Anotācija (ex-ante)

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

-

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

-

Cita informācija

Direktīvas prasības tika ieviestas ar 2018.gada 27.septembra grozījumiem Kriminālprocesa likumā (Latvijas Vēstnesis, 201, 11.10.2018. OP numurs: 2018/201.2).

Tāpat Direktīvas prasības ir ieviestas ar šiem normatīvajiem aktiem:
- Grozījumiem Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā;
- Grozījumiem Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā;
- Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumiem Nr. 241 “Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu”;
Tāpat Direktīvas prasības tiks ieviestas ar šiem normatīvajiem aktiem: 
- Grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā;
- Grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība";
- Grozījumiem Likumā "Par policiju";
- Grozījumiem Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi;
- Grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām;
-Grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 11. aprīļa noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā glabāšanai atļauto priekšmetu sarakstu”;
-Grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 252 "Kārtība, kādā policija noskaidro, vai bērnam ir īpašas vajadzības, pieaicina kompetentu speciālistu un nodrošina apstākļus bērna īpašo vajadzību apmierināšanai”;
-Grozījumiem Likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem";
-Grozījumiem Likumā "Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums".

2018.gada 27.septembra grozījumi Kriminālprocesa likumā papildināja Kriminālprocesa likumu ar 39. panta pirmo daļu ar 6.² punktu, nosakot prokurora kā procesa virzītāja pienākumu pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo, kurš apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Direktīvas 7.panta 2.punkts noteic, ka bērnus, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, individuāli izvērtē. Individuālajā izvērtējumā jo īpaši ņem vērā bērna personību un brieduma pakāpi, bērna ekonomisko, sociālo un ģimenes stāvokli un jebkurus īpašus neaizsargātības faktorus, kādi bērnam varētu būt un tam atbilst:
- Noteikumu Nr.271 7.5.apakšpunktā  minētais, ka izvērtēšanas ziņojumā iekļauj informāciju par pašreizējiem apstākļiem, kas raksturo probācijas klienta ģimenes dzīves vēsturi un sociālos apstākļus, izglītību, nodarbinātības vēsturi, ienākumus un finanšu vadību, intereses, vaļaspriekus, brīvā laika nodarbes, draugus, paziņu loku, uzvedību, emocionālo stabilitāti, fizisko un garīgo veselību, alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanu vai procesu (azartspēļu un jauno tehnoloģiju) atkarības, kā arī dienesta vērtējumu par minēto apstākļu saistību ar jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas iespējamību;
- Noteikumu Nr.271 7.7.apakšpunktā minētais, ka izvērtēšanas ziņojumā iekļauj informāciju par probācijas klienta iepriekšējiem likumpārkāpumiem un sodu izpildes gaitu (informācijā ietver iepriekšējo likumpārkāpumu vēsturi, informāciju par brīvības atņemšanas iestādēs pavadīto laiku, iepriekšējās uzraudzības vēsturi, attieksmi pret iepriekš veiktajiem likumpārkāpumiem un attieksmi pret izskatīšanā esošo noziedzīgo nodarījumu);
- Noteikumu Nr.271 8.punktā noteiktais, ka šo noteikumu 7.punktā minētā izvērtēšanas ziņojuma kopsavilkumā ietver informāciju par apstākļiem, kuri veicina jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas iespējamību, resursiem, kas veicina probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, neizdarot jaunus noziedzīgus nodarījumus, kā arī dienesta viedokli par probācijas klientam nosakāmo sodu vai iespējamiem dienesta noteiktajiem pienākumiem uzraudzības ietvaros, ņemot vērā šo noteikumu 7.5., 7.6. un 7.7.apakšpunktu.

Direktīvas 7. panta 4.punkts noteic, ka individuālā izvērtējuma mērķis ir atklāt un saskaņā ar reģistrēšanas procedūru attiecīgajā dalībvalstī reģistrēt par bērna individuālajām īpašībām un apstākļiem tādu informāciju, kuru varētu izmantot kompetentās iestādes: a) nosakot, vai ir jāveic jebkādi īpaši pasākumi, kas dod labumu bērnam; b) izvērtējot jebkādu piesardzības pasākumu atbilstību un efektivitāti attiecībā uz bērnu; c) pieņemot jebkādu lēmumu vai rīcību kriminālprocesā, tostarp nosakot sodu. Direktīvas 7. panta 4.punktā noteiktajam atbilst  visa Noteikumu Nr.271 II.nodaļa “Izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjoms”, kas detalizēti noteic kādu informāciju izvērtēšanas ziņojumā iekļauj, ja to pieprasa tiesa vai prokurors vai, ja to pieprasa brīvības atņemšanas iestādes administrācija, kā arī šo izvērtēšanas ziņojuma kopsavilkumā  ietveramo informāciju.

Direktīvas 7.panta 7.punkts noteic, ka  individuālos izvērtējumus veic, tajos cieši iesaistot bērnu. Tos veic kvalificēts personāls, cik iespējams, izmantojot daudznozaru pieeju un attiecīgā gadījumā iesaistot personu, kam ir vecāku atbildība, vai citu atbilstīgu pieaugušo, kā minēts 5. un 15. pantā, vai specializētu profesionāli. Direktīvas 7.panta 7.punktā noteiktajam atbilst Noteikumu Nr.271 29., 29.1 , 30,, 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 39. punktā noteiktais - gadījumi, kad izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas procesā ir pieaicināms vai informējams likumiskais  pārstāvis, bāriņtiesas pārstāvis, vai pašvaldības sociālais dienests.