Anotācija (ex-ante)

23-TA-951: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Satversmes tiesa 2022. gada 15. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2021-41- 01 (turpmāk - Spriedums), atzīstot likuma "Par tiesu varu" (turpmāk - likums) 55. panta 3. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam. Ievērojot Spriedumā noteikto, ir nepieciešams veikt grozījumus likuma "Par tiesu varu" 55. pantā, nosakot iespēju izvērtēt un noteikt, kādos kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata gadījumos apstākļi ir tādi, kas, neapdraudot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju, tomēr pieļauj personas kļūšanu par tiesneša amata kandidātu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Grozījumi ir izstrādāti, lai izpildītu Spriedumu, pilnveidojot likuma 55. pantu. Grozījumu mērķis ir likumā nostiprināt tādu izvērtēšanas mehānismu, kas varētu piešķirt atļauju personai, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kā arī citos grozījumos noteiktajos gadījumos, piedalīties tienešu kandidātu atlases procesā, vienlaikus nodrošinot, ka personas dalība tiesnešu kandidātu atlases procesā vai tiesneša amata ieņemšana negatīvi neietekmēs sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesu varas reputāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Satversmes tiesa 2022.gada 15. decembra spriedumā Nr. 2021-41- 01 ir noteikusi, ka šī brīža likuma "Par tiesu varu" 55.panta regulējums atzīstams par spēkā neesošu no 2024. gada 1. janvāra.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Likuma 55.pantā ir noteikti kritēriji personām, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātu, cita starpā paredzot, ka par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Līdz ar to norma paredz absolūtu aizliegumu, proti, tā paredz attiecīgā ierobežojuma attiecināšanu uz visām pie noteiktas grupas piederošām personām, nosakot šādu ierobežojumu uz mūžu, nepieļaujot izņēmumus un neizvērtējot ietekmi, tai skaitā, uz tiesu varu un demokrātiskās iekārtas drošību, ko varētu radīt attiecīgās personas kļūšana par tiesneša amata kandidātu, vai tieneša amata ieņemšana.
Satversmes tiesā tika iesniegts personas pieteikums apstrīdot likuma 55. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101.panta pirmajai daļai un 106.panta pirmajam teikumam. Spriedumā Satversmes tiesa ir atzinusi, ka normā ietvertā aizlieguma leģitīmo mērķi līdzvērtīgā kvalitātē ir iespējams sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem, līdz ar to, ir nepieciešams grozīt likuma 55.pantu, lai izpildītu Spriedumu.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likumdevēja līdz šim izraudzītā izvēle visos gadījumos liegt tiesības kļūt par tiesneša amata kandidātu ikvienai personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neņemot vērā ne nereabilitējošo apstākļu dažādību, ne citus apsvērumus, piemēram, noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos personas vai sabiedrības interešu apdraudējumu raksturu un kaitīguma pakāpi, personas vainas formu, kā arī laiku, kas pagājis pēc nodarījuma izdarīšanas, norāda uz to, ka no tiesneša amata kandidātu loka varētu tikt izslēgtas arī tādas personas, kuras ir augsti kvalificēti juristi ar augsti attīstītām profesionālajām spējām un prasmēm, nevainojamu reputāciju un atbilstošām personiskajām īpašībām, un kuras neapdraudētu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un demokrātisku valsts iekārtu.
Kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata attiecas uz atšķirīgiem personas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru smaguma pakāpe ne vienmēr radītu draudus tiesu sistēmai un demokrātiskai iekārtai, ja personai atļautu kandidēt uz tiesneša amatu, taču likuma 55.pantā ietvertais regulējums neatkarīgi no nereabilitējošā apstākļa paredz automātisku aizliegumu personai būt par tiesneša amata kandidātu visos gadījumos, kad kriminālprocess izbeigts uz šāda pamata. Līdz ar to identificējot kaut vienu mazāk ierobežojošu līdzekli ir pamats atzīt, ka likuma 55.panta noteiktie ierobežojumi nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā problēmas aprakstā norādīto, likuma grozījumu ietvaros ir izstrādāts risinājums to personu individuālai izvērtēšanai, kuras ir izdarījušas kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu aiz neuzmanības un sodāmība ir dzēsta, vai pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, vai agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu.
Izstrādātā mehānisma ietvaros izvērtēšanai var pieteikties personas, kuras:
1) agrāk sodītas par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta;
2) pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, ja personas izdarītais kriminālpārkāpums vai noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags un tas ir izdarīts aiz neuzmanības, ja pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
3) agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, ja pēc lēmuma par atbrīvošanu no izciešanas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
Nosakot regulējumā personas izdarītā kriminālpārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpi, kā arī vainas formu, kā priekšnosacījumu, kas ļautu personai pieteikties izvērtēšanai un varētu neradīt apdraudējumu tiesu varas reputācijai un demokrātiskās iekārtas drošībai, ir ņemts vērā, ka tīša vainas forma nozīmē, ka persona ir apzinājusies savas darbības kaitīgumu, paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Līdz ar to personai, kura kādreiz ir izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, varētu rasties vērtību konflikts, proti, konflikts starp to, ka tiesnesim jābūt taisnīguma garantam, un to, ka viņš pats ir atļāvies ar tiesneša amata pienākumu izpildes ietvaros sargājamām tiesiskas valsts vērtībām nesavienojamu rīcību. Šādā gadījumā ir attaisnojams tas, ka attiecīgajai personai tiek liegts nākotnē kļūt par tiesneša amata kandidātu. Savukārt, kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums aiz neuzmanības neveido tādu kaitīguma pakāpi, kas būtiski apdraudētu sabiedrības intereses, tai skaitā, citu personu dzīvības intereses, līdz ar to kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi varētu tikt pakļauti atsevišķai izvērtēšanai.
Grozījumos noteiktais astoņu gadu termiņš pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata ir noteikts vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, ņemot vērā Krimināllikuma 7.pantu un 63.pantu, nosakot, ka termiņam ir jābūt samērīgam ar sodāmības dzēšanas termiņu par aiz neuzmanības izdarītu mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu. Otrkārt, likuma "Par tiesu varu" 51.pantā ir noteikts 30 gadu vecums, kāds personai ir jāsasniedz, lai varētu kandidēt uz tiesneša amatu, līdz ar to likuma grozījumos ietvertie 8 gadi kontekstā ar personas nodarījumu pirms pilngadības sasniegšanas vai nodarījumu līdz 25 gadiem, kas ir uzskatāms par vecumu, līdz kuram persona psiholoģiski nobriest, ir samērīgs. Tādējādi personai līdz 30 gadiem ir laiks pierādīt tās atbilstību tiesneša amatam, būtiski neietekmējot tās tiesības kļūt par tiesnesi. Treškārt, Satversmes tiesa 2019.gada 5. decembra spriedumā lietā nr. 2019-01-01 ir paudusi atziņu, ka kriminoloģiskie pētījumi liecina, ka septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim. Līdz ar to, ņemot vērā tiesneša, kā arī prokurora statusu demokrātiskā sabiedrībā un tiesneša un prokurora lomu tiesu sistēmas stiprināšanā un uzticības saglabāšanā, 8 gadi ir minimālais termiņš, lai pierādītu, ka attiecīgā persona ir mainījusi savu uzvedību un dzīvi, kā arī pietiekams termiņš, lai labotu un celtu savu reputāciju sabiedrības acīs.
Personas izvērtēšanas kompetence tiek nodota Tieslietu padomes izveidotai Tiesneša amata kandidātu atlases komisijai, kas, uzsākot atlases procesu, vērtēs arī pieļaujamību personai piedalīties tiesneša amata kandidātu atlasē. 
Minētais risinājums grozījumos ietverts atbilstoši Tieslietu padomes 2023.gada 16.jūnija lēmumam Nr. 33, ar kuru Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju precizēt izstrādāto grozījumu redakcijas un vienotas tiesneša un prokurora amata kandidātu izvērtēšanas komisijas vietā paredzēt izvērtēšanu jau esošo tiesu varas un prokuratūras komisiju ietvaros, kuru kompetencē ir attiecīgi tiesneša vai prokurora amata kandidātu profesionālā atlase.
Tieslietu padomes ieskatā, jaunas komisijas izveide nav nepieciešama, jo nav prognozējama būtiska šīs komisijas noslodze un jaunas komisijas izveide būtu smagnējs risinājums. Turklāt personas izvērtēšana atbilstoši likuma grozījumos noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem ir saistīta ar personas reputācijas novērtēšanu, ņemot vērā tās izdarītā noziedzīgā raksturu. Tiesneša amata kandidāta reputācija plašākā kontekstā ir vērtējama arī tiesneša amata kandidātu atlases procesā. Līdz ar to reputācijas ietekmes izvērtējumu attiecībā pret personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas kritērijiem varētu veikt tiesneša amata kandidātu atlases procesā. Tāpat, Tieslietu padomes ieskatā, personas vērtēšana tiesneša amata kandidātu atlases procesa ietvaros samazina birokrātisku slogu, kas personai tiktu noteikts, ja persona tiktu vērtēta ārpus tiesneša amatu kandidātu atlases procesa. 
Kārtība, kādā komisija lemj par atļaujas sniegšanu, ir atstāta Tieslietu padomes pārziņā. Tomēr likumā ir noteikti izvērtējuma kritēriji. Lai noteiktu personas un tās izdarītā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīga nodarījuma ietekmi uz tiesu varas reputāciju, komisija izvērtē nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz tiesneša amata pienākumu veikšanu. Papildus tam tiek vērtēta personas darbība laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai, kā arī iespējamie riski un ietekme uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju. Pirmā vērtēšanas kritērija ietvaros tiek izvērtēta personas izdarītā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpe un aizskartās sabiedrības intereses, kā arī personas attieksme pret nodarījumu, lai secinātu vai minētie apstākļi nav tādi, kas nav savienojami ar tiesneša amatu. Otrā kritērija ietvaros tiek vērtētas personas darbības pēc kriminālpārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lai noskaidrotu, vai persona ir izdarījusi kādus secinājumus pēc notikušā un, piemēram, mainījusi savu dzīvi, strādājusi sabiedrības labā, iemantojusi pozitīvu reputāciju sabiedrības vērtējumā. Savukārt, trešā kritērija ietvaros tiek izdarīti secinājumi, vai atļaujas izsniegšana personai kandidēt uz tiesneša amatu ietekmēs sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju. Likuma grozījumā komisijai ir noteiktas tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām, lai būtu iespējams veikt informācijas izvērtēšanu atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem. Pieprasāmās informācijas apjoms un subjekti, no kuriem var pieprasīt šādu informāciju, tiks noteikti papildus izstrādātos Ministru kabineta noteikumos, lai ievērotu visas normatīvajos regulējumos noteiktās datu aizsardzības, iegūšanas, apstrādes un uzglabāšanas prasības. Jaunas, atsevišķas informācijas sistēmas šī izvērtējuma veikšanai netiek plānotas, kā arī netiek plānota automatizēta personas datu apstrāde. Datu iegūšana un apstrāde tiks vērtēta katrā konkrētajā gadījumā individuāli atbilstoši vērtējamajiem kritērijiem un konkrētās personas iesniegtajiem dokumentiem.
Ņemot vērā komisijas pieņemtā lēmuma raksturu, atļaujot vai aizliedzot personai piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā, persona būs tiesīga lēmumu pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.


 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Jā, tika vērtēta iespēja, ka izvērtējumam par personu un atļaujas saņemšanai būtu jānotiek ārpus tiesneša amata kandidātu atlases procesa, lai nekavētu un nepaildzinātu attiecīgo atlases procesu un ka to veic speciāla šim mērķim izveidota vienota tiesnešu un prokuroru izvērtēšanas komisija. Ņemot vērā identiskos vērtēšanas kritērijus un to, ka uz tiesnešiem un prokuroriem attiecināmas salīdzināmas reputācijas prasības, secināts, ka individuālo vērtējumu varētu veikt vienota komisija attiecībā uz personām, kas nākotnē izskata iespēju pieteikties tiesneša amata kandidātu atlases konkursā vai prokurora amata kandidātu atlasē. Vienota komisija novērstu arī dažādas iespējamās interpretācijas lēmuma pieņemšanā par vienu un to pašu personu vai dažādām personām, uz kurām attiecas līdzīgi faktiskie apstākļi. Līdz ar to  individuālā vērtējuma veikšanai būtu veidojama īpaša komisija un tās izveide būtu deleģējama Tieslietu padomei. Tomēr izskatot šo jautājumu Tieslietu padomē, tā aicināja Tieslietu ministriju nevirzīt tālāk regulējumu par vienoto komisiju, bet gan noteikt, ka izvērtējumu veic katrā profesijā atsevišķi attiecīgā amata kandidātu atlases komisija. 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Likuma grozījumi ietekmēs tās fiziskās personas, pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata vai kuras agrāk sodītas par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, kā arī personas, kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu un vēlas piedalīties tiesneša amata kandidātu atlases procesā, ievērojot likuma grozījumos paredzētos atļaujas saņemšanas priekšnosacījumus.    
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Likumprojekts "Grozījums Prokuratūras likumā"

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā tiesnešu un prokuroru amatu nozīmi demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzībā, kā arī Prokuratūras likuma 37. panta regulējuma līdzību ar likuma "Par tiesu varu" 55. panta regulējumu, līdzās likuma "Par tiesu varu" grozījumiem atbilstoši Spriedumam, ir izstrādājami līdzvērtīgi grozījumi arī Prokuratūras likuma 37. pantā, tādējādi saglabājot līdzvērtīgas prasības abiem tiesu varas amatiem.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
Likumprojekts ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt informācijas, lai veiktu likuma 55.panta trešajā daļā noteikto izvērtējumu, apjomu un tās sniegšanas kārtību, līdz ar ko tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs augstāk minēto.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Tieslietu ministrija, Tiesībsarga birojs, Ģenerālprokuratūra
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība, Latvijas Tiesnešu biedrība, Tieslietu padome

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/eef78ec9-1f2f-439d-a38b-9a0c88b35256

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas laikā viedokļi par likumprojektu nav saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Tieslietu padome

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Tieslietu padomei tiek nostiprinātas tiesības izveidot komisiju, kas izvērtēs atļaujas piešķiršanu personai piedalīties tiesneša amata kandidātu atlases procesā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Grozījuma ietvaros personai, pret kuru kriminālprocess ir ticis izbeigts uz nereabilitējoša pamata, sodāmība ir tikusi dzēsta, vai kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, tiks radīta iespēja pie noteiktiem nosacījumiem saņemt atļauju piedalīties tiesnešu kandidātu atlases procesā un potenciāli ieņemt tiesneša amatu. Šāda atļaujas saņemšanas iespēja novērš absolūtu aizliegumu un rada iespēju izvērtēt personas rīcību pēc notikušā. Papildus tam mehānisms, kas paredz iespēju personai ieņemt tiesneša amatu kā augstāko amatu tiesu sistēmā pat pēc kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata vai sodāmības dzēšanas, no vienas puses sekmē personas turpmāku vēlmi iekļauties demokrātiskā sabiedrībā, un no otras puses veicina gan personā, gan sabiedrībā pārliecību, ka šādas personas var būt pilntiesīgi sabiedrības locekļi un pārstāvēt sabiedrības demokrātiskās vērtības, kā arī sekmēt pilsoniskās sabiedrības attīstību.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Komisijai, kura izvērtēs atļaujas piešķiršanu personai piedalīties tiesneša amata kandidātu atlases procesā, būs tiesības pieprasīt normatīvajā regulējumā noteiktu informācijas apjomu no definētiem datu pārziņiem par attiecīgās personas sodāmību, lai veiktu personas izvērtējumu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk