Anotācija (ex-ante)

22-TA-954: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 4.panta ceturtās daļas 2. un 7.punkts, 5.panta pirmā daļa. Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto regulējumu, atļaut VAS „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu – zemes vienību un būvi Brīvības prospektā 40, Jūrmalā, tostarp zemes vienībā ietilpstošo valsts meža zemi, kā arī pārdot kopā izsolē būvju nekustamo īpašumu Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21, Rīgā, un būvei atbilstošo zemes nekustamā īpašuma Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, valstij piederošo 1/100 domājamo daļu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgās personas tiesības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Izstrādātais rīkojuma projekts „Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atļaut valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē šādus valsts nekustamos īpašumus (domājamās daļas):
1. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 008 4011) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 008 4011) 3821 m2 platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 1300 008 4011 001) Brīvības prospektā 40, Jūrmalā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.4810, lēmuma datumi: 25.05.1999. un 12.11.2019. (pievienota būve) (turpmāk šajā punktā arī – nekustamais īpašums).
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - NĪVKIS) datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 008 4011) noteiktais lietošanas mērķis: 0601 - Individuālo dzīvojamo māju apbūve, 0,3821 ha platībā. Zemes vienības platības sadalījums par lietošanas veidiem: mežu platība: 0,3500 ha; pārējās zemes platība: 0,0321 ha.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 008 4011) novērtējums kadastrā ir noteikts 100645 euro, tajā skaitā zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 98340 euro, un būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2021.: 1456 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 849 euro.
Atbilstoši NĪVKIS datiem būves – saimniecības ēkas pamati  (būves kadastra apzīmējums 1300 008 4011 001) kopējā platība 37,2 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips: 12740201 - Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes. Saskaņā ar VNĪ 2019. gada 18.jūlija būves tehniskās apskates/izpētes atzinumu būve -betona pamati  (būves kadastra apzīmējums (3282 010 0489 001) ir vizuāli labā stāvoklī; par izbūvēto betonu pamatu stiprības datiem nav ziņu (pielietoto materiālu īpašības, sagatavotā pamatne zem betona pamatu sienas); apsekojamie betona pamati ir izbūvēti pirms vairākiem gadiem, par ko liecina apaugušie krūmi un koki ap pamatiem, un starp pamatiem sabērtajā smiltī saaugušie krūmi un koki; apsekojot betona pamatus ir konstatēts, ka uz betona pamata augšas ir uzklāta bituma kārta, izveidotajiem pamatiem iekšpusē ir iebērta smilts.
Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
Saglabāt esošo Brīvības prospekta braucamo daļu līdz tā rekonstrukcijai 3821 m²;
Atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā un netraucēt to ekspluatāciju 3821 m²;
Zemesgabals saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības plānu atrodas "Priežu parka" rajonā ar apbūvi, 3821 m².
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam noteikti šādi apgrūtinājumi:
Saglabāt esošo Brīvības prospekta braucamo daļu līdz tā rekonstrukcijai;
Atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0,0039;
aizsargjoslas teritorija gar dzelzceļu 0,1228 ha.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu  - privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – Dome) ar 2021.gada 13.jūlija vēstuli  Nr. 14-1/1226, izskatot jautājumu par zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 008 4011) sadales iespējām, sniegusi šādi informāciju:
- zemes vienība Brīvības prospektā 40, Jūrmalā, zemes vienības platība 3821 m2, kadastra apzīmējums 1300 008 4011 (turpmāk – zemes vienība), saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas izmantošanas un apbūves  noteikumiem, kas apstiprināti ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – Apbūves noteikumi), atrodas Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS5).
- Pamatojoties uz Nekustamā īpašuma administrēšanas sistēmas informāciju uz zemes vienības atrodas saimniecības ēkas pamati ar kadastra apzīmējumu 1300 008 4011 001.
Apbūves noteikumos noteikts, ka minimālā platība zemes vienībā vienas ēkas vai tās raksturīgās daļas izvietošanai, ietverot arī platības, ko aizņem palīgēkas, ir šāda:
- savrupmājai vai dvīņu mājas pusei – 800 m2;
-  vienai rindu mājas sekcijai – 600 m2;
- nedzīvojamai ēkai, izņemot inženierkomunikāciju objektus, atbilstoši apbūves parametriem, bet ne mazāk kā – 600m2.
Apbūves noteikumu 4.1.5.4.apakšpunktā Apbūves parametri noteikts, ka jaunveidojamo zemesgabalu minimālā platība šajā teritorijā ir 3600 m2.
Saskaņā ar Apbūves noteikumu 14.punktu, zemes vienības platību var samazināt 5% robežās no šo noteikumu 4.nodaļā noteiktās minimālās jaunveidojamās zemes vienības platības  zemes vienības minimālā jaunveidojamā platība ir 3420m2.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Dome informējusi, ka zemes vienība nav sadalāma, vienlaikus norādot, ka sniegtā informācija var mainīties sakarā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi zemes vienības zonējums ir plānots Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2), jaunveidojamo zemesgabalu minimālā platība šajā teritorijā tiek plānota 1800 m2.
Domes vēstulē norādīts, ka ar informāciju par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes gaitu un aktualitātēm var iepazīties valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv un pašvaldības tīmekļa vietnē www.jurmala.lv, kā arī informācijai vietējā laikrakstā.
Atbilstoši Domes 2021.gada 18.augusta vēstulē Nr. 1.1-19/21N-4782 sniegtajai informācijai:
 saskaņā ar Apbūves noteikumiem Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi: vasarnīcu apbūve (11002); savrupmāju apbūve (11001): Dzīvojamā apbūve, ko veido viena dzīvokļa māja, divu dzīvokļu māja, vasarnīca un dvīņu māja;
- pamatojoties uz Nekustamā īpašuma administrēšanas sistēmas informāciju uz zemes vienības atrodas saimniecības ēkas pamati ar kadastra apzīmējumu 1300 008 4011 001;
- Apbūves noteikumos noteikts, ka minimālā platība zemes vienībā vienas ēkas vai tās raksturīgās daļas izvietošanai, ietverot arī platības, ko aizņem palīgēkas, ir šāda:
- savrupmājai vai dvīņu mājas pusei – 800 m2;
- nedzīvojamai ēkai, izņemot inženierkomunikāciju objektus, atbilstoši apbūves parametriem, bet ne mazāk kā – 600 m2;
uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 008 4011) neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi - zeme valsts pierobežas joslās, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, lauksaimniecības un meža zeme atbilstoši pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumam;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 008 4011) nav uzskatāma par starpgabalu  atbilstoši Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktam (a), zemes vienība  atrodas pie Brīvības prospekta (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 008 0137) un ir uzskatāms, ka tai piekļūšana ir nodrošināta.
Atbilstoši Jūrmalas pilsētas pašvaldības tīmekļvietnē 2022.gada 8.martā norādītajai informācijai saskaņā ar Jūrmalas domes 2021. gada 22. decembra lēmumu Nr. 640 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu atkārtoti pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai” Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu atkārtoti pilnveidotās redakcijas publiskā apspriešana un atzinumu sniegšana ir noslēgusies, un saskaņā ar  minētā lēmuma 8.punktu (https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l21/l/l210640.htm) teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes vadītājam pēc Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas beigām uzdots nodrošināt publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu un sagatavot ziņojumu par priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu.
Pamatojoties uz 2020.gada 18.martā starp Finanšu ministriju un VNĪ noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Nr. IEN/2020/364 valsts nekustamo īpašumu, tostarp, nekustamā īpašuma Brīvības prospektā 40, Jūrmalā, pārvaldīšanu, VNĪ.
Nekustamā īpašuma Brīvības prospektā 40, Jūrmalā, rentabilitāte 2019.gadā ir negatīva (- 2243,29 euro), 2020.gadā – pozitīva (1586,79 euro), 2021.gadā par periodu janvāris-jūnijs ir negatīva (-737,56 euro).
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
VNĪ tīmekļvietnē sadaļā “Sludinājumi” 11.03.2022.  publicēts sludinājums par nekustamā īpašuma Brīvības prospektā 40, Jūrmalā, atkārtoto rakstisko nomas tiesību izsoli 24.03.2022. Saskaņā ar publicētajiem nomas tiesību izsoles noteikumiem, maksimālais nomas termiņš noteikts – nekustamā īpašuma atsavināšanai, bet ne ilgāk kā 6 gadi.
Ievērojot to, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai. Līdz ar to sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 008 4011), tostarp zemes vienībā ietilpstošo valsts meža zemi.
Rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma Brīvības prospektā 40, Jūrmalā, atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
2. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 530 0047) – būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 008) – Ernesta Birznieka – Upīša ielā 21, Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000101590, lēmuma datums: 08.07.2021., pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada 15.jūnijā apstiprināto Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas 2021.gada 17.maija aktu Nr.002029, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2020.gada 14.oktobra lēmumu Nr.6-12/98795.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī 172 euro. Būves - šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 008) kopējā platība 6,2 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, būves tips: 12740203 - Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas.
Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada jūnijā apstiprinātajā Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas 2021.gada 17.maija akta Nr.002029 pielikumā norādīts, ka būves faktiskais nolietojums pēc vizuālās apsekošanas dabā ir 42 %.
Atbilstoši NĪVKIS datiem būve saistīta ar nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 030 2008)  - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā.
3. Valstij Finanšu ministrijas personā piederošo 1/100 domājamo daļu no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 030 2008)  - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) ar kopējo platību 0,4016 ha  - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā.
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 030 2008) ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 15703 (turpmāk – Zemesgrāmata).
Sākotnēji – 1999.gada 26.janvārī nekustamais īpašums ierakstīts Zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Pamatojoties uz Ministru kabineta 1998. gada 21.oktobra rīkojumu  Nr. 507 "Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai", ar 2003. gada 16. maija Aktu zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, tika nodota VAS “Privatizācijas aģentūra” (tagad - SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”) valdījumā.
Privatizācijas rezultātā valstij piederošā domājamā daļa īpašumā samazinājās un 2007.gada 13.septembrī Zemesgrāmatā Latvijas valstij  Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma 4/100 domājamām daļām. 2012.gada 3.februārī īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma 96/100 domājamām daļām nostiprinātas  AS "NORVIK BANKA" (reģistrācijas Nr. 40003072918, saskaņā ar Uzņēmuma reģistra datiem nosaukums no 09.11.2018. - AS "PNB Banka").
Zemesgrāmatas nodalījuma II daļas 2.iedaļā ierakstīta Atzīme: - pasludināts PNB Banka, AS (iepriekš - AS "NORVIK BANKA), reģistrācijas numurs 40003072918, maksātnespējas process.  Pamats: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 12.septembra spriedums lietā Nr.C30710019.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, kopējā kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī ir 428 934 euro; zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) noteiktais lietošanas mērķis: 0801 - Komercdarbības objektu apbūve, 0,0091 ha, 0908 - Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve, 0,1921 ha, 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve  0,1964 ha, 1002 - Noliktavu apbūve, 0,0040 ha; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība: 0,4016 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) atrodas:
- būve – ražošanas ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 001) - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā;
būve – ražošanas ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 002) -  Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21D, Rīgā;
būve – biroja un atpūtas kompleksa ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 003) Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21E, Rīgā;
būve – mehāniskā darbnīca (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 007) - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21F, Rīgā;
būve – šķūnis (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 008) - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21, Rīgā;
būve – žogs (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 013) – bez adreses;
būve – biroja telpas (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 015) - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21C, Rīgā.
Būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 030 2008 001,  0100 030 2008 013, 0100 030 2008 015 ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 530 0007) sastāvā un ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 13599 uz AS "NORVIK BANKA" (tagad - PNB Banka, AS) vārda.
Būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 030 2008 002, 0100 030 2008 003 ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 530 0044) sastāvā un ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000091145 uz PNB Banka, AS, vārda 13031/60176 domājamo daļu personā un uz BU21 fitness, SIA, vārda 47145/60176 domājamo daļu apmērā.
Būve ar kadastra apzīmējumu 0100 030 2008 007 ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 530 0046) sastāvā un ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000101592 uz fiziskas personas vārda.
Būve ar kadastra apzīmējumu 0100 030 2008 008 ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 530 0047) sastāvā un ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000101590 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Zemesgrāmatas nodalījuma III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” attiecībā uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 030 2008) ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
- Juridiskai personai SIA Māra-7 piederošas ēkas un būves;
- Zemes gabala teritorijā izbūvētas telekomunikācijas.
- Valsts a/s Latvenergo filiālei Rīgas elektrotīkls piederošs transformatora punkts;
- a/s Rīgas siltums siltumtrase un siltuma kamera.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju;
- TP aizsargjosla;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, 0,0202 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa;
- valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti 0,4016 ha.
Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta pirmo daļu, ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības.
Nekustamais īpašums nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts nozīmes kultūras piemineklis, šādos gadījumos Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde norāda, ka uz nekustamā īpašuma atsavināšanu nav attiecināms likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta pirmās daļas tiesiskais regulējums – valstij nav pirmpirkuma tiesību uz nekustamo īpašumu, un informē, ka kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra  noteikumi Nr.720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi”.
Nekustamā īpašuma valstij piederošās domājamās daļas ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Atbilstoši NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008)  nodalītas zemes vienības daļas (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008 8001) Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, un (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008 8002) -  Ernesta Birznieka-Upīša iela 21A, Rīgā.
NĪVKIS kā valstij piederošās zemes vienības 4/100 domājamās daļas lietotājs ir reģistrēta SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk – Possessor).
2021.gada 19.maijā VNĪ saņemts zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) kopīpašnieces - maksātnespējīgās AS “PNB Banka” (turpmāk – Banka) administratora iesniegums par Bankas vēlmi iegādāties valstij piederošās zemes vienības  4/100 domājamās daļas, kā arī uz minētās zemes vienības esošo būvi - šķūni (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 008). Saskaņā ar iesniegumā norādīto informāciju un iesnieguma 4.pielikumu 2013.gadā zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) un uz tās esošo būvju īpašnieki parakstījuši Zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, kadastra Nr.0100 030 2008 kopīpašuma reālās izmantošanas un nomas vajadzībām reālo daļu plānu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 2.punktu publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz kopīpašumā esošās zemes, vai domājamo daļu no tās samērīgi savai zemes daļai, un saskaņā ar 7.punktu  - kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktu publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei;
Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikts, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 4.6.1. apakšpunktu, ja uz zemesgabala ir divi vai vairāki patstāvīgi būvju īpašumi, kas pieder dažādiem īpašniekiem, kuri savas īpašuma tiesības ir nostiprinājuši zemesgrāmatā, atsavināšanas ierosinājumam jāpievieno notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst zemesgabalu, vai Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās kopā ar notariāli apliecinātu atteikumu slēgt šādu vienošanos, ja kāds no ēku īpašniekiem atteicies to slēgt.
Atbilstoši Valsts zemes dienesta 2021.gada 4.jūnija lēmumam Nr. 9-01-R/883 “Par iesakāmo būvei piesaistāmo domājamo daļu no zemes vienības” ēku (būvju) īpašumā ar kadastra numuru 0100 530 0047 ietilpstošajai būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 008) ar kopējo platību 6,2 m2 piesaistāmas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) 62/95019 domājamās daļas.
Ievērojot minēto, VNĪ 2021.gada 16.jūnija vēstulē Nr.4/2-7/6399 lūgusi Possessor, ņemot vērā lietderības apsvērumus, nodot valstij būves (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 008) nekustamam īpašumam piesaistāmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) 62/95019 domājamās daļas Finanšu ministrijas valdījumā, lai, ievērojot Civillikuma 968.pantā noteikto būves un zemes vienības nedalāmības principu, varētu veikt būves un ar to saistītās zemes vienības domājamās daļas atsavināšanas procesu.
Saskaņā ar Possessor 2021.gada 17.jūnija vēstulē 1.17/5263 sniegto informāciju ar Possessor valdījumā esošajām zemes vienības 4/100 domājamām daļām saistīti divi nekustamie īpašumi:
1)        ēku (būvju) īpašums Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21, Rīgā, kadastra Nr.0100 530 0047, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000101590 un sastāv no šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 008);
2)        ēku (būvju) īpašums Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21, Rīgā, kadastra Nr.0100 530 0046, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000101592 un sastāv no mehāniskās darbnīcas (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 007).
2021.gada 1.jūlija vēstulē Nr. 1.17/5538 Possessor norādījusi, ka zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) platība ir 4016 m2, līdz ar to 62/95019 domājamās daļas no zemes vienības veido 2,62 m2, kas ir mazāk nekā būves (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 008) apbūves laukums. Atbilstoši NĪVKIS datiem būves kopējā platība un apbūves laukums ir 6,2 m2; saskaņā ar NĪVKIS datiem ar būvi ir saistīta zemes vienības daļa 40 m2 platībā ar kadastra apzīmējumu 0100 030 2008 8001, kas atbilst 1/100 domājamai daļai no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008). Ņemot vērā minēto,  Possessor piekrīt nodot minētās zemes vienības 1/100 domājamo daļu Finanšu ministrijas valdījumā turpmākai atsavināšanai Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.  Vienlaikus Possessor norādījusi, ievērojot, ka īpašuma tiesības uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) 4/100 domājamām daļām zemesgrāmatā nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, Ministru kabineta rīkojums zemes vienības 1/100 domājamās daļas nodošanai Finanšu ministrijas valdījumā nav nepieciešams.
Ar 2021.gada 2.septembra Possessor valdes lēmumu Nr. 100/836, ņemot vērā lēmumā norādītos apstākļus un apsvērumus, ievērojot procesuālās ekonomijas un lietderības principu, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma  4.panta ceturtās daļas 2.punktu un 9.1 pantu, nolemts nodot 1/100 domājamo daļu no zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, kadastra Nr. 0100 030 2008, Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā. Attiecīgi 2021.gada 14.septembrī parakstīts Akts Nr. A/2021/4541 par 1/100 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 030 2008) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) – Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, nodošanu, ar kuru zemes vienības  domājamā daļa nodota Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā ar akta parakstīšanas dienu.
Atbilstoši Possessor valdes 2021.gada 2.septembra lēmumā Nr. 100/836 sniegtajai informācijai, ar būvi - šķūni (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 008) ir saistīta zemes vienības daļa ar kadastra apzīmējumu 0100 030 2008 8001, 40 m2 platībā, kas atbilst zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008)  1/100 domājamai daļai, bet ar būvi - mehānisko darbnīcu (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 007) saistīta zemes vienības daļa ar kadastra apzīmējumu  0100 030 2008 8002, 121 m2 platībā, kas  atbilst 3/100 domājamām daļām no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008).
Saskaņā ar minēto lēmumu 2018.gada 28.maijā īpašuma tiesības uz būvi – mehānisko darbnīcu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000101592 nostiprinātas fiziskai personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības privatizācijas ceļā iegūt īpašumā ar būvi saistītās zemes vienības 3/100 domājamās daļas. Ņemot vērā, ka būve – šķūnis  (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 008) ir valsts īpašums, nav personas, kurai būtu pirmpirkuma tiesības uz zemes vienības 1/100 domājamo daļu.
Papildus Possessor informējusi par 2006.gada 6.decembrī starp būvju nekustamo īpašumu īpašniekiem noslēgto vienošanos par zemesgabala E.Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, kad. Nr.0100 030 2008, sadalīšanu un privatizāciju domājamās daļās. Saskaņā ar minēto vienošanos būvju nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 530 0007,  Nr. 0100 530 0047, Nr. 0100 530 0046) tā brīža īpašnieki piekrituši nodibināt kopīpašuma tiesības, nomāt un vēlāk privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu zemes vienību vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) domājamās daļās proporcionāli katras puses piederošā nekustamā īpašuma aizņemtajām zemes vienības platībām: t.i., nekustamam īpašumam ar kadastra Nr. 0100 530 0007 piekrīt 96/100 domājamās daļas no valsts zemes vienības,  nekustamam īpašumam ar kadastra Nr. 0100 530 0047 piekrīt 1/100 domājamā daļa no valsts zemes vienības,  nekustamam īpašumam ar kadastra Nr. 0100 530 0046 piekrīt 3/100 domājamās daļas no valsts zemes vienības. Saskaņā ar Vienošanos tā ir saistoša pušu vienošanās pušu mantiniekiem un pārņēmējiem, vienošanās dalībnieku paraksti apliecināti pie zvērināta notāra.
Possessor sniegusi informāciju, ka 2021.gada 2.septembrī pieņemts Possessor valdes lēmums Nr.100/837 “Par 3/100 domājamo daļu no zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, kadastra Nr.0100 030 2008, privatizācijas paziņojuma apstiprināšanu”, kas 2021.gada 9.septembrī nosūtīts ēku (būvju) nekustamā īpašuma E.Birznieka-Upīša ielā 21, Rīgā, kad. Nr.0100 530 0046, īpašniecei, kas ir arī zemes vienības 3/100 domājamo daļu nomniece. Ņemot vērā, ka ar minēto personu 2021.gada 30.novembrī noslēgts zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, 3/100 domājamo daļu  nomaksas pirkuma līgums, nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 030 2008)  Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 15703 II daļas 1.iedaļā 2021.gada 16.decembrī ierakstīta atzīme - īpašuma tiesības nodrošināšanai par labu fiziskai personai, uz 3/100 domājamo daļu no Latvijas valstij piederošā zemes gabala.
Zemes nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 030 2008) valstij piederošās 1/100 domājamās daļas apmērā un būvju nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 530 0047) nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums ir šo nekustamo īpašumu virzīšana atsavināšanai.
Lai mazinātu administratīvo slogu un izmaksas,  rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot kopā izsolē valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 530 0047) – būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 030 2008 008) - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21, Rīgā, un valstij piederošo 1/100 domājamo daļu no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 030 2008) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) 0,4016 ha platībā – Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus un 44.panta ceturtajā daļā ietverto principu.
Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu, ir zemes vienības kopīpašnieks un uz zemes vienības esošo būvju īpašnieki. Pirmpirkuma tiesīgajām personām tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Ja norādītajā termiņā no minētajām personām tiks saņemts viens pieteikums, izsole netiks rīkota un ar šo personu tiks slēgts pirkuma līgums par nosacīto cenu. Ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā būs iesniegušas vairākas pirmpirkuma tiesīgās  personas, tiks rīkota izsole starp šīm personām Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Izsoles noteikumos tiks norādīts, ka valstij piederošās domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 030 2008) - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 21A, Rīgā, atrodas kopīpašumā.
Atsavinot nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 030 2008) 1/100 domājamo daļu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem. 
Rīkojuma projektā mnnētie Nekustamie īpašumi (domājamās daļas) nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus (domājamās daļas) 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot  Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētos nekustamos īpašumus valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Attiecībā uz rīkojuma projekta 1.punktā norādīto nekustamo īpašumu - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Attiecībā uz rīkojuma projekta 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem nekustamajiem īpašumiem - zemes vienības kopīpašnieki un uz zemes vienības esošo būvju īpašnieki. Gadījumā, ja pirmpirkuma tiesības neizmanto pirmpirkuma tiesīgās personas, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Attiecībā uz rīkojuma projekta 1.punktā norādīto nekustamo īpašumu - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Attiecībā uz rīkojuma projekta 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem nekustamajiem īpašumiem - zemes vienības kopīpašnieki un uz zemes vienības esošo būvju īpašnieki. Gadījumā, ja pirmpirkuma tiesības neizmanto pirmpirkuma tiesīgās personas, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamie īpašumi tiks atsavināti 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi