24-TA-434: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Būvdarbu procesa vienkāršošana, atsakoties no vairākiem būvniecības dokumentu veidiem.
Apraksts
Saskaņā ar informatīvā ziņojuma "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (MK 02.04.2024. prot.14 35.§) plāna pasākumu 6.5.1. nepieciešams pilnveidot regulējumu būvdarbu fiksēšanai un būvdarbu kvalitātes risku mazināšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Novērst datu dublēšanos dažāda veida obligātajos būvdarbu dokumentos, kā arī pārskatīt šo dokumentu nepieciešamību un piemērojamību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2025.
Pamatojums
Tiesību akta spēkā stāšanās datums ir noteikts tāds, lai būvniecības procesa dalībnieki varētu laikus sagatavoties regulējuma izmaiņām, kā arī būtu iespējams pielāgot Būvniecības informācijas sistēmu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Normatīvais regulējums paredz būvdarbu laikā Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS) sagatavot virkni būvniecības dokumentu, kas raksturo būvdarbu gaitu - ikdienas un speciālie darbi, kā arī sagatavot segto darbu, nozīmīgo konstrukciju un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu. Būvniecības nozares pārstāvji ir norādījuši, ka katru dienu atbildīgajam būvdarbu vadītājam BIS ir jāapstiprina līdz 60 ierakstiem, gan par būvlaukumā ievestajiem būvizstrādājumiem, minerālmateriāliem (dabas resursiem) un citiem materiāliem, gan veiktajiem ikdienas un speciālajiem darbiem, kā arī jāapstiprina dažādi būvdarbu pieņemšanas akti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 5.1 pielikuma “Būvdarbu žurnāla saturs būvniecības informācijas sistēmā” 3.punkts nosaka kādu informāciju BIS ir jānorāda par ikdienas un speciālajiem darbiem - būvdarbu veikšanas datums un laiks; būvdarbu veids; būve, kurā veikti būvdarbi; būvniecības ieceres dokumentācijas daļa (lapa/rasējums); būvdarbu apraksts; būvdarbu apjoms un mērvienība; laikapstākļi, tai skaitā temperatūras un nokrišņu atzīme; būvdarbu izpildē iesaistīto personu skaits; atbildīgais būvdarbu veicējs; tāmes pozīcija; pielikumi (pamatojuma dokumenti). Norādāmā informācija ir vienāda, gan ikdienas darbiem, gan speciālajiem darbiem. Kā norādīja būvniecības nozares pārstāvji, būvdarbu veicējs vairākas dienas var veikt vienādus darbus, bet ieraksts būvdarbu žurnālā atbilstoši regulējumam ir jāveic katru dienu, līdz ar to rodas situācija, kad katru dienu ir vienādi ieraksti. Ir arī situācijas, ka vienādi būvdarbi tiek norādīti gan kā ikdienas darbi, gan kā speciālie darbi, līdz ar to vienāda informācija ir atrodama gan ikdienas darbos, gan speciālajos darbos. Šobrīd arī būvniecības procesa dalībniekiem nav vienotas izpratnes par būvdarbiem, kuriem ir nepieciešams sagatavot dažāda veida veikto būvdarbu kontroles aktus, kā arī būvinspektoriem un būvuzraugiem ir sava interpretācija šajā jautājumā. BIS paredz, ka segto darbu akti veidojas no ikdienas un speciālo darbu ierakstiem, kas ir jāpastiprina atbildīgajam būvdarbu vadītājam, būvuzraugam (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugam (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Savukārt nozīmīgo konstrukciju akti BIS veidojas no ikdienas un speciālo darbu ierakstiem un segto darbu aktiem.
Regulējums nosaka, ka BIS būvdarbu žurnālā ikviens ieraksts ir jāapstiprina atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Atsevišķo būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji arī apstiprina savus veiktos būvdarbus un sagatavoto būvdarbu dokumentāciju. Sagatavotos pabeigto būvdarbu aktus (nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu) ir jāapstiprina būvuzraugam (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugam (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Kā norādīja būvniecības nozares pārstāvji, dažādu iemeslu dēļ atbildīgie būvspeciālisti ierakstus būvdarbu žurnālā laicīgi neapstiprina, līdz ar to būvdarbus nav iespējams turpināt.
Jāatzīmē, ka iespējamo segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu saraksts vēsturiski bija noteikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2003.gada 24.janvāra rīkojumā Nr.26 “Par būvdarbu žurnālu” (turpmāk - rīkojums). Iespējamo segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu saraksts attiecās uz vispārējiem būvdarbiem (celtniecības darbiem), piemēram, pamatu pieņemšanas akts, pārseguma montāžas pieņemšanas akti pa stāviem, jumta nesošo konstrukciju izpildes akts u.c., un inženiertīklu būvdarbiem (apkure, ūdensapgāde un kanalizācija, vēdināšana, gāzes apgāde, elektroiekārtas, vājstrāvas iekārtas). Šajā rīkojumā noteiktā būvdarbu žurnāla forma tiek piemērota arī šobrīd, ja būvdarbu žurnālu pilda rakstveidā (papīra formā), neizmantojot BIS. Saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 21.punktu ar 2020.gada 1.janvāri būvniecības administratīvais process uzsākams elektroniski BIS. Ja būvniecības ierosinātājs līdz Būvniecības likuma pārejas noteikumu 21.punktā noteiktajam termiņam iesniedz būvprojektu vai citus būvniecības dokumentus rakstveidā, neizmantojot BIS, rakstveida procesā varēja arī pildīt būvdarbu žurnālu.
Regulējums nosaka, ka BIS būvdarbu žurnālā ikviens ieraksts ir jāapstiprina atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Atsevišķo būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji arī apstiprina savus veiktos būvdarbus un sagatavoto būvdarbu dokumentāciju. Sagatavotos pabeigto būvdarbu aktus (nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu) ir jāapstiprina būvuzraugam (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugam (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Kā norādīja būvniecības nozares pārstāvji, dažādu iemeslu dēļ atbildīgie būvspeciālisti ierakstus būvdarbu žurnālā laicīgi neapstiprina, līdz ar to būvdarbus nav iespējams turpināt.
Jāatzīmē, ka iespējamo segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu saraksts vēsturiski bija noteikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2003.gada 24.janvāra rīkojumā Nr.26 “Par būvdarbu žurnālu” (turpmāk - rīkojums). Iespējamo segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu saraksts attiecās uz vispārējiem būvdarbiem (celtniecības darbiem), piemēram, pamatu pieņemšanas akts, pārseguma montāžas pieņemšanas akti pa stāviem, jumta nesošo konstrukciju izpildes akts u.c., un inženiertīklu būvdarbiem (apkure, ūdensapgāde un kanalizācija, vēdināšana, gāzes apgāde, elektroiekārtas, vājstrāvas iekārtas). Šajā rīkojumā noteiktā būvdarbu žurnāla forma tiek piemērota arī šobrīd, ja būvdarbu žurnālu pilda rakstveidā (papīra formā), neizmantojot BIS. Saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 21.punktu ar 2020.gada 1.janvāri būvniecības administratīvais process uzsākams elektroniski BIS. Ja būvniecības ierosinātājs līdz Būvniecības likuma pārejas noteikumu 21.punktā noteiktajam termiņam iesniedz būvprojektu vai citus būvniecības dokumentus rakstveidā, neizmantojot BIS, rakstveida procesā varēja arī pildīt būvdarbu žurnālu.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, lai samazinātu administratīvo slogu, paredzot būvdarbu žurnālā atteikties no speciālo darbu ierakstiem. Gadījumos, kad būvdarbu veicējs vairākas secīgas dienas pēc kārtas veic vienus un tos pašus darbus, noteikumu projektā ir paredzēts, ka šādos gadījumos būvdarbu žurnālā varēs veikt vienu ikdienas darbu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu. Ar vienādiem darbiem ir saprotams, ka izmantotie būvizstrādājumi nemainās konkrētā darbu zonā, t.i. būvdarbu specifika nemainās - ar noteiktu metodi, ievērojot būvdarbu tehnoloģiju, konkrētā darba zonā iestrādā konkrēto būvizstrādājumu. Ierakstu veido uzsākot darbu un noslēdz, kad konkrētie darbi ir pabeigti, arī, ja tiek uzsākts darbs, kas aizsedz (pēc segto darbu principa) iepriekšējo darbu.
Tā kā šobrīd būvniecības procesa dalībniekiem nav vienotas izpratnes par būvdarbiem, kuriem ir nepieciešams sagatavot dažāda veida veikto būvdarbu kontroles aktus, noteikumu projekts paredz, ka būvdarbu process pamatā tiks atspoguļots BIS kā ikdienas darbi un tiks sagatavoti veikto būvdarbu pieņemšanas akti un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (turpmāk - UNIS) pieņemšanas akti. Noteikumu projekts paredz, ka būvniecības ierosinātājam un galvenajam būvdarbu veicējam pirms būvdarbu uzsākšanas būs jāvienojas par kādiem veiktajiem būvdarbiem, bez nesošo konstrukciju būvdarbiem, būs jāsagatavo būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu saraksts būs jāpievieno būvdarbu žurnālam, lai pušu un kontrolējošo institūciju starpā nebūtu strīdi par attiecīgo aktu nepieciešamību. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu, ja nepieciešams, varēs precizēt. Aktu sarakstu veido ārpus BIS un pēc saskaņošanas būvdarbu veicējs varēs aktu sarakstu pievienot būvdarbu žurnālam kā datni. Tas novērsīs būvinspektoru un būvuzraugu atšķirīgo tiesību normu interpretāciju par veikto būvdarbu pieņemšanas aktu nepieciešamību un strīdus situācijas ar būvdarbu veicēju.
Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumu” 125.punktā noteikts, ka katrs būvdarbu veicējs (uzņēmums) izstrādā būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu ir jāņem vērā veidojot veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu.
Būvniecības procesā ir jāievēro Būvniecības likumā noteiktās būtiskās prasības būvēm, kā arī Eirokodeksi un Latvijas būvnormatīvi, kā arī piemērojamie standarti. Piedāvātās izmaiņas regulējumā nemaina to, ka par būvdarbu kvalitāti atbild būvdarbu veicējs. Būvdarbu sarakstā, kurus jāpieņem ar pieņemšanas aktu, var iekļaut visus būvdarbus, kurus pieņēma kā segtos darbus vai kā nozīmīgās konstrukcijas, kā arī standartos noteiktās kvalitātes kontroles prasības. Regulējuma izmaiņas nenosaka, kādus papildus būvdarbus, bez nozīmīgo konstrukciju būvdarbiem un UNIS, ir jāpieņem ar aktu, bet nosaka, ka par būvdarbiem, kurus jāpieņem ar aktu ir jāvienojas rakstiski (veidojot sarakstu) un aktam ir jābūt pieejamam būvniecības procesa dalībniekiem, kā arī būvinspektoriem.
Veikto būvdarbu un UNIS pieņemšanas aktu veidos būvniecības informācijas sistēmā (BIS) no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem, tādējādi izslēdzot šobrīd esošo sistēmu, ka nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus veido no segto darbu aktiem. Veikto būvdarbu pieņemšanas akts nav uzskatāms par būvdarbu izpildes aktu Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr.419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" izpratnē.
Noteikumu projekts paredz, ka būvuzraugam būs jāapstiprina ikdienas darbu ieraksts atbilstoši būvuzraudzības plānam. Būvuzraudzības plāns ir pamatdokuments, kas nosaka būvuzrauga veicamās pārbaudes objektā. Noteikumu projekts nemazina būvuzraudzības lomu un pienākumus būvdarbu uzraudzībā, kā arī nemazina būvuzrauga tiesības apturēt būvdarbus, ja tiek konstatētas neatbilstības. Papildus, lai veicinātu raitāku un paredzamāku veikto būvdarbu pieņemšanu, noteikumu projektā ir paredzēs, ka būvuzraugam veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu, kā arī ikdienas darbu jāapstiprina piecu darba dienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums un ieraksts ir veikts. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 125. un 126. punkts nosaka būvuzrauga pienākumus un tiesības. Būvuzraugam ir pienākums piedalīties veikto būvdarbu pieņemšanā, kā arī būvuzraugam ir tiesības kontrolēt veiktos būvdarbus, ja rodas šaubas par to kvalitāti, kā arī, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvos vai darba aizsardzību, vides aizsardzību un ugunsdrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, pārtraukt būvdarbus uz laiku, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi.
Noteikumu projekts arī paredz, ka būvdarbus varēs turpināt, ja būvdarbu veicējs būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir izveidojis un nodevis apstiprināšanai veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (UNIS) pieņemšanas aktu. Šāds regulējums paredz, ka būvdarbu veicējs atbilstoši savai kvalitātes kontroles sistēmai ir pārbaudījis veikto būvdarbu kvalitāti atbilstoši tehnoloģijai un darbu turpināšana ir būvdarbu veicēja risks, ja tiks konstatētas neatbilstības, piemēram, ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatēs veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi būs jāpārtrauc un jāveic attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.
Noteikumu projekts stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā.
Izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ir jābūt noslēgtiem būvdarbu veikšanas līgumiem, kā arī jābūt noslēgtam būvuzraudzības līgumam. Būvniecības procesa dalībniekiem līgumos ir jābūt skaidri noteiktām līgumslēdzējpušu atbildībai un pienākumiem. Tādēļ noteikumiem ir noteikts šāds termiņš, lai būvniecības procesa dalībnieki varētu laikus sagatavoties regulējuma izmaiņām, kā arī būtu iespējams pielāgot Būvniecības informācijas sistēmu.
Vienlaikus pārejas regulējums (Noteikumu projekta 1.9.punkts) paredz, ka līdz 2025.gada 30.jūnijam uzsāktajos būvdarbos būvniecības procesa dalībnieki būvdarbu gaitu būvdarbu žurnālā, tai skaitā, veidojot aktus, varēs turpināt fiksēt tādā veidā un apjomā, kāds tas bija spēkā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes brīdī. Savukārt, būvniecības procesa dalībnieki pēc savas izvēles varēs vienoties par šo izmaiņu piemērošanu, kas attiecas uz būvdarbu gaitas fiksēšanu un veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veidošanu būvniecības informācijas sistēmā, arī uz iepriekš uzsāktiem būvdarbiem, būvniecības informācijas sistēmā tiks nodrošināta iespēja pāriet uz šo jaunu funkcionalitāti.
Tā kā šobrīd būvniecības procesa dalībniekiem nav vienotas izpratnes par būvdarbiem, kuriem ir nepieciešams sagatavot dažāda veida veikto būvdarbu kontroles aktus, noteikumu projekts paredz, ka būvdarbu process pamatā tiks atspoguļots BIS kā ikdienas darbi un tiks sagatavoti veikto būvdarbu pieņemšanas akti un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (turpmāk - UNIS) pieņemšanas akti. Noteikumu projekts paredz, ka būvniecības ierosinātājam un galvenajam būvdarbu veicējam pirms būvdarbu uzsākšanas būs jāvienojas par kādiem veiktajiem būvdarbiem, bez nesošo konstrukciju būvdarbiem, būs jāsagatavo būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu saraksts būs jāpievieno būvdarbu žurnālam, lai pušu un kontrolējošo institūciju starpā nebūtu strīdi par attiecīgo aktu nepieciešamību. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu, ja nepieciešams, varēs precizēt. Aktu sarakstu veido ārpus BIS un pēc saskaņošanas būvdarbu veicējs varēs aktu sarakstu pievienot būvdarbu žurnālam kā datni. Tas novērsīs būvinspektoru un būvuzraugu atšķirīgo tiesību normu interpretāciju par veikto būvdarbu pieņemšanas aktu nepieciešamību un strīdus situācijas ar būvdarbu veicēju.
Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumu” 125.punktā noteikts, ka katrs būvdarbu veicējs (uzņēmums) izstrādā būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu ir jāņem vērā veidojot veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu.
Būvniecības procesā ir jāievēro Būvniecības likumā noteiktās būtiskās prasības būvēm, kā arī Eirokodeksi un Latvijas būvnormatīvi, kā arī piemērojamie standarti. Piedāvātās izmaiņas regulējumā nemaina to, ka par būvdarbu kvalitāti atbild būvdarbu veicējs. Būvdarbu sarakstā, kurus jāpieņem ar pieņemšanas aktu, var iekļaut visus būvdarbus, kurus pieņēma kā segtos darbus vai kā nozīmīgās konstrukcijas, kā arī standartos noteiktās kvalitātes kontroles prasības. Regulējuma izmaiņas nenosaka, kādus papildus būvdarbus, bez nozīmīgo konstrukciju būvdarbiem un UNIS, ir jāpieņem ar aktu, bet nosaka, ka par būvdarbiem, kurus jāpieņem ar aktu ir jāvienojas rakstiski (veidojot sarakstu) un aktam ir jābūt pieejamam būvniecības procesa dalībniekiem, kā arī būvinspektoriem.
Veikto būvdarbu un UNIS pieņemšanas aktu veidos būvniecības informācijas sistēmā (BIS) no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem, tādējādi izslēdzot šobrīd esošo sistēmu, ka nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus veido no segto darbu aktiem. Veikto būvdarbu pieņemšanas akts nav uzskatāms par būvdarbu izpildes aktu Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr.419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" izpratnē.
Noteikumu projekts paredz, ka būvuzraugam būs jāapstiprina ikdienas darbu ieraksts atbilstoši būvuzraudzības plānam. Būvuzraudzības plāns ir pamatdokuments, kas nosaka būvuzrauga veicamās pārbaudes objektā. Noteikumu projekts nemazina būvuzraudzības lomu un pienākumus būvdarbu uzraudzībā, kā arī nemazina būvuzrauga tiesības apturēt būvdarbus, ja tiek konstatētas neatbilstības. Papildus, lai veicinātu raitāku un paredzamāku veikto būvdarbu pieņemšanu, noteikumu projektā ir paredzēs, ka būvuzraugam veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu, kā arī ikdienas darbu jāapstiprina piecu darba dienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums un ieraksts ir veikts. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 125. un 126. punkts nosaka būvuzrauga pienākumus un tiesības. Būvuzraugam ir pienākums piedalīties veikto būvdarbu pieņemšanā, kā arī būvuzraugam ir tiesības kontrolēt veiktos būvdarbus, ja rodas šaubas par to kvalitāti, kā arī, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvos vai darba aizsardzību, vides aizsardzību un ugunsdrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, pārtraukt būvdarbus uz laiku, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi.
Noteikumu projekts arī paredz, ka būvdarbus varēs turpināt, ja būvdarbu veicējs būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir izveidojis un nodevis apstiprināšanai veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (UNIS) pieņemšanas aktu. Šāds regulējums paredz, ka būvdarbu veicējs atbilstoši savai kvalitātes kontroles sistēmai ir pārbaudījis veikto būvdarbu kvalitāti atbilstoši tehnoloģijai un darbu turpināšana ir būvdarbu veicēja risks, ja tiks konstatētas neatbilstības, piemēram, ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatēs veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi būs jāpārtrauc un jāveic attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.
Noteikumu projekts stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā.
Izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ir jābūt noslēgtiem būvdarbu veikšanas līgumiem, kā arī jābūt noslēgtam būvuzraudzības līgumam. Būvniecības procesa dalībniekiem līgumos ir jābūt skaidri noteiktām līgumslēdzējpušu atbildībai un pienākumiem. Tādēļ noteikumiem ir noteikts šāds termiņš, lai būvniecības procesa dalībnieki varētu laikus sagatavoties regulējuma izmaiņām, kā arī būtu iespējams pielāgot Būvniecības informācijas sistēmu.
Vienlaikus pārejas regulējums (Noteikumu projekta 1.9.punkts) paredz, ka līdz 2025.gada 30.jūnijam uzsāktajos būvdarbos būvniecības procesa dalībnieki būvdarbu gaitu būvdarbu žurnālā, tai skaitā, veidojot aktus, varēs turpināt fiksēt tādā veidā un apjomā, kāds tas bija spēkā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes brīdī. Savukārt, būvniecības procesa dalībnieki pēc savas izvēles varēs vienoties par šo izmaiņu piemērošanu, kas attiecas uz būvdarbu gaitas fiksēšanu un veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veidošanu būvniecības informācijas sistēmā, arī uz iepriekš uzsāktiem būvdarbiem, būvniecības informācijas sistēmā tiks nodrošināta iespēja pāriet uz šo jaunu funkcionalitāti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- būvspeciālisti (būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs), būvniecības ierosinātājs
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz samazināt veicamās darbības BIS, lai fiksētu būvdarbu gaitu, atsakoties no speciālajiem darbiem un paredzot, ka ikdienas darbu ierakstus var veikt par vienādiem darbiem vairākās dienās. Šobrīd nav iespējams objektīvi aprēķināt to laiku, kas var būt samazināts normatīvā regulējuma prasību izpildei. Tas saistīts ar to, ka katrā būvniecības lietā var būt dažāds veicamo un apstiprināmo ierakstu daudzums. Regulējuma izmaiņas skars visus tos būvspeciālistus (būvdarbu vadītāji, būvuzraugi, autoruzraugi), kas vadīs būvdarbus vai tos uzraudzīs pēc 2026.gada 1.marta. No BIS datiem par jauno būvniecības lietu skaitu 2023.gadā izriet, ka regulējuma izmaiņas var skart ap 26 000 būvniecības lietas (pieņemot, ka vienā gadā tiek izveidotas tikpat daudz būvniecības lietas, cik tās tiek pabeigtas).
Juridiskās personas
- būvkomersanti (būvdarbu veicēji,būvuzraudzības veicēji, autoruzraugi), būvniecības ierosinātāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz samazināt veicamās darbības BIS, lai fiksētu būvdarbu gaitu, atsakoties no speciālajiem darbiem un paredzot, ka ikdienas darbu ierakstus var veikt par vienādiem darbiem vairākās dienās. Šobrīd nav iespējams objektīvi aprēķināt to laiku, kas var būt samazināts normatīvā regulējuma prasību izpildei. Tas saistīts ar to, ka katrā būvniecības lietā var būt dažāds veicamo un apstiprināmo ierakstu daudzums. Regulējuma izmaiņas skars visus tos būvkomersantus, kas nodarbina būvdarbu vadītājus, būvuzraugus un autoruzraugus un kas vadīs būvdarbus vai tos uzraudzīs pēc 2026.gada 1.marta. No BIS datiem par jauno būvniecības lietu skaitu 2023.gadā izriet, ka regulējuma izmaiņas var skart ap 26 000 būvniecības lietas (pieņemot, ka vienā gadā tiek izveidotas tikpat daudz būvniecības lietas, cik tās tiek pabeigtas).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nosakot būvdarbu veidus, par kuriem būs jāsagatavo būvdarbu pieņemšanas aktus (veidojot sarakstu) būvniecības procesa dalībniekiem būs vienota izpratne par kopējo aktu skaitu, kas novērsīs būvuzraugu un būvinspektoru iebildumus.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
95 832
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
95 832
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-95 832
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-95 832
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
95 832
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Būvniecības informācijas sistēmas izstrādātājs ir novērtējis, ka izmaiņu apjoms atbilst 180 cilvēkdienām.
180 cilvēkdienas x 440 eiro par cilvēkdienu x 1,21 = 95 832,00 eiro (ieskaitot PVN)
180 cilvēkdienas x 440 eiro par cilvēkdienu x 1,21 = 95 832,00 eiro (ieskaitot PVN)
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošanai nepieciešamais finansējums 95 832 euro apmērā tiks nodrošināts Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 20.00.00 "Būvniecība" 2025. gadā sistēmas uzturēšanai piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 23-TA-2311: Noteikumu projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"
24-TA-1283: Noteikumu projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi"
24-TA-1284: Noteikumu projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 661 "Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvnoteikumi"
24-TA-1285: Noteikumu projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 631 "Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi"
24-TA-1286: Noteikumu projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi"
24-TA-1287: Noteikumu projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra noteikumos Nr. 550 "Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi"
24-TA-1297: Noteikumu projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 501 "Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi"
24-TA-1298: Noteikumu projekts
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 633 "Autoceļu un ielu būvnoteikumi"
Pamatojums un apraksts
Projekts paredz precizēt būvdarbu laikā sagatavojamos dokumentus
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saņemts sertificēta būvuzrauga viedoklis par noteikumu projektu. Viedokļu pārskats ir pievienots TAP lietai.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks pilnveidota būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāte
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi