1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Direktīva 2023/959 paredz to, ka sākot ar 2025. gada 1. janvāri dalībvalstīm bija jānodrošina, ka degvielas un kurināmā operatoriem ir iegūta SEG atļauja. Lai iegūtu SEG atļauju degvielas un kurināmā operatoram ir jāizstrādā monitoringa plāns (turpmāk – MP). Bez SEG atļaujas degvielas un kurināmā operatori nevar turpināt vai uzsākt degvielas vai kurināmā tirdzniecību. Noteikumu projekts nosaka monitoringa un ziņošanas kārtību, SEG atļaujas izdošanas, grozīšanas un atcelšanas kārtību un pienākumus, kas jāveic kompetentajām iestādēm.
Direktīvas 2023/959 ETS2 regulējuma prasību pilnīga transponēšana jau būtiski kavēta 586 dienas (uz 2026. gada 6. februāri), kas rada nopietnus šķēršļus ETS2 ieviešanai Latvijā. ETS2 ieviešanas turpmāka kavēšana (papildus iespējamām sankcijām) apdraud ETS2 saistītā finansējuma saņemšanu, kā rezultātā Latvijai tiek liegta piekļuve Sociālā klimata fonda (2026. – 2032.) līdzekļiem 462 759 597 euro apmērā un netiktu iegūti ETS2 izsoļu ieņēmumi (2027. – 2032.) provizoriski 525 milj. euro apmērā.
Degvielas un kurināmā operators noteikumu projekta 9., 28. un 30. punktā minēto iesniegumus par atļaujas izdošanu, tās grozījumiem un atcelšanu iesniedz saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmo daļu.
Noteikumu projekta 2. nodaļa nosaka degvielas un kurināmā operatora monitoringa plāna sagatavošanas nosacījumus.
Atbilstoši Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulai (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (turpmāk – regula Nr. 2018/2066) ir jāveic monitoringa un ziņošanas nosacījumi. Pirms degvielas un kurināmā operators var iegūt SEG atļauju, tas vispirms sagatavo monitoringa plānu (turpmāk - MP) saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 VII.a un VII.b nodaļu. Tie degvielas un kurināmā operatori, kuri atbilst vismaz vienam no regulas Nr. 2018/2066 75.n panta 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem, var izmantot vienkāršotos monitoringa nosacījumus. Noteikumu projekta 6. punkts paredz, ka degvielas un kurināmā operatoriem, kuri izmanto vienkāršotus MP nosacījumus saskaņā ar noteikumu projekta 4. punktu, ir jāveic vienkāršots riska novērtējums. Noteikumu projekta 7. punkts nosaka, ka zemāku pakāpju izmantošanas gadījumā, nekā tas tiek pieļauts noteikumu projekta 2.1. un 2.2. apakšpunktā, degvielas un kurināmā operatoram ir jāveic pārmērīgu izmaksu un tehniskās iespējamības novērtēšana. Degvielas un kurināmā operators pārmērīgu izmaksu noteikšanai regulas Nr. 2018/2066 75.d panta izpratnē var izmanto Eiropas Komisijas izstrādāto pārmērīgu izmaksu novērtēšanas rīku (turpmāk – pārmērīgu izmaksu novērtēšanas rīks). Pārmērīgu izmaksu novērtēšanas rīks ir Excel veidne, kurā degvielas un kurināmā operators norāda investīciju veidus, izmaksas, procentu likmes, u.c., lai aprēķinātu, vai izmaksas ir pārmērīgas, tas ir, vai izmaksas pārsniedz ieguvumus.
Noteikumu projekta 3. nodaļa nosaka degvielas un kurināmā operatora siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas (SEG atļaujas) izsniegšanas, grozīšanas un atcelšanas kārtību:
Kārtība, kādā iesniedz iesniegumu SEG atļaujas saņemšanai, to izvērtē un izsniedz atļauju
Noteikumu projekta 9. punktā papildus SEG atļaujas iesniegumam tiek prasīts nodrošināt netehnisku kopsavilkumu par regulas Nr. 2018/2066 I pielikuma 4. sadaļu un noteikumu projekta 2. punktā noteikto MP, kā arī 1. pielikumu. Netehnisku kopsavilkumu apraksta vienkāršotā veidā, nodrošinot, ka netehniskais kopsavilkums ir kodolīgs, iekļaujot informāciju par degvielas un kurināmā operatoru; degvielu un kurināmā veidiem, kurus nodod patēriņam un galapatērētājiem; kādi pasākumi ir plānoti, lai nodrošinātu emisijas monitoringu un ziņošanu. Vienkāršots riska novērtējumā izvērtē kontroles darbības un kontroles darbības procedūru samērīgumu ar raksturīgajiem riskiem un apzinātiem kontroles riskiem. Raksturīgais risks tiek definēts regulas Nr. 2018/2066 3. panta 9. punktā. Raksturīgais risks norāda, cik liela ir iespējamība, ka ikgadējā emisijas ziņojuma parametrā varētu būt būtiska kļūda vai nepatiesi apgalvojumi pirms tiek ņemta vērā degvielas un kurināmā operatora iekšējie kontroles mehānismi. Kontroles risks tiek definēts regulas Nr. 2018/2066 3. panta 10. punktā. Kontroles risks nozīme iespēju, ka pastāvošā kontroles sistēma nav pietiekoši efektīva un nevar novērst, atklāt vai izlabot nepatiesus apgalvojumus ikgadējā emisijas ziņojumā.
Atļaujas un tajā iekļauto monitoringa plāna grozījumi
Ar noteikumu projekta 14. punktu tiek noteikts, ka degvielas un kurināmā saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 75.q panta 1. punktu regulāri izvērtē iespējas uzlabot atļaujā noteikto monitoringa metodoloģiju. Noteikumu projekta 15. punkts ir iekļauts, lai uzlabotu regulējuma lasāmību un nodrošinātu, ka degvielas un kurināmā operatoram ir nepārprotami tā pienākumi. Noteikumu projekta 19. punkts nosaka to, ka degvielas un kurināmā operators nedrīkst grozīt monitoringa plānu, kamēr nav informējis dienestu par plānotajām izmaiņām un nav saņēmis dienesta apstiprinājumu, ka var veikt grozījumus monitoringa plānā. Ja degvielas un kurināmā operators ir saņēmis apstiprinājumu no dienesta, tam 15 darbdienu laikā ir jāveic grozījumi monitoringa plānā. Dienests izvērtē vai iesniegtie monitoringa plāna grozījumi ir atbilstoši regulas Nr. 2018/2066 VII.a un VII.b nodaļas prasībām. Ja degvielas un kurināmā operatora sniegtā informācija par grozījumiem monitoringa plānā nav pietiekoša, tad dienests var pieprasīt papildu informāciju.
Noteikumu projekta 25. punkts nosaka to, ka dienests ne retāk kā reizi trijos gados pārskata degvielas un kurināmā operatoriem izsniegtās atļaujas. Šāds periods ir noteikts, lai nodrošinātu, ka SEG atļaujā iekļautā informācija atbilst faktiskajai degvielas un kurināmā operatora darbībai, emisijas aprēķina metodēm un attiecināmajām prasībām. B kategorijas degvielas un kurināmā operatoriem (> 50 000 t/CO2 gadā) monitoringa plāna metodika ir jāpārskata ik pēc trim gadiem saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 75.q panta 1. punkta a) apakšpunktu. Dalībvalstis var atļaut degvielas un kurināmā operatoriem atjaunot monitoringa plānus, nemainot SEG atļauju.
Noteikumu projekta 24. punkts nosaka to, ka degvielas un kurināmā operators juridiskos datu izmaiņu gadījumā, dienests, var grozīt SEG atļauju, pamatojoties uz degvielas un kurināmā operatora iesniegumu. Iesniegumu degvielas un kurināmā operators iesniedz brīvā formā.
SEG atļaujas atcelšana
SEG atļaujas atcelšanu var pieprasīt degvielas un kurināmā operators vai to atcelšanu var iniciēt dienests. Degvielas un kurināmā operators var pieprasīt SEG atļaujas atcelšanu tādā gadījumā, ja tas vairs neatbilst likuma "Par piesārņojumu" 1. panta pirmās daļas 30. punktam un, ja nenodod patēriņam degvielu vai kurināmo likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma IV. sadaļas 1. punkta darbības jomām. Degvielas un kurināmā operators, kurš pieprasa SEG atļaujas atcelšanu iesniedz iesniegumu dienestam un apliecinošus dokumentus, kas apstiprina informācijas patiesumu. Iesniegumu degvielas un kurināmā operators iesniedz brīvā formā. Apliecinoši dokumenti ir tādi dokumenti, kuri apstiprina informācijas patiesumu, piemēram, informāciju par Speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar akcīzes precēm (naftas produktiem vai dabasgāzi) anulēšanu; grāmatvedības dokumenti, kas apliecina, ka netiek realizēta degviela un kurināmais, uz kuru attiecas ETS2 tvērums; informācija par darbības profila maiņu, u.c. Dienests iniciē degvielas un kurināmā degvielas operatora SEG atļaujas atcelšanu, ja tiek konstatēts, ka degvielas un kurināmā operators vairs neatbilst likuma "Par piesārņojumu" 1. panta pirmās daļas 30. punktam un, ja nenodod patēriņam degvielu vai kurināmo likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma IV. sadaļas 1. punkta darbības jomām, kā arī, ja degvielas un kurināmā operators ir beidzis savu darbību, degvielas un kurināmā operators ir sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju vai neievēro atļaujā minētos nosacījumus vai degvielas un kurināmā operators nav iesniedzis informāciju par darbības būtiskām izmaiņām saskaņā ar noteikumu projekta 18.2. apakšpunktu.
Noteikumu projekta 4. nodaļa nosaka kārtību kādā degvielas un kurināmā operators sagatavo ikgadējo emisijas ziņojumu, kā verificētājs veic ikgadējā emisijas ziņojuma verifikāciju un kādām prasībām ir jāatbilst verificētājam:
Ikgadējā emisijas ziņojuma sagatavošana
Saskaņā ar Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr. 2018/2067) ir jāveic verifikācijas un akreditācijas prasības. Degvielas un kurināmā operators saskaņā ar regulu Nr. 2018/2066 75.s pantu veic ikgadējo emisijas aprēķinu. Eiropas Komisija ir sagatavojusi ikgadējā emisijas ziņojuma veidlapu, lai nodrošinātu to, ka katrai dalībvalstij nav jāizstrādā sava. Attiecīgi, Eiropas Komisija ikgadējā emisijas ziņojuma veidlapas saturu iekļauj ETS informācijas sistēmā.
Ikgadējā emisijas ziņojuma verificēšana
Lai uzlabot normu skaidrību un praktisko piemērojamību noteikumu projektā tiek noteikts, ka verificētājs ir atbildīgs par komercnoslēpumu neizpaušanu, kā arī dienesta pienākumu ņemt vērā šo aspektu publicējot informāciju par SEG atļauju, monitoringa plānu, ikgadējo emisijas ziņojumu, u.c. Būtiski pārkāpumi verificētāja darbībās ir tādi, kuri apdraud verifikācijas neatkarību, objektivitāti, kvalitāti vai ticamību. Piemēram, būtisks pārkāpums ir verificētāja iejaukšanās ikgadējā emisijas ziņojuma sagatavošanā, apdraudot verifikācijas neatkarību, verificētājs sniedz konsultatīvus pakalpojumus degvielas un kurināmā operatoram, verificētājs neievēro savus pienākumus, lai nodrošinātu ikgadējā emisijas ziņojuma verifikāciju atbilstoši regulas Nr. 2018/2067 prasībām, u.c. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (turpmāk – birojs) var apturēt, atsaukt vai sašaurināt verificētāja akreditāciju saskaņā ar Regulas Nr. 2018/2067 54. pantu.
Verificētājs verifikācijas ziņojuma sagatavošanai var izmantot Eiropas Komisijas izstrādāto verifikācijas ziņojuma veidlapu.
Nosacījumi ikgadējā emisijas ziņojuma verificēšanas veicējam
Birojs saskaņā ar regulā Nr. 2018/2067 noteiktajiem kritērijiem novērtē verificētāju un tā spēju veikt ETS2 verifikāciju.
Nosacījumi dienestam par ziņojumu atbilstības novērtēšanu un apstiprināšanu
Nebūtisks nepatiess apgalvojums ir apgalvojums vai apgalvojumu kopums, kas nepārsniedz noteikto būtiskuma slieksni vai neietekmē kopējo emisijas apjomu.
Valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) ir valsts administrators emisijas vienību reģistrā. Emisijas vienību reģistrā notiek visas darbības, kuras ir saistītas ar emisijas kvotām. Degvielas un kurināmā operatoriem emisijas kvotas būs jānodod emisijas vienību reģistrā.
Noteikumu projekta 5. nodaļa nosaka pienākumus dienestam un centram, ja degvielas un kurināmā operators neveic savus pienākumus. Dienestam saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 75.r pantu ir jāveic konservatīvās aplēses par degvielas un kurināmā operatora emisijām, ņemot vērā ietekmi uz izmaksu pārnešanu uz patērētājiem noteiktos gadījumos. Pašlaik Eiropas Komisija izstrādā noteikumus, kas nosaka kā būs jāziņo par to izmaksu daļu, kuras saistītas ar emisijas kvotu nodošanu un kuras ir pārnesis uz patērētāju. Aprēķinātās konservatīvās aplēses izmanto, lai piemērotu degvielas un kurināmā operatoram maksājumu saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.30 panta trešo daļu. Centrs, lai pilnvērtīgi pildītu valsts administratora pienākumus emisijas vienību reģistrā, izmanto ETS informācijas sistēmu.
Noteikumu projekta 6. nodaļa nosaka informācijas apmaiņu un publicēšanu:
Dienests publicē degvielas un kurināmo operatoru ikgadējo emisijas ziņojumu vai lēmumu par tā neapstiprināšanu, izsniegtās atļaujas, monitoringa plānu, atļaujas grozījumus, u.c.
Ja tiek konstatēts, ka komersants, kurš atbilst likuma "Par piesārņojumu" ietvertajam 1. panta pirmās daļas 30. punktam un nav saņēmis SEG atļauju, komersants dienestam sniedz pašapliecinājumu, kura saturs ir noteikts ar noteikumu projekta 3. pielikumu, kā arī sniedz papildu informāciju, lai pamatotu pašapliecinājumā norādīto informāciju. Papildu informācija ir rēķini, līgumi vai arī citi dokumenti, kuri apstiprina pašapliecinājumā norādīto informāciju.
Noteikumu projekta 6.2. apakšnodaļa nosaka informācijas apmaiņu starp dienestu, Klimata un enerģētikas ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu. Lai nodrošinātu, ka degvielas un kurināmā operatori izpilda ETS2 prasības ir vajadzīgs nodrošināt mehānismu, kas aizliedz degvielas un kurināmā operatoram nodod patēriņam degvielu bez SEG atļaujas. Tā kā ETS2 balstās uz akcīzes nodokļa mehānismu un ir saistīts ar akcīzes nodokļa regulējumu, lai kontrolētu degvielas un kurināmā operatora SEG atļaujas esamību, Valsts ieņēmumu dienests kā kompetentā iestāde par akcīzes nodokļa regulējumu, pēc dienesta pieprasījuma, aptur komersanta izsniegto speciālo atļauju (licenci) darbības veikšanai, ko nosaka Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 662 "Akcīzes preču aprites kārtība" (turpmāk – speciālā atļauja (licence) darbības veikšanai) un Ministru kabineta 2017.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.199 "Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību" līdz brīdim, kad komersants ir veicis vajadzīgos degvielas un kurināmā pienākumus. Attiecīgi pēc degvielas un kurināmā operatora prasību izpildīšanas dienests informē Valsts ieņēmumu dienestu par degvielas un kurināmā operatora pienākumu izpildi, Valsts ieņēmumu dienests atceļ attiecīgā degvielas un kurināmā operatora darbības aizliegumu. Taču, lai sākotnēji jau neieslēgtos šis mehānisms un netiktu apturēta komersanta darbība, uz kuru attiecas ETS2 prasības, pirmreizēji dienests konstatējot, ka komersants nav sagatavojis MP un pieprasījis SEG atļaujas saņemšanu, dienests komersantu atkārtoti informē. Ja pēc atkārtotas informēšanas komersants nav veicis vajadzīgās darbības, tikai tad dienests pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam apturēt komersanta speciālo atļauju (licenci) darbības veikšanai. Atkārtota komersanta informēšana nodrošinātu samērīgu un uz sadarbību vērstu pieeju, un uzreiz netiktu apdraudēta komersanta darbība ar naftas, dabas gāzes un citiem produktiem. Atkārtota informēšana kalpo par soli starp darbības apturēšanu un pienākumu izpildi, dodot laiku komersantam reaģēt, ja to nav veicis pirmreizēji.
Transporta enerģijas likuma 21. panta otrā daļa nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz Valsts vides dienestam informāciju par komersantiem, kas iepriekšējā kalendāra gadā realizējuši patēriņam naftas produktus, dabasgāzi vai citus produktus un aprēķinājuši maksājamo akcīzes nodokli, kā arī iesniedz datus par patēriņam realizēto apjomu. Šo informāciju Valsts vides dienests izmanto, lai identificētu potenciālos degvielas un kurināmā operatorus.
Ir vajadzīga Valsts vides dienesta informācijas sistēmu, tai skaitā, TULPE papildināšana, lai nodrošinātu sistēmas uzlabojumus un degvielas un kurināmā operatori SEG atļaujai vajadzīgo informāciju varētu iesniegt elektroniski vienotā sistēmā. Elektroniska informācijas iesniegšana atvieglo informācijas apmaiņu un mazinās administratīvo slogu gan Valsts vides dienestam, gan degvielas un kurināmā operatoriem.
Noteikumu projekta 6.3. apakšnodaļa nosaka emisijas kvotas tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ETS) informācijas sistēmas izmantošanu (EU ETS Reporting), kādi soļi jāveic, lai izveidotu piekļuvi ETS informācijas sistēmai. ETS informācijas sistēma ir Eiropas Savienības uzturēta ziņošanas sistēma, kuru degvielas un kurināmā operatoriem jāizmanto, lai aizpildītu MP un ikgadējo emisijas ziņojumu. MP un ikgadējais emisijas ziņojums ir jāaizpilda tikai elektroniskā formātā izmantojot ETS informācijas sistēmu. Regula Nr. 2018/2066 nosaka minimālo MP un ikgadējo emisijas ziņojuma saturu, kas viens pret viens arī iestrādāts ETS ziņošanas sistēmā. Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kura izmanto ETS ziņošanas sistēmu, kas nodrošina vieglāku un ātrāku informācijas apmaiņu starp degvielas un kurināmā operatoru, verificētāju un Valsts vides dienestu. MP un ikgadējo emisijas ziņojumu pārbaude, labojumu pieprasīšana, apstiprināšana tiek nodrošināta ETS informācijas sistēmas ietvarā. Lai izveidotu piekļuvi ETS informācijas sistēmai, degvielas un kurināmā operatoram ir jāizveido EU Login (https://webgate.ec.europa.eu/cas/eim/external/register.cgi). EU Login ir Eiropas Komisijas lietotāju autentifikācijas pakalpojumus. Tas ļauj autorizētiem lietotājiem piekļūt dažādiem Komisijas tīmekļa pakalpojumiem, izmantojot vienu e-pasta adresi un paroli.
Noteikumu projekta 7. nodaļa nosaka noslēguma jautājumus:
Noteikumu projekta 84. punktā noteiktos vēsturiskos siltumnīcefekta gāzu emisijas datus par 2024. gadu, degvielas un kurināmā operators iesniedz bez pārmērīgu izmaksu izvērtējuma un tehniskās iespējamības pamatojuma, ja tiek izmantotas zemākas pakāpes. Šie dati nav jāverificē.
Direktīva 2023/959 nosaka, ka šie dati degvielas un kurināmā operatoram bija jāiesniedz līdz 2025. gada 30. aprīlim. Tā kā direktīva 2023/959 netika transponēta noteiktajā termiņā, tad ar noteikumu projekta 82. punktu tiek noteikts, ka šos datus degvielas un kurināmā operators iesniedz līdz 2026. gada 30. maijam. Šāds datums tiek paredzēts, lai nodrošinātu samērīgu termiņu pienākumu izpildei. Sākot ar 2026. gadu degvielas un kurināmā operatoram būs jāiesniedz verificēts ikgadējais emisijas ziņojums. Termiņš verificētajam ikgadējam emisijas ziņojumam ir 15. aprīlis saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" 32.17 panta astoto daļu. Attiecīgi ir jānosaka pietiekami garš termiņš, lai nepārklātos vēsturiskos siltumnīcefekta gāzu emisijas datu par 2024. gadu un verificētais ikgadējais emisijas ziņojums par 2025. gadu iesniegšanas termiņi.
Noteikumu projekta 1. pielikums nosaka SEG atļaujas iesniegumā norādāmo informāciju. Lai atvieglotu degvielas un kurināmā operatoriem SEG atļaujas iesniegšanas procesu un pārbaudi, noteikumu projekta 1. pielikumā ir iekļauta tā struktūra. ETS2 darbības jomas tiek definētas pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (turpmāk - KPSP) 2006.gada vadlīnijām. Konvencijas 24. Līgumslēdzēju Pušu konferencē (COP24) ar lēmumu 18/CMA.1 tika pieņemtas Parīzes nolīguma 13. pantā minētās rīcības un atbalsta pārredzamības sistēmas modalitātes, procedūras un pamatnostādnes (Konvencijas ziņošanas vadlīnijas) ar mērķi uzlabot SEG inventarizāciju caurskatāmību, pilnīgumu, salīdzināmību, saskaņotību un precizitāti. Savukārt Lēmums 5/CMA.3 1.pielikums nosaka tabulu formātu saskaņā ar KPSP 2006.gada vadlīnijām.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Degvielas un kurināmā operatori
- Degvielas un kurināmā operatori
- Degvielas un kurināmā operatori
- Degvielas un kurināmā operatori
- Degvielas un kurināmā operatori
Ar noteikumu projektu tiek noteiktas jaunas prasības, kuras ietekmēs degvielas un kurināmā operatorus, t.i., degvielas un kurināmā tirgotāji, kuri nodod patēriņam degvielu un kurināmo ETS2 tvēruma darbībām, kuras ir uzskaitītas likumā “Par piesārņojumu” 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā. Tas nozīmē, ka papildus jau esošajām prasībām, kuras attiecas uz degvielas ilgtspējas ziņošanu, degvielas un kurināmā operatoriem noteiks monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības. Kurināmo, degvielas un to piedevu veidus, uz kurām attiecina ETS2, nosaka akcīzes nodokļa ietvars. Sākot ar 2028. gadu degvielas un kurināmā operatoram ik gadu būs jānodod tāds kvotu apjoms, kas atbilst kopējam oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisijām, kuras ir paziņotas par iepriekšējo darbības gadu (1 tonna CO2 = 1 emisijas kvota). Degvielas un kurināmā operatoram emisijas kvotas būs jāiegādājas, lai norēķinātos par to CO2 emisiju daudzumu, kas ir radies sadedzinot degvielu/kurināmo ETS2 tvēruma sektoros. Rezultātā var veidoties degvielas un kurināmā cenu pieaugums, tā pārnesot finansiālo slogu, kas radies no emisijas kvotu iegādes, uz gala patērētāju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Ar ETS2 sistēmas ieviešanu, atbilstoši direktīvā 2023/959 noteiktajam, iespējama ietekme var veidoties uz degvielu un kurināmā cenu pieaugumu, tā pārnesot finansiālo slogu, kas radies no emisijas kvotu iegādes un administratīvajām izmaksām, uz gala patērētāju. Šīs izmaksas degvielas un kurināmā operatori var samazināt, nododot patēriņam, piemēram, lielāku apjomu biodegvielu vai ilgtspējīgu kurināmo. Degvielas un kurināmā cenu pieaugums ETS2 atkarīgs no vairākiem faktoriem, no kuriem kā galveno var minēt emisijas kvotu cenu līmeni tirgū.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Noteikumu projekts nosaka monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības, kuras ietekmēs degvielas un kurināmā operatora izmaksas. Kā arī sākot ar 2028. gadu uz degvielas un kurināmā operatoru attieksies kvotu nodošanas pienākums, kas arī ietekmēs degvielas un kurināmā operatora izmaksas. Lai degvielas un kurināmā operators samazinātu savas CO2 emisijas, degvielas un kurināmā operatoram būs jāiegulda līdzekļi, lai zaļinātu savu portfeli.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Noteikumu projekts nosaka konkrētus jaunus pienākumus degvielas un kurināmā operatoriem, kas palielinās administratīvo slogu un ietekmēs uzņēmuma finansiālo stāvokli.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Noteikumu projekts nosaka konkrētus pienākumus degvielas un kurināmā operatoriem, kas arī var ietekmēt mazus un vidējus uzņēmējus. ETS2 sistēmā aptvers ēku sektoru, kas ietekmēs kurināmā cenas arī mazajām siltuma ražošanas iekārtām.
2.2.5. uz konkurenci:
Degvielas un kurināmā tirgotāji, uz kuriem attiecas ETS2 noteiktās prasības, var radīt ietekmi uz to degvielas un kurināmā cenām, ietekmējot gala patērētāja pirktspēju.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrija priekšlikumam likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas procesā attiecīgās programmas finansējums pilnā apmērā pārdalīts no budžeta programmas 01.00.00 “Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā” uz budžeta programmu 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”.
Aptuveno aprēķinu TULPE uzlabošanai veica dienests, un tās aptuvenās izmaksas ir 50 000 euro.
Valsts vides dienesta informācijas sistēmas TULPE papildināšana tiks nodrošināta Klimata un enerģētikas ministrijas esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Precīzāks ETS2 ieviešanai likuma "Par piesārņojumu" 32.17 panta izpratnē finansējuma apjoms tiks noteikts, izstrādājot regulējumu par darbībām emisijas vienību reģistrā (25-TA-241).
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 662 "Akcīzes preču aprites kārtība"
4.1.2. Noteikumu projekta "Noteikumi par darbībām emisijas vienību reģistrā" (25-TA-241).
4.1.3. Noteikumu projekts "Noteikumi par aviācijas darbību dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un starptautiskās aviācijas oglekļa dioksīda kompensēšanas un samazināšanas shēmā" (24-TA-904).
4.1.4. Ministru kabineta 2017.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību”
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Ar šo direktīvu groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību
Komisijas Īstenošanas 2018. gada 19. decembra regula (ES) 2018/2066 par datu monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK - ietver monitoringa un ziņošanas prasības, kuras attiecas uz ETS2.
Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK - ietver ETS2 verifikācijas un akreditācijas prasības.
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
1. panta 29. punktā izteiktais direktīvas 2003/87/EK 30.b panta 1. punkts
Likums "Par piesārņojumu" 32.17 panta pirmā un otrā daļa
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 29. punktā izteiktais direktīvas 2003/87/EK 30.b panta 2. punkts
Noteikumu projekta 2. punkts, 9. punkts un 1. pielikums
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 29. punktā izteiktais direktīvas 2003/87/EK 30.b panta 3. punkts
Noteikumu projekta 12. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 29. punktā izteiktais direktīvas 2003/87/EK 30.b panta 4. punkts
Noteikumu projekta 2. punkts un 2. pielikums
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 29. punktā izteiktais direktīvas 2003/87/EK 30.b panta 5. punkts
Noteikumu projekta 19., 23. un 26. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 29. punktā izteiktais direktīvas 2003/87/EK 30.b panta 6. punkts
Noteikumu projekta 18., 19., 24., 25. un 29. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 29. punktā izteiktais direktīvas 2003/87/EK 30.f panta 4. punkts
Noteikumu projekta 83. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 29. punktā izteiktais direktīvas 2003/87/EK 30.f panta 5. punkta 1. daļa
Noteikumu projekta 12. punkts un 34. punkts. Likums "Par piesārņojumu" 32.17 panta trīspadsmitās daļas 4. punkts un pārejas noteikumu 80. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 29. punktā izteiktais direktīvas 2003/87/EK 30.f panta 8. punkts
Noteikumu projekta 4. un 5. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 29. punktā izteiktais direktīvas 2003/87/EK 30.b panta 5. punkts nosaka, ka dalībvalstis var atļaut degvielas un kurināmā operatoram veikt grozījumus monitoringa plānā, neveicot grozījumus SEG atļaujā. Ņemot vērā, ka degvielas un kurināmā operatoru darbībā bieži var notikt izmaiņas, piemēram, mainās patēriņam nododamo degvielas un kurināmā veidi, prasība katru reizi grozīt SEG atļauju līdztekus būtiskām izmaiņām monitoringa plānā radītu ievērojamu papildu administratīvo slogu gan operatoriem, gan dienestam. Lai mazinātu šo administratīvo slogu, noteikumu projekta 26. punktā paredzēts, ka dienests ne retāk kā reizi 3 gados pārskata izsniegtās atļaujas, un pieprasa degvielas un kurināmā operatoram veikt grozījumus tajā, ja monitoringa plāns neatbilst SEG atļaujā norādītajam. Degvielas un kurināmā operators katru gadu pārbauda vai nav iespējams uzlabot monitoringa plānus, taču netiek prasīts grozīt SEG atļauju.
1. panta 29. punktā izteiktais direktīvas 2003/87/EK 30. f panta 8. punkts nosaka, ka saskaņā ar regulu Nr. 2018/2066 var atļaut vienkāršotus monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pasākumus tādiem regulētiem subjektiem, kuru ikgadējās emisijas, kas atbilst patēriņam nodotajiem degvielas apjomiem, ir mazākas par 1 000 tonnām CO2 ekvivalenta. Vienkāršotos monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nosacījumus Latvija izvēlas piemērot, lai nodrošinātu, to, ka degvielas un kurināmā operatoriem, kuriem ir zemākas emisijas var piemērot vienkāršotus nosacījumus, mazinot administratīvo slogu un nepamatotas izmaksas.
Regulas Nr. 2018/2066 75.n panta 1. punkts paredz, ka kompetentā iestāde pie noteiktu kritēriju izpildes, var noteikt, ka degvielas un kurināmā operators ir zemu emisiju degvielas un kurināmā operators. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka degvielas un kurināmā operatori, kuri atbilst Regulas Nr. 2018/2066 75.n panta 1. punktam var izmantot atvieglotus monitoringa un ziņošanas nosacījumus, kuri ir paredzēti zemu emisiju degvielas un kurināmā operatoram. Tā kā zemu emisiju degvielas un kurināmā operatora vidējā verificētā CO2 apjoms ir zem 1000t, tad ir svarīgi atļaut izmantot atvieglotus monitoringa un ziņošanas nosacījumus, lai nepamatoti nepalielinātu emu emisiju degvielas un kurināmā operatora administratīvo slogu un nenoteikt tādas pašas prasības, kuras tiek pieprasītas no degvielas un kurināmā operatoriem, kuri krietni pārsniedz 1000 t/CO2 gadā.
Projekts šo jomu neskar.
1. panta 29. punktā izteiktais direktīvas 2003/87/EK 30. f panta 5. punkta 1. daļa nosaka, ka dalībvalstij ir jānodrošina, ka degvielas un kurināmā operatori spēj ticami un pareizi par katru degvielas veidu identificēt un dokumentēt precīzus patēriņam nodotās degvielas daudzumus, ko izmanto sadedzināšanai ETS2 sektoros.
Pirms tika pieņemts likums "Par piesārņojumu" Klimata un enerģētikas ministrija un Zemkopības ministrija vienojās, ka Zemkopības ministrijai ir jāizstrādā sistēma, ar kuras palīdzību var nodalīt to degvielas apjomu, ko izmanto mežsaimniecības nozarē. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektori nav iekļauti ETS2. No šiem trim minētajiem sektoriem mežsaimniecība ir tas sektors, kuram nav vienotas sistēmas vai iespējas precīzi noteikt patērēto degvielas apjomu. Lai nodrošinātu, to ka mežsaimniecībā izmantotā degviela ir precīzi nosakāma, kā arī, lai neradītu konkurences nevienlīdzību, Zemkopības ministrija paredz izstrādāt konceptuālo ziņojumu, kura pamatā ir pētījums, kurā ir apskatītas vairāki iespējamie varianti kā mežsaimniecībā izmantoto degvielas apjomu varētu nodalīt no ETS2 sektoros izmantotā. Zemkopības ministrija konceptuālo ziņojumu paredz virzīt uz Ministru kabinetu, kurā tiks nolemts par labāko pieeju. Sistēmu ir plānots izveidot līdz 2027. gadam.
14. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 18.1. apakšpunkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
75.m pants
Noteikumu projekta 6. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
VII.a nodaļas 1. sadaļas 75. b pants, VII.a nodaļas 1. sadaļas 75.c, 75.d, 75.e un 75.f pants un VII.a nodaļas 2. sadaļa
Noteikumu projekta 2. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
75.n panta 1.-6. punkts
Noteikumu projekta 4. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
75.c pants un 75.d pants
Noteikumu projekta 7. un 84. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
75.b pants
Noteikumu projekta 18.2. apakšpunkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
75.q panta 1. punkts
Noteikumu projekta 15. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
X pielikums, X.b pielikums un 75.v pants
Noteikumu projekta 34. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
75.s pants
Noteikumu projekta 35. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
75.r pants
Noteikumu projekta 56. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
71. pants
Noteikumu projekta 63. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
75.b panta 2. punkts:
Regulas Nr. 2018/2066 75.b panta 2. punkts nosaka, ka degvielas un kurināmā operators ne vēlāk kā 4 mēnešus pirms tam, kad degvielas un kurināmā operators uzsāk darbību, tas iesniedzis monitoringa plānu. Attiecīgi netiek paredzēts cits iesniegšanas termiņš monitoringa plāniem. Noteikumu projekta 10. punkts nosaka, ka degvielas un kurināmā operators atļaujas iesniegumu un tā pielikumus iesniedz dienestā pirms ir nodevis patēriņam degvielu vai kurināmo likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma IV sadaļas 1. punkta noteiktajām darbībām. Tas nozīmē, ka monitoringa plānam arī ir jābūt iesniegtam pirms noteikumu 11. punkta noteiktā brīža, jo bez apstiprināta monitoringa plāna degvielas un kurināmā operators nevar pieprasīt SEG atļaujas izdošanu.
75.c panta otrā daļa:
Noteikumu projekta 84. punktā noteiktos vēsturiskos siltumnīcefekta gāzu emisijas datus par 2024. gadu, degvielas un kurināmā operators iesniedz bez tehniskās iespējamības pamatojuma, ja tiek izmantotas zemākas pakāpes.
75.d panta 2. punkta otrā daļa:
Noteikumu projekta 84. punktā noteiktos vēsturiskos siltumnīcefekta gāzu emisijas datus par 2024. gadu, degvielas un kurināmā operators iesniedz bez pārmērīgu izmaksu izvērtējuma.
75.e panta 4.a punkts:
Netiek piemērota rīcības brīvība. Lai degvielas un kurināmā operators noteiktu savu kategoriju verificētu CO2 emisijas neesamības gadījumā ir vajadzīgs piemērot 75.e panta 4. punktu. Šāda pieeja tiek piemērota, lai nodrošinātu, ka ir vienota pieeja degvielas un kurināmā operatoru kategoriju noteikšanai.
75.n panta 1.a punkts:
Netiek piemērota rīcības brīvība. Tiek piemērots 75.n panta 1. punktā noteiktie nosacījumi. Šāda pieeja tiek piemērota, lai nodrošinātu, ka ir vienota pieeja degvielas un kurināmā operatoru kategoriju noteikšanai.
75.v panta 2. un 7. punkts:
Lai degvielas un kurināmā operatoram būtu pieejama informācija no operatora, kurš ir iesniedzis Regulas Nr. 2018/2066 X.a pielikumā prasīto informāciju to var pieprasīt no noteiktā operatora. Latvijas Republika nenosaka, ka operatoram šī informācija ir jāsniedz degvielas un kurināmā operatoram. Par to vienojas pats operators un degvielas un kurināmā operators. Papildus Regulas Nr. 2018/2066 75.v panta 2. punktā norādītā informācija var saturēt komercnoslēpumus, attiecīgi nevaram nodrošināt šo datu publicēšanu. Eiropas Komisija šobrīd izstrādā uzlabojumus ETS Reporting (ziņošanas sistēma), kas nodrošinās, ka degvielas un kurināmā operatoram, sākot ar pirmo verificēto ikgadējo emisijas ziņojuma iesniegšanu (par 2025. gada datiem), degvielas un kurināmā operatoram ir redzama vajadzīgā informācija, lai pilnīgi nodrošinātu X.b pielikumā noteikto informācijas iesniegšanu. 75.v panta 7. punkts tiks piemērots tādā gadījumā, ja būs redzams, ka degvielas un kurināmā operators nodod patēriņam degvielu gaisa kuģu operatoriem.
Regulas Nr. 2018/2066 75.v pants 7. punkts tiks risināts ar noteikumu projektu "Noteikumi par aviācijas darbību dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un starptautiskās aviācijas oglekļa dioksīda kompensēšanas un samazināšanas shēmā" (24-TA-904), kas nosaka monitoringa, ziņošanas, verifikācijas, u.c. prasības gaisa kuģu operatoriem. Gadījumā, ja gaisa kuģu operatoram degvielu patēriņam nodod degvielas un kurināmā operators, gaisa kuģa operatora pienākumus būs ziņot to informāciju, kura noteikta regulas Nr. 2018/2066 X.a pielikumā. Šo informāciju gaisa kuģu operators iesniegs kopā ar savu ikgadējo emisijas ziņojumu.
75.p panta 1. punkta trešā daļa:
Likumā "Par piesārņojumu" 32.17 panta astotā daļa nosaka, ka degvielas un kurināmā operatoram verificēts ikgadējais emisijas ziņojums un verificētāja ziņojums ir jāiesniedz Valsts vides dienestā līdz katra gada 15. aprīlim.
75.q panta 1. punkta trešā daļa un 4. punkta otrā daļa:
Lai nodrošinātu, ka monitoringa metodoloģija ir aktuāla noteikumu projekta noslēguma jautājumus ir noteikts, ka degvielas un kurināmā operatoram, ir jāveic izvērtēšana monitoringa metodoloģija uzlabošanai līdz 2027. gada 31. jūlijam.
75.f panta otrā daļa, 75.h panta 3. punkts, 75.j panta 1. punkta otrā daļa, 75.e panta 2. punkta trešā daļa, 75.e panta 3. punkta otrā daļa:
Valsts vides dienests izvērtējot attiecīgo gadījumu var piemērot norādīto rīcības brīvību.
75.f panta trešā daļa:
Valsts vides dienests var atļaut izteikt degvielas vai kurināmā emisijas faktoru, kas izteikts kā t CO2/t vai t CO2/Nm3.
75.k panta 2. punkts:
Tiks nodrošināts, ka degvielu mērvienību pārrēķina koeficientiem un emisijas faktoriem, varēs piemērot tās pašas pakāpes, kas jāizmanto komerciālajam standarta kurināmajam, ja degvielai vai kurināmajam valsts vai reģionālajā līmenī jebkuram no Regulas Nr. 2018/2066 75.k panta 2. punkta pirmās daļā minētajiem parametriem ticamības intervāls ir 95 %.
Saskaņā ar 75.k panta 2. punkta otro daļu Klimata un enerģētikas ministrija iesniegs Eiropas Komisijai tās metodes un datu avotu kopsavilkumu, lai nodrošinātu, ka degvielas un kurināmā operators var izmantot mērvienību pārrēķina koeficientus un emisijas faktorus, izmantojot tās pašas pakāpes, kas jāizmanto komerciālajam standarta degvielai un kurināmajam. Klimata un enerģētikas ministrija plāno veikt saskaņošanu ar Eiropas Komisiju līdz 2027. gada 31. martam. Šāda veida saskaņošana nodrošinās, ka degvielas un kurināmā operatoram nebūs jāpiemēro cita veida pakāpes, atvieglojot monitoringa un ziņošanas prasības, kā arī samazinot administratīvo slogu. Nacionāli vajadzīgs noteikt vienotu pieeju koeficientu un faktoru piemērošanai, tas arī samazinās Valsts vides dienesta administratīvo slogu.
75.l panta 6. punkts:
Pagaidām nav plānots noteikt degvielas un kurināmā operatoriem izmantot noteiktu regulas Nr. 2018/2066 75.l panta 2. punktā metodi vai noklusējuma vērtību. Ja Klimata un enerģētikas ministrija saskaņā ar regulas Nr. 2018/2066 75.l panta 6. punktu izstrādās metodiku, tad tā tiks saskaņota ar Eiropas Komisiju.
Projekts šo jomu neskar.
-
43.u un 43.t pants
Noteikumu projekta 16. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
45. pants
Noteikumu projekta 45. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
52. pants
Noteikumu projekta 48. punkts
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
54. panta 4. punkts:
Procedūra tiks iekļauta grozot noteikumu projektu, kad tiks veikti vajadzīgie grozījumi likumā "Par piesārņojumu", lai nodrošinātu vajadzīgo deleģējumu. Pašlaik Latvijā ir divi verificētāji (viens ir oficiāli akreditējies uz ETS2, otrs ir procesā, lai akreditētos uz ETS2). Abiem verificētājiem ir pieredze ar ETS iekārtu un ETS aviācijas verifikāciju. Attiecīgie verificētāji ir kompetenti un līdz šim nav bijušas problēmas vai pieļautas neatbilstības to darbībā.
55. panta 2. punkts:
Līdz šim nav piemērots regulas Nr. 2018/2067 55. panta 2. punkts. Nav bijusi interese no fiziskām personām akreditēties uz ETS vai ETS2. Verifikācija gan ETS, gan ETS2 ir augsta riska uzticamības funkcija. Verifikācijas rezultāti tieši ietekmē katru ETS un ETS2 dalībnieku. Šādas rīcības brīvība var radīt lielāku kļūdu vai krāpšanas risku.
69. panta 1. punkts:
Eiropas Komisija ir izstrādājusi verifikāciju ziņojumu. Tas ir vienots veidnes formāts, kuru var izmantot dalībvalstis. Attiecīgi verificētāji izmantos Eiropas Komisijas izveidoto verifikācijas ziņojuma veidni.
Projekts šo jomu neskar.
-
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/c6fbf374-7df6-4a67-a34e-5059739df17f
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteikumu projekta publiskās apspriedes laikā (01.08.2025.-31.08.2025.) tika saņemts viens iebildums, kurš neattiecās uz noteikumu projekta saturu.
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Valsts vides dienestam tiek noteikti papildus pienākumi, lai nodrošinātu ETS2 darbību Latvijā. Tā kā ETS2 ir saistīts ar likuma "Par akcīzes nodokli" un tā pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem, lai kontrolētu degvielas un kurināmā operatora pienākumu izpildi un nodrošinātu atbilstību ETS2, tiek izmantota Valsts ieņēmuma dienestam pieejamā informācija un kontrolē esošā sistēma.
Jāparedz, ka ir vajadzīgs Valsts vides dienesta informācijas sistēmas "TULPE" papildināšana, lai nodrošinātu sistēmas uzlabojumus un degvielas un kurināmā operatori SEG atļaujai vajadzīgo informāciju varētu iesniegt elektroniski vienotā sistēmā. Elektroniska informācijas iesniegšana atvieglo informācijas apmaiņu un mazinās administratīvo slogu gan Valsts vides dienestam, gan degvielas un kurināmā operatoriem. Valsts vides dienesta informācijas sistēmas "TULPE" papildināšana tiks nodrošināta Klimata un enerģētikas ministrijas (Valsts vides dienesta) esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.