Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu projekts “Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas, Datu noliktavas sistēmas, Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmas, Maksājumu administrēšanas informāciju sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzes noteikumi” izstrādāts, lai noteiktu atsevišķās Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus un glabāšanas termiņus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību. 

Vispārējā kārtība

Pašreizējā situācija 
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un funkciju izpildei nepieciešamās informācijas apritei izmanto dažādas VID valsts informācijas sistēmas. 
Lai nodrošinātu atbilstošu tiesisko ietvaru Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk - VIRSIS) reģistrētajām VID pārziņā esošām valsts informācijas sistēmām, ir nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu “Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas, Datu noliktavas sistēmas, Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmas, Maksājumu administrēšanas informāciju sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzes noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) par katru no informācijas sistēmām, kas noteiktu VID valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus un piekļuves noteikumus, kā arī sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas kārtību, lai vispārīgi nostiprinātu un uzskaitītu VID valsts informācijas sistēmās noregulētos procesus un vispārīgo darbību. Pašlaik daļēji ir izpildīti nosacījumi par informācijas apjomu, funkcijām, uzdevumiem un mērķiem, kādiem konkrēti valsts informāciju sistēmas ir izveidotas. Ņemot vērā, ka VID ir valsts informācijas sistēmu pārzinis un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada valsts informācijas sistēmu darbību atbilstoši tām paredzētajam izmantošanas mērķim, VID ir jānodrošina ārējais normatīvais regulējums sistēmu darbībai un izmantošanai. Valsts informācijas sistēmas statuss ir reģistrēts vairākām VID informācijas sistēmām, kuras tiek izmantotas VID funkciju un mērķu sasniegšanai, šis noteikumu projekts paredzēs regulējumu šādām VID rīcībā esošajām informācijas sistēmām: 
1) Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma;  
2) Datu noliktavas sistēma; 
3) Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēma;  
4) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma; 
5) Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāze. 
Minēto sistēmu izmantošanas mērķis ir nodrošināt VID normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un mērķu izpildi. 
 
I. Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma. 
Pašreizējā situācija 
Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma (turpmāk – EMCS) ir vienota sistēma Eiropas Savienībā, kas ieviesta ar mērķi uzskaitīt un kontrolēt akcīzes preču pārvietošanu Eiropas Savienībā starp dalībvalstīm un Latvijas Republikā. EMCS ir izveidota informācijas apmaiņai ziņojumu veidā ar citām dalībvalstīm. Ziņojumi tiek saņemti un nosūtīti. Informāciju EMCS iesniedz personas, kurām ir attiecīgas atļaujas darbībām ar akcīzes precēm, tajā skaitā fiziskās personas, kuras var darboties kā īslaicīgi reģistrēti saņēmēji vai īslaicīgi sertificēti saņēmēji. VID izmanto informāciju kontroles vajadzībām un, ja nepieciešams, var veikt sadarbību ar citu Eiropas Savienību dalībvalstu nodokļu administrācijām par konkrētiem akcīzes preču pārvietošanas gadījumiem.  
EMCS Komersantu lietojuma modulī iesniedzamo informāciju nosaka Komisijas 2022. gada 5. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2022/1636,  ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ. EMCS nacionālā lietojuma modulī, kas ir pieejams tikai VID darbiniekiem, papildus regulā noteiktajai informācijai ir dati par administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm attiecībā par konkrētu pārvadājumu vai komersantu, dati par nodrošinājumu, rezervēto nodokļa summu, sarakste ar komersantu vai VID struktūrvienībām kā pielikumi, kas pievienoti pie noteikta pārvadājuma ieraksta. EMCS nacionālā lietojuma modulī administratīvās sadarbības starp dalībvalstīm informācijas apmaiņai nodokļu administrācijas ievada informāciju saskaņā ar Komisijas 2016. gada 24. februāra Īstenošanas regulas (ES) 2016/323, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz akcīzes precēm saskaņā ar Padomes Regula (ES) Nr. 389/2012 (2012. gada 2. maija) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2073/2004. Noteikumu projektā ir ietverts papildu regulējums, kurš nav noregulēts iepriekš minētajās regulās.
EMCS darbību reglamentē šādi normatīvie akti: likuma “Par akcīzes nodokli” 25.un 26. pants;  Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīva 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija); Komisijas 2022. gada 5. jūlija Deleģētā regula (ES) 2022/1636,  ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, kuru apmaiņa notiek saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu, un nosakot robežvērtību zudumiem preču specifikas dēļ; Komisijas 2021. gada 17. decembra Īstenošanas regula (ES) 2021/2266, ar ko paredz noteikumus Padomes Direktīvas 92/83/EEK piemērošanai attiecībā uz alkoholisko dzērienu patstāvīgu sīkražotāju sertificēšanu un pašsertificēšanu akcīzes nodokļa vajadzībām; Komisijas 2022. gada 5. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2022/1637, ar ko paredz noteikumus Padomes Direktīvas (ES) 2020/262 piemērošanai attiecībā uz dokumentu izmantošanu saistībā ar akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā un akcīzes preču pārvietošanu pēc nodošanas patēriņam, kā arī nosaka atbrīvojuma sertifikāta veidlapu. Ministru kabineta 2024. gada 28. maija noteikumi Nr. 307 “Akcīzes preču elektronisko administratīvo dokumentu aprites un kontroles kārtība”, kas nosaka likuma “Par akcīzes nodokli” 25. panta devītajā daļā un 26. panta septītajā daļā minētās datorizētās sistēmas izmantošanas nosacījumus, elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtību, tajā skaitā datorizētās sistēmas nepieejamības gadījumos, kā arī citus nosacījumus likuma “Par akcīzes nodokli” 25. un 26. pantā minētajai akcīzes preču pārvietošanai.
EMCS iekļautā informācija ir pieejama tikai VID un tālāk tiek padota Datu noliktavas sistēmai (turpmāk – DNS) un citām VID iekšējās lietošanas sistēmām. EMCS informāciju sistēmā iesniedz komersanti, saimnieciskās darbības veicēji, kuriem ir attiecīgās atļaujas darbībām ar akcīzes precēm. EMCS iekļautā informācija nav paredzēta nodošanai citām iestādēm. Lietotāju autentifikācija notiek VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, pirms autentifikācijas personai vai tās pārstāvim jāiesniedz iesniegums Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas reģistrēšanai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, vai nosūtot to uz VID oficiālo elektronisko adresi. EMCS lietotāji pārsvarā ir komersanti, tomēr pastāv iespēja, ja fiziskai personai kā saimnieciskās darbības veicējai tiks piešķirta atļauja darbībām ar akcīzes precēm vai fiziskā persona sniegs pārvadājuma organizētāja, transportētāja vai garantētāja pakalpojumus, tad par konkrēto fizisko personu var būt norādīts vārds, uzvārds, personas kods un reģistrētās komercdarbības vietas adrese. EMCS iekļauto informāciju glabā 120 mēnešus no brīža, kad informācija iekļauta sistēmā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Pēc glabāšanas termiņa beigām EMCS iekļauto informāciju dzēš no sistēmas.

II. Datu noliktavas sistēma.  
Pašreizējā situācija 
Datu noliktavas sistēma (turpmāk – DNS) ir centralizēta sistēma, kas izveidota ar mērķi nodrošināt VID informācijas sistēmu datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par nodokļu maksātājiem, par iesniegtajiem dokumentiem, muitas operācijām, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem, kā arī cita ar nodokļu maksātāju saistīta informācija, kas saņemta no citām valsts institūcijām un reģistriem, analīzi, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti. DNS integrē un aktualizē informāciju no vairākiem informācijas avotiem par nodokļu maksātājiem, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFN) subjektiem, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem un nodevām, vienotajā nodokļu kontā ieskaitītajiem maksājumiem, iesniegtajiem dokumentiem un muitas operācijām. DNS iekļautā informācija tiek izmantota, lai nodrošinātu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantā un likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteikto uzdevumu izpildi. Katra institūcija darbojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, izmantojot DNS informāciju tikai atbilstoši pilnvarojuma mērķim. Iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. Sadarbojoties pastāvīgi, iestādes var slēgt starpresoru vienošanos. Iestādes sadarbojoties nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi un informācijas sniegšana nav pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajiem informācijas sniegšanas noteikumiem (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. pants). DNS ir sadalīta vairākos blokos un tajā ir ietverta dažāda satura informācija. DNS pamatuzdevums ir apkopot VID pieejamos datus no dažādiem datu avotiem integrētā informācijas glabātavā, padarot tos pieejamus un piemērotus analīzei, tādējādi atbalstot efektīvu plānošanu, risku analīzi un vadību, nodokļu maksātāju izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu VID. DNS iekļautā informācija ir nepieciešama, lai VID atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta normatīvajos aktos, kā arī noziedzīgus nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un krāpšanu.   
DNS galvenie mērķi ir: 
- aktuālās un vēsturiskās informācijas periodiska apkopošana no dažādiem VID pieejamiem datu avotiem; 
- liela apjoma datu glabāšana centralizētā, viegli pārvaldāmā DNS datubāzē; 
- funkcionalitātes izmantošana VID darbiniekiem, kuriem ir DNS lietošanas tiesības, tiešo darba (amata) pienākumu veikšanai DNS datu apstrādei, dodot iespēju DNS lietotājiem izmantot gatavus standarta pārskatus, kā arī veidot pašiem savus pārskatus, izmantojot saprotamus biznesa rīkus;  
- ārējiem lietotājiem paredzētās informācijas attēlošana standarta pārskatu veidā.  
DNS uzkrāj šādus fiziskas personas datus: personas kodu vai identifikācijas numuru (kodu)(identifikācijas numurs tiek piešķirts katram nodokļu maksātājam brīdī, kad nodokļu maksātājs tiek reģistrēts VID, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra  noteikumiem Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”), vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, miršanas datumu, personas statusu, pilsonību, dzimumu, ģimenes stāvokli, fiziskas personas pases un citu personu apliecinošu dokumentu datus, adreses, t.sk. deklarētās dzīvesvietas adresi, rezidences pazīmi un rezidences valsti, informāciju par personas īpašumiem, informāciju par personas kredītiestāžu kontiem, kurus iesniedzis pats nodokļu maksātājs vai, kuri ir iegūti citā veidā, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto, personas paziņoto tālruņa numuru (kā  visaktuālāko informācijas datu avotu saistībā ar personas tālruņa numuru izmanto gada ienākumu deklarācijā norādīto), informāciju par darbavietu un profesiju, informāciju par ieņemamajiem amatiem, informāciju par saimnieciskajiem darījumiem un darījuma partneriem, informāciju par personas ienākumiem, informāciju par aprēķinātajām, nomaksātajām un atmaksātajām nodokļu summām, informāciju par amatiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, informāciju par radiniekiem, kurā iekļauj personas kodu, vārdu, uzvārdu un radniecības pakāpi, informāciju par nodokļu nomaksu un parādiem, nodokļu uzskaites statusu, pieņemtajiem lēmumiem, informāciju par maksātnespēju un veiktajiem kontroles pasākumiem, informāciju par speciālajām atļaujām (licencēm), izziņām, atļaujām un sertifikātiem darbībām ar akcīzes precēm, saimnieciskās darbības veikšanas vietu, par tiesībām pārstāvēt personas vai citus tiesību subjektus. Informācija par personas invaliditāti un citiem ar to saistītiem nodokļu atvieglojumiem tiek iekļauta DNS, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/679 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu – apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu pārziņa pienākumus nodokļu tiesību jomā. Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. un 14. pantu personas ar invaliditāti ir tiesīgas uz papildu neapliekamo minimumu. Attiecīgā informācija tiek iegūta no personas iesniegtās deklarācijas vai pārskata, kā arī sadarbībā ar VSAA. Informācijas apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu korektu nodokļu atvieglojumu piemērošanu un izpildītu VID funkcijas. Tādēļ 13.26. apakšpunktā minētā informācija tiek apstrādāta tiesiski un samērīgi.
Informācija par apgādājamiem un apgādniekiem DNS tiek uzkrāta pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas regulē iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu, piemēram, likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 6., 13., 14. un 38. pantu, kā arī uz Ministru kabineta 2015. gada 20. oktobra noteikumiem Nr. 827 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu un deklarēšanu” un Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 304 “Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa”. Minētajās normās ir noteikts, ka nodokļa maksātājs var piemērot atvieglojumus par apgādājamām personām, kā arī ir pienākums šīs ziņas norādīt gada ienākumu deklarācijā. Šāda informācija ir būtiska nodokļu atvieglojumu administrēšanai, nodokļu aprēķina kontrolei un nodokļu riska analīzei. Atsevišķos gadījumos šāda informācija tiek saņemta arī datu apmaiņas ceļā ar VSAA, piemēram, sociālo pakalpojumu kontekstā. Šāda informācija tiek sniegta gan deklarācijās, gan pārskatos, gan datu apmaiņā ar VSAA, un tā ir būtiska, lai piemērotu nodokļu atvieglojumus; veiktu nodokļu aprēķinu pārbaudi; analizētu nodokļu maksātāju maksātspēju un atbilstību; novērtētu iespējamos riskus nodokļu administrēšanas procesā. Līdz ar to informācijas par apgādājamiem un apgādniekiem iekļaušana DNS ir pamatota ar VID funkciju izpildi un atbilst Datu regulas principiem – īpaši nolūka ierobežojuma, datu minimizēšanas un godprātīgas apstrādes principam.
Par juridiskajām personām DNS apstrādā un iekļauj šādu informāciju: nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas datumu, rezidences pazīmi un rezidences valsti, darbības formu, darbības veidu, pamatkapitālu, personas paziņoto tālruņa numuru, reģistrētajām struktūrvienībām, informāciju par juridiskās personas paziņoto kredītiestāžu kontiem vai iegūto informāciju no Konta reģistra, par amatpersonām vai pārstāvēt tiesīgajām personām, dalībniekiem (īpašniekiem), pilnvarotajām personām, galveno uzņēmumu, atbildīgajiem darbiniekiem, īpašumiem, saistītajiem uzņēmumiem, koncernu līgumiem, segmentiem, Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka līmeņiem, kuri ar 2024. gada 1. janvāri zaudēja spēku, individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem reitinga rādītājiem, kuri ir izmantoti ar 2024. gada 1. janvāri piemērojamā nodokļu maksātāja reitinga kopējā novērtējuma noteikšanai, darbības veidiem (Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE)), informāciju par speciālajām atļaujām (licencēm), izziņām, atļaujām un sertifikātiem darbībām ar akcīzes precēm, par akcīzes preču izmantošanas mērķiem, par veiktajiem darījumiem akcīzes preču aprites jomā, saimnieciskās darbības veikšanas vietu, informāciju par sabiedriskā labuma organizācijas statusu, informāciju par aprēķinātajām, nomaksātajām un atmaksātajām nodokļu summām, informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli un parādiem, nodokļu uzskaites statusu, pieņemtajiem lēmumiem, informāciju par maksātnespēju un veiktajiem kontroles pasākumiem. Informācija no personu iesniegtajiem pārskatiem un deklarācijām tiek saņemta no VID iekšējās lietošanas informācijas sistēmām, reģistriem, kā arī no citām valsts informācijas sistēmām. DNS informācija ir paredzēta VID iekšējai lietošanai un apmaiņai ar VID iekšējās lietošanas sistēmām, kā arī dati ir pieejami ārējiem lietotājiem - citām institūcijām - normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā, kuras ir noslēgušas starpresoru vienošanās un sadarbības līgumus, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. DNS nodrošina piekļuvi tajā uzkrātajiem datiem ārējiem lietotājiem sadarbības līgumā vai starpresoru vienošanās noteiktajā apjomā, kas izriet no ārējā normatīvā akta regulējuma, un formātā, tiešsaistē un automatizētā veidā. Noteikumu projekts neietekmēs līdzšinējos sadarbības līgumus.
Piemēram, publisko pakalpojumu sniegšanai, datu apmaiņu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (turpmāk – VSAA) nosaka Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumi Nr. 951 “Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli” un savstarpēji noslēgtā starpresoru vienošanās. Saskaņā ar minēto noteikumu 6.punktu, ja darba devējs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pārskata mēnesi nav veicis pilnā apmērā, aģentūra veic aprēķinu par katra darba ņēmēja valsts sociālā apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tāpat VSAA atbilstoši likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, 20.¹ panta trešajai daļai, kurā papildus minēti gadījumi, kad VID, darba devējs un maksātnespējas procesa administrators precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem, noteiktos gadījumos pārskata jau piešķirta pakalpojuma apmēru. No likuma “Par valsts pensijām” 10. panta izriet, ka apdrošināšanas stāžu apliecina VSAA uzkrātie dati, kas pierāda apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu, tādēļ publisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamie dati no VID informācijas sistēmām ir jāglabā tik ilgi cik nepieciešams, lai nodrošinātu VID uzdevumu un funkciju izpildi. Informācijas apmaiņa starp VID, VSAA un Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk – NVA) notiek no VID informācijas sistēmu aktīvajām direktorijām.
DNS iekļauto informāciju VID glabā, lai nodrošinātu savas funkcijas un uzdevumus, tostarp veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, kā arī nodrošinātu publisko pakalpojumu sniegšanu.
Praksē nodokļu maksājumu samaksa bieži tiek kavēta, atlikta, tiek uzsākta tikai pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās vai parāda piedziņa tiek nodota izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pareizai nodokļu maksājumu uzskatei informācijas sistēmās un vienotajā nodokļu kontā, kā arī grāmatošanai valsts budžeta līdzekļu uzskaitē noteiktajā kārtībā, nepieciešami dati par sākotnējo saistību līdz tās pilnīgai izpildei, Tāpēc 180 mēnešu datu glabāšanas termiņš ir pamatots ar faktisko datu izmantošanas ilgumu un nodrošina VID iespēju pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas arī ilgstošā laika posmā pēc datu iegūšanas.
Auditācijas pieraksti par lietotāju veiktajām darbībām DNS tiek glabāti 72 mēnešus. DNS esošo datu glabāšana notiek atbilstoši ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām. Ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš, DNS informāciju glabā 180 mēnešus no tās iekļaušanas brīža, ja tas nepieciešams nodokļu administrēšanai vai sociālo pakalpojumu nodrošināšanai.
Informācija DNS tiek glabāta tādā apjomā un ilgumā, lai: nodrošinātu kvalitatīvu nodokļu saistību izpildi, tostarp audita, kontroles, pārsūdzību, tiesvedību un piedziņas procesus; atbalstītu lēmumu pieņemšanu informācijas sistēmās, izmantojot automatizētu datu apstrādi un, ja nepieciešams, fizisko personu profilēšanu; ļautu identificēt iespējamos nodokļu nemaksāšanas un muitas pārkāpumu riskus un atklāt pārkāpumus; nodrošinātu valsts un sociālo pakalpojumu sniegšanu ilgstošā periodā.
VID kā datu pārzinis ir izvērtējis nepieciešamos glabāšanas termiņus, pamatojoties uz datu apstrādes nolūkiem, funkciju nodrošināšanai nepieciešamo informāciju un procesu ilgumu. Praktiski pierādījies, ka pilnvērtīgai datu analīzei un nodokļu administrēšanai nepieciešams ilgāks nekā 5 gadu periods. Tādēļ 180 mēnešu termiņš nodrošina samērīgu līdzsvaru starp tiesisko pamatu, valsts interešu aizsardzību un datu minimizācijas principu.
Dažādiem datu kopu veidiem glabāšanas termiņš var atšķirties. Piemēram: dati, kas nepieciešami sadarbībai ar VSAA, tiek glabāti vismaz 75 gadus vai visu personas dzīves laiku; pirmdokumenti un informācija par iemaksām ir nodokļu maksātāja lietas sastāvdaļa, ko nepieciešams glabāt pastāvīgi.
Pēc glabāšanas termiņa beigām dati tiek arhivēti vai dzēsti, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Arhivētie dati, ja nepieciešams, var tikt izprasīti manuālai analīzei, lai nodrošinātu VID funkciju un uzdevumu izpildi. Dati, kas vairs nav aktuāli, tiek neatgriezeniski dzēsti.
DNS darbību reglamentē sekojoši normatīvie akti: likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4. panta otrās daļas 11.¹ punkts un 13. panta trešā daļa. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr. 952/2013), 5. panta 3. punkts, 15. pants un 46. panta 1. punkts, 48. un 51. pants. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 11. punkts, 18. panta pirmās daļas 10. punkts un 23. panta trešā, 3.¹ un ceturtā daļa, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22. pants. Informācijas apstrādes tiesiskais pamats ir noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² pantā un Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, informācija par akcīzes nodokļu deklarācijām likuma “Par akcīzes nodokli” 24. pantā un Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu “Akcīzes preču aprites kārtība” 182. punktā.  
   
III. Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēma. 
Pašreizējā situācija 
Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēma (turpmāk – ES DSS) ir izveidota, pamatojoties uz  Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un  Padomes 2010. gada 7. oktobra Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļu jomā. ES DSS nodrošina pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijas datu, preču un pakalpojumu apgrozījumu informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm un Latvijas Republiku. Minētās informācijas apmaiņa balstās uz pieprasījumu sagatavošanu un nosūtīšanu komunikāciju modulim, datu saņemšanu no komunikāciju moduļa, kā arī uz saņemtās un nosūtītās informācijas izvietošanu datubāzē un attēlošanu WWW sarakstos un formās.
ES DSS ar integrētu ES pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas (turpmāk – VIES) funkcionalitāti nodrošina: 
- informācijas apmaiņu par pievienotās vērtības nodokļu (turpmāk – PVN) reģistrācijas numuriem un par ES uzņēmumu veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu apjomiem, no ES dalībvalstīm saņemto kļūdu ziņojumu apstrādi, ieskaitot sasaisti ar Latvijas nodokļu maksātāju  iesniegtajiem dokumentiem, 
- no dalībvalstīm saņemto datu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem uz Latviju un tiem atbilstošo kļūdu ziņojumu par nepareizajiem vai nederīgajiem Latvijas PVN reģistrācijas numuriem vizuālo kontroli, 
- datus par PVN numuru derīgumu un apgrozījuma datiem par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem iegūšanu no VID  informācijas sistēmas un nodošanu citām ES dalībvalstīm, 
- VIES servera programmatūra, kas paredzēta galvenokārt citu dalībvalstu pieprasījumu apkalpošanai. 
ES DSS izmanto VID darbinieki: 
a) kas ar minētās programmatūras atbalstu veic ārvalstu ar PVN apliekamo personu reģistrācijas datu pārbaudi, analizē saņemtās atbildes un noformē atbildes Latvijas nodokļu maksātājiem (ja pārbaude tika veikta Latvijas nodokļu maksātāja uzdevumā); 
b) kuriem nepieciešama informācija par kādu Latvijas nodokļu maksātāju veiktajām preču un pakalpojumu iegādēm un piegādēm ES iekšienē. 
ES DSS iekļauj un uzkrāj šāda veida datus: 
- ES PVN aktuālos un vēsturiskos reģistrācijas datus; 
- ES un Latvijas pārdevēju piegādāto preču un sniegto pakalpojumu kopējās un/vai individuālās vērtības, to korekcijas, un piegādes uz noliktavu datus. 
Fizisko personu datus ES DSS neuzkrāj, bet apstrādā datus atbilstoši lietotāju pieprasījumam. ES DSS uzkrāj lietotāja veiktās atlases un darbības.  
ES DSS saņem datus no ES dalībvalstīm un VID informācijas sistēmām nodod datus citām VID informācijas sistēmām un ES dalībvalstīm.  
ES DSS iekļautās informācijas glabāšanas termiņš ir 60 mēneši no brīža, kad informācija tiek iekļauta sistēmā, bet auditācijas pieraksti tiek glabāti 36 mēnešus. Ārējā piekļuve lietotājiem ir pieejama VIES datiem oficiālajā Eiropas Komisijas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/taxation_customs/vies/, nodokļu maksātājiem ir ierobežota piekļuve un pieprasītājs redz tikai informāciju, vai darījuma partneris ir izslēgts no PVN režīma, vai ir aktīvs PVN maksātājs.  
   
IV. Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma.
Pašreizējā situācija  
Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (turpmāk – MAIS) ir izveidota ar mērķi tehniski un funkcionāli nodrošināt VID rīcībā esošo datu apstrādi atbilstoši VID, Latvijas un ES budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām, attīstīt nodokļu administrēšanas procesu automatizāciju, kā arī veikt informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām, izpildot likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. pantā, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantā un citos saistošajos normatīvajos aktos noteiktos VID pienākumus.
MAIS nodrošina šādas VID pamatfunkcijas: 
– nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti; 
– VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu ES budžetam; 
– likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā nodokļu maksātāju reģistrēšanu un uzskaiti un reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim kontroli; 
– akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi; 
– lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un šo organizāciju uzraudzību atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai; 
– nepieciešamās informācijas sniegšanu (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēšanu tās apmaiņai, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā, kā arī sakaru uzturēšanu ar ES dalībvalstu nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm). 
MAIS apstrādā dažādus datus par juridiskām un fiziskām personām, t. sk. arī valsts amatpersonām. MAIS satur datus par fiziskās personas kodu vai identifikācijas numuru (kodu), vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, miršanas datumu, deklarēto un faktisko dzīvesvietas adresi, reģistrācijas datumu, dzimumu, valstisko piederību, ģimeniskām saitēm, tai skaitā radiniekiem, VID piešķirto identifikatoru, kas tiek piešķirts katram nodokļu maksātājam brīdī, kad nodokļu maksātājs reģistrējies VID saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”, personas pases un citu personu apliecinošu dokumentu datus, personas paziņoto elektronisko pasta adresi, personas paziņoto kontakttālruņa numuru, rezidences pazīmi un rezidences valsti, saimnieciskās darbības reģistrācijas informāciju, personas paziņotos kontus, informāciju par atļaujām,  informāciju par speciālajām atļaujām (licencēm), izziņām, atļaujām un sertifikātiem darbībām ar akcīzes precēm, fiziskas personas ienākumiem, apgādībā esošajām personām, atvieglojumiem, personas amatiem un pilnvarojumiem, datus par parādsaistībām, nodokļu uzskaites statusu, mantisko stāvokli, nodokļu, nodevu un citu VID administrēto maksājumu aprēķiniem un to uzskaiti, maksājumiem budžetā un no budžeta atmaksājamām summām, par piešķirto riska personas statusu, datus par darījuma dalībniekiem un ar tiem saistītajām personām. 
MAIS lietotājiem jāievēro VID informācijas sistēmu drošības noteikumi, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), Fizisko personu datu apstrādes likums, Elektronisko sakaru likums, Informācijas atklātības likums. VID amatpersonu atbildība tiek noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas datu aizsardzības tiesību aktiem, kā arī saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, konkrētās VID amatpersonas amata aprakstu, kā arī VID iekšējiem noteikumiem par informācijas sistēmu datu administrēšanu un citiem iekšējiem noteikumiem. 
MAIS un tajā glabātajai informācijai nav paredzēta ārējā piekļuve, paredzētas tikai datu apmaiņas ar citām valsts informācijas sistēmām. MAIS nodrošina piekļuvi tajā uzkrātajiem datiem ārējiem lietotājiem uz sadarbības līguma pamata vai starpresoru vienošanos, minētajos dokumentos noteiktajā apjomā. MAIS iekļauto informāciju VID glabā, lai nodrošinātu savas funkcijas un uzdevumus, tostarp veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, kā arī nodrošinātu publisko pakalpojumu sniegšanu.
Auditācijas pieraksti par lietotāju veiktajām darbībām MAIS tiek glabāti 72 mēnešus. MAIS esošo datu glabāšana notiek atbilstoši ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām. Ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš, MAIS informāciju glabā 180 mēnešus no tās iekļaušanas brīža, ja tas nepieciešams nodokļu administrēšanai vai sociālo pakalpojumu nodrošināšanai.
Informācija MAIS tiek glabāta tādā apjomā un ilgumā, lai: nodrošinātu kvalitatīvu nodokļu saistību izpildi, tostarp audita, kontroles, pārsūdzību, tiesvedību un piedziņas procesus;
atbalstītu lēmumu pieņemšanu informācijas sistēmās, izmantojot automatizētu datu apstrādi un, ja nepieciešams, fizisko personu profilēšanu; ļautu identificēt iespējamos nodokļu nemaksāšanas un muitas pārkāpumu riskus un atklāt pārkāpumus; nodrošinātu valsts un sociālo pakalpojumu sniegšanu ilgstošā periodā.
VID kā datu pārzinis ir izvērtējis nepieciešamos glabāšanas termiņus, pamatojoties uz datu apstrādes nolūkiem, funkciju nodrošināšanai nepieciešamo informāciju un procesu ilgumu. Praktiski pierādījies, ka pilnvērtīgai datu analīzei un nodokļu administrēšanai nepieciešams ilgāks nekā 5 gadu periods. Tādēļ 180 mēnešu termiņš nodrošina samērīgu līdzsvaru starp tiesisko pamatu, valsts interešu aizsardzību un datu minimizācijas principu.
Dažādiem datu kopu veidiem glabāšanas termiņš var atšķirties. Piemēram: dati, kas nepieciešami sadarbībai ar VSAA, tiek glabāti vismaz 75 gadus vai visu personas dzīves laiku; pirmdokumenti un informācija par iemaksām ir nodokļu maksātāja lietas sastāvdaļa, ko nepieciešams glabāt pastāvīgi.
Praksē nodokļu maksājumu samaksa bieži tiek kavēta, atlikta, tiek uzsākta tikai pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās vai parāda piedziņa tiek nodota izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pareizai nodokļu maksājumu uzskatei informācijas sistēmās un vienotajā nodokļu kontā, kā arī grāmatošanai valsts budžeta līdzekļu uzskaitē noteiktajā kārtībā, nepieciešami dati par sākotnējo saistību līdz tās pilnīgai izpildei, Tāpēc 180 mēnešu datu glabāšanas termiņš ir pamatots ar faktisko datu izmantošanas ilgumu un nodrošina VID iespēju pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas arī ilgstošā laika posmā pēc datu iegūšanas.
Pēc glabāšanas termiņa beigām dati tiek arhivēti vai dzēsti, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Arhivētie dati, ja nepieciešams, var tikt izprasīti manuālai analīzei, lai nodrošinātu VID funkciju un uzdevumu izpildi. Dati, kas vairs nav aktuāli, tiek neatgriezeniski dzēsti.
MAIS ir izvietoti un tiek uzturēti arī VID pārziņā esošie valsts nozīmes reģistri.
MAIS uzturētajos reģistros iekļauto informāciju glabā 60 mēnešus pēc subjekta izslēgšanas no attiecīgā reģistra, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē informācijas sistēmās esošo  datu arhivēšanu. VID kā datu pārzinis savu procesu un uzdevumu nodrošināšanai ir izvērtējis MAIS uzturētajos reģistros iekļautās informācijas glabāšanas termiņa pamatojumu. VID funkciju un uzdevumu kvalitatīvai nodrošināšanai MAIS uzturētajos reģistros iekļautā informācija jāglabā 60 mēnešus pēc subjekta izslēgšanas no attiecīgā reģistra Informācija par no reģistra izslēgtajiem subjektiem var būt nepieciešama pareizai nodokļu aprēķināšanai gan citiem nodokļu maksātājiem, gan VID citos procesos – dažāda veida pārbaužu veikšanai gan no VID, gan citu valsts pārvaldes funkciju izpildei, lietderības un samērīguma apsvērumu izdarīšanai administratīvajos procesos, kā arī tiesvedību gadījumos, pēc minētā termiņa iestāšanās paredzot datu arhivēšanu un nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam. Tādējādi VID izvērtējot MAIS uzturētajos reģistros iekļautās informācijas glabāšanas termiņus jebkurus datus saistītus ar reģistrāciju VID glabā piecus gadus pēc subjekta izslēgšanas no attiecīgā reģistra. Reģistros esošie fizisko personu dati tiek apstrādāti tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Pēc glabāšanas termiņa beigām informācija tiek arhivēta arhīva jomas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
MAIS no 2020. gada 9. februāra ir integrēta Valsts amatpersonu datu informācijas sistēmas (VADIS) funkcionalitāte, kas nodrošina: 
-  valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu apstrādi un uzskaiti; valsts amatpersonu deklarāciju datu apstrādi un uzskaiti.  
Pakāpeniski no 2020. gada 14. septembra nodokļu administrēšanas procesiem, NILLTPFN subjektu uzraudzībai un citu funkciju un uzdevumu izpildei, nepieciešamās funkcionalitātes izpildei tiek ieviestas MAIS, ar 2021. gada 1. janvāri nodrošinot vienotā nodokļu konta un uzkrājumu principa ieviešanu.   
MAIS pakāpeniski tiek integrēta Centrālās muitas informācijas sistēmas funkcionalitāte, lai ar 2027. gada 1. janvāri tiktu nodrošināta arī muitas maksājumu uzskaite vienotajā nodokļu kontā. 
MAIS darbību reglamentē likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.³ panta pirmās daļas 9. punkts un trešās daļas 9. punkts, likuma “Par akcīzes nodokli” 2. panta sestā daļa, 6.¹ daļa, 16. pants, 18. pants un 24. pants, Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība”, Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību”, Ministru kabineta 2007. gada 31. jūlija noteikumi Nr. 525 “Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa”, Ministru kabineta 2009. gada 3. marta noteikumi Nr. 211 “Spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtība”, Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 684 “Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu” un Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 564 “Alkoholisko dzērienu patstāvīgo sīkražotāju darbības noteikumi”, Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā”, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” un “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”, kurā saistībā ar Finanšu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” veic izmaiņas, Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumi Nr. 976 “Sabiedriskā labuma komisijas nolikums”, NILLTPFN 10. panta pirmā daļa, 45. panta trešā un ceturtā daļa, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20. panta piektā daļa, 22. panta otrā daļa, 24. panta 2.¹ un ceturtā daļa, Dabas resursu nodokļa likuma 30. pants,  Muitas likuma 3., 5. pants, likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" 10., 12., 13., 14. pants, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” IV, V, VI nodaļa, Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 117 “Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā”, Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu”, Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumi Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr. 652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”, Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra  noteikumu “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 18. punkts un 22. punkts, Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumi Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”.
 
V. Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāze. 
Pašreizējā situācija 
VID publiskojamo datu bāze (turpmāk – VID PDB) ir izveidota nodokļu administrēšanas vajadzībām, lai nodrošinātu nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu. Viens no VID uzdevumiem ir publicēt normatīvajos aktos noteikto sabiedrībai nozīmīgu informāciju, tādēļ VID ir izveidojis un uztur VID PDB, kuras darbība paredzēta vairākos normatīvajos aktos. VID PDB ir izveidota, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī sabiedrības tiesības uz informāciju. 
VID PDB iekļauj un atspoguļo  informāciju no VID vestajiem un uzturētajiem reģistriem, kā arī informāciju apkopotā veidā no VID informācijas sistēmām  par nodokļu maksātāju reģistrācijas datiem, par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, par politiski nozīmīgu personu vai politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli, par citu Eiropas Savienības dalībvalstu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu, par citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu maksātāja (fiziskas personas) identifikācijas numura derīgumu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā, par fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas vai patentmaksas maksātājas, vai, kas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas VID par saimnieciskās darbības veikšanu, VID reģistrējamiem subjektiem, kas nav reģistrējami Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un reģistrētajām nodokļu maksātāju struktūrvienībām, par nodokļu maksātāju reģistrētajām nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, par darījumus apliecinošo kvīšu reģistrāciju, par speciālajām atļaujām (licencēm) darbībai ar akcīzes precēm (skatīt Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 17.² punktā un Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību” 41. punktā noteikto); par ES akcīzes nodokļu maksātāju un tā Akcīzes preču noliktavu, noliktavu turētāju un apstiprināto tirgotāju informācijas sistēmā (SEED) iekļauto akcīzes identifikācijas numuru derīgumu, par valsts amatpersonu deklarācijām, par valsts amatpersonu pārkāpumiem, par akcīzes nodokļu markām, par sabiedriskā labuma organizācijām (skatīt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 19. punktu), informāciju par sabiedriskā labuma komisijas sēdēm, par saimnieciskās darbības apturēšanu un izbeigšanu (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹ panta astotā daļa), par nodokļu maksātājiem, kuriem ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8. punkts un piektā daļa); par nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummām un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummām, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu, par mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju, par nodokļu maksātāju neiesniegtajām nodokļu deklarācijām; par personu iekļaušanu un izslēgšanu no riska personu saraksta; par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 28. punkts), par licencēto ārpakalpojumu grāmatvežu reģistrāciju, par VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) reģistrētajiem apkalpojošiem dienestiem, par VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) reģistrētajām nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, par atbilstības pārbaudes institūcijām; par nodokļu maksātāja reitingu (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 36.punkts).  
Informācija par administratīvajiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem VID informācijas sistēmās tiek iegūta no Sodu reģistra pēc pieprasījuma, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto tiesisko regulējumu. Šī informācija nepieciešama, lai VID varētu izpildīt savas funkcijas un uzdevumus saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, tostarp veiktu riska analīzi, nodrošinātu nodokļu administrēšanu, uzraudzību un kontroles pasākumus.
Minētie dati neattiecas tikai uz valsts amatpersonām, bet arī uz citām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ir pārkāpušas normatīvos aktus par kurām ir pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu un informācijas publiskošanu par šādu pārkāpumu ir paredzētas normatīvajos aktos. Šāda informācija ir būtiska, lai nodrošinātu likumā noteikto pienākumu izpildi, tostarp novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodrošinātu efektīvu finanšu līdzekļu kontroli, kā arī stiprinātu sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldes iestāžu darbībai.
Par fiziskajām personām iekļauj šādus datus: personas kodu vai identifikācijas kodu, vārdu, uzvārdu, informāciju par saimniecisko darbību, atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā"; informāciju par politiski nozīmīgām personām, atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumiem Nr. 406 “Noteikumi par informācijas apjomu, ko sniedz Valsts ieņēmumu dienests par politiski nozīmīgām personām, un tās pieprasīšanas, izsniegšanas un glabāšanas kārtību”; informāciju par radiniekiem, to personas kodu, vārdu, uzvārdu, radniecības pakāpi, ieņemamos amatus; informāciju par speciālajām atļaujām (licencēm) darbībai ar akcīzes precēm; piešķirto riska personu statusu; informāciju par administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem; informāciju par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēm. Pārējie dati ir atkarīgi no normatīvajā aktā noteiktā publiskojamās informācijas apjoma un normas. Par juridiskajām personām iekļauj šādus datus: nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, nosaukumu, juridisko adresi, pamatdarbības veidu (aktuālo NACE redakciju) un nosaukumu, reģistrācijas un izslēgšanas datumu, struktūrvienības reģistrāciju (reģistrācijas datumu, izslēgšanas datumu, reģistrācijas numuru, nosaukumu, adresi). Pārējie dati ir atkarīgi no normatīvajā aktā noteiktā publiskojamās informācijas apjoma un normas.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8.¹ punkts noteic nodokļu administrācijas pienākumu nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, ik gadu līdz 1. aprīlim publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) iepriekšējā taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummu, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmā daļa noteic vispārēju aizliegumu nodokļu administrācijas ierēdnim (tostarp arī VID kā nodokļu administrācijai) izpaust informāciju par nodokļu maksātāju, izņemot minētajā tiesību normā noteiktos izņēmuma gadījumus, kad to drīkst darīt.
Kā izņēmuma gadījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmās daļas 3. punktā noteikti šā likuma 18. panta pirmās daļas 8., 8.², 12., 14., 22., 28., 29., 30., 34. un 35. punktā, 24. panta otrajā daļā un 25. panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi, kas ietver likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantā pirmajā daļā noteiktās nodokļu administrācijas publicējamās datu kopas.  
Savukārt, saskaņā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8., 8.¹, 12., 14., 22., 28., 29., 34. un 35. punktā noteikto nodokļu administrācijas pienākumi ir:
"8) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo un 1.³ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22. panta pirmās daļas 1. punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus;
8¹) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, ik gadu līdz 1. aprīlim publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) iepriekšējā taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummu, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu;
12) nodrošināt publiski pieejamu VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru;
19) nodrošināt publiski pieejamu sabiedriskā labuma organizāciju vienoto datu bāzi (reģistru);
22) nodrošināt publiski pieejamu datubāzi (reģistru) par šā likuma 15.¹ panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā VID Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām;
28) lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks. VID minēto informāciju aktualizē nākamā mēneša divdesmit piektajā datumā, norādot attiecīgās juridiskās personas un individuālā komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskajai personai (darba devējam) — vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu."
Tāpat arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.¹ panta astotā daļas otrais teikums noteic, ka VID triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas savā tīmekļvietnē publicē informāciju par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.
Informācijas atklātības likuma 5. panta sestā daļa noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas ir pieejamas sabiedrībai bez likumā paredzētajiem ierobežojumiem vai kas ir jau publicētas.
Tādējādi, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8.¹, 12., 19. un 22. punktā noteikto nodokļu administrācijas pienākumu publicēt noteiktu informāciju, 22. panta pirmās daļas 3. punktā un Informācijas atklātības likuma 5. panta sestajā daļā noteikto, likuma 18. panta pirmās daļas 8.¹, 12., 19. un 22. punktā noteiktajai VID PDB publicējamai informācijai nav noteikts publiskošanas mērķis un izmantošanas ierobežojumi. Atsevišķos gadījumos likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmajā daļā noteiktajai publicējamajai informācija ir noteikts ierobežojums tās izmantošanai, proti, tā izmantojama tikai attiecīgajās tiesību normās noteiktiem mērķiem (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 28. un  36. punkts). Vienlaikus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 12., 28., 36. punktā un šī likuma 34.¹ panta astotajā daļā   noteiktā publicējamā informācija satur fizisko personu datus, kuras izmantošanas mērķi un iegūšanas kārtību regulē tiesību normas par fizisko personu datu aizsardzību.
VID PDB netiek uzkrāti un uzglabāti nodokļu maksātāja dati, tie tiek iegūti no VID datu bāzēm un sistēmā tiek attēloti pilnā vai izmaiņu režīmā tabulu veidā. VID PDB attēlotā informācija tiek saņemta un atspoguļota no VID informācijas sistēmām un VID atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmajā daļā noteiktajam, informāciju par datu kopām publicē  VID tīmekļvietnē. VID PDB publisko VID uzturētajos reģistros iekļauto aktuālo un vēsturisko informāciju kā arī VID informācijas sistēmās uzkrātos aktuālos un vēsturiskos datus. Ja normatīvajos aktos nav noteikts cits VID informācijas sistēmās uzkrāto datu publiskošanas termiņš, VID PDB to publisko 36 mēnešus pēc datu aktualitātes zuduma, pareizai nodokļu sistēmas piemērošanai.
Informācija ir pieejam bez autentifikācijas. VID PDB nodrošina piekļuvi aktuāliem un arī vēsturiskiem datiem visā reģistra uzturēšanas periodā. Datu glabāšanas ilgums tiek noteikts atsevišķos normatīvajos aktos, savukārt citi dati ir jāglabā pastāvīgi. 
VID kā datu pārzinis, nodokļu administrēšanas vajadzībām un nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskuma ir izvērtējis informācijas publiskošanas termiņa ilgumu, ņemot vērā personas datu apstrādes nolūku un VID procesu kvalitatīvai nodrošināšanai nepieciešamo termiņu.
VID publiskojamo datu bāzes mērķis ir veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī sabiedrības tiesības uz informāciju, tādēļ VID normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā apjomā publiskot datus, kas nodrošina sabiedrībai elektroniskajā vidē pieejamu, caurskatāmu un vienotu informāciju par nodokļu nomaksu un to saistītajiem procesiem. Lai nodrošinātu sabiedrībai caurskatāmu un vienotu pieeju nodokļu maksātāju datiem, datus VID PDB nepieciešams attēlot 36 mēnešus pēc datu aktualitātes zuduma, pareizai nodokļu sistēmas piemērošanai, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts cits VID informācijas sistēmās uzkrāto datu publiskošanas termiņš.
Piemēram, Valsts amatpersonu deklarāciju glabāšanas termiņš ir 30 gadi, kurš noteikts arējā normatīvajā aktā - MK noteikumu Nr. 478 26. punktā, kas paredz, ka visu deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietām glabāšanas termiņš ir 30 gadi, bet deputātu deklarācijas tiek glabātas patstāvīgi. Savukārt, Valsts amatpersonu deklarācijas publiskošanas termiņš šobrīd nav noteikts arējā normatīvajā aktā, bet notiek diskusijas ar KNAB, Datu valsts inspekciju, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju par valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanas termiņa ilgumu un tā noteikšanu ārējā normatīvajā aktā.
Valsts amatpersonu deklarācijas tiek publiskotas VID PDB. Publiskošanas pienākumu noteic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta sestā daļa, kas noteic, ka valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus VID publicē elektroniskā veidā.
Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, valsts amatpersonu deklarācijās ir publiski pieejamā (publiskojamā) un publiski nepieejamā (nepubliskojamā) daļa. Minētā likuma 26. panta trešā daļa noteic, ka publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu saziņas līdzekļu darbinieku, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas. Ievērojot minēto, valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamā daļa ir vispārpieejama informācija, kuru VID publicē elektroniskā veidā savā tīmekļa vietnē. 
MK noteikumu Nr. 478 26. punktā ir noteikts valsts amatpersonu deklarāciju un to pārbaudes materiālu (lietu) glabāšanas termiņš - 30 gadi, bet nevienā normatīvajā aktā nav noteikts valsts amatpersonu deklarāciju publiskās pieejamības termiņš, izņemot to, ka saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta sesto daļu Valsts ieņēmumu dienests valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus publicē elektroniskā veidā, savukārt saskaņā ar minētā likuma 26. panta septīto daļu Valsts ieņēmumu dienests nodrošina šā likuma 25. panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā precizēto deklarāciju (deklarācijas publiski pieejamās daļas) publiskošanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to iesniegšanas.
Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas, Datu noliktavas sistēmas, Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmas, Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzes noteikumu (turpmāk – VID publiskojamo datu bāzes noteikumi) 40.1. apakšpunktā paredzēts informācijas publiskošanas termiņu VID PDB noteikt 36 mēnešus, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš. Tā kā nevienā normatīvajā aktā nav noteikts valsts amatpersonu deklarāciju publiskās pieejamības termiņš, tad publiskā pieejamība informācijai par valsts amatpersonu deklarācijām, to publiskojamās daļas apmērā, tiek nodrošināta nepārsniedzot MK noteikumu Nr.478 26. punktā noteikto valsts amatpersonas deklarāciju glabāšanas termiņu – 30 gadus.
Ievērojot, ka VID publiskojamo datu bāzes noteikumu 40. punktā noteiktais informācijas publiskošanas termiņš 36 mēneši ievērojami ietekmētu sabiedrības tiesības piekļūt valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamajā daļā iekļautajai informācijai, minēto noteikumu 47. punktā noteikts, ka šo noteikumu 40. punkts par informācijas publicēšanas termiņu neattiecas uz valsts amatpersonu deklarācijām.
Vienlaikus, lai samērotu sabiedrības tiesības piekļūt valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamajā daļā iekļautajai informācijai un fizisko personu tiesības uz datu apstrādes pārtraukšanu pēc apstrādes mērķa sasniegšanas, nodrošinot VID likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktā valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamās daļas publiskošanas pienākuma korektu izpildi, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikto, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā apvienotajās lietās C-37/20, C-601/20, (pieejams: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=lv&td=ALL&num=C-37/20) paustās atziņas, ir nepieciešams noteikt valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamās daļas publicēšanas termiņu, tādējādi Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ir iekļauts uzdevums izstrādāt grozījumus interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā regulējumā, nosakot valsts amatpersonu deklarāciju publiskās daļas publiskošanas termiņu.
Ņemot vērā, ka valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanas kārtību un glabāšanas termiņu noteic likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un MK noteikumi Nr.478, tāpēc tikai minētajos normatīvajos aktos var tikt (tiks)  noteikts valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanas termiņš. Tādējādi arī pēc Ministru kabineta noteikumu projekta “Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas, Datu noliktavas sistēmas, Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmas, Maksājumu administrēšanas informāciju sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzes noteikumi” spēkā stāšanās Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē būs pieejama valsts amatpersonas deklarācijas publiski pieejamā daļa (publicējamā daļa) likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 26. pantā noteiktā noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un MK noteikumos Nr.478 netiks noteikts un spēkā nestāsies citāds normatīvais regulējums valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanai, glabāšanai un pieejamībai, valsts amatpersonas deklarāciju publiski pieejamā daļa (publicējamā daļa) būs pieejama Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē jebkurai personai tāpat kā līdz šim - bez autentificēšanās un deklarācijas visu glabāšanas termiņu – 30 gadus.
Tāpat arī VID PDB tiek publiskota informācija par valsts amatpersonu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, un informācija VID tīmekļvietnē ir pieejama ne ilgāk kā gadu no dienas, kad attiecīgais lēmums (nolēmums) izpildīts. Pienākumu publiskot informāciju par valsts amatpersonu pārkāpumiem un publiskošanas termiņu noteic likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31. panta pirmā un piektā daļa. VID PDB darbību reglamentē likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.⁴ pants, 15.¹ panta 5.¹ daļa, 18. panta pirmās daļas 8. punkts, 8¹. punkts, 12. punkts, 14. punkts, 19. punkts, 20. punkts, 22. punkts, 23. punkts, 28. punkts, 29. punkts, 30. punkts, 34. punkts, 35. punkts un 18. panta devītā daļa. VID PDB publiskojamā informācija ir noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8., 12., 19., 22., 23., 28., 29., 30. un 34. punktā, 22. panta pirmās daļas 5. punktā un 34.¹ panta astotajā daļā, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta otrā daļā un 31. panta pirmā un piektā daļa, Grāmatvedības likuma 39. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 3. punktā, Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 18 punktā, Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 17.² un 57.¹ punktā, Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība” 41. punktā.  
 

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-