ka atbalstu saņem visas aptiekas, kas izsniedz kompensējamos medikamentus, tad nav vērojama selektivitāte un līdzekļu piešķīrums nerada īpašas priekšrocības tikai atsevišķiem saimnieciskās darbības veicējiem, līdz ar to nav kvalificējams kā valsts atbalsts.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Veselības inspekcija, Veselības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Veselības ministrija
  • Nacionālais veselības dienests
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
  • Slimību profilakses un kontroles centrs
  • Valsts asinsdonoru centrs
  • Veselības inspekcija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Anotācijas pielikums