22-TA-1755: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Informatīvais ziņojums "Par pasākumiem informatīvās telpas drošības stiprināšanai"
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts sagatavots, lai īstenotu pasākumus informatīvās telpas drošības stiprināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru prezidenta 2022.gada 21.marta rezolūcija Nr.22-MPI-13 paredz uzdevumu, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā attaisnošanas mēģinājumus noteiktos informācijas kanālos un platformās, sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informāciju par pasākumiem Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai, ar Krievijas valsti saistītu informācijas avotu klātesamības mazināšanai un dezinformācijas ierobežošanai, kā arī nepieciešamības gadījumā risinājumus tālākai informatīvās telpas stiprināšanai.
Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrijas, Saeimas frakciju, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji izveidoja Attīstības komiteju, kura 2022.gada aprīlī un maijā sanāca uz vairākām sēdēm, kuru laikā izvērtēja iespējamos pasākumus informatīvās telpas drošības stiprināšanai.
Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrijas, Saeimas frakciju, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji izveidoja Attīstības komiteju, kura 2022.gada aprīlī un maijā sanāca uz vairākām sēdēm, kuru laikā izvērtēja iespējamos pasākumus informatīvās telpas drošības stiprināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā Latvijas informatīvā telpa saskaras ar bezprecedenta izaicinājumiem, jo Krievijas valsts ietekmē esoši mediji ir pilnībā mobilizēti informatīvā kara īstenošanai. Tāpat ir sagaidāms, ka izaicinājumi nebeigsies arī tad, ja beigsies aktīva karadarbība, jo Krievijas valsts ietekmē esošie mediji centīsies attaisnot karadarbības rezultātā veiktos noziegumus un atgūt zaudētās pozīcijas gan Latvijā, gan citur Eiropas Savienībā.
Risinājuma apraksts
Neskatoties uz to, ka Latvijas informatīvās telpas noturībai svarīga loma ir visu reģionu medijiem, tomēr apstākļos, kad Latgale ir reģions, kurš robežojas ar agresorvalsti, kā arī to, ka Latgales reģionā ir ne tikai izteikts paradums salīdzinoši vairāk patērēt reģionālo un vietējo mediju saturu, bet arī Krievijā un Baltkrievijā radīto saturu, šobrīd prioritāri atbalsta pasākumi ministrijas ieskatā būtu novirzāmi tieši Latgales reģionam un tā medijiem, lai nodrošinātu, ka Latgalē dzīvojošie cilvēki pēc iespējas vairāk saņem objektīvu informāciju par Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un no tā izrietošajiem notikumiem iekšpolitikā un ārpolitikā.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams stiprināt informatīvo telpu Latgalē:
- paredzot atbalstu ziņu satura veidošanai Latgales reģiona medijiem, piešķirot Kultūras ministrijai 400 000 euro no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Mediju atbalsta fonda programmas īstenošanai, kas ir vērsta uz Latgales reģiona mediju ziņu radīšanas kapacitātes stiprināšanu. No komercdarbības atbalsta regulējuma viedokļa ir svarīgi paskaidrot, ka šis atbalsts tiks sniegts kā de minimis atbalsts;
- paredzot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei finansējumu 33 000 euro apmērā no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai stiprinātu sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē (Latvijas Televīzijas reģionālā korespondenta un video operatora un LSM.LV reģionālā korespondenta amata vietu izveidošana), tādējādi nodrošinot sabiedrisko mediju kapacitāti papildu satura veidošanai par aktualitātēm Latgalē sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. No komercdarbības atbalsta regulējuma viedokļa ir svarīgi paskaidrot, ka šis atbalsts tiks sniegts esoša atbalsta ietvaros saskaņā ar apraides vadlīnijām (Eiropas Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (Dokuments attiecas uz EEZ) (2009/C 257/01).
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams stiprināt informatīvo telpu Latgalē:
- paredzot atbalstu ziņu satura veidošanai Latgales reģiona medijiem, piešķirot Kultūras ministrijai 400 000 euro no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Mediju atbalsta fonda programmas īstenošanai, kas ir vērsta uz Latgales reģiona mediju ziņu radīšanas kapacitātes stiprināšanu. No komercdarbības atbalsta regulējuma viedokļa ir svarīgi paskaidrot, ka šis atbalsts tiks sniegts kā de minimis atbalsts;
- paredzot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei finansējumu 33 000 euro apmērā no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai stiprinātu sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē (Latvijas Televīzijas reģionālā korespondenta un video operatora un LSM.LV reģionālā korespondenta amata vietu izveidošana), tādējādi nodrošinot sabiedrisko mediju kapacitāti papildu satura veidošanai par aktualitātēm Latgalē sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. No komercdarbības atbalsta regulējuma viedokļa ir svarīgi paskaidrot, ka šis atbalsts tiks sniegts esoša atbalsta ietvaros saskaņā ar apraides vadlīnijām (Eiropas Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (Dokuments attiecas uz EEZ) (2009/C 257/01).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
433 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
433 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-433 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-433 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-433 000
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
1. Provizoriski atbalstāmo mediju skaits būtu 24 mediji, bet kopējā atbalsta summa būtu 400 000 euro (ieskaitot programmas administrēšanas izmaksas) ar izmaksu attiecināšanas periodu no 2022.gada jūnija līdz decembrim, kas nozīmē, ka vidēji vienam medijam tiktu novirzīti no 14 000 līdz 28 000 euro atkarībā no mediju veida. Attiecībā uz mediju veidiem tiek prognozēts, ka uz atbalstu pretendēs 8 abonētās preses izdevumi, 6 interneta portāli, 2 reģionālās televīzijas un 7 reģionālie radio. Pirms saņemt atbalstu, cita starpā minētie mediji saskaņā ar atbalsta programmas procedūrām tiks izvērtēti arī no valsts drošības risku viedokļa, tai skaitā ņemot vērā kompetento iestāžu sniegto informācija.
Nepieciešamā papildu finansējuma summa 400 000 euro apmērā, kas ietver arī programmas administrēšanas izmaksas, ir aprēķināta, ņemot vērā mazāku izmaksu attiecināšanas periodu kā tradicionālajām Mediju atbalsta fonda programmām (7 mēneši 10 mēnešu vietā), bet lielāku potenciālo pieteicēju skaitu, ņemot vērā, ka pretendēt būtu jādod iespēja arī medijiem, kuri veido saturu mazākumtautību valodās.
Attiecībā uz tradicionālajām Mediju atbalsta fonda programmām 2022.gadā tieši Latgales medijiem bija paredzēti 200 000 euro, no kuriem 120 000 euro bija paredzēti Latgales elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, bet 80 000 euro drukātajiem un interneta medijiem. Vienlaikus Latgales mediji saņēma lielāku summu provizoriski 600 514,58 euro, jo tie pieteicās un veiksmīgi konkurēja arī citās Mediju atbalsts fonda programmās.
2. Lai Latgalē varētu sāk strādāt Latvijas Televīzijas reģionālais korespondents un video operators, ir nepieciešams papildu finansējums 4 000 euro mēnesī, kas gadā sastāda 48 000 euro. Tāpat būtu nepieciešams papildu finansējums 1 500 euro mēnesī jeb 18 000 euro gadā, lai darbu varētu sākt sabiedrisko mediju portāla LSM.LV reģionālais korespondents Latgalē.
Ņemot vērā minēto, kopējais ikgadējais finansējums sabiedrisko mediju klātbūtnes stiprināšanai Latgalē sastāda 66 000 euro gadā un 33 000 euro 2022.gada otrajam pusgadam, kas dotu iespēju minētās štata vietas izveidot ar 2022.gada 1.jūliju.
Nepieciešamā papildu finansējuma summa 400 000 euro apmērā, kas ietver arī programmas administrēšanas izmaksas, ir aprēķināta, ņemot vērā mazāku izmaksu attiecināšanas periodu kā tradicionālajām Mediju atbalsta fonda programmām (7 mēneši 10 mēnešu vietā), bet lielāku potenciālo pieteicēju skaitu, ņemot vērā, ka pretendēt būtu jādod iespēja arī medijiem, kuri veido saturu mazākumtautību valodās.
Attiecībā uz tradicionālajām Mediju atbalsta fonda programmām 2022.gadā tieši Latgales medijiem bija paredzēti 200 000 euro, no kuriem 120 000 euro bija paredzēti Latgales elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, bet 80 000 euro drukātajiem un interneta medijiem. Vienlaikus Latgales mediji saņēma lielāku summu provizoriski 600 514,58 euro, jo tie pieteicās un veiksmīgi konkurēja arī citās Mediju atbalsts fonda programmās.
2. Lai Latgalē varētu sāk strādāt Latvijas Televīzijas reģionālais korespondents un video operators, ir nepieciešams papildu finansējums 4 000 euro mēnesī, kas gadā sastāda 48 000 euro. Tāpat būtu nepieciešams papildu finansējums 1 500 euro mēnesī jeb 18 000 euro gadā, lai darbu varētu sākt sabiedrisko mediju portāla LSM.LV reģionālais korespondents Latgalē.
Ņemot vērā minēto, kopējais ikgadējais finansējums sabiedrisko mediju klātbūtnes stiprināšanai Latgalē sastāda 66 000 euro gadā un 33 000 euro 2022.gada otrajam pusgadam, kas dotu iespēju minētās štata vietas izveidot ar 2022.gada 1.jūliju.
Cita informācija
Piešķīrumam ir ietekme uz turpmāko gadu budžetiem. Jautājums par nepieciešamo finansējumu turpmākiem gadiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei Latvijas Televīzijas reģionālā korespondenta un video operatora un LSM.LV reģionālā korespondenta amata vietu izveidošanai izskatāms likumprojekta „Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi