Anotācija (ex-ante)

Likumdevēja līdz šim izraudzītā izvēle visos gadījumos liegt tiesības kļūt par tiesneša amata kandidātu ikvienai personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neņemot vērā ne nereabilitējošo apstākļu dažādību, ne citus apsvērumus, piemēram, noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos personas vai sabiedrības interešu apdraudējumu raksturu un kaitīguma pakāpi, personas vainas formu, kā arī laiku, kas pagājis pēc nodarījuma izdarīšanas, norāda uz to, ka no tiesneša amata kandidātu loka varētu tikt izslēgtas arī tādas personas, kuras ir augsti kvalificēti juristi ar augsti attīstītām profesionālajām spējām un prasmēm, nevainojamu reputāciju un atbilstošām personiskajām īpašībām, un kuras neapdraudētu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un demokrātisku valsts iekārtu.
Kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata attiecas uz atšķirīgiem personas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru smaguma pakāpe ne vienmēr radītu draudus tiesu sistēmai un demokrātiskai iekārtai, ja personai atļautu kandidēt uz tiesneša amatu, taču likuma 55.pantā ietvertais regulējums neatkarīgi no nereabilitējošā apstākļa paredz automātisku aizliegumu personai būt par tiesneša amata kandidātu visos gadījumos, kad kriminālprocess izbeigts uz šāda pamata. Līdz ar to identificējot kaut vienu mazāk ierobežojošu līdzekli ir pamats atzīt, ka likuma 55.panta noteiktie ierobežojumi nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības.

Ņemot vērā problēmas aprakstā norādīto, likuma grozījumu ietvaros ir izstrādāts risinājums to personu individuālai izvērtēšanai, kuras ir izdarījušas kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu aiz neuzmanības un sodāmība ir dzēsta, vai pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, vai agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu.
Izstrādātā mehānisma ietvaros izvērtēšanai var pieteikties personas, kuras:
1) agrāk sodītas par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta;
2) pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, ja personas izdarītais kriminālpārkāpums vai noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags un tas ir izdarīts aiz neuzmanības, ja pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
3) agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, ja pēc lēmuma par atbrīvošanu no izciešanas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
Nosakot regulējumā personas izdarītā kriminālpārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpi, kā arī vainas formu, kā priekšnosacījumu, kas ļautu personai pieteikties izvērtēšanai un varētu neradīt apdraudējumu tiesu varas reputācijai un demokrātiskās iekārtas drošībai, ir ņemts vērā, ka tīša vainas forma nozīmē, ka persona ir apzinājusies savas darbības kaitīgumu, paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Līdz ar to personai, kura kādreiz ir izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, varētu rasties vērtību konflikts, proti, konflikts starp to, ka tiesnesim jābūt taisnīguma garantam, un to, ka viņš pats ir atļāvies ar tiesneša amata pienākumu izpildes ietvaros sargājamām tiesiskas valsts vērtībām nesavienojamu rīcību. Šādā gadījumā ir attaisnojams tas, ka attiecīgajai personai tiek liegts nākotnē kļūt par tiesneša amata kandidātu. Savukārt, kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums aiz neuzmanības neveido tādu kaitīguma pakāpi, kas būtiski apdraudētu sabiedrības intereses, tai skaitā, citu personu dzīvības intereses, līdz ar to kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi varētu tikt pakļauti atsevišķai izvērtēšanai.
Grozījumos noteiktais astoņu gadu termiņš pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata ir noteikts vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, ņemot vērā Krimināllikuma 7.pantu un 63.pantu, nosakot, ka termiņam ir jābūt samērīgam ar sodāmības dzēšanas termiņu par aiz neuzmanības izdarītu mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu. Otrkārt, likuma "Par tiesu varu" 51.pantā ir noteikts 30 gadu vecums, kāds personai ir jāsasniedz, lai varētu kandidēt uz tiesneša amatu, līdz ar to likuma grozījumos ietvertie 8 gadi kontekstā ar personas nodarījumu pirms pilngadības sasniegšanas vai nodarījumu līdz 25 gadiem, kas ir uzskatāms par vecumu, līdz kuram persona psiholoģiski nobriest, ir samērīgs. Tādējādi personai līdz 30 gadiem ir laiks pierādīt tās atbilstību tiesneša amatam, būtiski neietekmējot tās tiesības kļūt par tiesnesi. Treškārt, Satversmes tiesa 2019.gada 5. decembra spriedumā lietā nr. 2019-01-01 ir paudusi atziņu, ka kriminoloģiskie pētījumi liecina, ka septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim. Līdz ar to, ņemot vērā tiesneša, kā arī prokurora statusu demokrātiskā sabiedrībā un tiesneša un prokurora lomu tiesu sistēmas stiprināšanā un uzticības saglabāšanā, 8 gadi ir minimālais termiņš, lai pierādītu, ka attiecīgā persona ir mainījusi savu uzvedību un dzīvi, kā arī pietiekams termiņš, lai labotu un celtu savu reputāciju sabiedrības acīs.
Personas izvērtēšanas kompetence tiek nodota Tieslietu padomes izveidotai Tiesneša amata kandidātu atlases komisijai, kas, uzsākot atlases procesu, vērtēs arī pieļaujamību personai piedalīties tiesneša amata kandidātu atlasē. 
Minētais risinājums grozījumos ietverts atbilstoši Tieslietu padomes 2023.gada 16.jūnija lēmumam Nr. 33, ar kuru Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju precizēt izstrādāto grozījumu redakcijas un vienotas tiesneša un prokurora amata kandidātu izvērtēšanas komisijas vietā paredzēt izvērtēšanu jau esošo tiesu varas un prokuratūras komisiju ietvaros, kuru kompetencē ir attiecīgi tiesneša vai prokurora amata kandidātu profesionālā atlase.
Tieslietu padomes ieskatā, jaunas komisijas izveide nav nepieciešama, jo nav prognozējama būtiska šīs komisijas noslodze un jaunas komisijas izveide būtu smagnējs risinājums. Turklāt personas izvērtēšana atbilstoši likuma grozījumos noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem ir saistīta ar personas reputācijas novērtēšanu, ņemot vērā tās izdarītā noziedzīgā raksturu. Tiesneša amata kandidāta reputācija plašākā kontekstā ir vērtējama arī tiesneša amata kandidātu atlases procesā. Līdz ar to reputācijas ietekmes izvērtējumu attiecībā pret personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas kritērijiem varētu veikt tiesneša amata kandidātu atlases procesā. Tāpat, Tieslietu padomes ieskatā, personas vērtēšana tiesneša amata kandidātu atlases procesa ietvaros samazina birokrātisku slogu, kas personai tiktu noteikts, ja persona tiktu vērtēta ārpus tiesneša amatu kandidātu atlases procesa. 
Kārtība, kādā komisija lemj par atļaujas sniegšanu, ir atstāta Tieslietu padomes pārziņā. Tomēr likumā ir noteikti izvērtējuma kritēriji. Lai noteiktu personas un tās izdarītā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīga nodarījuma ietekmi uz tiesu varas reputāciju, komisija izvērtē nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz tiesneša amata pienākumu veikšanu. Papildus tam tiek vērtēta personas darbība laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai, kā arī iespējamie riski un ietekme uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju. Pirmā vērtēšanas kritērija ietvaros tiek izvērtēta personas izdarītā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpe un aizskartās sabiedrības intereses, kā arī personas attieksme pret nodarījumu, lai secinātu vai minētie apstākļi nav tādi, kas nav savienojami ar tiesneša amatu. Otrā kritērija ietvaros tiek vērtētas personas darbības pēc kriminālpārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lai noskaidrotu, vai persona ir izdarījusi kādus secinājumus pēc notikušā un, piemēram, mainījusi savu dzīvi, strādājusi sabiedrības labā, iemantojusi pozitīvu reputāciju sabiedrības vērtējumā. Savukārt, trešā kritērija ietvaros tiek izdarīti secinājumi, vai atļaujas izsniegšana personai kandidēt uz tiesneša amatu ietekmēs sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju. Likuma grozījumā komisijai ir noteiktas tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām, lai būtu iespējams veikt informācijas izvērtēšanu atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem. Pieprasāmās informācijas apjoms un subjekti, no kuriem var pieprasīt šādu informāciju, tiks noteikti papildus izstrādātos Ministru kabineta noteikumos, lai ievērotu visas normatīvajos regulējumos noteiktās datu aizsardzības, iegūšanas, apstrādes un uzglabāšanas prasības. Jaunas, atsevišķas informācijas sistēmas šī izvērtējuma veikšanai netiek plānotas, kā arī netiek plānota automatizēta personas datu apstrāde. Datu iegūšana un apstrāde tiks vērtēta katrā konkrētajā gadījumā individuāli atbilstoši vērtējamajiem kritērijiem un konkrētās personas iesniegtajiem dokumentiem.
Ņemot vērā komisijas pieņemtā lēmuma raksturu, atļaujot vai aizliedzot personai piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā, persona būs tiesīga lēmumu pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.