25-TA-2130: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 707 "Ārlietu ministrijas konsulārās atlīdzības cenrādis un kārtība, kādā tiek iekasēta konsulārā atlīdzība un valsts nodevas"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ārlietu ministrijas (turpmāk - ministrija) iniciatīva aktualizēt konsulārās atlīdzības maksas pakalpojumu cenrādi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ar tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 707 "Ārlietu ministrijas konsulārās atlīdzības cenrādis un kārtība, kādā tiek iekasēta konsulārā atlīdzība un valsts nodevas"" (turpmāk - noteikumu projekts) tiek aktualizēts ministrijas konsulārās atlīdzības cenrādis.
Spēkā stāšanās termiņš
01.05.2026.
Pamatojums
Noteikumu projektā paredzētajam konsulārās pakalpojumu cenrādim ir jāstājas spēkā 2026. gada 1. maijā, jo nepieciešams veikt informācijas sagatavošanas un tās izplatīšanas darbus par plānotajām izmaiņām cenrādī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 4. panta pirmā daļa nosaka, ka par konsulāro funkciju veikšanu iekasē valsts nodevu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Par to konsulāro funkciju veikšanu, kuras nav valsts nodevas objekts, var iekasēt konsulāro atlīdzību. Ministrijas sniegto konsulāro funkciju cenas nosaka Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumi Nr. 707 "Ārlietu ministrijas konsulārās atlīdzības cenrādis un kārtībā, kādā tiek iekasēta konsulārā atlīdzība un valsts nodevas" (turpmāk - Noteikumi Nr. 707).
Pamatojoties uz Noteikumiem Nr. 707, Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk – pārstāvniecības) tiek sniegti konsulārie pakalpojumi, par kuriem tiek iekasēta valsts nodeva un konsulārā atlīdzība. Pārstāvniecības galvenokārt nodrošina citu valsts pārvaldes iestāžu sniegtos pakalpojumus, piemēram, pasu un personas apliecību pieteikumu noformēšanu, izziņu izsniegšanu no informācijas sistēmām, atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentu izsniegšanu. Tādēļ iekasējamās valsts nodevas apmērs atbilst attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajam. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu konsulārajām funkcijām, kas ir konsulārās atlīdzības objekts, nepiemēro pievienotās vērtības nodokli. Līdz ar to konsulārās atlīdzības likmē netiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis. Ārlietu ministrijas iekasētās valsts nodevas tiek ieskaitītas valsts budžetā.
Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 333) 18.2. apakšpunkts paredz, ka grozījumi izcenojumos veicami, ja būtiski mainījušās tiešās vai netiešās izmaksas, kas veido maksas pakalpojumu izcenojumus. Savukārt 16. punkts nosaka, ka iestāde sagatavo noteikumu projektu par maksas pakalpojumu cenrādi un virza to apstiprināšanai Ministru kabinetā, ievērojot normatīvo aktu prasības par dokumentu iesniegšanas, saskaņošanas un virzības kārtību.
Noteikumu Nr. 333 23. punkts paredz izņēmumu attiecībā uz Ārlietu ministriju – uz to neattiecas II. nodaļas 8. punkts par izdevumu un ieņēmumu līdzsvarošanu, kā arī III. nodaļa par konsulāro maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku. Šis izņēmums skaidrojams ar to, ka konsulāro pakalpojumu sniegšanas izmaksas būtiski atšķiras atkarībā no pārstāvniecības atrašanās vietas un bieži pārsniedz par pakalpojumu gūtos ieņēmumus. Lai nodrošinātu metodikas piemērošanu, Ārlietu ministrija 2016. gada 31. augustā izstrādāja iekšējos noteikumus Nr. 23 “Ārlietu ministrijas sniegto konsulāro maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķināšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”.
Regulētas klientu plūsmas veicināšanai tiek izmantota Konsulāro pakalpojumu pārvaldības sistēma, kas nodrošina plūsmas koordinēšanu pārstāvniecībās. Sistēmas izmantošana uzlabo klientu apkalpošanas kvalitāti, jo vienas pieraksta vienības ietvaros amatpersonas var koncentrēties uz konkrētā klienta konsulāro jautājumu risināšanu. Konsulāro pakalpojumu pārvaldības sistēmas funkcionēšana un pakalpojumu pieejamība ir atkarīga no kvalitatīvas pārvaldības, kas jānodrošina pastāvīgi. Minētā sistēma regulāri tiek pakļauta ārējiem ietekmes apstākļiem, piemēram, automatizētu programmatūru (botu) uzbrukumiem vai negodprātīgai pierakstu veikšanai, kuras mērķis ir aizpildīt pieejamos laikus ar fiktīviem datiem. Šādas darbības tiek veiktas, lai negodprātīgas trešās personas gūtu materiālu labumu, nododot pieraksta vietas klientiem pret atlīdzību, lai gan šie klienti citādi varētu pierakstīties bez maksas. Minētās darbības negatīvi ietekmē klientu plūsmu pārstāvniecībās, jo katrs fiktīvi aizņemtais pieraksta laiks samazina iespējas saņemt pakalpojumus un ierobežo amatpersonu kapacitāti apkalpot maksimāli iespējamo klientu skaitu. Ārējo apstākļu ietekmes mazināšanai sistēma ir pastāvīgi jāpilnveido. Tāpat jāmin, ka regulāra amatpersonu apmācība ir būtiska, lai nodrošinātu kompetenci un nemainīgi augstu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.
Papildus jāņem vērā arī globālās tendences – nelegālā migrācija, finanšu noziegumi, terorisms, legālā darbaspēka un studentu migrācija, investoru piesaiste –, kuras ietekmē pārstāvniecību amatpersonu darba apjomu. Pieaug laiks, kas tiek patērēts dokumentu izvērtēšanai (dokumenta pieņemšanu, pārbaude, novērtēšana, apmaksas organizēšana, pakalpojuma reģistrēšanu, pieteikuma ievadīšanu sistēmā, pēcapstrāde un izsniegšana). Ņemot vērā konstatētās tendences, Ārlietu ministrijai pastāvīgi jānodrošina amatpersonu apmācība, lai nodrošinātu to kvalifikāciju un spēju ierobežot nelegālu dokumentu izmantošanu, kā arī garantētu tikai legālu dokumentu apriti, tādējādi stiprinot dokumentu ticamību, drošību un atbilstību normatīvajiem aktiem.
Ņemot vērā, ka Noteikumu Nr. 707 pielikumā (turpmāk - pielikums) uzskaitītos pakalpojumus iespējams saņemt gan elektroniski, izmantojot e-pakalpojumus, gan tieši, sazinoties ar atbildīgo iestādi, Ārlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus pielikumā, precizējot pārstāvniecībā sniedzamo pakalpojumu veidus un to cenas. Grozījumu mērķis ir veicināt personu izvēli pakalpojumus pieprasīt un saņemt elektroniski, tādējādi mazinot pieprasījumu pēc pakalpojumiem, kuru saņemšana nav neatliekama, un nodrošinot iespēju tos saņemt, savlaicīgi plānojot, neatkarīgi no pārstāvniecību darba laika.
Pakalpojumu saņemšanas virzība uz e-pakalpojumu izmantošanu ir pamatota ar nepieciešamību optimizēt resursu izmantošanu, ņemot vērā nozares budžeta izdevumu izvērtējumu. Tas var radīt nepieciešamību pārskatīt un mazināt pārstāvniecībās nodarbināto skaitu, kas savukārt var palielināt klātienes pakalpojumu sniegšanas noslodzi.
Jāmin, ka izmaksu pieaugumu ietekmējušas pieaugošās pārstāvniecību uzturēšanas izmaksas (piemēram, ēku uzturēšana, teritorijas apkope un uzturēšana, elektrības izmaksas, komunālo pakalpojumu izmaksas, sakaru izdevumi), pieaugošā inflācija u.c.
Noteikumu projekts paredz precizēt izcenojumus saistībā ar pakalpojumu cenu kalkulācijas izmaiņām konsulārajām funkcijām, kas radušās saistībā ar faktisko izmaksu pieaugumu. Ministrija cenas par konsulārajām funkcijām ir noteikusi atbilstoši attiecīgo konsulāro funkciju sniegšanas faktiskajām, tiešajām un netiešajām izmaksām, vienlaikus saglabājot šo pakalpojumu pieejamību personām.
Vienlaikus norādāms, ka izņēmuma gadījumos persona var tikt atbrīvota no maksas par konsulāro pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Noteikumu Nr. 707 5. punktu.
Pamatojoties uz Noteikumiem Nr. 707, Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk – pārstāvniecības) tiek sniegti konsulārie pakalpojumi, par kuriem tiek iekasēta valsts nodeva un konsulārā atlīdzība. Pārstāvniecības galvenokārt nodrošina citu valsts pārvaldes iestāžu sniegtos pakalpojumus, piemēram, pasu un personas apliecību pieteikumu noformēšanu, izziņu izsniegšanu no informācijas sistēmām, atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentu izsniegšanu. Tādēļ iekasējamās valsts nodevas apmērs atbilst attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajam. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu konsulārajām funkcijām, kas ir konsulārās atlīdzības objekts, nepiemēro pievienotās vērtības nodokli. Līdz ar to konsulārās atlīdzības likmē netiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis. Ārlietu ministrijas iekasētās valsts nodevas tiek ieskaitītas valsts budžetā.
Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 333) 18.2. apakšpunkts paredz, ka grozījumi izcenojumos veicami, ja būtiski mainījušās tiešās vai netiešās izmaksas, kas veido maksas pakalpojumu izcenojumus. Savukārt 16. punkts nosaka, ka iestāde sagatavo noteikumu projektu par maksas pakalpojumu cenrādi un virza to apstiprināšanai Ministru kabinetā, ievērojot normatīvo aktu prasības par dokumentu iesniegšanas, saskaņošanas un virzības kārtību.
Noteikumu Nr. 333 23. punkts paredz izņēmumu attiecībā uz Ārlietu ministriju – uz to neattiecas II. nodaļas 8. punkts par izdevumu un ieņēmumu līdzsvarošanu, kā arī III. nodaļa par konsulāro maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku. Šis izņēmums skaidrojams ar to, ka konsulāro pakalpojumu sniegšanas izmaksas būtiski atšķiras atkarībā no pārstāvniecības atrašanās vietas un bieži pārsniedz par pakalpojumu gūtos ieņēmumus. Lai nodrošinātu metodikas piemērošanu, Ārlietu ministrija 2016. gada 31. augustā izstrādāja iekšējos noteikumus Nr. 23 “Ārlietu ministrijas sniegto konsulāro maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķināšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”.
Regulētas klientu plūsmas veicināšanai tiek izmantota Konsulāro pakalpojumu pārvaldības sistēma, kas nodrošina plūsmas koordinēšanu pārstāvniecībās. Sistēmas izmantošana uzlabo klientu apkalpošanas kvalitāti, jo vienas pieraksta vienības ietvaros amatpersonas var koncentrēties uz konkrētā klienta konsulāro jautājumu risināšanu. Konsulāro pakalpojumu pārvaldības sistēmas funkcionēšana un pakalpojumu pieejamība ir atkarīga no kvalitatīvas pārvaldības, kas jānodrošina pastāvīgi. Minētā sistēma regulāri tiek pakļauta ārējiem ietekmes apstākļiem, piemēram, automatizētu programmatūru (botu) uzbrukumiem vai negodprātīgai pierakstu veikšanai, kuras mērķis ir aizpildīt pieejamos laikus ar fiktīviem datiem. Šādas darbības tiek veiktas, lai negodprātīgas trešās personas gūtu materiālu labumu, nododot pieraksta vietas klientiem pret atlīdzību, lai gan šie klienti citādi varētu pierakstīties bez maksas. Minētās darbības negatīvi ietekmē klientu plūsmu pārstāvniecībās, jo katrs fiktīvi aizņemtais pieraksta laiks samazina iespējas saņemt pakalpojumus un ierobežo amatpersonu kapacitāti apkalpot maksimāli iespējamo klientu skaitu. Ārējo apstākļu ietekmes mazināšanai sistēma ir pastāvīgi jāpilnveido. Tāpat jāmin, ka regulāra amatpersonu apmācība ir būtiska, lai nodrošinātu kompetenci un nemainīgi augstu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.
Papildus jāņem vērā arī globālās tendences – nelegālā migrācija, finanšu noziegumi, terorisms, legālā darbaspēka un studentu migrācija, investoru piesaiste –, kuras ietekmē pārstāvniecību amatpersonu darba apjomu. Pieaug laiks, kas tiek patērēts dokumentu izvērtēšanai (dokumenta pieņemšanu, pārbaude, novērtēšana, apmaksas organizēšana, pakalpojuma reģistrēšanu, pieteikuma ievadīšanu sistēmā, pēcapstrāde un izsniegšana). Ņemot vērā konstatētās tendences, Ārlietu ministrijai pastāvīgi jānodrošina amatpersonu apmācība, lai nodrošinātu to kvalifikāciju un spēju ierobežot nelegālu dokumentu izmantošanu, kā arī garantētu tikai legālu dokumentu apriti, tādējādi stiprinot dokumentu ticamību, drošību un atbilstību normatīvajiem aktiem.
Ņemot vērā, ka Noteikumu Nr. 707 pielikumā (turpmāk - pielikums) uzskaitītos pakalpojumus iespējams saņemt gan elektroniski, izmantojot e-pakalpojumus, gan tieši, sazinoties ar atbildīgo iestādi, Ārlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus pielikumā, precizējot pārstāvniecībā sniedzamo pakalpojumu veidus un to cenas. Grozījumu mērķis ir veicināt personu izvēli pakalpojumus pieprasīt un saņemt elektroniski, tādējādi mazinot pieprasījumu pēc pakalpojumiem, kuru saņemšana nav neatliekama, un nodrošinot iespēju tos saņemt, savlaicīgi plānojot, neatkarīgi no pārstāvniecību darba laika.
Pakalpojumu saņemšanas virzība uz e-pakalpojumu izmantošanu ir pamatota ar nepieciešamību optimizēt resursu izmantošanu, ņemot vērā nozares budžeta izdevumu izvērtējumu. Tas var radīt nepieciešamību pārskatīt un mazināt pārstāvniecībās nodarbināto skaitu, kas savukārt var palielināt klātienes pakalpojumu sniegšanas noslodzi.
Jāmin, ka izmaksu pieaugumu ietekmējušas pieaugošās pārstāvniecību uzturēšanas izmaksas (piemēram, ēku uzturēšana, teritorijas apkope un uzturēšana, elektrības izmaksas, komunālo pakalpojumu izmaksas, sakaru izdevumi), pieaugošā inflācija u.c.
Noteikumu projekts paredz precizēt izcenojumus saistībā ar pakalpojumu cenu kalkulācijas izmaiņām konsulārajām funkcijām, kas radušās saistībā ar faktisko izmaksu pieaugumu. Ministrija cenas par konsulārajām funkcijām ir noteikusi atbilstoši attiecīgo konsulāro funkciju sniegšanas faktiskajām, tiešajām un netiešajām izmaksām, vienlaikus saglabājot šo pakalpojumu pieejamību personām.
Vienlaikus norādāms, ka izņēmuma gadījumos persona var tikt atbrīvota no maksas par konsulāro pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Noteikumu Nr. 707 5. punktu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta noteikumu Nr. 707 pielikums noteic konsulārās funkcijas, kas ir konsulārās atlīdzības objekti (konsulārie pakalpojumi), kā arī konsulārās atlīdzības likmes par šo funkciju veikšanu. Pēdējā pakalpojumu pārskatīšana veikta 2024. gadā, pamatojoties uz datiem par iepriekšējo pilno kalendāro gadu – 2023. gadu. Aprēķinu rezultātā konstatēts, ka vidējās konsulāro pakalpojumu sniegšanas tiešās izmaksas pārsniedz tiem noteikto konsulāro atlīdzību. Lai gan tiešo izmaksu pieaugums sasniedzis 92%, konsulārās atlīdzības apmērs tiek paaugstināts pakāpeniski – 2025. gadā par 25%, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību ārvalstīs dzīvojošajiem klientiem. Konsulārās atlīdzības paaugstināšana 2026. gadā līdz 90,00 euro par Noteikumu projekta 1., 2., 4., 6.3., 8. un 9. punktā minēto konsulāro funkciju nodrošināšanu ļauj pietuvināt atlīdzības apmēru konsulāro pakalpojumu sniegšanas tiešajām izmaksām. Esošajā situācijā nav iespējams pilnvērtīgi izpildīt Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 4. panta otrajā daļā noteikto, proti, ka konsulārā atlīdzība ieskaitāma Ārlietu ministrijas pamatbudžetā kā atlīdzība par maksas pakalpojumiem un izmantojama Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta attīstībai, tostarp konsulāro pakalpojumu modernizācijai, pieejamības uzlabošanai un amatpersonu kvalifikācijas celšanai.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā konsulāro funkciju sniegšanas tiešās izmaksas, kas būtiski pieaugušas, konsulāro pakalpojumu cena tiek paaugstināta par 80%. Norādāms, ka konsulāros pakalpojumus pamatā saņem personas - ārvalstnieki vai Latvijas valsts piederīgie -, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, un kuras veic nodokļu iemaksas savas dzīvesvietas valstī, nevis Latvijas valsts budžetā. Pārskatot konsulāro maksas pakalpojumu cenas, tās joprojām ir zemākas nekā aprēķinātās tiešās izmaksas, lai saglabātu šo pakalpojumu pieejamību personām.
Veicot biežāk sniegto konsulāro pakalpojumu faktisko izcenojumu aprēķinus, konstatēts, ka šobrīd konsulāro pakalpojumu sniegšanas izmaksas pārsniedz par tiem noteikto konsulāro atlīdzību:
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas 2016. gada 31. augusta iekšējiem noteikumiem Nr. 23 “Ārlietu ministrijas sniegto konsulāro maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķināšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”, konsulārā maksas pakalpojuma sniegšanas pārstāvniecībās izmaksas aprēķina, pakalpojuma tiešās izmaksas visās pārstāvniecībās dalot ar pārstāvniecību skaitu (šobrīd konsulārie maksas pakalpojumi tiek sniegti 39 pārstāvniecībās). Savukārt pakalpojumu sniegšanas tiešās izmaksas katrā pārstāvniecībā aprēķina, saskaitot konsulārā maksas pakalpojuma sniegšanā tieši iesaistīto darbinieku atalgojumu un uzturēšanās ārvalstīs izmaksas, tieši konsulārā maksas pakalpojuma sniegšanā iesaistīto darbinieku (un to ģimenes locekļu, kuri pastāvīgi uzturas dienesta vietā) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, samaksu par citiem konsulārā maksas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamajiem materiāliem un izdevumiem un tiešās izmaksas, kas pēc ekonomiskās būtības ir attiecināmas uz konsulārā maksas pakalpojuma sniegšanu. Šajā aprēķinā tiek ņemtas vērā atšķirības, kas ir noteiktas darbinieku atalgojuma un uzturēšanās izdevumiem dažādās rezidences valstīs.
Atbilstoši ministrijas aprēķiniem, pārstāvniecības konsulārās amatpersonas vidējās vienas stundas darba tiešās izmaksas 2024. gadā bija 74,51 euro, ko veido darba alga, algas pabalsts par dienestu ārvalstī 2024. gadā, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, veselības apdrošināšanas izmaksas un kompensācija par dzīvokļa īres izdevumiem un komunālajiem maksājumiem 2024. gadā (aprēķins veikts, izmantojot algas bāzi gadā vidējai konsulārajai amatpersonai – 2. sekretārs ar dzīvesbiedru un diviem bērniem). Pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīta viena konsulārā amatpersona. Līdz ar to konsulārās amatpersonas vidējās vienas minūtes darba tiešās izmaksas 2024. gadā bija 1,2418 euro:
74,51 euro (konsulārās amatpersonas vidējās vienas stundas darba tiešās izmaksas) / 60 (minūtes) = 1,2418 euro (konsulārās amatpersonas vidējās vienas minūtes darba tiešās izmaksas).
Ievērojot to, ka tika veikti aprēķini par vienas stundas vai minūtes darba tiešajām izmaksām 2024. gadā, un tiešo vai netiešo izmaksu, kuras veido maksas pakalpojumu izcenojumus, izmaiņas, tika pārskatītas ministrijas sniegto konsulāro maksas pakalpojumu cenas. Salīdzinājumam, saskaņā ar 2017. gada aprēķiniem, pārstāvniecības konsulārās amatpersonas vidējās vienas stundas tiešās izmaksas 2016. gadā bija 38,61 euro. Konsulārās amatpersonas vidējās vienas minūtes darba tiešās izmaksas 2016. gadā bija 0,6435 euro.
Konsulārās amatpersonas vidējās vienas minūtes darba tiešās izmaksas sadārdzinājums ir 92%.
Noteikumu projekta anotācijā norādītajā pakalpojumu cenas izmaksas aprēķinā izmantota otrā sekretāra amatam noteiktā mēnešalga, kas atbilst 10. mēnešalgu grupai un 2026. gadā būs amplitūdā starp skalas minimumu un viduspunktu.
Ievērojot minēto, tiek noteiktas šādas cenas par konsulārajiem pakalpojumiem:
1) Rakstiskas izziņas vai daudzvalodu standarta veidlapas izsniegšana: 90,00 euro
Pakalpojuma sniegšanā vidēji tiek patērētas 47 minūtes, kas ietver dokumentu aizpildīšanu, datu pārbaudi, dokumentu pieņemšanu, samaksu par pakalpojumu, izziņas vai veidlapas sagatavošanu, reģistrēšanu, izziņas izdošanu vai tās sagatavošanu nosūtīšanai personai pa pastu. 1,2418 × 47 minūtes = 58,36 euro (pakalpojuma tiešās izmaksas);
2) Notariālo darbību veikšana:
- Pilnvaru, piekrišanu un apliecinājumu sagatavošana, notariālā akta apstiprināšana: 90,00 euro.
1,2418 × 137 minūtes = 170,13 euro.
Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 137 minūtes (konsulārās amatpersonas patērētais laiks dokumentu apstrādei, datu pārbaudei, nepieciešamība cauršūt dokumentus, kā arī tam izmantotos materiālus un dokumentu pēcapstrādi).
- Paraksta īstuma, noraksta un tulkojuma pareizības apliecinājuma sagatavošana par vienu parakstu vai dokumentu uz vienas lappuses: 90,00 euro.
1,2418 × 112 minūtes = 139,08 euro.
Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 112 minūtes (konsulārās amatpersonas patērētais laiks dokumentu apstrādei, datu pārbaudei, nepieciešamība cauršūt dokumentus, kā arī tam izmantotos materiālus un dokumentu pēcapstrādi).
- Notariālo aktu grāmatas otro un turpmāko izrakstu, norakstu un reģistra izrakstu izsniegšana: 90,00 euro.
1,2418 × 82 minūtes = 101,83 euro.
Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 82 minūtes (konsulārās amatpersonas patērētais laiks dokumentu apstrādei, datu pārbaudei, nepieciešamība cauršūt dokumentus, kā arī tam izmantotos materiālus un dokumentu pēcapstrādi).
- Konsulārās amatpersonas izbraukums, veicot notariālo darbību vai konsulāro pakalpojumu ārpus pārstāvniecības telpām: 90,00 euro.
Ņemot vērā konsulārās amatpersonas vidējās vienas stundas darba tiešās izmaksas, informācijas iegūšanu par personai nepieciešamo veicamo notariālo darbību, konsulārās amatpersonas pavadīto laiku ceļā (vidēji divas stundas), kā arī ceļa izdevumus, kas katrā valstī ir atšķirīgi un nav aprēķināmi, jo nav paredzams, kādā attālumā ārpus pārstāvniecības minētais pakalpojums varētu tikt sniegts un kādu transportlīdzekli konsulārajai amatpersonai būs nepieciešams izmantot, lai nokļūtu pie personas. Konsulārā amatpersona izbraukumu ārpus pārstāvniecības telpām veic tikai konsulārās palīdzības ietvaros, tādējādi šādas cenas noteikšana atvieglo konsulāro pakalpojumu saņemšanu konsulārās palīdzības ietvaros.
3) Dokumentu pārsūtīšana ar pārstāvniecības starpniecību:
- Pases vai personas apliecības vai pases un personas apliecības noformēšanai: 90,00 euro.
1,2418 × 59 minūtes = 73,27 euro.
Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 59 minūtes, kas ietver dokumentu pieņemšanas, apstrādes un sagatavošanas nosūtīšanai tiešās izmaksas. Diplomātiskā pasta vidējās izmaksas vienā virzienā ir 32,98 euro.
- Citu dokumentu pārsūtīšana vai izprasīšana ar pārstāvniecības starpniecību: 90,00 euro.
1,2418 × 62 minūtes = 76,99 euro.
Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 62 minūtes, kas ietver dokumentu pieņemšanas, apstrādes un sagatavošanas nosūtīšanai tiešās izmaksas. Diplomātiskā pasta vidējās izmaksas vienā virzienā ir 32,98 euro.
4) Dokumentu pieņemšana un pārsūtīšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ar pārstāvniecības starpniecību uzturēšanās atļaujas noformēšanai:
- Dokumentu pieņemšana un pārsūtīšana termiņuzturēšanās atļaujas noformēšanai Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmuša ārzemnieka laulātajam, viņa nepilngadīgajam bērnam vai aizbildnībā vai aizgādnībā esošajai personai, akreditētas izglītības iestādes audzēknim vai pilna mācību laika studentam, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam, kurš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmuša ārzemnieka nepilngadīgs bērns vai pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis: 180,00 euro;
- Citu dokumentu pieņemšana un pārsūtīšana uzturēšanās atļaujas noformēšanai: 252,00 euro.
Maksa par konsulāro pakalpojumu 252,00 euro apmērā tiek iekasēta par to dokumentu pieņemšanu un pārsūtīšanu, kuri nav minēti iepriekšējā punktā. 1,2418 × 122 minūtes = 151,50 euro. Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 122 minūtes. Konsulārais pakalpojums ietver dokumentu pieņemšanas, intervijas veikšanas, apstrādes, sagatavošanas, pavadvēstules sagatavošanas un diplomātiskā pasta sūtījuma sagatavošanas tiešās izmaksas. Diplomātiskā pasta vidējās izmaksas vienā virzienā ir 33,46 euro.
- Dokumentu skenēšana pārsūtīšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai papildu dokumentu iesniegšanai šiem pieprasījumiem: 90,00 euro.
1,2418 × 40 minūtes = 49,67 euro. Konsulārais pakalpojums ietver dokumentu apstrādi, lai sagatavotu tos skenēšanai, skenēšanu, datnes sagatavošanu nosūtīšanai un datnes nosūtīšanu.
Pakalpojuma cena ir diferencēta ar mērķi veicināt un atbalstīt Latvijas valstspiederīgo un ārvalstnieku, kuri Latvijā saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ģimenes dzīves sakārtošanu un tās realizāciju Latvijā, ņemot vērā arī vēsturiskos apstākļus, lielam skaitam Latvijas valstspiederīgo dzīvojot ārpus Latvijas. Tāpat tiek noteikta samazināta cena par dokumentu pārsūtīšanu uzturēšanās atļaujas noformēšanai akreditētas izglītības iestādes izglītojamajam, kurš ierodas mācīties Latvijas Republikā saskaņā ar apmaiņas programmu.
5) Uzaicinājuma noformēšana vienotās vīzas saņemšanai: 90,00 euro.
1,2418 × 32 minūtes = 39,74 euro.
Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 32 minūtes. Konsulārais pakalpojums ietver konsulārās amatpersonas vidējās vienas stundas darba tiešās izmaksas, dokumentu pieņemšanas, pārbaudes un apstrādes tiešās izmaksas.
6) PIN1, PIN2 un PIN atbloķēšanas kodu izsniegšana ar pārstāvniecības starpniecību, ja tā tiek pieprasīta atkārtoti jau izsniegtām Personas apliecībām (eID kartēm): 90,00 euro.
Noteikumu projekts paredz, ka konsulārā likme par PIN1, PIN2 un PIN atbloķēšanas kodu izsniegšanu tiek noteikta tādā pašā apmērā kā citas Noteikumu projektā paredzētās likmes – 90,00 euro. Šāds risinājums nodrošina vienotu un pārskatāmu maksājuma piemērošanas kārtību konsulāro pakalpojumu sniegšanā. Jāmin, ka konsulārais pakalpojums ietver ne tikai konsulārās amatpersonas patērēto laiku dokumentu pieņemšanai un pārbaudei, bet arī iepriekšējā pieraksta organizēšanu, personas uzklausīšanu, dokumentu apstrādi un to izsniegšanu.
2024. gadā pārstāvniecībās kopumā sniedza 76 568 maksas konsulāros pakalpojumus (izsniegtas 1972 rakstiskas izziņas, veiktas 300 notariālas darbības, pārsūtīti 32 748 pieteikumi (tai skaitā personu apliecinošu dokumentu noformēšanai, pieņemti un pārsūtīti personu pieteikumi uzturēšanās atļaujas noformēšanai, dokumenti Latvijas pilsonības jautājumos utt.), noformēti 60 uzaicinājumi u.c. maksas pakalpojumi). Par sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2024. gadā pārstāvniecībās iekasēti 2 199 932 euro. Sniegto maksas konsulāro pakalpojumu apjoms 2024. gadā salīdzinoši ar 2023. gadu samazinājās. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja šādi faktori: 1) 2024. gadā iepretim 2023. gadam samazinājās vīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme, kad iepriekšējos gados noteikto ierobežojumu dēļ, personām nebija iespējams laicīgi veikt pakalpojumu saņemšanu, piemēram, noformēt personu apliecinošu dokumentus; 2) Latvijas Republikas personu apliecinošo dokumentu izdošana tika uzsākta 1992. gadā un ik pēc 10 gadiem pieprasījums pēc personu apliecinošo dokumentu palielinās. 2024. gadā minētā 10-gades cikla ietekme samazinājās.
Precīzu personu skaitu, kuras vēlēsies veikt notariālo pakalpojumu pārstāvniecībā nevar paredzēt, kā arī nav paredzams tieši kādu notariālo darbību būs nepieciešams veikt (piemēram, pilnvaras/atļaujas noformēšana, paraksta īstuma apliecināšana, noraksta pareizības apliecināšana). Tāpat aprēķinos nav iekļauti no konsulārā maksas pakalpojuma samaksas atbrīvotie.
Precīzu personu skaitu, kuras vēlēsies saņemt pakalpojumus pārstāvniecībā nav iespējams noteikt. Tāpat nav iespējams noteikt, cik personas tiks atbrīvotas no konsulārā maksas pakalpojuma samaksas. Līdz ar to ienākumu valsts pamatbudžetā aprēķināšanai tiek pieņemts, ka 2026. gadā un turpmākajos gados pakalpojumi, par ko tiek iekasēta maksa par konsulārā pakalpojuma sniegšanu, būs tādā pašā apmērā kā 2024. gadā.
Saņemt pakalpojumus bez pārstāvniecības starpniecības personām ir finansiāli izdevīgāk, jo nav papildus jāmaksā konsulārā atlīdzība. Vienlaikus tiek veicināta arī e-pakalpojumu izmantošana, kuras izstrādē un ieviešanā valsts ir ieguldījusi ievērojamus resursus. Pārstāvniecībām primāri jānodrošina konsulārā palīdzība Latvijas valstspiederīgajiem un to pakalpojumu sniegšana, kuru saņemšana attālināti nav iespējama, piemēram, personu apliecinošu dokumentu noformēšana.
Paaugstinot atlīdzību par konsulārajiem pakalpojumiem pārstāvniecībās, primāri, tiks segtas pakalpojumu nodrošināšanas faktiskās izmaksas. Vienlaikus, tiks vērsta uzmanība uz to, ka virkne šo pakalpojumu mūsdienās ir pieejami attālināti bez pārstāvniecību starpniecības (piemēram, e-pakalpojumi, nosūtot elektroniski parakstītu iesniegumu iestādei Latvijā, iesniedzot dokumentus pa pastu). Turklāt, pārstāvniecību ierobežotie resursi varēs tikt koncentrēti uz konsulārās palīdzības nodrošināšanu un to pakalpojumu sniegšanu, kuru saņemšana attālināti nav iespējama.
Veicot biežāk sniegto konsulāro pakalpojumu faktisko izcenojumu aprēķinus, konstatēts, ka šobrīd konsulāro pakalpojumu sniegšanas izmaksas pārsniedz par tiem noteikto konsulāro atlīdzību:
| Pakalpojums | Tiešās izmaksas 2024. gadā, euro |
| Rakstiskas izziņas vai daudzvalodu standarta veidlapas izsniegšana | 58,36 |
| Notariālās darbības: pilnvaru, piekrišanu un apliecinājumu taisīšana | 170,12 |
| Notariālā darbība: paraksta īstums, noraksta un tulkojuma pareizības apliecināšana | 139,08 |
| Notariālā darbība: otrie un turpmākie izraksti, noraksti un reģistra izraksti | 101,82 |
| Dokumentu izprasīšana | 120,45 |
| Dokumentu pārsūtīšana personu apliecinošu dokumentu noformēšanai | 73,26 |
| Dokumentu pārsūtīšana: citi dokumenti | 76,99 |
| Dokumentu pieņemšana un pārsūtīšana uzturēšanās atļaujas noformēšanai | 151,49 |
| Uzaicinājuma noformēšana | 39,73 |
| VIDĒJI | 103,47 |
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas 2016. gada 31. augusta iekšējiem noteikumiem Nr. 23 “Ārlietu ministrijas sniegto konsulāro maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķināšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”, konsulārā maksas pakalpojuma sniegšanas pārstāvniecībās izmaksas aprēķina, pakalpojuma tiešās izmaksas visās pārstāvniecībās dalot ar pārstāvniecību skaitu (šobrīd konsulārie maksas pakalpojumi tiek sniegti 39 pārstāvniecībās). Savukārt pakalpojumu sniegšanas tiešās izmaksas katrā pārstāvniecībā aprēķina, saskaitot konsulārā maksas pakalpojuma sniegšanā tieši iesaistīto darbinieku atalgojumu un uzturēšanās ārvalstīs izmaksas, tieši konsulārā maksas pakalpojuma sniegšanā iesaistīto darbinieku (un to ģimenes locekļu, kuri pastāvīgi uzturas dienesta vietā) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, samaksu par citiem konsulārā maksas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamajiem materiāliem un izdevumiem un tiešās izmaksas, kas pēc ekonomiskās būtības ir attiecināmas uz konsulārā maksas pakalpojuma sniegšanu. Šajā aprēķinā tiek ņemtas vērā atšķirības, kas ir noteiktas darbinieku atalgojuma un uzturēšanās izdevumiem dažādās rezidences valstīs.
Atbilstoši ministrijas aprēķiniem, pārstāvniecības konsulārās amatpersonas vidējās vienas stundas darba tiešās izmaksas 2024. gadā bija 74,51 euro, ko veido darba alga, algas pabalsts par dienestu ārvalstī 2024. gadā, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, veselības apdrošināšanas izmaksas un kompensācija par dzīvokļa īres izdevumiem un komunālajiem maksājumiem 2024. gadā (aprēķins veikts, izmantojot algas bāzi gadā vidējai konsulārajai amatpersonai – 2. sekretārs ar dzīvesbiedru un diviem bērniem). Pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīta viena konsulārā amatpersona. Līdz ar to konsulārās amatpersonas vidējās vienas minūtes darba tiešās izmaksas 2024. gadā bija 1,2418 euro:
74,51 euro (konsulārās amatpersonas vidējās vienas stundas darba tiešās izmaksas) / 60 (minūtes) = 1,2418 euro (konsulārās amatpersonas vidējās vienas minūtes darba tiešās izmaksas).
Ievērojot to, ka tika veikti aprēķini par vienas stundas vai minūtes darba tiešajām izmaksām 2024. gadā, un tiešo vai netiešo izmaksu, kuras veido maksas pakalpojumu izcenojumus, izmaiņas, tika pārskatītas ministrijas sniegto konsulāro maksas pakalpojumu cenas. Salīdzinājumam, saskaņā ar 2017. gada aprēķiniem, pārstāvniecības konsulārās amatpersonas vidējās vienas stundas tiešās izmaksas 2016. gadā bija 38,61 euro. Konsulārās amatpersonas vidējās vienas minūtes darba tiešās izmaksas 2016. gadā bija 0,6435 euro.
Konsulārās amatpersonas vidējās vienas minūtes darba tiešās izmaksas sadārdzinājums ir 92%.
Noteikumu projekta anotācijā norādītajā pakalpojumu cenas izmaksas aprēķinā izmantota otrā sekretāra amatam noteiktā mēnešalga, kas atbilst 10. mēnešalgu grupai un 2026. gadā būs amplitūdā starp skalas minimumu un viduspunktu.
Ievērojot minēto, tiek noteiktas šādas cenas par konsulārajiem pakalpojumiem:
1) Rakstiskas izziņas vai daudzvalodu standarta veidlapas izsniegšana: 90,00 euro
Pakalpojuma sniegšanā vidēji tiek patērētas 47 minūtes, kas ietver dokumentu aizpildīšanu, datu pārbaudi, dokumentu pieņemšanu, samaksu par pakalpojumu, izziņas vai veidlapas sagatavošanu, reģistrēšanu, izziņas izdošanu vai tās sagatavošanu nosūtīšanai personai pa pastu. 1,2418 × 47 minūtes = 58,36 euro (pakalpojuma tiešās izmaksas);
2) Notariālo darbību veikšana:
- Pilnvaru, piekrišanu un apliecinājumu sagatavošana, notariālā akta apstiprināšana: 90,00 euro.
1,2418 × 137 minūtes = 170,13 euro.
Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 137 minūtes (konsulārās amatpersonas patērētais laiks dokumentu apstrādei, datu pārbaudei, nepieciešamība cauršūt dokumentus, kā arī tam izmantotos materiālus un dokumentu pēcapstrādi).
- Paraksta īstuma, noraksta un tulkojuma pareizības apliecinājuma sagatavošana par vienu parakstu vai dokumentu uz vienas lappuses: 90,00 euro.
1,2418 × 112 minūtes = 139,08 euro.
Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 112 minūtes (konsulārās amatpersonas patērētais laiks dokumentu apstrādei, datu pārbaudei, nepieciešamība cauršūt dokumentus, kā arī tam izmantotos materiālus un dokumentu pēcapstrādi).
- Notariālo aktu grāmatas otro un turpmāko izrakstu, norakstu un reģistra izrakstu izsniegšana: 90,00 euro.
1,2418 × 82 minūtes = 101,83 euro.
Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 82 minūtes (konsulārās amatpersonas patērētais laiks dokumentu apstrādei, datu pārbaudei, nepieciešamība cauršūt dokumentus, kā arī tam izmantotos materiālus un dokumentu pēcapstrādi).
- Konsulārās amatpersonas izbraukums, veicot notariālo darbību vai konsulāro pakalpojumu ārpus pārstāvniecības telpām: 90,00 euro.
Ņemot vērā konsulārās amatpersonas vidējās vienas stundas darba tiešās izmaksas, informācijas iegūšanu par personai nepieciešamo veicamo notariālo darbību, konsulārās amatpersonas pavadīto laiku ceļā (vidēji divas stundas), kā arī ceļa izdevumus, kas katrā valstī ir atšķirīgi un nav aprēķināmi, jo nav paredzams, kādā attālumā ārpus pārstāvniecības minētais pakalpojums varētu tikt sniegts un kādu transportlīdzekli konsulārajai amatpersonai būs nepieciešams izmantot, lai nokļūtu pie personas. Konsulārā amatpersona izbraukumu ārpus pārstāvniecības telpām veic tikai konsulārās palīdzības ietvaros, tādējādi šādas cenas noteikšana atvieglo konsulāro pakalpojumu saņemšanu konsulārās palīdzības ietvaros.
3) Dokumentu pārsūtīšana ar pārstāvniecības starpniecību:
- Pases vai personas apliecības vai pases un personas apliecības noformēšanai: 90,00 euro.
1,2418 × 59 minūtes = 73,27 euro.
Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 59 minūtes, kas ietver dokumentu pieņemšanas, apstrādes un sagatavošanas nosūtīšanai tiešās izmaksas. Diplomātiskā pasta vidējās izmaksas vienā virzienā ir 32,98 euro.
- Citu dokumentu pārsūtīšana vai izprasīšana ar pārstāvniecības starpniecību: 90,00 euro.
1,2418 × 62 minūtes = 76,99 euro.
Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 62 minūtes, kas ietver dokumentu pieņemšanas, apstrādes un sagatavošanas nosūtīšanai tiešās izmaksas. Diplomātiskā pasta vidējās izmaksas vienā virzienā ir 32,98 euro.
4) Dokumentu pieņemšana un pārsūtīšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ar pārstāvniecības starpniecību uzturēšanās atļaujas noformēšanai:
- Dokumentu pieņemšana un pārsūtīšana termiņuzturēšanās atļaujas noformēšanai Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmuša ārzemnieka laulātajam, viņa nepilngadīgajam bērnam vai aizbildnībā vai aizgādnībā esošajai personai, akreditētas izglītības iestādes audzēknim vai pilna mācību laika studentam, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam, kurš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmuša ārzemnieka nepilngadīgs bērns vai pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis: 180,00 euro;
- Citu dokumentu pieņemšana un pārsūtīšana uzturēšanās atļaujas noformēšanai: 252,00 euro.
Maksa par konsulāro pakalpojumu 252,00 euro apmērā tiek iekasēta par to dokumentu pieņemšanu un pārsūtīšanu, kuri nav minēti iepriekšējā punktā. 1,2418 × 122 minūtes = 151,50 euro. Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 122 minūtes. Konsulārais pakalpojums ietver dokumentu pieņemšanas, intervijas veikšanas, apstrādes, sagatavošanas, pavadvēstules sagatavošanas un diplomātiskā pasta sūtījuma sagatavošanas tiešās izmaksas. Diplomātiskā pasta vidējās izmaksas vienā virzienā ir 33,46 euro.
- Dokumentu skenēšana pārsūtīšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai papildu dokumentu iesniegšanai šiem pieprasījumiem: 90,00 euro.
1,2418 × 40 minūtes = 49,67 euro. Konsulārais pakalpojums ietver dokumentu apstrādi, lai sagatavotu tos skenēšanai, skenēšanu, datnes sagatavošanu nosūtīšanai un datnes nosūtīšanu.
Pakalpojuma cena ir diferencēta ar mērķi veicināt un atbalstīt Latvijas valstspiederīgo un ārvalstnieku, kuri Latvijā saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ģimenes dzīves sakārtošanu un tās realizāciju Latvijā, ņemot vērā arī vēsturiskos apstākļus, lielam skaitam Latvijas valstspiederīgo dzīvojot ārpus Latvijas. Tāpat tiek noteikta samazināta cena par dokumentu pārsūtīšanu uzturēšanās atļaujas noformēšanai akreditētas izglītības iestādes izglītojamajam, kurš ierodas mācīties Latvijas Republikā saskaņā ar apmaiņas programmu.
5) Uzaicinājuma noformēšana vienotās vīzas saņemšanai: 90,00 euro.
1,2418 × 32 minūtes = 39,74 euro.
Pakalpojuma sniegšanai vidēji tiek patērētas 32 minūtes. Konsulārais pakalpojums ietver konsulārās amatpersonas vidējās vienas stundas darba tiešās izmaksas, dokumentu pieņemšanas, pārbaudes un apstrādes tiešās izmaksas.
6) PIN1, PIN2 un PIN atbloķēšanas kodu izsniegšana ar pārstāvniecības starpniecību, ja tā tiek pieprasīta atkārtoti jau izsniegtām Personas apliecībām (eID kartēm): 90,00 euro.
Noteikumu projekts paredz, ka konsulārā likme par PIN1, PIN2 un PIN atbloķēšanas kodu izsniegšanu tiek noteikta tādā pašā apmērā kā citas Noteikumu projektā paredzētās likmes – 90,00 euro. Šāds risinājums nodrošina vienotu un pārskatāmu maksājuma piemērošanas kārtību konsulāro pakalpojumu sniegšanā. Jāmin, ka konsulārais pakalpojums ietver ne tikai konsulārās amatpersonas patērēto laiku dokumentu pieņemšanai un pārbaudei, bet arī iepriekšējā pieraksta organizēšanu, personas uzklausīšanu, dokumentu apstrādi un to izsniegšanu.
2024. gadā pārstāvniecībās kopumā sniedza 76 568 maksas konsulāros pakalpojumus (izsniegtas 1972 rakstiskas izziņas, veiktas 300 notariālas darbības, pārsūtīti 32 748 pieteikumi (tai skaitā personu apliecinošu dokumentu noformēšanai, pieņemti un pārsūtīti personu pieteikumi uzturēšanās atļaujas noformēšanai, dokumenti Latvijas pilsonības jautājumos utt.), noformēti 60 uzaicinājumi u.c. maksas pakalpojumi). Par sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2024. gadā pārstāvniecībās iekasēti 2 199 932 euro. Sniegto maksas konsulāro pakalpojumu apjoms 2024. gadā salīdzinoši ar 2023. gadu samazinājās. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja šādi faktori: 1) 2024. gadā iepretim 2023. gadam samazinājās vīrusa Covid-19 pandēmijas ietekme, kad iepriekšējos gados noteikto ierobežojumu dēļ, personām nebija iespējams laicīgi veikt pakalpojumu saņemšanu, piemēram, noformēt personu apliecinošu dokumentus; 2) Latvijas Republikas personu apliecinošo dokumentu izdošana tika uzsākta 1992. gadā un ik pēc 10 gadiem pieprasījums pēc personu apliecinošo dokumentu palielinās. 2024. gadā minētā 10-gades cikla ietekme samazinājās.
Precīzu personu skaitu, kuras vēlēsies veikt notariālo pakalpojumu pārstāvniecībā nevar paredzēt, kā arī nav paredzams tieši kādu notariālo darbību būs nepieciešams veikt (piemēram, pilnvaras/atļaujas noformēšana, paraksta īstuma apliecināšana, noraksta pareizības apliecināšana). Tāpat aprēķinos nav iekļauti no konsulārā maksas pakalpojuma samaksas atbrīvotie.
Precīzu personu skaitu, kuras vēlēsies saņemt pakalpojumus pārstāvniecībā nav iespējams noteikt. Tāpat nav iespējams noteikt, cik personas tiks atbrīvotas no konsulārā maksas pakalpojuma samaksas. Līdz ar to ienākumu valsts pamatbudžetā aprēķināšanai tiek pieņemts, ka 2026. gadā un turpmākajos gados pakalpojumi, par ko tiek iekasēta maksa par konsulārā pakalpojuma sniegšanu, būs tādā pašā apmērā kā 2024. gadā.
Saņemt pakalpojumus bez pārstāvniecības starpniecības personām ir finansiāli izdevīgāk, jo nav papildus jāmaksā konsulārā atlīdzība. Vienlaikus tiek veicināta arī e-pakalpojumu izmantošana, kuras izstrādē un ieviešanā valsts ir ieguldījusi ievērojamus resursus. Pārstāvniecībām primāri jānodrošina konsulārā palīdzība Latvijas valstspiederīgajiem un to pakalpojumu sniegšana, kuru saņemšana attālināti nav iespējama, piemēram, personu apliecinošu dokumentu noformēšana.
Paaugstinot atlīdzību par konsulārajiem pakalpojumiem pārstāvniecībās, primāri, tiks segtas pakalpojumu nodrošināšanas faktiskās izmaksas. Vienlaikus, tiks vērsta uzmanība uz to, ka virkne šo pakalpojumu mūsdienās ir pieejami attālināti bez pārstāvniecību starpniecības (piemēram, e-pakalpojumi, nosūtot elektroniski parakstītu iesniegumu iestādei Latvijā, iesniedzot dokumentus pa pastu). Turklāt, pārstāvniecību ierobežotie resursi varēs tikt koncentrēti uz konsulārās palīdzības nodrošināšanu un to pakalpojumu sniegšanu, kuru saņemšana attālināti nav iespējama.
Problēmas apraksts
Fizisko personu reģistra likuma 14. pants nosaka, ka personu pienākums ir sniegt ziņas par sevi, savu nepilngadīgo bērnu vai bērnu, kurš atrodas ārpusģimenes aprūpē vai aizgādnībā iekļaušanai Fizisko personu reģistrā par izmaiņām Reģistrā iekļautajās ziņās, ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās. Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumu Nr. 412 “Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā” (turpmāk - Noteikumi Nr. 412) 17.1. apakšpunkts nosaka, ka personai jāsniedz ziņas reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai. Savukārt Noteikumu Nr. 412 21. punkts nosaka, ka persona vai viņas likumiskais pārstāvis ziņas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai pārstāvniecībai sniedz 30 dienu laikā pēc reģistrā iekļauto ziņu izmaiņām vai pēc tam, kad attiecīgās ziņas personai kļuvušas zināmas. Noteikumu Nr. 412 19. punkts nosaka, ka pārstāvniecība nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ziņas par izmaiņām reģistrā iekļautajās ziņās un norāda ziņas par personu, ziņu aktualizēšanas iemeslu un dokumentu, kas apliecina ziņu izmaiņas. Šāda informācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā jāaktualizē Fizisko personu reģistrā, ko iespējams bez maksas veikt, izmantojot e-pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv, nosūtot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei elektroniski parakstītu iesniegumu, nosūtot iesniegumu uz Pilsonības un migrācijas oficiālo elektronisko e-adresi. Tāpat persona var nosūtīt iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pa pastu, pievienojot personu apliecinoša dokumenta kopiju un dokumentu, kas apliecina ārvalsts institūcijā reģistrēto faktu. Līdz ar to secināms, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sniedz plašas iespējas personām aktualizēt ziņas Fizisko personu reģistrā bez maksas. Ziņu aktualizēšanai nepieciešamo dokumentu nosūtīšana ar pārstāvniecības starpniecību ir ievērojama. 2023. gadā pārsūtīti 289 šādi dokumenti, bet 2024. gadā – 183 dokumenti.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk dokumenti ziņu aktualizēšanai Fizisko personu reģistrā ar pārstāvniecības starpniecību tiks nosūtīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par maksu. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk klientam tiks sniegta informācija par nepieciešamību sniegt ziņas par sevi, savu nepilngadīgo bērnu vai bērnu, kurš atrodas ārpusģimenes aprūpē vai aizgādnībā iekļaušanai Fizisko personu reģistrā par izmaiņām Reģistrā iekļautajās ziņās, informējot par daudzveidīgajām iespējām to izdarīt bez maksas, vienlaikus, vēršot uzmanību uz to, ka šo ziņu nosūtīšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ar pārstāvniecības starpniecību būs maksas pakalpojums. Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 3. pants noteic, ka konsulārās funkcijas tiek veiktas konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu veidā. Konsulārās palīdzības sniegšana, atšķirībā no konsulārajiem pakalpojumiem, izriet no Satversmē garantētajām pamattiesībām. Satversmes 98. pants noteic, ka ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā. Latvijas valstspiederīgo tiesību un interešu aizsardzība ārvalstīs ir ārlietu dienesta ekskluzīvā funkcija, kuras veikšanai ir novirzāmi iespējami daudz dienesta resursu un kuras dēļ ir nepieciešams optimizēt citu funkciju veikšanas kārtību, it sevišķi, virzot personas uz plašāku e-pakalpojumu izmantošanu. Tādējādi e-pakalpojumu izmantošanas veicināšana konsulāro pakalpojumu saņemšanai atbalsta pārstāvniecību resursu izmantošanu Satversmē garantēto pamattiesību īstenošanai konsulārās palīdzības veidā.
Problēmas apraksts
Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie nereti vēršas Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, lai atkārtoti saņemtu PIN un PUK kodus, kas tiek izsniegti saņemot personas apliecību (eID karti). Visbiežāk tas notiek gadījumos, kad personas ir vai nu nozaudējušas pirmreizēji izsniegtos kodus, vai pašu rīcības rezultātā neatgriezeniski sabojājušas kodu ciparus, padarot tos nesalasāmus.
Šādu gadījumu skaits pieaug. 2024. gadā pārstāvniecībās ārvalstīs paprasīti 494 šādi pakalpojumi. Savukārt 2025. gadā pārstāvniecībās ir fiksēti 1015 gadījumi, kad personas, kuras pašu darbības vai bezdarbības rezultātā ir palikušas bez PIN un PUK kodiem, ir pieprasījušas šādu pakalpojumu.
Pašlaik pārstāvniecības minēto pakalpojumu sniedz bez maksas. Vienlaikus pakalpojuma sniegšanai tiek izmantoti pārstāvniecības resursi, tai skaitā laika un cilvēkresursi.
Šādu gadījumu skaits pieaug. 2024. gadā pārstāvniecībās ārvalstīs paprasīti 494 šādi pakalpojumi. Savukārt 2025. gadā pārstāvniecībās ir fiksēti 1015 gadījumi, kad personas, kuras pašu darbības vai bezdarbības rezultātā ir palikušas bez PIN un PUK kodiem, ir pieprasījušas šādu pakalpojumu.
Pašlaik pārstāvniecības minēto pakalpojumu sniedz bez maksas. Vienlaikus pakalpojuma sniegšanai tiek izmantoti pārstāvniecības resursi, tai skaitā laika un cilvēkresursi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk par PIN un PUK kodu izsniegšanu ar pārstāvniecību starpniecību gadījumos, kad tie tiek izsniegti atkārtoti jau iepriekš izsniegtiem personu apliecinošiem dokumentiem, tiks iekasēta pakalpojuma maksa 90,00 euro apmērā.
Personām, kuras ar pārstāvniecību starpniecību noformēs personu apliecinošus dokumentus, pirmreizējie PIN un PUK kodi joprojām tiks piešķirti bez papildus samaksas.
Personām, kuras ar pārstāvniecību starpniecību noformēs personu apliecinošus dokumentus, pirmreizējie PIN un PUK kodi joprojām tiks piešķirti bez papildus samaksas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts ietekmēs fiziskas personas, kuras vēlēsies saņemt pakalpojumus pārstāvniecībās.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts ietekmēs juridiskās personas, kuras vēlēsies saņemt pakalpojumus pārstāvniecībās.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 732 600
1 461 743
2 732 600
2 119 391
2 732 600
2 119 391
2 119 391
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 732 600
1 461 743
2 732 600
2 119 391
2 732 600
2 119 391
2 119 391
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 732 600
0
2 732 600
2 119 391
2 732 600
2 119 391
2 119 391
2.1. valsts pamatbudžets
2 732 600
0
2 732 600
2 119 391
2 732 600
2 119 391
2 119 391
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
1 461 743
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
1 461 743
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
1 461 743
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
1 461 743
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Atbilstoši ministrijas prognozēm konsulārās atlīdzības ieņēmumi par sniegtajiem konsulārajiem pakalpojumiem 2026. gadā būtu 4 194 343 euro un turpmākajos gados būs aptuveni 4 851 991 euro.
Provizoriskie papildus ieņēmumi 2026. gadā būs aptuveni 1 461 743 euro. Papildus ieņēmumi veidojas aprēķinot sekojoši. Noteikumu projekts paredz 80% palielinājumu piemērot no 2026. gada 1. maija, līdz ar to ieņēmumi par periodu 2026. gada janvāris – aprīlis prognozējami saskaņā ar esošo cenrādi. Savukārt aprēķinā par periodu 2026. gada maijs – decembris ieņēmumi prognozēti ņemot vērā 80% palielinājumu. Aprēķinā ņemts vērā, ka 80% palielinājums tiek piemērots tiem konsulārās atlīdzības pakalpojumiem, par kuriem tiek iekasētas samaksa par uzturēšanās atļauju pārsūtīšanu (šobrīd piemēro 100 euro un 140 euro) un pārējie pakalpojumi, kuriem šobrīd piemēro 50 euro. 80% palielinājums netiek piemērots pakalpojumiem, kuriem paredzēta konsulārā atlīdzība par dokumentu pārsūtīšanu konsulārajā apgabalā, jo šīs izmaksas ietekmē ārvalstu vietējās pasta likmes. Tāpat aprēķinā par ieņēmumiem 2026. gadā un turpmākajos gados ņemts vērā 90 euro piemērošana PIN1, PIN2 un PIN atbloķēšanas kodu izsniegšana iepriekš izsniegtām derīgām Personu apliecībām (eID kartēm).
Provizoriskie papildus ieņēmumi 2027. gadā un turpmākajos gados būs aptuveni 2 119 391 euro. Aprēķinā ņemts vērā, ka 80% palielinājums tiek piemērots tiem konsulārās atlīdzības pakalpojumiem, par kuriem tiek iekasētas samaksa par uzturēšanās atļauju pārsūtīšanu (šobrīd piemēro 100 euro un 140 euro) un pārējie pakalpojumi, kuriem šobrīd piemēro 50 euro. 80% palielinājums netiek piemērots pakalpojumiem, kuriem paredzēta konsulārā atlīdzība par dokumentu pārsūtīšanu konsulārajā apgabalā, jo šīs izmaksas ietekmē ārvalstu vietējās pasta likmes.
Detalizēts aprēķins pielikumā.
Provizoriskie papildus ieņēmumi 2026. gadā būs aptuveni 1 461 743 euro. Papildus ieņēmumi veidojas aprēķinot sekojoši. Noteikumu projekts paredz 80% palielinājumu piemērot no 2026. gada 1. maija, līdz ar to ieņēmumi par periodu 2026. gada janvāris – aprīlis prognozējami saskaņā ar esošo cenrādi. Savukārt aprēķinā par periodu 2026. gada maijs – decembris ieņēmumi prognozēti ņemot vērā 80% palielinājumu. Aprēķinā ņemts vērā, ka 80% palielinājums tiek piemērots tiem konsulārās atlīdzības pakalpojumiem, par kuriem tiek iekasētas samaksa par uzturēšanās atļauju pārsūtīšanu (šobrīd piemēro 100 euro un 140 euro) un pārējie pakalpojumi, kuriem šobrīd piemēro 50 euro. 80% palielinājums netiek piemērots pakalpojumiem, kuriem paredzēta konsulārā atlīdzība par dokumentu pārsūtīšanu konsulārajā apgabalā, jo šīs izmaksas ietekmē ārvalstu vietējās pasta likmes. Tāpat aprēķinā par ieņēmumiem 2026. gadā un turpmākajos gados ņemts vērā 90 euro piemērošana PIN1, PIN2 un PIN atbloķēšanas kodu izsniegšana iepriekš izsniegtām derīgām Personu apliecībām (eID kartēm).
Provizoriskie papildus ieņēmumi 2027. gadā un turpmākajos gados būs aptuveni 2 119 391 euro. Aprēķinā ņemts vērā, ka 80% palielinājums tiek piemērots tiem konsulārās atlīdzības pakalpojumiem, par kuriem tiek iekasētas samaksa par uzturēšanās atļauju pārsūtīšanu (šobrīd piemēro 100 euro un 140 euro) un pārējie pakalpojumi, kuriem šobrīd piemēro 50 euro. 80% palielinājums netiek piemērots pakalpojumiem, kuriem paredzēta konsulārā atlīdzība par dokumentu pārsūtīšanu konsulārajā apgabalā, jo šīs izmaksas ietekmē ārvalstu vietējās pasta likmes.
Detalizēts aprēķins pielikumā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Atbilstoši Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 4. panta otrajai daļai Ārlietu ministrijas pamatbudžetā saņemtos ieņēmumus par maksas pakalpojumiem Ārlietu ministrija prioritāri novirzīs cilvēkresursu, ēku, telpu, materiāltehniskās bāzes diplomātiskajā un konsulārajā dienestā stiprināšanai, attīstībai un uzturēšanai:
600 000 euro Latvijas pārstāvībai un publiskās diplomātijas aktivitāšu nodrošināšanai, tai skaitā pārstāvniecībās. Publiskās diplomātijas, pārstāvības, konsultāciju, sadarbības projektu un stratēģiskās komunikācijas izdevumiem, veicinot Latvijas starptautisko atpazīstamību, t.sk. stiprinot Latvijas intelektuālo un saimniecisko potenciālu un konkurētspēju.
760 000 euro diplomātiskā un konsulārā dienesta funkciju nodrošināšanai, t.sk. pārstāvniecībās ārvalstīs vietējo līgumdarbinieku kapacitātes stiprināšanai, attīstībai un uzturēšanai.
759 391 euro ēku, telpu, materiāltehniskās bāzes diplomātiskajā un konsulārajā dienestā stiprināšanai, attīstībai un uzturēšanai.
600 000 euro Latvijas pārstāvībai un publiskās diplomātijas aktivitāšu nodrošināšanai, tai skaitā pārstāvniecībās. Publiskās diplomātijas, pārstāvības, konsultāciju, sadarbības projektu un stratēģiskās komunikācijas izdevumiem, veicinot Latvijas starptautisko atpazīstamību, t.sk. stiprinot Latvijas intelektuālo un saimniecisko potenciālu un konkurētspēju.
760 000 euro diplomātiskā un konsulārā dienesta funkciju nodrošināšanai, t.sk. pārstāvniecībās ārvalstīs vietējo līgumdarbinieku kapacitātes stiprināšanai, attīstībai un uzturēšanai.
759 391 euro ēku, telpu, materiāltehniskās bāzes diplomātiskajā un konsulārajā dienestā stiprināšanai, attīstībai un uzturēšanai.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ārlietu ministrijas ieņēmumi par konsulārajiem pakalpojumiem saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru sastāda 2 732 600 euro, kuri paredzēti budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9. punktu Ārlietu ministrija sniegs Finanšu ministrijā priekšlikumu 2027. gadam un turpmāk pamatbudžeta bāzes ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un tiem atbilstošo izdevumu palielinājumam budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9. punktu Ārlietu ministrija sniegs Finanšu ministrijā priekšlikumu 2027. gadam un turpmāk pamatbudžeta bāzes ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un tiem atbilstošo izdevumu palielinājumam budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība šī noteikumu projekta izstrādē nav plānota, jo atbilstoši Vadlīnijām sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē (Vadlīnijas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē. Rīga: Valsts kanceleja (2022). Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/13835/download) noteikumu projekts nav saistīts ar plašākas sabiedrības interešu īstenošanu. Proti, tiek grozīts maksas pakalpojumu cenrādis, kura pakalpojuma cenu nosaka, balstoties uz izmaksām, kas rodas, to sniedzot.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 707 "Ārlietu ministrijas konsulārās atlīdzības cenrādis un kārtība, kādā tiek iekasēta konsulārā atlīdzība un valsts nodevas"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) pielikums "Ieņēmumu aprēķins"