Anotācija (ex-ante)

[1] VARAM, veicot Pašvaldības domes pārraudzību Pašvaldību likumā noteikto pilnvaru ietvaros, ir konstatējusi, ka Pašvaldības dome: 1) nav realizējusi konstruktīvu sadarbību Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas lēmumu izpildē; 2) sistemātiski pieļāvusi ārējo normatīvo aktu, kas regulē pašvaldību budžetu izstrādi, apstiprināšanu un izpildi, prasību pārkāpumus attiecībā uz gadskārtējo Pašvaldības budžetu.

[2] Lai gan pašvaldības domes atlaišanai Saeimai ir jāpieņem likums un tāpēc zināmā mērā šāds lēmums ir politisks, šāda likuma pamatā ir jābūt juridiskiem argumentiem. (Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra spriedums lietā Nr. 2020-16-01, 21. punkts). Demokrātiskā tiesiskā valstī likums par pašvaldības domes atlaišanu nevar tikt pieņemts patvaļīgi, pamatojot to vienīgi ar politiskiem apsvērumiem. Šāda likuma pieņemšanas pamatā jābūt konkrētiem faktiem un to juridiskam izvērtējumam (Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra spriedums lietā Nr. 2020-16-01, 21. punkts).
Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumprojekta anotācija ir viens no avotiem, kas sniedz informāciju par tiesību akta nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz dažādām jomām. Tai ir informatīva nozīme – tā iepazīstina ar likumprojekta iesniedzēja motivāciju. Anotācijā ietvertais pamatojums ļauj sabiedrībai gūt priekšstatu par tiem apsvērumiem, kas bijuši par pamatu tiesību normas pieņemšanai (Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra spriedums lietā Nr. 2019-05-01, 19.1.2. punkts).

Fakti un juridiskie argumenti Pašvaldības domes atlaišanai ir šādi.

[3] Par iespēju iecelt finanšu stabilizācijas procesa uzraugu.
2023. gada 7. augustā VARAM saņēma Finanšu ministrijas 2023. gada 7. augusta vēstuli Nr. 3.2-19/13-1/2397, kas primāri adresēta Valsts kontrolei un kurā norādīts, ka Finanšu ministrija pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības procesā ir konstatējusi būtiskus riskus Pašvaldības finanšu stabilitātei. Ir uzņemtas augstas kreditoru saistības. Ir uzsākta projektu realizācija, kuros ir paredzēts būtisks Pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Nav gūta pārliecība, ka visas Pašvaldības uzņemtās saistības ir iekļautas 2023. gada budžetā. Pašvaldībai ir apturēti vairāki maksājumi Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos. Saskaņā ar Pašvaldības ceturkšņa pārskatā par saistībām sniegto informāciju uz 2023. gada 30. jūniju Pašvaldībai ir kavēti maksājumi 1,07 milonu euro apmērā, tai skaitā vairāk par 30 dienām – 998 tūkstoši euro. Pašvaldība pie augstām aizņēmuma saistībām turpina plānot jaunus projektus vai esošu projektu papildizmaksas, slēdzot līgumus ar izpildītājiem un kā resursu izdevumu segšanai plānojot arī jaunus aizņēmumus.
2023. gada 14. augustā VARAM tika saņemta Pašvaldības domes priekšsēdētāja 2023. gada 11. augusta vēstule Nr. 3.1.1.17/836, ar ko VARAM tika iesniegts Pašvaldības domes 2023. gada 10. augusta sēdē pieņemts lēmums Nr. 904 “Par rīcības plāna apstiprināšanu”, ar ko apstiprināts rīcības plāns pašvaldības finanšu krīzes pārvarēšanai (turpmāk – Rīcības plāns), kurā norādīts, ka Pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai 2023. gadā pietrūkst 3,9 miljonu euro.
2023. gada 16. augustā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar vēstuli Nr. 1-132/4749 rosināja sasaukt Pašvaldības domes ārkārtas sēdi 2023. gada 23. augustā, kurā piedalījās un uzklausīja Pašvaldības domes deputātus klātienē saistībā ar Pašvaldības spēju pildīt autonomās funkcijas un risinājumiem Pašvaldības finanšu stāvokļa stabilizēšanai.
2023. gada 22. augustā VARAM saņēma Finanšu ministrijas vēstuli Nr. 3.2.-19/13-1/2545 par Pašvaldības rīcības plānu, kurā norādīts, ka minētajā rīcības plānā nav sniegta detalizēta informācija budžeta iztrūkuma pamatojumam. Pašvaldība plāno veikt grozījumus pašvaldības budžetā, samazinot izdevumus par 1,23 miljoniem euro, kas ir 31% no Pašvaldības budžeta iztrūkuma – 3,9 miljoni euro. Pārējo budžeta iztrūkumu Pašvaldība plāno segt no 2023. gada jauniem aizņēmuma līdzekļiem: aizņēmuma budžeta un finanšu vadībai 1,34 miljonu euro apmērā un četriem aizņēmumiem prioritāro investīciju projektu īstenošanai kopsummā par 1,04 miljoniem euro. Vienlaikus budžetā ir paredzēts palielināt uzturēšanas izdevumus par 1,47 miljoniem euro. Līdz ar to, kā norādīja Finanšu ministrija, pastāv riski, ka Pašvaldība sākotnējā budžeta plānā nav iekļāvusi visus 2023. gada izdevumus.
2023. gada 4. septembrī VARAM saņēma Pašvaldības domes priekšsēdētāja saskaņā ar likuma “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” 6. panta trešo daļu sagatavoto 2023. gada 1. septembra vēstuli Nr. 3.1.1.17/959. Minētajai vēstulei pielikumā pievienots Pašvaldības domes 2023. gada 1. septembra lēmums Nr. 968 “Par finanšu stabilizācijas pieteikumu”, kurā norādīts, ka, izvērtējot Pašvaldības finanšu stāvokli, to, ka Pašvaldība sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” 2. panta 2. punktu un 7. pantu, Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 21. punktu, dome nolemj apstiprināt Pašvaldības domes priekšsēdētāja ierosināto stabilizācijas pieteikumu.
Ar Finanšu ministrijas 2023. gada 3. oktobra rīkojumu Nr. 334 likuma “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” 8. panta otrās daļas kārtībā tika izveidota Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Stabilizācijas komisija). Pamatojoties uz likuma “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” 8. panta trešo daļu, no kā izriet, ka finanšu ministra izveidotā komisija darba procesā pieaicina attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētāju vai pilnvarotu pārstāvi, Stabilizācijas komisijā tika pieaicināti arī Pašvaldības pārstāvji.

2023. gada 11. oktobra Stabilizācijas komisijas sēdē komisija nolēma:
1. Pašvaldībai sniegt priekšlikumus par turpmāk veicamajiem pasākumiem budžeta vadības un finanšu situācijas stabilizēšanai:
1) izprotot situācijas nopietnību, no kuras nevar ciest Pašvaldībā strādājošie un tās iedzīvotāji, kā iespējamo risinājumu atlīdzības nodrošināšanai izskatīt domē jautājumu par 2023. gada aizdevuma pamatsummas 4. ceturkšņa maksājuma 845,2 tūkstošu euro apmērā pārcelšanu uz turpmākajiem periodiem. Trūkstošo finansējumu atlīdzībai pašvaldībai nodrošināt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes;
2) pārskatīt budžeta un finanšu vadības sistēmas pārvaldību, lai nodrošinātu finanšu procesu caurskatāmību un centralizāciju;
3) apturēt investīciju projektus, kur nav uzsākta to realizācija un noslēgti līgumi par projekta īstenošanu;
4) sagatavot sabalansētu 2024. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi un naudas līdzekļu atlikumi sedz obligāto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus. Neplānot nepamatotus ieņēmumus, nepieciešamības gadījumā veikt pašvaldības izdevumu optimizāciju un meklēt efektīvākus funkciju veikšanas risinājumus;
5) nodrošināt, ka Pašvaldība neuzsāks jaunus investīcijas projektus, kuru finansēšanas avots ir aizņēmumi;
6) nodrošināt, ka Pašvaldība 2023. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildi novirza uzņemto saistību (parādu) segšanai;
7) izvērtēt iepriekšējo sadarbību ar gada pārskata revidentiem un izskatīt iespēju piesaistīt jaunu pakalpojuma sniedzēju konsolidētā gada pārskata revīzijas veikšanai;
8) Pašvaldībai nodrošināt tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, lai novērstu mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanu, neefektīvu un nelietderīgu izmantošanu, pieļauto kļūdu savlaicīgu identificēšanu un novēršanu un nepieciešamo uzlabojumu veikšanu, kā arī savlaicīgu ticamas finanšu vai vadības informācijas nodrošināšanu;
9) apstiprināt domē pasākumu plānu, nosakot uzdevuma izpildes termiņus, un iesniegt tos Stabilizācijas komisijā, un par plāna izpildi atskaitīties Stabilizācijas komisijai;
10) Pašvaldībai iesniegt Finanšu ministrijā:
10.1.) katru mēnesi atskaites par kavētajiem maksājumiem (līdz kārtējā mēneša 10. datumam);
10.2.) reizi ceturksnī informāciju par finanšu vadības reorganizācijas gaitu (līdz kārtējā mēneša 10. datumam).
2. Informēt finanšu ministru par Stabilizācijas komisijas 1. punktā pieņemto lēmumu.
3. Ja Pašvaldība iesniedz attiecīgu domes lēmumu, uzdot Valsts kasei sagatavot finanšu ministra rīkojumu par Pašvaldības 2023. gada 4. ceturkšņa aizdevumu pamatsummas maksājuma pārcelšanu uz turpmākiem periodiem, lai Pašvaldība rastu līdzekļus atlīdzības izmaksai darbiniekiem ar nosacījumu.
4. Ja Pašvaldība ir gatava sadarboties un informē Stabilizācijas komisiju par konkrētiem 1. punktā minēto uzdevumu izpildes termiņiem, ierosināt Finanšu ministrijai sagatavot ziņojumu Ministru kabinetam (turpmāk arī – MK) par ārkārtējo finanšu situāciju Pašvaldībā un konstatētajiem pārkāpumiem budžeta plānošanā. MK ziņojumā minēt tālākās iespējamajās darbības finanšu situācijas sakārtošanai, kas ļautu Pašvaldībai atrisināt maksātspējas problēmas. Tālākā situācijas risināšana ir iespējama tikai tad, ja Pašvaldība būtiski uzlabo finanšu vadības un budžeta plānošanas procesu ilgtermiņā.
5. Ja Pašvaldība nav gatava konstruktīvi sadarboties un veikt pasākumus finanšu situācijas uzlabošanai, ierosināt finanšu ministram apstiprināt Pašvaldības domes lēmumu par stabilizācijas procesa uzsākšanu ar nosacījumu, ka Pašvaldība centralizē savu grāmatvedību un stabilizācijas procesa 1. kārtā iekļauj izdevumus, kas saistīti ar uzņemto saistību izpildi.

2023. gada 9. novembra sēdē Stabilizācijas komisija secināja:
1. Pašvaldībai ir lieli kavētie maksājumi: uz 2023. gada 30. septembri tie ir 1,7 miljoni euro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājušies tikai par 0,04 miljoniem euro. Turklāt parādās jauni ilgstoši kavēti maksājumi, kas līdz šim netika norādīti.
2. Pašvaldības iesniegtajā informācijā regulāri ir neprecizitātes un datu nesakritības.
3. Pašvaldība plāno uzņemties jaunas saistības investīciju projektu īstenošanai, neskatoties uz to, ka tai ir kavēti maksājumi un tā netiek galā ar esošajām kreditoru saistībām, tajā skaitā projektu pabeigšanu.
4. Pašvaldības saistību apmērs ir augsts: Pašvaldības uzņemto aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs, iekļaujot arī kavētos maksājumus, ir 2023. gadā ir 23,46%, 2024. gadā 24,27%, 2025. gadā 21,75%, 2026. gadā 22,09%, 2027. gadā 21,41% un turpmākajos 2 gados vidēji 20,54%. Turklāt Pašvaldības budžetā ir plānoti ieņēmumi no apturētajiem Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem 2 miljonu euro apmērā. Samazinot 2023. gada plānotos ieņēmumus par šo finansējuma apmēru, Pašvaldības saistību apmērs 2023. gadā būs vēl augstāks.

Stabilizācijas komisija norādīja:
1. Pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu par skaidru rīcību un termiņiem, kā tiks pārskatīta budžeta un finanšu vadības sistēmas pārvaldība, lai nodrošinātu finanšu procesu caurskatāmību un centralizāciju, kas ir būtisks priekšnosacījums stabilizācijas procesa uzsākšanai.
2. Pašvaldība pie esošās finanšu situācijas plāno uzņemties jaunas saistības projekta “Kultūras nama ēkas pārbūve, Brāļu Skrindu ielā 3, Rēzeknē” īstenošanai, kas nav atbalstāms.
3. Projektam “Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai” būs iespējams pagarināt izpildes termiņu līdz 2024. gada oktobrim, jo VARAM ir sagatavojusi noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 10. novembra noteikumos Nr. 645 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.3. pasākuma “Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” īstenošanas noteikumi”” par šo projektu izpildes termiņa pagarināšanu. Līdz ar to Pašvaldībai pēc grozījumiem vienošanās ar CFLA, būs iespējams pabeigt projektu un veikt maksājumus līdz 2024. gada oktobrim, un Pašvaldībai nepieciešams veikt pārrunas ar projekta īstenotājiem par uzņemto saistību samaksas pagarināšanas iespējām, slēdzot samaksas grafikus.

Tāpat Stabilizācijas komisija lēma par nākamajiem pasākumiem:
1) lai varētu virzīt ministram jautājumu par stabilizācijas procesa uzsākšanu, Pašvaldībai iesniegt Pašvaldības domes lēmumu par Pašvaldības rīcību finanšu procesa caurskatāmības un centralizācijas nodrošināšanai, norādot konkrēti veicamos darbus pa etapiem un to īstenošanas termiņus;
2) Pašvaldībai nodrošināt, ka netiek uzņemtas jaunas saistības investīciju projektiem, par kuriem nav noslēgti līgumi ar izpildītājiem;
3) Pašvaldībai izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus 2023. gada budžetā, pārskatot (samazinot) plānotos ieņēmumus no nekustamā īpašuma pārdošanas atbilstoši faktiskajai situācijai. Izstrādājot 2024. gada budžeta projektu, ieņēmumus no nekustamā īpašuma pārdošanas plānot atbilstoši faktiskajai situācijai;
4) iesniegt Pašvaldības apliecinājuma vēstuli revidentam par Pašvaldības 2022. gada pārskatu.

2023. gada 14. decembra Stabilizācijas komisijas sēdē komisija secināja:
1. Stabilizācijas komisijai iesniegtais Pašvaldības 2024. gada budžeta sākotnējais projekts nav sabalansēts: plānotais budžeta deficīts 7,9 miljonu euro apmērā, kurā nav iekļauts viss nepieciešamais finansējums uzsākto investīciju projektu saistību izpildei. Pēc Pašvaldības iestāžu priekšlikumiem par nepieciešamajiem izdevumiem 2024. gadā plānotais deficīts ir 10,8 miljoni euro.
2. Pašvaldībai turpina pieaugt kavētie maksājumi: uz 2023. gada 31. novembri tie ir 4,3 miljoni euro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājušies par 0,7 miljoniem euro.
3. Pašvaldībai ir augsts saistību apmērs: uzņemto aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs, iekļaujot arī kavētos maksājumus, ir 2023. gadā 29,99%, 2024. gadā 23,39%, 2025. gadā 21,04%, 2026. gadā 21,37%, turpmākajos trīs gados vidēji 20,17%.
4. Pašvaldība turpina iesniegt vērtēšanai jaunus investīciju projektus: saskaņā ar VARAM sniegto informāciju Pašvaldība ir iesniegusi vērtēšanai pārrobežu sadarbības programmas projektu Nr. LL-00143 “Iekļaujošu bibliotēku tīkls cilvēkiem no nelabvēlīgām sociālām grupām (Network of Inclusive Libraries for people of disadvantaged social groups)”, apliecinot, ka Pašvaldība nodrošinās nepieciešamo finansējumu 125,7 tūkstošu euro apmērā projekta īstenošanai pašvaldības budžetā.
5. Pašvaldība 2022. gada pārskatā nav uzrādījusi visas zembilances saistības – līgumus, saskaņā ar kuriem Pašvaldībai var iestāties saistības.
Pašvaldībai atkārtoti tika norādīts:
1) lai iespējami mazinātu pašvaldības kavētos maksājumu, atlikumus, kas nav iezīmēta mērķa finansējums, novirzīt kreditoru saistību izpildei;
2) nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērots Pašvaldības 2023. gada 17. oktobra rīkojumā Nr. 84/vp “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžeta projekta sagatavošanu 2024.gadam” un Stabilizācijas komisijas 2023. gada 9. novembra sēdes lēmumā norādītais jautājums, ka jauni investīciju projekti netiek plānoti.
Tāpat Pašvaldībai tika doti jauni uzdevumi:
1) līdz 2024. gada 10. janvārim iesniegt informāciju:
1.1.) par 2023. gada zembilances saistībām, tajā skaitā norādot lielākās saistības;
1.2.) par nepieciešamo valsts budžeta aizdevumu uzņemto saistību izpildei, tajā skaitā uzsāktajiem investīciju projektiem, norādot projekta kopējās izmaksas, veiktos maksājumus un finansēšanas avotus (aizņēmums, pašvaldības budžets) atlikušo saistību pilnīgai izpildei;
2) līdz 2024. gada 22. janvārim iesniegt 2024. gada budžeta projektu, kurā ir sabalansēti budžeta izdevumi ar ieņēmumiem, veicot budžeta izdevumu optimizāciju un brīvprātīgo funkciju pārskatīšanu. Atlikumus, kas nav iezīmēta mērķa finansējums, novirzīt kreditoru saistību izpildei. Informāciju iesniegt pēc Finanšu ministrijas nosūtītās formas sadalījumā pa iestādēm, norādot 2022. gada budžeta izpildes faktu, 2023. gada plānu un izpildi un 2024. gada budžeta projektu;
3) līdz 2024. gada budžeta izskatīšanai domē iesniegt VARAM izvērtēšanai Pašvaldības 2024. gada izdevumus sadalījumā pa autonomām funkcijām un brīvprātīgām funkcijām;
4) operatīvi turpināt strādāt pie pašvaldības budžeta un finanšu vadības sistēmas pilnveidošanas, lai nodrošinātu finanšu procesu caurskatāmību, un regulāri informēt Stabilizācijas komisiju par progresu šajā jautājumā.

2024. gada 24. janvāra Stabilizācijas komisijas sēdē atkārtoti konstatēta uzdevumu neizpilde no pašvaldības puses.
1. Stabilizācijas komisijai iesniegtais pašvaldības 2024. gada budžeta projekts nebija sabalansēts: tajā nebija iekļauts viss nepieciešamais finansējums uzsākto investīciju projektu saistību izpildei.
2. Sagatavotais budžeta projekts neradīja viennozīmīgu pārliecību, ka budžeta projektā ir paredzēts viss nepieciešamais finansējums saņemto aizņēmumu pamatsummu atmaksai.
3. Pašvaldībai uz 2024. gada 31. decembri bija naudas līdzekļu atlikumi, kas nav paredzēti noteiktu mērķu finansēšanai, – pēc Pašvaldības sniegtās informācijas – 1,3 miljoni euro. Stabilizācijas komisija 2023. gada 14. decembra sēdē lēma, ka “Atlikumus, kas nav iezīmēta mērķa finansējums, novirzīt kreditoru saistību izpildei.” Pašvaldība šo finansējumu nav novirzījusi kavēto maksājumu izpildei, tajā skaitā kreditoriem, kuri jau aprēķina soda naudas, bet atstājusi kā naudas līdzekļu atlikumus 2024. gada budžeta deficīta segšanai.
4. Pašvaldībai joprojām ir augsti kavētie maksājumi: uz 2023. gada 31. decembri kavēti maksājumi pret kreditoriem ir 4,3 miljoni euro, kas salīdzinājumā ar 2023. gada novembri pieauguši par 0,3%.
5. Pašvaldībai ir augsts saistību apmērs: uzņemto aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs 2024. gadā 22,97%, 2025. gadā 20,25%, 2026. gadā 20,62%, turpmākajos trīs gados vidēji 19,49%.
6. Pašvaldība ir veikusi iepirkuma procedūru ārējā revidenta izvēlei par 2023. gada pārskatu, kas beidzies bez rezultāta. Valsts kontrole veiks revīziju pašvaldībā par 2023. gada pārskatu.
Stabilizācijas komisija norādīja, ka, lai iespējami mazinātu Pašvaldības kavētos maksājumu, atlikumus, kas nav iezīmēta mērķa finansējums, novirzīt kreditoru saistību izpildei.
Pašvaldībai dots uzdevums turpināt darbu pie 2024. gada budžeta projekta izstrādes, kurā ir sabalansēti budžeta izdevumi ar ieņēmumiem, veicot budžeta izdevumu optimizāciju, un līdz 2024. gada 12. februārim iesniegt Stabilizācijas komisijai aktuālo pašvaldības 2024. gada budžeta projektu, kā arī informāciju par progresu un virzību uz bez deficīta budžetu.

2024. gada 13. februārī Ministru kabinets ar protokollēmumu Nr. 7, 28. §, “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai” (turpmāk – MK protokollēmums) (pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8560cb64-3971-4df6-b962-e151da3822f4), pamatojoties uz Stabilizācijas komisijas veikto izvērtējumu, pieņēma lēmumu, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 37. pantu, uzdot finanšu ministram piešķirt no 2024. gada pašvaldību kopējā pieļaujamā aizņēmuma palielinājuma Pašvaldībai valsts budžeta aizdevumu līdz 5 miljoniem euro uzņemto saistību, kurām uz 2023. gada 31. decembri ir iestājies maksāšanas termiņš, izpildei atbilstoši informatīvā ziņojuma 2. pielikumā norādītajiem kreditoriem, nosakot nosacījumus aizdevuma saņemšanai.

2024. gada 15. februāra Stabilizācijas komisijas sēdē secināts:
1. Stabilizācijas komisijai iesniegtais Pašvaldības 2024. gada budžeta projekts nav sabalansēts, plānotais 2024. gada budžeta deficīts ir 3,3 miljoni euro, kam nav finanšu seguma.
2. Pašvaldības izpilddirektors apliecina, ka pašvaldība var sabalansēt 2024. gada budžetu tikai tad, ja Pašvaldības dome atbalsta izdevumu optimizāciju un brīvprātīgo funkciju pārskatīšanu, tajā skaitā rodot atlikušo nepieciešamo finansējumu 1,2 miljonus euro projekta “Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai” pabeigšanai.
3. Pašvaldībai pieaug kavētie maksājumi: uz 2024. gada 31. janvāri kavēti maksājumi pret kreditoriem ir 4,8 miljoni euro, kas salīdzinājumā ar 2023. gada decembri pieauguši par 11,7%.
4. Pašvaldībai uz 2024. gada 1. janvāri naudas līdzekļu atlikums bija 3 miljoni euro, tai skaitā atlikums, kas nav paredzēts iezīmētu mērķu finansēšanai, 1,3 miljonu euro apmērā. 2024. gada janvārī naudas līdzekļu atlikums salīdzinājumā ar gada sākumu ir pieaudzis par 1,3 miljoniem euro un ir 4,3 miljoni euro. Pašvaldība ir saņēmusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildi gan 2023. gadā 1,3 miljonu euro apmērā, gan 2024. gada janvārī 0,6 miljoni euro jeb 46,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā plānots.
Stabilizācijas komisija aicināja Pašvaldību:
1) uz konstruktīvu un atbildīgu rīcību, lai līdz 2024. gada 21. februārim pieņemtu Pašvaldības domē sabalansētu (bezdeficīta) 2024. gada budžetu;
2) līdz 2024. gada 22. februārim informēt Stabilizācijas komisiju par Pašvaldības 2024. gada budžetu;
3) nodrošināt, ka atlikumi, kas nav paredzēti iezīmētam mērķim, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde tiek novirzīta kavēto maksājumu izpildei.

Līdz 2024. gada 21. februārim Pašvaldības dome nepieņēma gadskārtējo pašvaldības budžetu 2024. gadam, tādējādi pārkāpjot “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 41. panta 2.1 daļu un neizpildot MK protokollēmumā noteiktos kritērijus valsts budžeta aizdevuma līdz 5 miljonu euro apmērā saņemšanai.

Kārtība, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās, ir noteikta likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” (turpmāk – Stabilizācijas likums).
Finanšu ministrija 2024. gada 6. marta vēstulē Nr. 3.2-19/13-1/669 ir norādījusi: “[Stabilizācijas komisija] jau pirmajā sēdē 2023.gada 11.oktobrī Pašvaldībai norādīja, ka tai ir jāpārskata finanšu vadības un uzskaites sistēmas pārvaldība, lai nodrošinātu finanšu procesu caurskatāmību un grāmatvedības centralizāciju, kas ir būtisks nosacījums stabilizācijas procesa uzsākšanai. Šobrīd Pašvaldībā ir 9 atsevišķas grāmatvedības un darbs pie vienotas grāmatvedības uzskaites izveides ir tikai sākuma procesā.
Izvērtējot izveidojušos situāciju Pašvaldībā, turklāt, lai tā spētu pildīt autonomās funkcijas un no tās rīcības necietu iedzīvotāji, Finanšu ministrija 2023.gada septembrī sagatavoja priekšlikumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojekta jaunai normai, ko atbalstīja Saeima un kas stājās spējā ar 2024.gada 1.janvāri.
Likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 37.pants paredz Ministru kabinetam tiesības lemt par atbalsta pasākumiem, tajā skaitā par valsts budžeta aizdevumu izsniegšanu pašvaldībai, kura ir nonākusi finansiālās grūtībās. Tādējādi ar šo jauno likuma normu ir rasta iespēja Pašvaldībai stabilizēt finanšu situāciju un piešķirt valsts budžeta aizdevumu uzņemto saistību izpildei, nosakot stigrus nosacījumus aizdevuma saņemšanai un domes atbildību. Jāuzsver, ka šajā periodā, kad Pašvaldībai ir ārkārtējas finansiālas grūtības, ir nodrošināts stingrs Pašvaldības uzraudzības process, šo funkciju veicot Stabilizācijas komisijai. Arī par Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu Pašvaldībai ir jāatskaitās Stabilizācijas komisijai. Līdz ar to, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, ir nodrošināts stingrs uzraudzības process un atbalsts Pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai.
Vēršam uzmanību, ka pašvaldību finanšu stabilizācijas mērķis ir nodrošināt likumā noteikto pašvaldību autonomo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās. Finanšu stabilizācijas procesā visus lēmums turpina pieņemt dome, tajā skaitā lēmumus par izdevumu optimizāciju, grāmatvedības centralizāciju un 2024.gada budžeta apstiprināšanu. Šis process sekmīgi var tikt īstenots tikai tad, ja notiek konstruktīvs Pašvaldības domes darbs un stabilizācijas pasākumu izpilde. Taču Pašvaldības dome ar saviem lēmumiem nav apliecinājusi konstruktīvu sadarbību: 2024.gada 19.februāra ārkārtas sēdē atkārtoti netika atbalstīti Pašvaldības izpilddirektora iesniegtie priekšlikumi 2024.gada izdevumu optimizācijai un brīvprātīgo funkciju pārskatīšanai, kas tika sagatavoti Pašvaldības 2024.gada budžeta sabalansēšanai. Turklāt 2024.gada 21.februāra domes sēdē tika nolemts neiekļaut sēdes darba kārtībā jautājumu par Pašvaldības 2024.gada budžetu, tādējādi kavējot valsts budžeta aizdevuma saņemšanu.
Līdz ar to Pašvaldības dome, nepieņemot budžetu 2024.gadam, nav ievērojusi normatīvo aktu prasības un kārtējo reizi ar savu darbību ignorējusi tiesiskumu.”

Ņemot vērā minēto, ir atzīstams, ka Stabilizācijas likumā un likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” paredzētais mehānisms būtu saudzīgāks līdzeklis finanšu situācijas normalizēšanai Pašvaldībā, salīdzinot ar citām alternatīvām, piemēram, Pašvaldības domes atlaišanu un pagaidu administrācijas iecelšanu.
Tas būtu vērtējams kā atbilstošāks arī Eiropas vietējo pašvaldību hartā (turpmāk – pašvaldību harta) nostiprinātiem “vairākiem būtiskiem pašvaldību darbību regulējošiem pamatprincipiem, kuru ievērošana garantē vietējās pašpārvaldes pastāvēšanas būtību, proti: 1) kompetenču autonomijas princips; 2) finanšu autonomijas princips; 3) konsultēšanās princips. [..] No pašvaldību hartas 9. panta ir atvasināmi vairāki pamatprincipi finanšu autonomijas jomā: 1) pašvaldībai ir jābūt saviem finanšu resursiem, kurus tā var iegūt patstāvīgi no dažādiem tiesību normās noteiktiem finansējuma avotiem tai nodoto autonomo kompetenču īstenošanai, un 2) tai ir jābūt tiesībām izlemt, kā šie resursi tiks izmantoti [..].” (Satversmes tiesas 2023. gada 9. novembra spriedums lietā Nr. 2022-17-01, 18.2. apakšpunkts).
Tomēr, ņemot vērā Pašvaldības domes demonstrēto attieksmi pret Stabilizācijas komisijas uzdevumiem, ir secināms, ka pieļaujot Pašvaldības domes darba turpināšanu, netiks sasniegts mērķis – Pašvaldības finanšu situācijas noregulēšana.

[4] Par gadskārtējo Pašvaldības budžetu 2023. un 2024. gadam.

[4.1] Gadskārtējais budžets 2023. gadam.
Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres 2023. gada 2. novembra rīkojumu Nr. 1-2/6275 “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas” (turpmāk – rīkojums Nr. 1-2/6275) Aleksandru Bartaševiču atstādināja no Pašvaldības domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Rīkojumā Nr. 1-2/6275 kā atstādināšanas pamats citstarp konstatēti ārējo normatīvo aktu pārkāpumi jautājumos, kas saistīti ar pašvaldības budžetu, neparedzot tajā izdevumus iestāžu uzturēšanai un darbinieku algām visam gadam un nepārdomāti novirzot pašvaldības finanšu līdzekļus finansiāli ietilpīgu būvprojektu realizēšanai.
Vienlaikus, lai arī likums “Par pašvaldību budžetiem” paredz Pašvaldības domes priekšsēdētāja atbildību attiecībā uz atsevišķiem aspektiem budžeta pieņemšanas un izpildes procesā, ir būtiski izvērtēt arī domes kompetenci, kas ir nenoliedzama turpmāk minētu iemeslu dēļ.
Pašvaldību likuma 48. panta pirmā daļa noteic, ka saistošo noteikumu par pašvaldības budžetu izstrādi regulē likums “Par pašvaldību budžetiem”. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldību budžetiem” 7. pantu pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot “Likumu par budžetu un finanšu vadību” un likumu “Par pašvaldībām” (ar 2023. gada 1. janvāri – Pašvaldību likums), kā arī citus likumus un Ministru kabineta noteikumus.
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu tikai domes kompetencē ir izdot saistošos noteikumus, tostarp [..] saistošos noteikumus par pašvaldības budžetu [..].
Papildus saskaņā ar Pašvaldību likuma 39. panta trešās daļas 1. un 2. punktu finanšu komiteja sniedz atzinumu par pašvaldības budžeta projektu un par pašvaldības budžeta grozījumu projektu, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa (identiska finanšu komitejas kompetence bija noteikta likuma “Par pašvaldībām”, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim, 60. panta otrās daļas 1. un 2. punktā). Finanšu komiteja saskaņā ar Pašvaldību likuma 39. panta otro daļu ir viena no domes komitejām, kas ar likumu ir noteikta kā obligāti izveidojama.
Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka likumdevējs ir noteicis kārtību, kādā izstrādājams un apstiprināms pašvaldības budžets, kā arī īpaši nodalījis domes priekšsēdētāja kompetenci minēto procesu nodrošināšanā.
Kā iepriekš minēts, Pašvaldības domes priekšsēdētājs par ārējo normatīvo aktu Pašvaldības budžeta izstrādāšanā, apstiprināšanā un izpildē neievērošanu no amata pienākumu pildīšanas tika atstādināts.
Tādējādi šobrīd ir izvērtējama Pašvaldības domes kompetence.
2023. gada 21. februārī stājās spēkā Pašvaldības domes apstiprinātie 2023. gada 10. februāra saistošie noteikumi Nr. 1 “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2023. gadam”, kuros iekļauti finanšu līdzekļi Pašvaldības darbinieku atalgojumam un apkures izdevumiem tikai 11 mēnešiem, kas ir pretrunā “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 1. panta otrajā daļā nostiprinātajam budžeta mērķim noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi.
Kā secināts rīkojumā Nr. 1-2/6275, faktiski jau kopš Pašvaldības budžeta 2023. gadam izstrādes uzsākšanas brīža līdz brīdim, kad tika iesniegts pieteikums par finanšu stabilizāciju, bija zināms, ka budžetā ir paredzēti līdzekļi atalgojumam un apkures izdevumiem tikai 11 mēnešiem.
Budžeta plānošanas process 2023. gadam ticis uzsākts ar domes priekšsēdētāja 2022. gada 11. oktobra rīkojumu “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžeta projekta sagatavošanu 2023. gadam”, saskaņā ar ko ticis uzdots Pašvaldības domes administrācijai, Pašvaldības iestādēm, nozaru pārvaldēm un to pārraudzībā esošajām iestādēm un struktūrvienībām sagatavot budžeta līdzekļu pieprasījumus 2023. gadam. 2023. gada budžeta plānošanas periodā notikušas vairākas Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas sanāksmes, kurās tikuši izskatīti un vērtēti Pašvaldības iestāžu iesniegtie budžeta pieprasījumi. Šajās sanāksmēs piedalījušies arī Pašvaldības domes deputāti.
Pašvaldības Finanšu pārvalde sagatavojusi Pašvaldības budžeta kopsavilkumu un iesniegusi to izskatīšanai Pašvaldības Finanšu un budžeta komitejai, kas to izskatīja 2023. gada 7. februāra sēdē (protokols Nr. 10) un nolēma atbalstīt un virzīt apstiprināšanai domes sēdē. Papildus jānorāda, ka no 13 Pašvaldības domes deputātiem astoņi darbojas pašvaldības domes Finanšu un budžeta komitejā, kas nozīmē, ka astoņi no 13 deputātiem (vairāk nekā puse) pirms Pašvaldības budžeta 2023. gadam izskatīšanas bija ar to padziļināti iepazinušies vai varēja iepazīties Finanšu un budžeta komitejas sēdē.
Papildus 2023. gada 22. decembrī Valsts kontrole publiskoja starpziņojumu “Vai Rēzeknes budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam?” revīzijas lietā Nr. 2.4.1-34/2023 (turpmāk – Starpziņojums), norādot, ka Pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādē pieļauti vairāki pārkāpumi. Rezultātā Valsts kontrole sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot tostarp kā Finanšu ministrijas sniegtajā informācijā, tā rīkojumā Nr. 1-2/6275 minētos argumentus – nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.
Valsts kontrole secināja, ka 2023. gada apstiprinātais budžets ir bez izdevumiem un resursiem to segšanai vismaz trim mēnešiem, neieplānojot vismaz 8,68 miljonus euro:
1) sākotnējie institūciju budžeta pieprasījumi (kuri pārsniedza 2022. gada tāmē apstiprinātos izdevumus) tika samazināti ne vien līdz 2022. gada līmenim, bet vēl par 8%, vienlaikus neizvērtējot, vai šāds samazinājums neapdraud Pašvaldības spēju nodrošināt ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi 2023. gadā;
2) izdevumi no Izglītības un zinātnes ministrijas saņemamās mērķdotācijas paredzēti astoņiem mēnešiem, neiekļaujot kopbudžetā ne ieņēmumus, ne izdevumus vismaz 3,2 miljonu euro apmērā;
3) neņemot vērā informāciju par budžeta deficītu, par ko Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupu informēja gan Finanšu pārvaldes vadītāja, gan institūcijas, Pašvaldības 2023. gada budžets tika virzīts apstiprināšanai. Tajā uz apstiprināšanas brīdi nebija iekļauti izdevumi un nepieciešamie resursi šo izdevumu segšanai vismaz trim 2023. gada mēnešiem.
Arī MK protokollēmumam pievienotajā Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā norādīts uz minētajiem un citiem pārkāpumiem Pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādes procesā:
1) Pašvaldības 2023. gada budžeta sākotnējā plānā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums atlīdzības izmaksai: trūkstošais finansējuma apmērs (bez valsts budžeta transfertiem) atlīdzības izmaksai vairākām Pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljoni euro;
2) Pašvaldībai 2023. gadā bija izveidojies budžeta iztrūkums, kuru segšanai pašvaldības dome bija lēmusi ņemt īstermiņa aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai 1,3 miljonu euro apmērā (domes lēmums Nr. 941 “Par īstermiņa aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai” aizņēmumu). Pašvaldība nespēja iesniegt korektu un pamatotu informāciju 2023. gada budžeta iztrūkuma apmēram un tā iemesliem, sniegtie dati regulāri atšķīrās.

Pašvaldības 2023. gada budžeta kopējie ieņēmumi veidoja 52,1 miljonu euro, kopējie izdevumi – 62,4 miljonus euro. Ņemot vērā Valsts kontroles Starpziņojumā secināto par budžetā neieplānotiem vismaz 8,68 miljoniem euro, ir secināms, ka Pašvaldības dome 2023. gada budžetā nebija ieplānojusi izdevumus un resursus to segšanai vairāk nekā 16% apmērā no kopējiem budžeta ieņēmumiem.

Attiecībā uz Pašvaldības budžeta 2023. gadam un 2024. gadam izvirzīto prioritāti “Uzsākto projektu pabeigšana” nepieciešams vērst uzmanību, ka rīkojumā Nr. 1-2/6275 tika norādīts, ka Pašvaldības domes priekšsēdētājs 2022. gada 13. septembrī ir parakstījis līgumu ar SIA “Arčers” par summu projekta “Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma īstenošanai” realizēšanai 8,2 miljonu euro apmērā, lai gan pašvaldības 2022. gada budžetā uz līguma parakstīšanas brīdi konkrētajam pasākumam bija paredzēti tikai 3,8 miljoni euro un Pašvaldības dome nebija lēmusi par aizņēmuma ņemšanu, proti, līgums parakstīts bez finansiāla seguma.
Pašvaldības dome par līguma noslēgšanu saskaņā ar publiski pieejamo informāciju ir uzzinājusi 2022. gada 23. septembra Pašvaldības domes sēdē un nav izteikusi iebildumus, pieņemot minēto informāciju zināšanai.
Par aizņēmumu projekta “Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai” īstenošanai Pašvaldības dome ir lēmusi domes 2023. gada 25. maija sēdē (lēmums Nr. 863 “Par aizņēmuma ņemšanu”), lemjot ņemt ilgtermiņa aizņēmumu Valsts kasē 3,3 miljonu euro apmērā, kas ir astoņus mēnešus pēc līguma ar SIA “Arčers” noslēgšanas un neņemot vērā likuma “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” 36. panta ceturtajā daļā noteikto nosacījumu aizņēmumu saņemšanai. Ņemot vērā Pašvaldības smago finanšu situāciju un minēto likuma normu, aizņēmums netika piešķirts. Kā minēts Valsts kontroles Starpziņojumā, Pašvaldības 2023. gada budžets netika attiecīgi koriģēts par iepriekš plānotajiem, bet nesaņemtajiem aizņēmumiem, un netika norādīta patiesā situācija finanšu līdzekļu iztrūkumam.
Tādējādi attiecībā uz realizēto projektu ietekmi uz Pašvaldības finanšu situāciju ir viennozīmīgi konstatējama arī Pašvaldības domes kā koleģiāla orgāna atbildība gan daļā par rīcību ar Pašvaldības 2022. gada budžetu (aprobežojoties ar fakta par līguma ar SIA “Arčers” par projekta “Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma īstenošanai” realizēšanu pieņemšanu zināšanai, lai gan līgums tika parakstīts bez finansiāla seguma), gan daļā par lēmuma pieņemšanu par aizņēmuma ņemšanu projekta realizēšanai astoņus mēnešus pēc līguma ar SIA “Arčers” noslēgšanas, demonstrējot vieglprātīgu paļāvību, ka aizņēmums tiks piešķirts.
Papildus, kā norādīts MK protokollēmumam pievienotajā informatīvajā ziņojumā, Pašvaldībai ir augsts aizņēmumu, galvojumu saistību apmērs: uz 2023. gada 31. decembri, iekļaujot arī kavētos maksājumus uz 2023. gada 31. decembri, pret 2023. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai 2023. gadā ir 30,03%, 2024. gadā 22,97%, 2025. gadā 20,25%, 2026. gadā 20,62%, turpmākajos trīs gados vidēji 19,49%.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldību budžetiem” 15. pantu domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas un par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši “Likumam par budžetu un finanšu vadību”, bet no minētajām normām neizriet domes priekšsēdētāja vienpersoniska atbildība par budžeta izstrādāšanu un apstiprināšanu.
Kā iepriekš minēts, ārējie normatīvie akti noteic budžeta projekta obligātu izvērtēšanu pašvaldības domes finanšu komitejā un apstiprināšanu domes sēdē. Tādējādi ir secināms, ka Pašvaldības dome jau 2023. gadā nav pietiekami izvērtējusi uzņemtās saistības un to izpildei nepieciešamo finansējumu un ir atbildīga par “Likumam par budžetu un finanšu vadību” neatbilstoša gadskārtējā pašvaldības budžeta 2023. gadam izstrādāšanu, apstiprināšanu un izpildi, neievērojot:
1) Pašvaldību likuma 4. panta trešo daļu;
2) likuma “Par pašvaldību budžetiem” 2. pantu un 22. panta pirmo daļu;
3) “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 1. panta otro daļu un 7. panta pirmās daļas 2. punktu;
4) likuma “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” 36. panta ceturto daļu.

[4.2] Gadskārtējais budžets 2024. gadam.
Pašvaldības domes kā kolektīva orgāna nespēja izstrādāt un pieņemt ārējiem normatīvajiem aktiem atbilstošu Pašvaldības budžetu tika konstatēta arī Pašvaldības 2024. gada budžeta pieņemšanas procesā, kad Pašvaldības dome strādāja bez domes priekšsēdētāja.

[4.2.1.] MK protokollēmuma neizpildes sekas – Pašvaldības 2024. gada budžeta deficīts.
Kā norādīts anotācijas [3] punktā, Pašvaldības dome nespēja vai apzināti nevēlējās izpildīt Stabilizācijas komisijas dotos uzdevumus.
Kritiski svarīgs priekšnoteikums Pašvaldības finanšu stabilizācijas uzlabošanai bija 2024. gada 13. februārī pieņemtais MK protokollēmums, ar kuru, kā iepriekš minēts, tika nolemts piešķirt Pašvaldībai valsts budžeta aizdevumu līdz 5 miljoniem euro uzņemto saistību segšanai, kurām uz 2023. gada 31. decembri iestājies maksāšanas termiņš, ja Pašvaldības dome izpildīs MK protokollēmumā noteiktās prasības.
Viena no prasībām (MK protokollēmumam pievienotā informatīvā ziņojuma 4. punkta “Normatīvo aktu regulējums un piedāvātais risinājums pašvaldības finanšu stabilitātes atjaunošanai” 2.2. apakšpunkts) bija Pašvaldībai iesniegt Finanšu ministrijai Pašvaldības domē apstiprinātu 2024. gada budžetu bez deficīta, ņemot vērā MK protokollēmuma 2. punktā minēto valsts aizdevumu.
Neskatoties uz minēto, 2024. gada 20. februārī VARAM saņēma Finanšu ministrijas vēstuli Nr. 3.2-19/13-1/535, kurā norādīts: “Finanšu ministrija 2024.gada 15.februārī ir saņēmusi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) 2024.gada budžeta projektu, kurā budžeta deficīts ir plānots 3 milj. EUR apmērā, kas salīdzinājumā ar 2024.gada 19. janvārī iesniegto budžeta projektu  ir paaudzis par 2 milj. EUR. Vienlaikus ministrija ir saņēmusi Pašvaldības izpilddirektora sagatavotos  priekšlikumus Pašvaldības domei par 2024.gada budžeta izdevumu optimizāciju un brīvprātīgo funkciju pārskatīšanu.
[Stabilizācijas komisija] 2024.gada 15.februāra sēdē Pašvaldības izpilddirektors apliecināja, ka Pašvaldība var sabalansēt 2024.gada budžetu tikai tad, ja dome atbalsta  izdevumu optimizāciju un brīvprātīgo funkciju pārskatīšanu.
No iesniegtajiem priekšlikumiem secināms, ka izdevumu samazinājums  galvenokārt skar pašvaldību brīvprātīgo funkciju pārskatīšanu, kā piemēram, atcelt pašvaldības līdzfinansējumu fakultatīvajām nodarbībām krievu valodā un literatūrā, atcelt pašvaldības budžeta līdzfinansējumu sporta organizācijām sporta aktivitāšu atbalstīšanai, atcelt līdzfinansējumu pirts pakalpojumiem iedzīvotājiem, utt.
Vienlaikus jānorāda, ka Pašvaldībai pieaug kavētie maksājumi, tajā skaitā veidojas soda naudas par nesamaksātajiem rēķiniem, kas uz 2024.gada 1.janvāri ir 80 tūkst. EUR. Daļa kavēto maksājumu ir saistīti ar pašvaldības autonomo funkciju izpildi, kā piemēram, ceļu remonti un uzturēšana, teritorijas sakopšana, atkritumu izvešana.
Minētā informācija apliecina, ka Pašvaldības dome ne 2023.gada izdevumu pārskatīšanā, ne 2024.gada budžeta izstrādes procesā nav veikusi pietiekamu pašvaldības izdevumu optimizāciju un brīvprātīgo funkciju pārskatīšanu. Vienlaikus tiek uzkrāti kavētie  maksājumi un pieļauti soda naudas uzrēķini, neskatoties uz to, ka Pašvaldība ir spējīga no saviem resursiem veikt daļu kreditoru saistību maksājumus.
Vēršam uzmanību, ka Pašvaldībai uz 2024.gada 1.janvāri naudas līdzekļu atlikums bija 3 milj. EUR, tajā skaitā atlikums, kas nav iezīmētu mērķu finansējums,  1,3 milj. EUR. Savukārt 2024.gada janvāra mēnesī naudas līdzekļu atlikums, salīdzinājuma ar gada sākumu, ir pieaudzis par 1,3  milj. EUR un ir 4,3 milj. EUR. Pašvaldība ir saņēmusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildi gan 2023.gadā 1,3 milj. EUR  apmērā, gan 2024.gada  janvārī 0,6 milj. EUR  jeb 46,6% vairāk nekā  attiecīgajā periodā plānots.
[Stabilizācijas komisija] vairākkārt ir norādījusi Pašvaldības vadībai, ka, lai mazinātu kavētos maksājumus, naudas līdzekļu atlikumi, kas nav iezīmēta mērķa finansējums,  ir jānovirza kreditoru saistību izpildei.
Iepriekš minētā Pašvaldības amatpersonu rīcība, neparedzot pietiekošus finanšu resursus uzņemto saistību apmaksai un nenovirzot pieejamos finanšu resursus kavēto maksājumu apmaksai, ir novedusi pie tā, ka pakalpojumu sniedzēji ir uzrēķinājuši Pašvaldībai soda naudas, kas Pašvaldībai iespējams radījuši zaudējumus vismaz 80 tūkst. EUR  apmērā.”
Ja Pašvaldības dome nepieņem 2024.gada budžetu, kurā izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi, Pašvaldības dome apzināti virzīsies uz jaunu zaudējumu nodarīšanu Pašvaldībai. Maksājumu kavēšanās par saņemtajiem pakalpojumu novedīs pie jaunu soda naudu aprēķina, kas būs zaudējumi Pašvaldības budžetam un var tikt apdraudēta kvalitatīva Pašvaldības funkciju izpilde.”
2024. gada 21. februāra Pašvaldības domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu neiekļaut konkrētās domes sēdes darba kārtībā papildjautājumu “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes saistošo noteikumu Nr. 2 “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2024. gadam””.

2024. gada 22. februārī VARAM saņēma Finanšu ministrijas vēstuli Nr. 3.2-19/13-1/563, kurā norādīts, ka Pašvaldības dome ir vienīgā dome, kas noteiktajā termiņā nav apstiprinājusi pašvaldības budžetu 2024. gadam, tādējādi pārkāpjot “Likumu par budžetu un finanšu vadību”. Kā norādīja Finanšu ministrija, Pašvaldības dome 2024. gada 19. februārī ārkārtas sēdē nav atbalstījusi izpilddirektora iesniegtos priekšlikumus 2024. gada izdevumu optimizācijai un brīvprātīgo funkciju pārskatīšanai, līdz ar to neizpildot MK protokollēmumā iekļauto nosacījumu valsts budžeta atbalsta saņemšanai. Pašvaldības dome, neatbalstot izdevumu optimizāciju un brīvprātīgo funkciju pārskatīšanu un nepieņemot 2024. gada sabalansētu budžetu, kā rezultātā tai nav iespējams saņemt valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai, apzināti virzās uz jaunu zaudējumu nodarīšanu Pašvaldībai, kā rezultātā var tikt apdraudēta Pašvaldības autonomo funkciju izpilde.
Salīdzinājumam uz 2023. gada 31. decembri kavētie maksājumi kopā bija 4,3 miljoni euro (tostarp vairāk par 30 dienām – 3,3 miljoni euro), uz 2024. gada 31. janvāri kavētie maksājumi kopā bija 4,8 miljoni euro (tostarp vairāk par 30 dienām – 4,1 miljons euro), uz 2024. gada 29. februāri kavētie maksājumi – 5 miljoni euro (tostarp vairāk par 30 dienām – 4,5 miljoni euro).
Atsaucoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre ar 2024. gada 22. februāra vēstuli Nr. 1-13/1199 vērsās pie Pašvaldības un aicināja domi rīkoties atbilstoši likumam un atbildīgi pret Pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem un nekavējoties sasaukt domes sēdi, izskatīt un pieņemt gadskārtējo Pašvaldības budžetu 2024. gadam, kā arī informēt VARAM par progresu attiecībā uz gadskārtējā Pašvaldības budžeta 2024. gadam pieņemšanu ne vēlāk kā līdz 2024. gada 5. martam.
Papildus 2024. gada 23. februārī tika nosūtīta vēstule Nr. 1-13/1213 Pašvaldības administrācijai. Ņemot vērā, ka gadskārtējais Pašvaldības budžets 2024. gadam nebija apstiprināts, kā arī joprojām nebija informācijas, vai tas tiks apstiprināts bez deficīta, VARAM lūdza Pašvaldību ne vēlāk kā līdz 2024. gada 5. martam sniegt informāciju par to, vai ir izvērtēts, kā tiks nodrošināta Pašvaldības funkciju izpilde aizdevuma nepiešķiršanas gadījumā, un vai Pašvaldības domei ir nodrošināta pilnīga informācija (visi budžeta izvērtēšanai nepieciešamie dokumenti), lai dome varētu pieņemt lēmumu par gadskārtējā Pašvaldības budžeta 2024. gadam apstiprināšanu.
2024. gada 27. februārī VARAM saņēma Pašvaldības vēstuli Nr. 3.1.1.17/246, kurā, atbildot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei, sniegta informācija, ka gadskārtējo Pašvaldības budžetu 2024. gadam plānots skatīt Finanšu un budžeta komitejas sēdē 2024. gada 4. martā kopā ar Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas piedāvātajiem priekšlikumiem, kas paredz izdevumu samazinājumu, lai budžets būtu sabalansēts, un galīgo lēmumu par budžeta apstiprināšanu pieņemt 2024. gada 7. marta kārtējā domes sēdē.
2024. gada 4. martā jautājums par saistošo noteikumu “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2024. gadam” apstiprināšanu tika skatīts Pašvaldības domes Finanšu un budžeta komitejā.
2024. gada 5.marta VARAM saņēma Pašvaldības vēstuli Nr. 3.1.1.17/285, kurā tika sniegta informācija, ka Pašvaldības domes sēdē 2024. gada 21. februārī paustais balsojuma pamatojums, ka “budžeta 2024. gadam projekts no Pašvaldības administrācijas tika iesniegts domes deputātiem nesamērīgi īsu laiku pirms domes sēdes” neatbilstot paustajam, jo darbs pie budžeta sastādīšanas ticis uzsākts jau 2023. gada decembrī. 2023. gada 21. decembrī ticis pieņemts domes lēmums Nr. 1054 “Par noteikumu “Noteikumi par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžeta izstrādāšanu, apstiprināšanu, izpildi un kontroli” apstiprināšanu”, kas paredzot, ka visiem domes deputātiem pirms budžeta skatīšanas ir iespējams iepazīties ar Pašvaldības iestāžu iesūtītajiem dokumentiem (tāmēm, kopsavilkumiem, aprēķiniem u. c.), kā arī izteikt priekšlikumus attiecībā uz 2024. gada budžeta projektu, jo visi dokumenti savlaicīgi ievietoti dokumentu pārvaldības sistēmā. Tāpat tika sniegta informācija, ka 2024. gada 29. februārī ārkārtas domes sēdē ticis skatīts un atbalstīts jautājums par budžeta izdevumu optimizāciju un brīvprātīgo funkciju pārskatīšanu (optimizācijas pasākumu kopsumma – 3,5 miljoni euro, kas ļaujot sabalansēt ieņēmumu un izdevumu daļu). Finanšu un budžeta komitejas 2024. gada 4. marta sēdē lēmuma “Par saistošo noteikumu “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2024. gadam”” projekts atbalstīts. Papildus Pašvaldība norādīja, ka, ja 2024. gada 7. martā tiks pieņemts un apstiprināts budžets 2024. gadam un tiks piešķirts paredzētais valsts aizdevums, tiks nodrošināta Pašvaldības funkciju izpilde.

Pašvaldības domes 2023. gada 7. marta sēdē vairāk nekā divas nedēļas pēc termiņa, kas noteikts “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 41. panta 2.1 daļā, dome pieņēma formāli sabalansētu gadskārtējo pašvaldības budžetu 2024. gadam, astoņiem domes deputātiem balsojot “par” un četriem domes deputātiem balsojot “pret”.
“Likuma par budžetu un finanšu vadību” 41. panta 2.1 daļa noteic, ka gadskārtējam pašvaldības budžetam jābūt apstiprinātam pašvaldības domē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas.
Likums “Par Valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” tika izsludināts 2023. gada 21. decembrī.
“Likuma par budžetu un finanšu vadību” 36. panta desmitā daļa noteic, ka, ja šā likuma 41. panta 2.1 daļā noteiktajā termiņā nav apstiprināts gadskārtējais pašvaldības budžets, finanšu ministram ir tiesības apturēt valsts budžeta aizdevuma izmaksu pašvaldībai līdz gadskārtējā pašvaldības budžeta apstiprināšanai.
Tādējādi var secināt, ka, vispārīgi runājot, likumdevējs ir paredzējis par pašvaldības domes atlaišanu saudzējošāku instrumentu gadījumos, kad pašvaldības dome neapstiprina gadskārtējo pašvaldības budžetu likumā noteiktajā termiņā, apturot pašvaldības iespējas līdz budžeta apstiprināšanai saņemt valsts budžeta aizdevuma izmaksu. Tomēr ir būtiski ņemt vērā, ka regulējums attiecināms tikai uz jau apstiprinātiem valsts budžeta aizdevumiem. Pašvaldībai šādu aizdevumu 2024. gadā nav.
Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka, lai arī “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 36. panta desmitajā daļā ir paredzētas finanšu ministra tiesības apturēt valsts budžeta aizdevumu izmaksu kā ietekmējošs līdzeklis pašvaldību gadskārtējo budžetu pieņemšanas likumā noteiktajā termiņā veicināšanai, Pašvaldības gadījumā minētais līdzeklis ir atzīstams par neefektīvu, jo neizpildās apstākļi tā iespējamai izmantošanai.

Pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 37. pantā noteikto, tika izstrādāts risinājums, lai no Pašvaldības rīcības neciestu iedzīvotāji un tā spētu nodrošināt likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi, atjaunojot finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Kā norādīts MK protokollēmumam pievienotajā informatīvajā ziņojumā, piedāvātais risinājums paredz stingrus nosacījumus valsts budžeta atbalsta (aizdevuma) piešķiršanai, Pašvaldības domes atbildību, atbildīgo ministriju uzraudzību pie nosacījuma, ja Pašvaldība ir gatava konstruktīvi sadarboties.
Kā iepriekš minēts, Pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 37. pantu, tika uzdots finanšu ministram piešķirt no 2024. gada pašvaldību kopējā pieļaujamā aizņēmuma palielinājuma Pašvaldībai valsts budžeta aizdevumu līdz 5 miljoniem euro uzņemto saistību, kurām uz 2023. gada 31. decembri ir iestājies maksāšanas termiņš, izpildei.
Uz 2023. gada 31. decembri Pašvaldības kavēto maksājumu apmērs sasniedza 4,3 miljonus euro. Ar Pašvaldības domes 2024. gada 7. marta lēmumu (2024. gada 13. martā iesniegts Finanšu ministrijai) aizdevums precizēts un summa samazināta līdz 4,02 miljoniem euro.
MK protokollēmumam pievienotajā informatīvajā ziņojumā kā viens no priekšnoteikumiem aizdevuma saņemšanai norādīts, ka Valsts kase valsts aizdevuma līgumu ar Pašvaldību noslēdz, kad Pašvaldība ir iesniegusi Finanšu ministrijā Pašvaldības domes apstiprinātu 2024. gada budžetu bez deficīta.
Kā iepriekš minēts, Finanšu ministrija kā atbildīgā par MK protokollēmuma izpildi 2024. gada 22. februārī informēja VARAM, ka Pašvaldības dome noteiktajā termiņā nav apstiprinājusi Pašvaldības budžetu 2024. gadam, tādējādi pārkāpjot “Likumu par budžetu un finanšu vadību”, un 2024. gada 19. februārī ārkārtas sēdē neatbalstīja izpilddirektora iesniegtos priekšlikumus 2024. gada izdevumu optimizācijai un brīvprātīgo funkciju pārskatīšanai, līdz ar to neizpildot MK protokollēmumā iekļauto nosacījumu valsts budžeta atbalsta saņemšanai.
Kā iepriekš minēts, Finanšu ministrija 2024. gada 6. marta vēstulē Nr. 3.2-19/13-1/669, sniedzot viedokli par iespēju atrisināt situāciju ar stabilizācijas uzrauga iecelšanu, norādīja, ka stabilizācijas process sekmīgi var tikt īstenots tikai tad, ja notiek konstruktīvs Pašvaldības domes darbs un stabilizācijas pasākumu izpilde.
Šādas Pašvaldības domes rīcības rezultātā plānotais valsts budžeta aizdevums līdz 5 miljonu euro apmērā Pašvaldībai saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju netiek piešķirts, kas nozīmē, ka Pašvaldība nespēj izpildīt savas pret kreditoriem uzņemtās saistības. Tādējādi līdzekļus pieaugošo kredītsaistību izpildei Pašvaldībai būs jāieplāno no citām budžeta pozīcijām, kas rada būtisku apdraudējumu Pašvaldības autonomo funkciju izpildei.

[4.2.2] Par plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārsnieguma iekļaušanu budžetā.
Saskaņā ar MK protokollēmumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde ir novirzāma stabilizācijas aizdevuma pirmstermiņa atmaksai, ja Stabilizācijas komisija nav lēmusi citādāk.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā norāda Pašvaldība 2024. gada 7. marta saistošo noteikumu Nr. 2 “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2024. gadam” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 2) paskaidrojuma rakstā, ir būtiskākais Pašvaldības budžeta ieņēmumu avots, kas 2024. gadā tiek prognozēts 18,7 miljoni euro, kas ir par 1,4 miljoniem euro vairāk nekā 2023. gada faktiskie ieņēmumi (17,3 milj. euro). Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldības budžetā sastāda 37% no pamatbudžeta kopējiem ieņēmumiem.
Pašvaldības 2024. gada budžetā pamatbudžeta ieņēmumos iekļauti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 18,7 miljonu euro apmērā, kā arī ieplānota iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde 409 tūkstoši euro, kas ir par 2,24% vairāk kā prognozēts. Secināms, ka plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde ir aprēķināta, ņemot vērā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas 2024. gadam plānā iekļauto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi Pašvaldībā 18,29 miljonu euro apmērā un aprēķinot starpību starp Pašvaldības plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi un Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas plānā iekļauto prognozi.
Papildus Pašvaldība 2024. gada 25. marta vēstulē Nr. 3.1.1.17/377 ir sniegusi skaidrojumu, ka nepieciešamības gadījumā, ja tiks konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpilde, budžeta izdevumu optimizācijas plānā paredzēts no 2024. gada 1. jūnija noteikt Pašvaldībā strādājošajiem četras darba dienas nedēļā, aprēķinot, ka tādējādi iespējamais ietaupījums Pašvaldības budžetā no pārvalžu administrācijas darbiniekiem būs nepilni 423 tūkstoši euro.
2024. gada 4. aprīļa sēdē Stabilizācijas komisija norādīja, ka Pašvaldība 2024. gada budžetā kā vienu no resursiem izdevumu sabalansēšanai ir plānojusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārpildi 409 tūkstošu euro apmērā, lai gan saskaņā ar MK protokollēmumā noteikto nosacījumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde ir novirzāma minētā aizdevuma pirmstermiņa atmaksai, ja Stabilizācijas komisija nav lēmusi savādāk.
Stabilizācijas komisija norādīja, ka ir jāveic grozījumi Pašvaldības 2024. gada budžetā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde jānovirza Stabilizācijas komisijas un MK protokollēmumā norādītajam mērķim.
Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka Pašvaldības budžets ir sabalansēts formāli un, lai nodrošinātu sabalansētu budžetu, ir nepieciešams rast papildu finansējumu šobrīd pamatbudžeta izdevumu segšanai ieplānoto ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes aizstāšanai.

[4.2.3] Par ieņēmumiem no nekustamā īpašuma pārdošanas.
Pašvaldības budžetā ir ieplānoti ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas 757 tūkstošu euro apmērā.
Pašvaldība 2024. gada 25. marta vēstulē Nr. 3.1.1.17/377 ir skaidrojusi, ka, lai nodrošinātu Pašvaldības budžeta ieņēmumu no Pašvaldības nekustamo īpašumu atsavināšanas kvalitatīvu plānošanu, ar domes priekšsēdētāja vietnieka 2024. gada 15. janvāra rīkojumu Nr. 15/vp tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās arī domes deputāti. Darba grupas locekļi izvērtējuši atsavināšanai piedāvāto nekustamo īpašumu sarakstu un aprēķinājuši budžetā iekļauto ieņēmumu prognozi – 756 tūkstoši euro no īpašumu pārdošanas un 1,2 tūkstoši euro no privatizācijas, kas ir finansējums īpaši iezīmētiem mērķiem. Ieņēmumus plānots saņemt visa gada laikā atbilstoši rīkotajām izsolēm un izlietot plānoto budžeta izdevumu segšanai. Uz 2024. gada 25. martu no nekustamo īpašumu pārdošanas saņemti 65 tūkstoši euro.
Stabilizācijas komisijas sēdē 2024. gada 4. aprīlī tika konstatēts, ka 2023. gada budžeta izpilde attiecībā uz plānotajiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma pārdošanas bija 681,9 tūkstoši euro, kas veidoja 39% no 2023. gada plāna: “Pašvaldība 2024. gada budžetā kā resursus izdevumu segšanai ir plānojusi ieņēmumus no nekustamā īpašuma iznomāšanas/pārdošanas plānošanu 757 425 EUR apmērā. [Stabilizācijas komisija] jau 2023. gadā Pašvaldībai norādīja, ka tai izstrādājot 2024.gada budžeta projektu, ieņēmumus no nekustamā īpašuma pārdošanas  plānot atbilstoši faktiskajai situācijai, lai novērstu iespējamus finanšu riskus un Pašvaldība neuzņemtos saistības bez reāla finanšu seguma, kas arī ir viens no MK lēmuma nosacījumiem.”
Tādējādi arī attiecībā uz plānotajiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma pārdošanas Stabilizācijas komisija nolēma: Pašvaldībai līdz 2024. gada 29. aprīlim iesniegt budžeta grozījumus: precizēt izdevumu sadaļu, nosakot konkrētus izdevumus, kuru finansēšanas resurss ir ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, un ka saistības šiem izdevumiem tiks uzņemtas tikai pēc faktiski saņemtajiem ieņēmumiem.

Stabilizācijas komisijas 2024. gada 4. aprīļa sēdē ir konstatēts, ka Pašvaldības budžets 2024. gadam ir plānots, neņemot vērā MK protokollēmumā norādīto par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes novirzīšanu un Stabilizācijas komisijas norādījumus par nekustamā īpašuma pārdošanas ieņēmumu plānošanu atbilstoši faktiskajai situācijai.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes un ieņēmumu no nekustamā īpašuma pārdošanas ietekme uz Pašvaldības budžetu ir 1,17 miljoni euro jeb 2,3% no kopējiem plānotajiem 2024. gada ieņēmumiem 50,6 miljoniem euro.
Ievērojot Stabilizācijas komisijas veiktos secinājumus un Pašvaldībai dotās norādes, ir secināms, ka Pašvaldības 2024. gada budžets, kā norādīts iepriekš, ir sabalansēts formāli. Izdarot tajā grozījumus attiecībā uz plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildi (novirzot saistību izpildei) un plānotajiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma pārdošanas (iekļaujot atbilstoši faktiskajai situācijai, respektīvi, pēc ienākumu no pārdošanas saņemšanas), ir prognozējams, ka pamatbudžetā veidosies deficīts finanšu līdzekļu apjomā, kas plānoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes un ieņēmumiem, ja tiks piešķirts valsts budžeta aizdevums (līdzekļi būs novirzāmi aizdevuma pirmstermiņa atmaksai vai atbilstoši Stabilizācijas komisijas lēmumam), un no nekustamā īpašuma pārdošanas, ja plāns netiks izpildīts līdzīgi kā, piemēram, 2023. gadā.

[4.3] Ņemot vērā minēto, attiecībā uz Pašvaldības gadskārtējo budžetu 2024. gadam ir izdarāmi šādi secinājumi:
1) budžets 2024. gadam pieņemts vairāk nekā divas nedēļas pēc “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 41. panta 2.1 daļā norādītā termiņa, kas 2024. gadā bija 21. februāris. Pašvaldības budžets pieņemts un apstiprināts domes sēdē 2024. gada 7. martā;
2) Pašvaldības budžets nav sabalansēts. Pamatbudžetā, lai segtu izdevumus, ir ieplānoti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes 409 tūkstošu euro apmērā, kas ir novirzāmi saistību segšanai, kā arī ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas 757 tūkstošu euro apmērā, attiecībā uz ko ir nepieciešams precizēt Pašvaldības 2024. gada budžetu, precizējot izdevumu sadaļu, nosakot konkrētus izdevumus, kuru finansēšanas resurss ir ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, un ka saistības šiem izdevumiem tiks uzņemtas tikai pēc faktiski saņemtajiem ieņēmumiem. Tāpat, lai nodrošinātu sabalansētu budžetu, tajā iekļauts valsts budžeta aizdevums 4,02 miljonu euro apmērā, lai gan Pašvaldība nav izpildījusi MK protokollēmumā noteiktās prasības un turpina tās nepildīt, tādējādi liedzot iespēju saņemt minēto valsts budžeta aizdevumu.

Tādējādi ir secināms, ka Pašvaldības gadskārtējais budžets 2024. gadam nav izstrādāts atbilstoši budžeta mērķim, savukārt budžeta sabalansēšana (nodrošināšana, ka tajā laikaposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus sedz atbilstoši ieņēmumi) veikta matemātiski.
Ar lēmuma par jautājuma par pašvaldības budžeta 2024. gadam apstiprināšanu neiekļaušanu Pašvaldības domes 2024. gada 21. februāra sēdē pieņemšanu un ar demonstrētu nespēju izstrādāt sabalansētu Pašvaldības budžetu 2024. gadam Pašvaldības dome ir faktiski uzņēmusies atbildību par valsts budžeta aizdevuma līdz 5 miljonu euro apmērā nesaņemšanu, kas šobrīd veido budžeta deficītu 4,02 miljonu euro apmērā.

[5] Pašvaldības dome ir demonstrējusi sistemātisku nekompetenci vai apzinātu prettiesisku darbību veikšanu ar mērķi, kas neatbilst tiesību normām, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Pašvaldības budžeta izstrādi un pieņemšanu. No anotācijas [3] un [4] punktā un apakšpunktos ietvertajiem faktiem un secinājumiem ir secināms, ka saskatāmas atkārtotības pazīmes, kas izpaužas kā atkārtota gadskārtējā Pašvaldības budžeta izstrāde un pieņemšana pretrunā ārējiem normatīvajiem aktiem.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldības dome nevar tikt atlaista par jebkādu tās pieļautu pārkāpumu, pat ja tas bijis atkārtots. No pašvaldības principa un visas likuma “Par pašvaldībām” sistēmas izriet tas, ka pašvaldības domi kā demokrātiski ievēlētu institūciju var atlaist vienīgi tādā gadījumā, ja tā atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus. Par pašvaldības domes pieļauto tiesību normu pārkāpumu būtiskumu citstarp liecina sekas, ko šie pārkāpumi rada vai var radīt attiecībā uz konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotāju un visas sabiedrības likumiskajām interesēm, kā arī šo pārkāpumu sistemātiskums, kas vienlaikus norāda arī uz to, ka tiesību normu pārkāpumus pašvaldības dome pieļauj atkārtoti. Tādējādi pašvaldības domi var atlaist, ja kopš tās ievēlēšanas (darba uzsākšanas) tā pieļāvusi atkārtotus būtiskus tiesību normu pārkāpumus. Šie pārkāpumi pienācīgi izvērtējami attiecīgā likuma par pašvaldības domes atlaišanu izstrādes un pieņemšanas procesā (Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra spriedums lietā Nr. 2020-16-01, 24.1. apakšpunkts).
Papildus ir secināts, ka attiecībā uz Pašvaldības budžeta izstrādi un pieņemšanu ir konstatējamas atkārtotības pazīmes, proti, Pašvaldības dome ir sistemātiski pieļāvusi budžeta izstrādi un pieņemšanu regulējošo ārējo normatīvo aktu – Pašvaldību likuma, likuma “Par pašvaldību budžetiem” un “Likuma par budžetu un finanšu vadību” – pārkāpumus.
Šāda domes rīcība vērtējama kā prettiesiska, valstī pastāvošo tiesisko kārtību noniecinoša un Pašvaldības un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm neatbilstoša.
Vienlaikus, izvērtējot sekas, ko šie pārkāpumi rada vai var radīt, papildus sniegtajam izvērtējumam par Pašvaldības finanšu stāvoklim radītajām smagajām sekām nepieciešams savlaicīgi novērst situācijas, kurās Pašvaldības radīto tiesisko nihilismu varētu pārņemt citas pašvaldības. Turklāt šāda Pašvaldības domes rīcība ietekmē valsti un apdraud Rēzeknes valstspilsētas iedzīvotāju intereses, jo Pašvaldības budžets ir cieši saistīts ar Pašvaldības autonomo funkciju izpildi, piemēram, dažādu Pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanu.
Ņemot vērā minēto, vienīgais samērīgais līdzeklis Pašvaldības finanšu situācijas uzlabošanai ir domes atlaišana un pagaidu administrācijas iecelšana.

[6] Pašvaldību likuma 70. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj [..] likumus [..] vai nenodrošina pašvaldības administrācijas darbības tiesiskumu, vai pieļauj savā vai pašvaldības administrācijas darbībā būtiskus minēto normatīvo aktu pārkāpumus.
Pašvaldības domes kā demokrātiski ievēlētas pārstāvības institūcijas atlaišana ir galējais līdzeklis, kuru valsts institūcijas var izmantot, uzraugot pašvaldības darbības tiesiskumu. Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra spriedums lietā Nr. 2020-16-01, 18. punkts). Pašvaldības domes atlaišanas gadījumā notiek ļoti nopietna pašvaldības tiesību ierobežošana, tādēļ kā ikviena tiesību ierobežojuma gadījumā likumdevējam ir jāapsver izvēlētā līdzekļa piemērošanas samērība konkrētajā situācijā. Samērīguma princips pieprasa, lai ikvienam ierobežojumam, tai skaitā tiesību ierobežojumam, būtu leģitīms mērķis, lai ierobežojums būtu vajadzīgs, piemērots un samērīgs (Neimanis J. Pašvaldības domes atlaišana. Pieejams: https://ir.lv/2018/12/21/pasvaldibas-domes-atlaisana/#_ftn1).
Tā kā anotācijā ir plaši aprakstīts, kādi līdzekļi tika piemēroti, lai nodrošinātu Pašvaldības domes tiesisku darbu, kā arī secināts, ka šo līdzekļu piemērošana nav sniegusi nepieciešamo rezultātu, tad ir pamats virzīt izskatīšanai Latvijas Republikas Saeimā likumprojektu par Pašvaldības domes atlaišanu un iecelt pagaidu administrāciju. Šāda rīcība ir vajadzīga, piemērota, samērīga un vērsta uz pārkāpumu novēršanu, kā arī nodrošina turpinātu atkārtotu ārējo normatīvo aktu par Pašvaldības budžeta izstrādi, apstiprināšanu un izpildi pārkāpumu realizēšanas novēršanu.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izmantot Pašvaldību likumā noteikto mehānismu, lai atlaistu Pašvaldības domi, jo citā veidā nav iespējams nodrošināt, ka tās darbībā šādi pārkāpumi netiktu atkārtoti un ka Pašvaldības domes darbība tiktu īstenota atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

[7] Sagatavojot likumprojektu, tika vērtēti arī šādi apsvērumi:
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pants noteic, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā, un neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. “Ar hierarhiju (= iestāžu un amatpersonu padotības ķēde) tiek nodrošināta pārvaldes pakļaušanās demokrātiskā veidā izteiktai tautas gribai. Leģitimācijas ķēde “vēlētājs – parlaments – valdība – pārvalde” tādā veidā tiek novesta līdz viszemākajam pārvaldes darbiniekam. Tur, kur hierarhija (tātad padotības ķēde) pārtrūkst vai ir neefektīva, rodas birokrātiskas patvaļas, bet lielākā mērogā – birokrātiskas diktatūras drauds.” (Levits E. “Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija”. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/63685).
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka varas attiecības starp augstāku pārvaldes līmeni un zemāku pārvaldes līmeni raksturo subsidiaritātes princips. Atbilstoši šim principam augstāks pārvaldes līmenis var iejaukties tad, ja zemākais līmenis nespēj pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus, un pretēji – šis pats princips aizliedz augstākajam līmenim iejaukties, ja zemākais līmenis spēj pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus. Subsidiaritātes princips pats par sevi nevis pilnībā liedz augstākam pārvaldes līmenim iejaukties zemāka līmeņa kompetences īstenošanā, bet gan noteic šīs iejaukšanās apjomu un nepieciešamo intensitāti (Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306, 14.1. apakšpunkts). No tiesiskas valsts principa valstij izriet pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība savā darbībā ievēro padotību likumam un tiesībām, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu ievērota. Uzraugošajai iestādei ir iespēja izvēlēties konkrētajam gadījumam visatbilstošāko pēckontroles līdzekli (Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija spriedums lietā Nr. 2017-32-05, 14. punkts).
Līdz ar to nepārprotami, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, veicot hierarhisko pārraudzību pār pašvaldībām, konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, ir pienācīgi jāreaģē un apdraudējums jānovērš.
Jebkurai amatpersonai, tajā skaitā vietējās pašvaldības domes deputātiem, vienmēr jādarbojas visas sabiedrības un valsts interesēs ar mērķi nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi.
Juridiskajā literatūrā ir atzīts, ka mūsdienās demokrātijas princips nav uzlūkojams caur tautas varas absolūtisma prizmu, bet gan skatāms saistībā ar citiem principiem, vispirmām kārtām tiesiskas valsts principu un tiesību virsvadības principu, kas noteic tautas suverenitātes izpausmi valstī tikai noteiktā tiesiskā procedūrā, tādējādi nosakot tautas pašierobežošanos un pakļautību tiesībām.
Bez tam jāatzīmē, ka pašvaldību vara nav pirmatnēja. Jebkura varas izpausme, kuru īsteno pašvaldība, ir sekundāra, jo pašvaldības varas avots ir valsts vara. Valsts lemj par pašvaldībām piešķirtās varas apjomu un pēc nepieciešamības var to ierobežot, atņemt vai piešķirt no jauna (Stucka A. Latvijas pašvaldību sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību jautājumi. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2012., 40. lpp.). Valsts varas pirmatnējumu uzsvēris arī latviešu tiesību zinātnieks Kārlis Dišlers, norādot, ka nevis pašpārvalde, bet gan valsts vara ir pirmatnēja, patstāvīga un vismaz idejiski visaptveroša – augstākā jeb suverēnā vara, turpretim pašvaldību publiskā vara ir derivatīva un ierobežota, t. i., piešķirta no valsts ar likumu, kurā noteiktas šīs varas robežas (Jaunzeme K. Latvijas pašvaldības kā valsts pārvaldes subjekti. Jurista vārds. 2006. gada 31. janvāris, Nr. 5. Pieejams: http://www.juristavards.lv/doc/126879-latvijas-pasvaldibas-ka-valsts-parvaldes-subjekti/).
Demokrātiskā valstī svarīgi ir ne tikai garantēt pašvaldības pašnoteikšanas tiesību, bet arī nepieļaut iedzīvotāju tiesību pārkāpumus pašvaldībās (Stucka A. Latvijas pašvaldību sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību jautājumi. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2012., 39.-40. lpp.).
Vērtējot pārraudzības instrumenta izmantošanas proporcionalitāti, intensitāti un samērīgumu, jāpiemin, ka pašvaldību hartas 8. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka jebkuru administratīvo pārraudzību pār vietējo varu darbību var veikt tikai saskaņā ar tādām procedūrām un tādos gadījumos, kuri ir noteikti konstitūcijā vai likumā. No šā panta otrās daļas izriet, ka jebkura administratīvā pārraudzība pār vietējo varu darbību parasti tiek virzīta uz to, lai nodrošinātu to atbilstību likumam un konstitucionāliem principiem (Stucka A. Latvijas pašvaldību sistēmas pilnveidošanas aktuālie valststiesību jautājumi. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2012., 70. lpp.). Savukārt pašvaldību hartas 8. panta trešajā daļā ir noteikts, ka administratīvā pārraudzība pār vietējām varām tiek realizēta tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras ir paredzēts aizsargāt (Stucka A. Par pašvaldību darbības pārraudzību. Jurista vārds. 2001. gada 15. maijs, Nr. 14. Pieejams: http://www.juristavards.lv/doc/20348-par-pasvaldibu-darbibas-parraudzibu/).

[8] Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Pašvaldību likuma 70. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, ka Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj [..] likumus [..] vai nenodrošina pašvaldības administrācijas darbības tiesiskumu, vai pieļauj savā vai pašvaldības administrācijas darbībā būtiskus minēto normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī to, ka saskaņā ar minētā likuma 70. panta otro daļu dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Latvijas Republikas Saeimai iesniedz Ministru kabinets, ir izstrādāts likumprojekts par Pašvaldības domes atlaišanu.
Secināms, ka Pašvaldības domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša valsts un vietējās sabiedrības interesēm un veicina sabiedrības neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un valsts un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā.

Tā kā anotācijā ir plaši aprakstīts, kādi līdzekļi tika piemēroti, lai nodrošinātu Pašvaldības domes tiesisku darbu, kā arī secināts, ka šo līdzekļu piemērošana nav sniegusi nepieciešamo rezultātu, tad ir pamats virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par Pašvaldības domes atlaišanu un pagaidu administrācijas iecelšanu. Šāda rīcība ir vajadzīga, piemērota, samērīga un vērsta uz pārkāpumu novēršanu.

1. Demokrātisku valsti raksturo tās tautas pārvaldības iespējas pār savu valsti. Tauta ir demokrātiskas valsts iekārtas leģitimācijas pamats un valsts varas avots. Satversmē tas atspoguļots 2. pantā. Varas piederība tautai prasa atrisināt to, kā vara tiek īstenota (valdīta). To veic tautas izveidoti valsts varas orgāni – hierarhiski organizēti līdz pat pēdējam ikdienas lietu vadītājam. Tauta vēlēšanu ceļā ievēl galveno pārstāvniecības orgānu – Saeimu – un vietējo pašpārvaldi (Satversmes 5. un 101. pants) (Neimanis J. “Demokrātija”, Jurista Vārds, 2022. gada 15. februāris, Nr. 7 (1221)).
Standarta apstākļos pašvaldību vada vietējo iedzīvotāju vēlēta vietējā pašpārvalde jeb pašvaldības dome. Tomēr var būt individuālas situācijas, kad ir nepieciešams vērtēt pašvaldības domes darba leģitimitāti un atbilstību konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm. Ņemot vērā minēto, likumdevējs ir paredzējis iespēju, iestājoties īpašiem, likumā noteiktiem apstākļiem, atlaist pašvaldības domi un iecelt pagaidu administrāciju, kam nodot domes funkciju izpildi.
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 70. panta trešo daļu Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, saskaņā ar Ministru kabineta priekšlikumu ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā nepieciešams notikt jaunām domes vēlēšanām.
Termiņi, uz kādiem ievēlē domi, ja Saeima ir pieņēmusi likumu par domes atlaišanu, ir noteikti Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. pantā. Tostarp šā panta trešā daļa noteic, ka, ja Saeima ir pieņēmusi likumu par domes atlaišanu un līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija.
Vienlaikus ar likumprojektu tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, kas paredz, ka, ja Saeima ir pieņēmusi likumu par domes atlaišanu un līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši vai cits likumā par domes atlaišanu noteikts termiņš, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija. Tādējādi tiek paredzēta jauna kārtība, pieļaujot situācijas, kad pagaidu administrācija darbojas līdz kārtējām domes vēlēšanām, tostarp ja līdz tām palikuši vairāk nekā deviņi mēneši.
Likumprojekta “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums” 4. pantā ir noteikts, ka pagaidu administrācija pilda domes funkcijas līdz nākamajām kārtējām domes vēlēšanām.
Saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta pirmo daļu kārtējās pašvaldības domes vēlēšanas notiks 2025. gada 7. jūnijā, proti, ir prezumējams, ka likumprojekts “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums” stāsies spēkā nepilnu gadu pirms kārtējām pašvaldību domju vēlēšanām, būtiski nepārsniedzot šobrīd likumā noteikto termiņu.
Pagaidu administrācija ir pēc iespējas īslaicīgs risinājums, lai šī Saeimas ieceltā institūcija nodrošinātu domes darba nepārtrauktību un pašvaldības domes ekskluzīvā kompetencē esošu lēmumu pieņemšanu.
Nosakot likumā par pašvaldības domes atlaišanu citu termiņu pagaidu administrācijas darbībai, būtu jāņem vērā katra konkrētā situācija un vajadzības, pašvaldības lielums, iedzīvotāju skaits, papildu funkcijas (piemēram, galvaspilsētai) u. c. apstākļi. Saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta pirmo daļu pašvaldības domi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.
Tāpat būtu jāņem vērā, ka, tieši tāpat kā pagaidu administrācijas iecelšana ir izņēmuma gadījums, arī tiesības pašvaldības domei strādāt ilgāk par vienu termiņu (četriem gadiem) ir izņēmums no standarta apstākļiem. Lai atspoguļotu pārmaiņas tautas politiskajās vēlmēs un priekšstatos, vēlēšanām ir jānotiek periodiski. Vēlēšanu periodiskums atbalsojas arī citos aspektos – vēlētu amatpersonu pilnvaru termiņam jābūt ierobežotam, tām jāmainās pēc noteikta laika (Neimanis J. “Demokrātija”, Jurista Vārds, 2022. gada 15. februāris, Nr. 7 (1221)).

Ņemot vērā minēto, izvērtējot apstākļus, ir secināms, ka attiecībā uz Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību lietderīgākais risinājums ir iecelt pagaidu administrāciju līdz kārtējām pašvaldību domju vēlēšanām.
Šāda objektīva nepieciešamība pamatojama arī ar šādiem argumentiem:
1) no pašvaldības principa izriet tas, ka pašvaldības dome institucionālajā aspektā ir tieši demokrātiski leģitimēts valsts varas orgāns. Pašvaldības dome izlemj visus svarīgākos pašvaldības jautājumus, bet tās izveidošana vēlēšanu ceļā atbilst pārstāvnieciskās (reprezentatīvās) demokrātijas modelim (Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija spriedums lietā Nr. 2017-32-05);
2) ievērojot Finanšu ministrijas sniegto informāciju par nepārliecinošo situāciju saistībā ar Pašvaldības patieso finanšu situāciju, uz ko norādījusi arī Valsts kontrole savā starpziņojumā, kopsakarā ar Pašvaldībai Stabilizācijas komisijas un Valsts kontroles noteiktajiem uzdevumiem finanšu situācijas uzlabošanai un ņemot vērā Pašvaldības domes nespēju vai apzinātu nevēlēšanos realizēt šo uzdevumu izpildi, nav radusies pārliecība, ka Pašvaldības dome spētu vai būtu ieinteresēta veikt darbības, lai izpildītu valsts pārvaldes institūciju sniegtos ieteikumus un dotos uzdevumus. Tādējādi pagaidu administrācijas sastāvā esošie nozares profesionāļi ir piemērotākie un atbilstošākie nepieciešamo darbību veikšanai, lai sakārtotu Pašvaldības finanšu situāciju, ko radījusi esošā Pašvaldības dome;
3) papildus līdz ar Aleksandra Bartaševiča atstādināšanu no Pašvaldības domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas 2023. gada 2., 10. un 16. novembrī kvoruma trūkuma dēļ nenotika Pašvaldības domes sēdes. Minētās domes sēdes neapmeklējušie deputāti publiski pauduši, ka šāda rīcība ir mēģinājums panākt domes atlaišanu un jaunas ārkārtas domes vēlēšanas, kas varētu notikt 2024. gadā un kurās partija noteikti startēšot (skat., piemēram, https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/rezeknes-valdosa-partija-velas-paatrinat-domes-atlaisanas-procesu/).
Papildus – attiecībā uz saskaņā ar kvoruma trūkumu nenotikušo domes 2023. gada 16. novembra sēdi – no publiski pieejamās informācijas VARAM secināja, ka atsevišķi deputāti paziņojuši, ka viņiem ir darba nespējas lapas (skat., piemēram, https://www.leta.lv/regions/news/item/903F199F-8E0A-4134-9FB6-ABFCB3D43D58/). Vienlaikus publiski izskanēja informācija, ka deputāti slimības laikā apmeklējuši publiskus pasākumus (skat., piemēram, https://zinas.tv3.lv/latvija/it-ka-slimo-bet-publiskus-pasakumos-apmekle-rezeknes-domes-opozicija-kritize-kopa-latvijai-deputatus/). Ņemot vērā minēto, VARAM ar 2023. gada 24. novembra vēstuli Nr. 1-132/6840 vērsās pie Veselības inspekcijas ar lūgumu veikt pārbaudi, vai konkrētajos apstākļos Pašvaldības domes deputātiem darba nespējas lapas izsniegtas pamatoti. Ar 2024. gada 2. janvāra vēstuli Nr. 1.8.1.-1./49 Veselības inspekcija sniedza informāciju, ka atsevišķos gadījumos izsniegtas Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumiem Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” neatbilstošas darbnespējas lapas.
Tāpat jāņem vērā, ka daļa deputātu domes 2024. gada 21.februāra sēdē balsoja pret jautājuma par pašvaldības budžetu 2024. gadam iekļaušanu domes sēdes darba kārtībā, tādējādi apzināti virzoties uz “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 41. panta 2.1 daļas pārkāpuma izdarīšanu.
No Pašvaldību likuma 2. panta pirmās daļas izriet, ka pašvaldības lēmējinstitūciju – domi – ievēlē iedzīvotāji. Pašvaldību domes vēlēšanu likuma 5. pants noteic, ka tiesības vēlēt domi ir Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz kuru neattiecas kāds no šā likuma 6. pantā minētajiem ierobežojumiem.
No Satversmes 101. panta izriet, ka pašvaldības domes deputāts ir attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotāju priekšstāvis. Pašvaldības domes deputāts pārstāv attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotājus kā kopumu, nevis atsevišķu iedzīvotāju individuālās intereses. No pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvības pienākuma izriet tas, ka deputāts vēlēšanu rezultātā saņem no pašvaldības iedzīvotājiem to pārstāvības mandātu. Tātad deputāta amata pienākumu izpilde un tiesību izmantošana ir publiskās varas izmantošana sabiedrības labā (Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domes 2022. gada 19. maijā lietā Nr. 2021-32-0103).
Tādējādi arī Pašvaldības iedzīvotājiem, kas ievēlējuši esošo domi un kas ir potenciālie nākamās Pašvaldības domes ievēlētāji, un kam rūp Pašvaldības nākotne, ir jānodrošina saprātīgs termiņš pienācīgi sagatavoties nākamajām Pašvaldības domes vēlēšanām.

2. Pašvaldības domes ekskluzīvā kompetence (jautājumi, kurus ir tiesīga izlemt tikai Pašvaldības dome) ir noteikta Pašvaldību likuma 10. pantā, kā arī citos likumos. Lai nodrošinātu Pašvaldības darba nepārtrauktību, līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome, šī būs Pašvaldības pagaidu administrācijas kompetence. Pašvaldības pagaidu administrācijā darbosies trīs personas. Par pagaidu administrācijas vadītāju ir paredzēts iecelt Gunu Puci, par pagaidu administrācijas vadītāja vietniekiem – Ivetu Mietuli un Jāni Belkovski.
Pagaidu administrācijā ieceltās personas ir izvēlētas, ņemot vērā personu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi. Ir paredzams, ka pagaidu administrācija spēs efektīvi atrisināt tās problēmas, ko Pašvaldības dome nespēja un kā dēļ tiek atlaista. Ieceļot Pašvaldības pagaidu administrācijā personas ar risināmajām problēmām atbilstošu izglītību un iepriekšēju pieredzi, tiks nodrošināta tāda Pašvaldības pārvaldība, kas pieņems lēmumus un organizēs Pašvaldības administrācijas darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām un Pašvaldības iedzīvotāju labākajās interesēs.
Pagaidu administrācijā ieceltās personas ir personīgi apliecinājušas piekrišanu ieņemt amatu Pašvaldības pagaidu administrācijā, kā arī apliecinājušas, ka neatrodas interešu konflikta situācijā likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, nepastāv objektīvi vai subjektīvi iemesli, kas traucēs veikt funkcijas, kā arī amatu savienošana ar citiem amatiem nekaitēs pienākumu izpildei Pašvaldības pagaidu administrācijā. Lai novērstu situācijas, kad amata pienākumu izpilde pagaidu administrācijā pārklājas ar citiem amatiem, piedāvātais risinājums darba organizācijai ir darba slodzes apmēra uzskaitīšana.

3. Pašvaldību likuma 70. panta ceturtā daļa noteic, ka pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome. Tādējādi pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos paredzētās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību. Pagaidu administrācijas vadītājs atbilstoši Pašvaldību likuma 70. panta piektajai daļai, kas noteic, ka pagaidu administrācijas vadītājs īsteno normatīvajos aktos noteiktās pašvaldības domes priekšsēdētāja pilnvaras, pilda Pašvaldības domes priekšsēdētājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Līdz ar to pagaidu administrācija ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, tai skaitā saistošos noteikumus par Pašvaldības budžetu un pagaidu administrācijas nolikumu. Iepriekš minētais apliecina, ka pagaidu administrācija ir spējīga nodrošināt pilnvērtīgu Pašvaldības funkciju pārvaldīšanu un pieņemt jebkuru Pašvaldības domes ekskluzīvā kompetencē esošu lēmumu.

4. Likumprojekta 6. pants nosaka pagaidu administrācijas atlīdzību. Pagaidu administrācijas vadītājam mēnešalga tiek noteikta, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot koeficientu 4,2; pagaidu administrācijas vadītāja vietniekiem – 3,6. Ņemot vērā bāzes mēnešalgas apmēru, kas publicēts Valsts kancelejas tīmekļvietnē un ir 1205,71 euro, 2024. gadā pagaidu administrācijas vadītājam mēnešalga sastādītu 5064 euro un pagaidu administrācijas vadītāja vietniekiem – 4340 euro.

5. Atbilstoši Pašvaldību likuma 64. panta pirmajai daļai pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga VARAM. Atbilstoši Pašvaldību likuma 82. panta pirmās daļas 1. punktam Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo likumprojektus, kuri attiecas uz pašvaldībām. Saskaņā ar šā panta otro daļu pašvaldības šā panta pirmajā daļā minēto jautājumu saskaņošanas procesā pārstāv šā likuma 79. panta otrajā daļā minētā pašvaldību biedrība – Latvijas Pašvaldību savienība. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 52.2.3. apakšpunktu par izsludināto projektu atzinums nepieciešams no Latvijas Pašvaldību savienības, ja projektu atbilstoši pašvaldību darbību regulējošam likumam nepieciešams saskaņot ar pašvaldībām. Līdz ar to, lai ievērotu demokrātisku normatīvo aktu izstrādes procesu, likumprojekts tiks nosūtīts saskaņošanai arī Latvijas Pašvaldību savienībai, lai pienācīgi uzklausītu tās viedokli