Anotācija (ex-ante)

Jebkurai reformai, kas pēc būtības ietver pārmaiņu veikšanu pastāvošajā iekārtā vai sistēmā, ir jābūt ierobežotai laikā un kā procesam ir jānoslēdzas. Valsts kontroles īstenotās revīzijas Nr.2.4.1-27/2018 “Par Ekonomikas ministrijas 2018.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ietvaros rosināts veikt pasākumus, lai izvērtētu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas nolūkā turpmāk veicamās darbības, lai pabeigtu minētos procesus sapratīgā termiņā.

Tāpēc nepieciešams veikt izmaiņas likumā, lai iezīmētu skaidru privatizācijas pabeigšanas laika nogriezni, kur ir skaidrs ne tikai privatizācijas pabeigšanas sākums, bet arī gala termiņš, pēc kura privatizācijas procesi ir uzskatāmi par pabeigtiem.

Ņemot vērā to, ka privatizējamo valsts īpašuma objektu pircēji īpašuma tiesības uz privatizējamo objektu iegūst uz pirkuma līguma pamata, tad uzskatāms, ka privatizācijas mērķis – mainīt valsts īpašuma objekta īpašnieku, ir sasniegts, tomēr pēc spēkā esošā regulējuma nav prognozējams privatizācijas subjektam izvirzīto privatizācijas nosacījumu izpildes galējais termiņš vai atsevišķos gadījumos noteikti beztermiņa nemonetāri privatizācijas nosacījumi, kas padara privatizācijas procesu teju par nekad nepabeidzamu.

Sākotnēji likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” tika noteikts privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš, pēc kura tiktu anulēti neizmantotie privatizācijas sertifikāti, kas tika vairākkārt pagarināts. Taču, ņemot vērā, ka privatizācijas sertifikāti ir piesaistīti privatizācijas un zemes reformas procesam, ar grozījumiem likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”, kas stājās spēkā 2005.gada 1.septembrī, tika nolemts atteikties no sertifikātu izmantošanas termiņa. Atbilstoši šī brīža tiesiskajam regulējumam privatizācijas sertifikātiem nav izmantošanas termiņa, taču, ņemot vērā, ka ar privatizācijas sertifikātiem var norēķināties tikai valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un zemes izpirkšanas procesā, līdz ar minēto procesu pabeigšanu privatizācijas sertifikāti nebūs izmantojami.

Ņemot vērā prognozējamo valsts aktīvu privatizācijas procesā izmantojamo privatizācijas sertifikātu skaitu, t.i. ~0,06 milj. privatizācijas sertifikātu, kā arī pirmšķietami pieņemot, ka pašvaldību īpašumu privatizācijā vēl izlietojamo privatizācijas sertifikātu skaits būs neliels, noslēdzoties privatizācijas procesam valstī veidosies neizlietoto privatizācijas sertifikātu skaita atlikums. Pabeidzot privatizācijas procesu un ievērojot īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanas īpašo mērķi – kompensācijas nodrošināšana par zaudēto īpašumu, likumdevējam būtu jāapsver kompensējošo mehānismu piemērošanas iespējas īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašniekiem, kuriem sertifikāti piešķirti par zaudēto mantu un persona tos nav izmantojusi vai dzēsusi privatizācijas procesā.

Tā kā likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 70. panta pirmajā daļā noteikts, ka nekustamos īpašumus privatizē tikai pēc valsts vai pašvaldības īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā un saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kurš par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā, bet daļa privatizācijas subjektu iegūtās īpašuma tiesības ilgstoši nenostiprina zemesgrāmatā veidojas situācija, kur privatizācijā iegūts īpašums ilgstoši turpina pastāvēt kā valsts vai pašvaldības īpašums, lai gan tā valdītājs ir privātpersona, un valsts vai pašvaldība pēc privatizācijas līguma noslēgšanas nevar ar to rīkoties kā īpašnieks.

Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 43.panta otrā daļa, 81.panta otrā daļā un 86.panta otrā daļā attiecīgi nosaka, privatizācija uzskatāma par pabeigtu ar brīdi, kad subjekts, kurš ieguvis valsts privatizējamo objektu, ir nokārtojis visas saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objekta privatizācijas noteikumiem un pirkuma līgumu, savukārt, privatizācijas subjekts, kurš ieguvis privatizējamo objektu, ir nokārtojis visas saistības, kas tam bija jāpilda saskaņā ar objekta privatizācijas projektu un pirkuma līgumu, un valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcija vai pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par zemesgabala vai īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu.

Atsevišķos gadījumos privatizējamiem objektiem pēc to privatizācijas ir attiecināti beztermiņa nemonetāriem nosacījumi (nav izteikti naudas izteiksmē), piemēram, privatizējamās VAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas nosacījumi noteikti ar Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra rīkojumu Nr.642, tajā skaitā arī beztermiņa nosacījumi pēc sabiedrības privatizācija, attiecīgi starp valsts privatizāciju veicošo institūciju un privatizējamo VAS “Latvijas kuģniecība” 2002.gada 25.aprīlī noslēgts līgums par privatizācijas noteikumos ietverto saistību nodrošinājumu.

1) Lai atrisinātu gadījumus, kur privatizāciju nav iespējams atzīt par pabeigtu beztermiņa nemonetāro nosacījumu dēļ, tā kā šo saistību izpilde ir pastāvīga rakstura un nav būtiska privatizācijas darījuma sastāvdaļa, bet papildus nosacījums, ko tikpat labi iespējams kontrolēt arī ārpus privatizācijas procesa, likums tiek papildināts ar 14.¹ pantu, kas skaidri nosaka, ka privatizācijas pabeigšanas kritērijs primāri ir maksājumu saistību izpilde. Attiecīgi tiek paredzēts, ka valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība pieņem lēmumu par privatizācijas pabeigšanu divu mēnešu laikā no šo nosacījumu izpildes, bet gadījumos, kur nosacījumi izpildījušies vēl pirms šo grozījumu spēkā stāšanās dienas (01.01.2024.), attiecīgie lēmumi tiek pieņemti līdz 01.04.2024., apzinoties, ka ir uzkrājušies vēsturiskie nepabeigtie privatizācijas procesi, tādēļ var būt nepieciešams ilgāks visu lēmumu sagatavošanas laiks. Lēmuma pieņemšana par privatizācijas pabeigšanu tomēr nenozīmē, ka tiek atcelta līgumos noteikto nemonetāro saistību izpilde un tās paliek spēkā atbilstoši līguma nosacījumiem.

2) Lai mazinātu administratīvo slogu un jau privatizācijas procesa noslēguma posmā veidotu privatizācijas procesam patērēto valsts finanšu resursu ietaupījumu, likuma 34.panta grozījumi paredz atteikties no proporcijas, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, noteikšanas Ministru kabinetā ik ceturksni, nosakot šo proporciju pašā likumā. Likumā noteiktā proporcija ir vienāda ar aprēķināto vidējo rādītāju pēdējos 10 gados.

3) Atbilstoši likumam “Par privatizācijas sertifikātiem” privatizācijas sertifikāts ir valsts piešķirts dematerializēts vērtspapīrs, kuru var tikai vienreiz izlietot kā maksāšanas līdzekli par privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašumu. Tā kā ar privatizācijas sertifikātiem var norēķināties tikai valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un zemes izpirkšanas procesā, līdz ar minēto procesu pabeigšanu privatizācijas sertifikāti nebūs izmantojami, tādēļ nepieciešams noteikt rīcību ar tiem pēc privatizācijas procesa pabeigšanas, jo privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana un ar to saistīto sistēmu uzturēšana katru gadu prasa ievērojamus publiskos finanšu līdzekļus. Attiecīgi tiek noteikts, ka sertifikāti ir izmantojami līdz privatizācijas procesa beigām. Tiesiskā regulējuma grozījumi nodrošina iespēju dzīvojamo māju, objektu, zemes privatizācijas procesus pabeigt līdz 2026.gada 31.decembrim, savukārt nomaksas pirkuma līgumu gadījumā personas var sertifikātus kā maksāšanas līdzekli izmantot uzreiz un nav saprātīga pamata tos maksāt pa daļām (nomaksas pirkuma līgumos kā maksāšanas līdzeklis praksē tiek izmantota nauda). Pēc privatizācijas procesa beigām privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana tiek izbeigta un tajos esošie sertifikātu atlikumi, ja tādi ir palikuši, tiek anulēti.

Vēsturiskajās privatizācijas sertifikātu kontu uzskaites sistēmās esošā informācija par privatizācijas sertifikātu darījumiem nav pilnīga. Elektronisko datu salīdzināšana un koriģēšana atbilstoši informācijai papīra formātā ir darbietilpīgs un dārgs process. Ņemot vērā, ka privatizācijas sertifikātu kontu lietu arhīvā galvenokārt tiek uzglabāti privatizācijas sertifikātu pārvedumu uzdevumi, to ilgstoša glabāšana par valsts līdzekļiem nebūtu lietderīga. Tāpat jāņem vērā, ka privatizācijas sertifikātu kontu lietu arhīvs šī brīža stāvoklī nav nododams glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam, un tā sakārtošanai būtu nepieciešamas papildu izmaksas līdz pat ~2 milj. euro.

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas izbeigšana un tajos esošie sertifikātu atlikumu anulēšana nepieciešama, lai privatizācijas sertifikātu konta turētāju intereses samērotu ar pārējo sabiedrības locekļu interesēm, kas pretējā gadījumā ciestu pārmērīgi lielu izmaksu rezultātā, jo no publiskiem līdzekļiem būtu ilgstoši jāmaksā par sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas uzturēšanu vai arhivēšanu, lai gan privatizācijas procesi būtu noslēgušies un privatizācijas sertifikāti vairs nebūtu praktiski izmantojami, t.i., privatizācijas sertifikātu konta turētāji nevarētu no tiem gūt nekādu praktisku labumu. Attiecīgi sabiedrības labums (izmaksu ietaupījums) ir acīmredzami lielāks par atsevišķu indivīdu interesēm uzturēt privatizācijas sertifikātu kontu bez pielietojuma. Izmaksu ietaupījumu sasniegt ar saudzējošākiem līdzekļiem, neapturot kontu apkalpošanas sistēmas darbību, nav iespējams.

Sākotnēji likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” tika noteikts privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš – 1999.gada 31.decembris, pēc kura tiktu anulēti neizmantotie privatizācijas sertifikāti. Šis termiņš tika pagarināts sākotnēji līdz 2003.gada 31.decembrim, tad 2004.gada 31.decembrim, tad līdz 2005.gada 31.decembrim. Taču, ņemot vērā, ka privatizācijas sertifikāti ir piesaistīti privatizācijas un zemes reformas procesam, kura pabeigšana tobrīd bija grūti paredzama, ar grozījumiem likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”, kas stājās spēkā 2005.gada 1.septembrī, tika nolemts konkrētu sertifikātu izmantošanas termiņu dzēst.

Ar Ministru kabineta 2003.gada 4.augusta rīkojumu Nr.486 apstiprinātajā “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģijā (pamatnostādnes)” attiecībā uz privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņu tika norādīts, ka likumā noteiktie privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņi tika pagarināti arī tāpēc, ka līdz likumā noteiktajam sertifikātu izmantošanas termiņam visi objekti nebija nodoti privatizācijai un nebija sagatavoti privatizācijai visi valsts un pašvaldību īpašumi (zeme, dzīvokļi, uzņēmumi utt.), par kuriem bija saņemti privatizācijas ierosinājumi, un tādejādi nevarēja veikt attiecīgos maksājumus privatizācijas sertifikātos. Tobrīd tika konstatēts, ka nav privatizēti 113 tūkst. valsts un pašvaldību dzīvokļu, 0,9 milj. ha brīvās (nepieprasītās) vai pastāvīgā lietošanā esošās, vai iznomātās valsts un pašvaldību zemes, un šo īpašumu privatizācijai nepieciešami vairāk kā 16 milj. sertifikātu, t.sk., visi atlikušie īpašuma kompensācijas sertifikāti, respektīvi, zemes izpirkšana, atsavināšana un privatizācija, kā arī dzīvojamo māju privatizācija ar nozīmīgu pārpalikumu dod iespēju izlietot visus privatizācijas sertifikātus.

No minētā secināms, ka sākotnēji, jau privatizācijas sertifikātu piešķiršanas procesā personām nevarēja rasties tiesiskā paļāvība uz privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējām, kas būtu neierobežotas laikā. Vienlaicīgi, atsakoties no konkrēta privatizācijas izmantošanas termiņa turpmākas pagarināšanas, šāds lēmums tika pamatots ar nepieciešamību nodrošināt iespēju veikt maksājumus privatizācijas sertifikātos par privatizējamiem objektiem, kas vēl tobrīd nebija nodoti privatizācijai vai nebija sagatavoti privatizācijai, tādējādi privatizācijas sertifikātu izmantošanas tiesības vienmēr bijušas tieši pakārtotas privatizācijas procesa īstenošanai, tādējādi privatizācijas procesam noslēdzoties, zūd jebkādi tiesiski priekšnoteikumi privatizācijas sertifikātu izmantošanai un personai nevarēja rasties tiesiskā paļāvība, ka privatizācijas sertifikātus jebkad būs iespējams izmantot ārpus privatizācijas procesa.

Valsts ir devusi ikvienam sertifikātu īpašniekam tiesības izmantot savus sertifikātus atbilstoši to nominālvērtībai valsts vai pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā un pēc vispārējām aplēsēm atlikušo sertifikātu nominālvērtība kopumā ir mazāka par aktīviem (dzīvokļi, zeme, īpašuma objekti, publiskie akciju emisijas piedāvājumi), kas tika piedāvāti privatizācijai, bet netika privatizēti subjektīvās intereses trūkumu dēļ.

Rezumējot, ja arī dotais risinājums aizskar pamattiesības (tomēr likumprojektu autoru ieskatā šeit drīzāk saskatāms nevis pamatttiesību (uz īpašumu) ierobežojums, bet valsts īpašuma reformas politikas ietvaros piešķirto priekšrocību jeb privilēģiju izbeigšana), tad secināms, ka
a) dotais risinājums tiks noteikts ar likumu;
b) risinājuma leģitīmais mērķis ir novērst nelietderīgus un nevajadzīgus publiskos izdevumus (sabiedrības labklājība);
c) risinājums paredz izbeigt sertifikātu aprites sistēmas uzturēšanu pēc privatizācijas pabeigšanas, tādējādi ietaupot sistēmas uzturēšanas izdevumus un ir piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai; sasniegt sistēmas uzturēšanas izdevumu ietaupījumu ar saudzīgākiem līdzekļiem, neizbeidzot sistēmas darbību, nav iespējams; sabiedrības ieguvums (publisko izdevumu ietaupījums) ir reāls, kamēr atsevišķi indivīdi no privatizācijas sertifikātu kontiem nekādu praktisku ieguvumu ārpus privatizācijas nevar gūt, tādējādi sabiedrības labums ir lielāks par atsevišķu indivīdu iespējamo interesi saglabāt sertifikātu kontu (pat ja tāda interese arī kādam rastos).

4) Vienlīdzības princips, kas izriet no Satversmes 91.panta pirmā teikuma, liedz valsts institūcijām izdot tādas tiesību normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats.

1992.gada 9.jūlijā Augstākā padome pieņēma likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kura 1.panta 2.punktā tika noteikts, ka viens no zemes privatizācijas galvenajiem uzdevumiem ir "atjaunot zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940.gada 21.jūlijā, vai viņu mantiniekiem". Likuma 12.pants "Kompensācijas saņemšanas tiesības" paredzēja, ka bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par īpašumā bijušo izmaksāto zemi vai tās daļu, ja viņi to vēlas un ja viņi nav saņēmuši zemi dabā vai līdzvērtīgu zemi citā vietā. Likuma 14.panta trešajā daļā tika noteikts, ka kompensācija izmaksājama valsts kompensācijas sertifikātos, kas segti ar nekustamo īpašumu.

Ievērojot īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanas īpašo mērķi – kompensācijas nodrošināšana par zaudēto īpašumu, personām, kurām piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti, vai šo personu mantiniekiem pirms sertifikātu kontu apkalpošanas un uzturēšanas izbeigšanas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (tiks izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 12 “Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, privatizācijas sertifikātu izmantošanas un aprites administrēšanas noteikumi”) tiek piešķirtas tiesības dzēst piešķirtos un kontā ieskaitītos īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot to nominālvērtību naudā, ja šie sertifikāti nav izmantoti privatizācijā vai iepriekš dzēsti. Īpašuma kompensācijas sertifikātu nominālvērtība ir noteikta likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 3.pantā un atbilst 39,84 euro.

Kompensācijas sertifikātu dzēšana notiek attiecīgi pēdējā privatizācijas procesa īstenošanas gadā, kad personā jau būs pilnīgi skaidrs vai tām piešķirtos kompensācijas sertifikātus būs izdevies izmantot privatizācijas procesā vai nē, kā arī dodot pietiekami garu termiņu lai personas varētu iesniegt savus pieteikumus (9 mēneši), kā arī dodot pieteikumu izskatīšanas procesa pabeigšanai laiku līdz privatizācijas procesa beigām (3 mēneši pēc galīgā pieteikuma termiņa). 

Attiecīgi naudas izmaksa pēc iesniegtā pieteikuma var notikt pēc privatizācijas procesa beigām, t.i., sākot ar 2027.gada 1.janvāri, attiecīgi paredzot finansējumu tādā apmērā, lai veiktu izmaksas par visiem iesniegtajiem un apstiprinātajiem pieteikumiem.  

5) Lai sekmētu privatizācijas procesa pabeigšanu gadījumos, kad privatizētā objekta ieguvēji ilgstoši kavējas ar savu īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, paredzētas tiesības privatizāciju veicošās institūcijai nostiprināt privatizēto nekustamo īpašumu objektu pircēju īpašumtiesības zemesgrāmatā, pamatojoties uz noslēgto privatizācijas pirkuma līgumu. Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 1.pantam zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta. Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 44.pantam ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums, tiesas spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma. Šajā gadījumā privatizācijas institūcija lūgs veikt ierakstu par tiesībām, kam pamatā ir tiesisks darījums, to apliecinot ar līgumu. Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam un Elektronisko dokumentu likumam elektroniskam dokumenta atvasinājumam, to attiecīgi noformējot, ir juridisks spēks. Zemesgrāmatu likuma 56.¹ panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka valsts vai pašvaldības iestāde  var iesniegt nostiprinājuma lūgumu, kas parakstīts normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā, savukārt 56.² pantā nostiprināts, ka elektroniski iesniegtam nostiprinājuma lūgumam pievieno elektroniski parakstītu dokumentu, kas apliecina nostiprināmās tiesības, t.sk. valsts vai pašvaldības iestādes izsniegtā dokumenta oriģinālu vai atvasinājumu, kā arī citi dokumenti var tikt iesniegti elektroniskā atvasinājuma formā.

Atbilstoši likuma ‘Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta ceturtajai daļai darījumus, kurus veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldība, vai — to vārdā — pilnvarotas personas, arī līgumus, kurus tās slēdz ar privatizācijas subjektiem, un citas darbības, kas ir saistītas ar valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju un objekta īpašuma tiesību nodošanu jaunajam īpašniekam, atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Vienlaicīgi pašvaldība un valsts privatizāciju organizējošās insitūcijas veiktos citus izdevumus var piedzīt no pircējiem, kuru vārdā tiks sniegti nostiprinājuma lūgumi, piemēram, ja ir izdevumi par Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu izmantošanu.

Demokrātiskā tiesiskā valstī pastāv publiskās ticamības princips, no kura ir atvasināts arī labticīga ieguvēja aizsardzības princips un kurš Latvijā citstarp tiek īstenots ar zemesgrāmatu palīdzību. Publiskās ticamības princips, no vienas puses, aizsargā personu, kas zemesgrāmatā ierakstīta kā īpašnieks, un vienlaikus rada paļāvību trešajām personām un nodrošina civiltiesiskās apgrozības stabilitāti (..) publiskās ticamības princips kalpo ne tikai indivīda tiesību nodrošināšanai, bet arī sabiedrības interesei nodrošināt civiltiesiskās apgrozības stabilitāti, proti, tās paredzamību un caurskatāmību (Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 25.1.punkts). Ieraksts zemesgrāmatā ļauj pārliecināties par nekustamā īpašuma piederību konkrētai personai – tā īpašniekam. Tādējādi ir  nodrošināta publiskā ticamība, tiesiskā skaidrība un noteiktība, kā arī iespēja ne tikai jebkurai privātpersonai, bet arī valstij precīzi noteikt personu, kura atzīstama par konkrēta nekustamā īpašuma īpašnieku. Zemesgrāmatas ieraksts veicina drošumu darījumu attiecībās, un tas atbilst jebkura civiltiesiskās apgrozības dalībnieka interesēm (Satversmes tiesas 2012. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-19-01 15. punktu).

Tādējādi piešķirot tiesības privatizācijas institūcijai nostiprināt ieguvēja īpašuma tiesības tiek veicināta tiesiskā noteiktība un līdz ar to ne vien privatizētā objekta ieguvēja, bet arī citu cilvēku tiesību aizsardzība un demokrātiskas valsts iekārtas stiprināšana. Ar šādu regulējumu tiek sperts reāls solis privatizēto īpašumu tiesību sakārtošanai pārskatāmā termiņā, nevis neparedzamā laika nogrieznī un nekādi citi līdzekļi, kā to panākt vismaz tādā pašā apmērā, nu jau trīsdesmit gadu laikā nav tikuši atklāti, kāpēc šāda problēma vispār ir identificēta un joprojām pastāv. Turklāt ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai īsti nerada šai personai jebkādas nelabvēlīgas sekas, vismaz attiecībā uz personas likumīgajām interesēm un to īstenošanu (izvairīšanās no saistību izpildes un dažādu tiesisko pienākumu veikšanas atrodas ārpus personas likumīgajām interesēm, ko demokrātiskā un tiesiskā iekārtā valstij būtu jāaizsargā), drīzāk tas palīdz personai īstenot savas likumīgās intereses un vienlaicīgi aizsargā citu personu likumīgo interešu un tiesību īstenošanu. 

Valsts privatizāciju veicošās institūcija vai pašvaldība nostiprinājuma lūgumu iesniedz pircēja vārdā. Ņemot vērā to, ka privatizācijas pirkuma līguma var noslēgt arī uz nomaksu līdz 5 gadiem (Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums 13.panta pirmā daļa nosaka, ka maksimālais termiņš norēķiniem par valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu ir pieci gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas) tādēļ maksājumu saistību izpildes termiņš, kam bieži vien pašvaldību nomaksas pirkuma līgumos ir pakārtota iespēja nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā (pircējs var nostiprināt tiesības zemesgrāmatā tikai pēc pilnas summas samaksas), tiek izvēlēts kā atskaites punkts un attiecīgi sešu mēnešu termiņu skaita no brīža, kad privatizācijas subjektam radušās tiesības nostiprināt īpašumtiesības zemesgrāmatā uz sava vārda. Savukārt, lai risinātu jautājumu ar vēsturiskajiem līgumiem līdz likuma pieņemšanai, kur pircēji nav nostiprinājuši savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, pārejas noteikumi tiek papildināti ar punktu, ka šādos līgumos pircējam pēc likuma spēkā stāšanās ir tāpat iespēja vēl 6 mēnešus pašam nostiprināt savas tiesības zemesgrāmatā, vai arī to veiks privatizāciju administrējošā iestāde, kam tas izdarāms līdz 31.12.2026. (visu privatizācijas darbību vispārējais pabeigšanas datums).

Likumprojekta 4. un 6.pantā paredzētā Ministru kabineta kompetence tiks īstenota, izdarot grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 12 “Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, privatizācijas sertifikātu izmantošanas un aprites administrēšanas noteikumi”.