23-TA-560: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2022.-2027. gadam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Augstskolu likuma 76.1 panta trešā daļa, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta piektā daļa un 42.panta 2.4 daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Apstiprināt Latvijas Universitātes (turpmāk - LU) Nekustamo īpašumu attīstības plānā 2022.-2027. noteikto rīcību ar nekustamo īpašumu, ko LU bez atlīdzības nodevusi valsts, atļaut pārdot izsolē rīkojuma projekta pielikumā norādītos nekustamos īpašumus, noteikt LU kā atbildīgo institūciju par novērtēšanas un atsavināšanas organizēšanu, paredzēt, ka visi ieņēmumi no nekustamo īpašumu atsavināšanas tiek ieskaitīti LU budžetā un pilnā apmērā novirzāmi LU vienota studiju un zinātniskās darbības Akadēmiskā centra Torņakalnā un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai LU varētu sekmīgi pildīt valsts uzdoto funkciju, nodrošinot tautsaimniecības attīstībai un darba tirgus vajadzībām atbilstošu starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību un zinātnisko pētniecību, LU saskaņā ar Saeimas un Ministru kabineta līmenī apstiprināto virzību uz augstākās izglītības un zinātnes vienotībā balstīta, mūsdienīga studiju un pētniecības procesa nodrošināšanu ir izstrādājusi LU Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2022.-2027.gadam (turpmāk – NĪ plāns), kas izskatīts LU Senāta 12.09.2022. sēdē (lēmums Nr.2-3/76) un apstiprināts LU Padomes 03.10.2022. sēdē (lēmums Nr.1-48/19).
NĪ plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka LU rīcību LU nekustamo īpašumu attīstības jomā. NĪ plāns izstrādāts, lai turpinātu ar LU Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018.–2023.gadam iesākto virzienu un projektu īstenošanu, sekmējot LU Stratēģijā 2021.–2027.gadam noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu. NĪ plāns raksturo LU nekustamo īpašumu kopumu, nosaka NĪ plāna stratēģiskos mērķus un rīcības virzienus, kā arī uzskaita nekustamo īpašumu attīstības projektus un attīstības ieceres.
LU turpina LU vienota studiju un zinātniskās darbības Akadēmiskā centra Torņakalnā (turpmāk - Akadēmiskais centrs) attīstību. 2015.gadā ekspluatācijā tika nodota Dabas māja un 2019.gadā – Zinātņu māja. Kopš 2022.gada notiek Rakstu mājas būvniecība, un ēku plānots nodot ekspluatācijā 2024.gada pirmajā kvartālā. 2023.gadā plānots uzsākt Akadēmiskā centra attīstības trešā posma projektu – Sporta mājas un Veselības mājas projektēšanas un būvniecības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu un izsludināt iepirkumu. 2023.gadā plānots arī virzīt apstiprināšanai lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu Studentu un viesu mājas projektam. Zaļās Universitātes projektā apvienotas aktivitātes Eiropas komisijas "Zaļā kursa" vadlīniju izvirzīto mērķu iekļaušanai teritorijas attīstības un energoefektivitātes jautājumu risināšanai gan Akadēmiskā centra, gan citos LU objektos, tai skaitā LU vēsturiskajā ēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā.
ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā LU ir ieviesusi un vēl līdz 2023.gada nogalei turpina īstenot virkni projektu dažādās aktivitātēs, t.sk. ES fondu pasākumi un SAM - 1.1.1.1, 1.1.1.2, 1.1.1.3, 1.1.1.4, 1.1.1.5, 1.2.1.2., 4.2.1.2, 8.1.1., 8.2.1., 8.2.2., 8.2.3., 8.3.2.1, 8.3.6.1, 8.3.6.2, 8.4.1. Šie projekti tiek īstenoti šobrīd LU īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un īpašumu atsavināšana, atbilstoši NĪ plānam, neietekmēs šo projektu plānotās darbības un sasniedzamos rezultātus.
2021.-2027.gada plānošanas perioda ES fondu projektu īstenošana tiek paredzēta, izmantojot LU infrastruktūru, kas pamatā atrodas LU Akadēmiskajā centrā vai atsevišķos gadījumos LU īpašumos, kurus, atbilstoši NĪ plānam, nav paredzēts atsavināt, līdz ar to šo projektu ieviešanu LU nekustamo īpašumu plānotā atsavināšana neietekmēs.
NĪ plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka LU rīcību LU nekustamo īpašumu attīstības jomā. NĪ plāns izstrādāts, lai turpinātu ar LU Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018.–2023.gadam iesākto virzienu un projektu īstenošanu, sekmējot LU Stratēģijā 2021.–2027.gadam noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu. NĪ plāns raksturo LU nekustamo īpašumu kopumu, nosaka NĪ plāna stratēģiskos mērķus un rīcības virzienus, kā arī uzskaita nekustamo īpašumu attīstības projektus un attīstības ieceres.
LU turpina LU vienota studiju un zinātniskās darbības Akadēmiskā centra Torņakalnā (turpmāk - Akadēmiskais centrs) attīstību. 2015.gadā ekspluatācijā tika nodota Dabas māja un 2019.gadā – Zinātņu māja. Kopš 2022.gada notiek Rakstu mājas būvniecība, un ēku plānots nodot ekspluatācijā 2024.gada pirmajā kvartālā. 2023.gadā plānots uzsākt Akadēmiskā centra attīstības trešā posma projektu – Sporta mājas un Veselības mājas projektēšanas un būvniecības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu un izsludināt iepirkumu. 2023.gadā plānots arī virzīt apstiprināšanai lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu Studentu un viesu mājas projektam. Zaļās Universitātes projektā apvienotas aktivitātes Eiropas komisijas "Zaļā kursa" vadlīniju izvirzīto mērķu iekļaušanai teritorijas attīstības un energoefektivitātes jautājumu risināšanai gan Akadēmiskā centra, gan citos LU objektos, tai skaitā LU vēsturiskajā ēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā.
ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā LU ir ieviesusi un vēl līdz 2023.gada nogalei turpina īstenot virkni projektu dažādās aktivitātēs, t.sk. ES fondu pasākumi un SAM - 1.1.1.1, 1.1.1.2, 1.1.1.3, 1.1.1.4, 1.1.1.5, 1.2.1.2., 4.2.1.2, 8.1.1., 8.2.1., 8.2.2., 8.2.3., 8.3.2.1, 8.3.6.1, 8.3.6.2, 8.4.1. Šie projekti tiek īstenoti šobrīd LU īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un īpašumu atsavināšana, atbilstoši NĪ plānam, neietekmēs šo projektu plānotās darbības un sasniedzamos rezultātus.
2021.-2027.gada plānošanas perioda ES fondu projektu īstenošana tiek paredzēta, izmantojot LU infrastruktūru, kas pamatā atrodas LU Akadēmiskajā centrā vai atsevišķos gadījumos LU īpašumos, kurus, atbilstoši NĪ plānam, nav paredzēts atsavināt, līdz ar to šo projektu ieviešanu LU nekustamo īpašumu plānotā atsavināšana neietekmēs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nerisinot infrastruktūras pilnveidošanas jautājumus, LU riskē zaudēt konkurētspēju vienotajā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā mūsdienīgu pētījumu un studiju programmu piedāvājumā, zinātnē bāzētu studiju nodrošinājumā, tāpat arī studentu, personāla, pētījumu un attīstības projektu piesaistē. NĪ plāna sekmīga īstenošana ir nepieciešama LU Stratēģijā 2021.–2027.gadam noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanai un tā neatņemama sastāvdaļa ir īstenošanas vadība un uzraudzība.
No visām LU ēkām ārpus Akadēmiskā centra ir tikai viena, Raiņa bulvārī 19, Rīgā, kas ir būvēta kā augstākās izglītības ēka pirms vairāk kā 100 gadiem. Pārējās ir laika gaitā pielāgotas studiju un zinātniskā darba vajadzībām. Savukārt, LU zinātnisko institūtu ēkas, kas būvētas apmēram pirms pusgadsimta, ir sasniegušas vai tuvojas plānotā ekspluatācijas termiņa beigām, un to plānojums un inženiersistēmas neatbilst mūsdienu zinātniski pētnieciskā darba, arī vides pieejamības un energoefektivitātes prasībām.
Ņemot vērā nepiemērotību funkciju izpildei, neatbilstību ekspluatācijas normatīviem, pieaugošajiem komunālajiem un nodokļu izdevumiem, finanšu izdevumus nekustamo īpašumu pielāgošanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vides pieejamību, un nekustamo īpašumu ģeogrāfisko izkliedētību, Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums „Par Latvijas Universitātes studiju un zinātniskā darba materiāli tehniskās bāzes attīstību”, kurā paredzēta vienota LU studiju un zinātniskā centra izveide. Akadēmiskā centra attīstībai bez atlīdzības tika piešķirti 4,5 ha valsts zemes Jelgavas ielā 1, Rīgā (Ministru kabineta 30.07.2013. rīkojums Nr.347). LU Stratēģiskajā plānā 2010.-2020.gadam (apstiprināts ar LU Senāta 24.05.2010. lēmumu Nr.370) tika apstiprināta vienota Akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā.
Lai uzlabotu studiju un zinātniskās darbības vidi, LU ir nepieciešami risinājumi papildus finansējuma ieguvei infrastruktūras optimizēšanai un attīstībai. Zinātņu un Rakstu mājas projektu realizācijai tiek īstenota Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda atbalstīta aktivitāte, kuras kopumu veido ERAF 1.1.1.4. finansējums LU zinātnes infrastruktūras attīstībai 23,2 milj. EUR apmērā; ERAF 8.1.1. finansējums LU STEM studiju infrastruktūras attīstībai 11,6 milj. EUR apmērā; valsts budžeta līdzfinansējums ERAF projektiem 5,8 milj. EUR apmērā; LU līdzfinansējums 7 milj. EUR apmērā; EIB aizdevums 30 milj. EUR apmērā; EPAB aizdevums 11,5 milj. EUR apmērā. Lēmumu par atbalstu no Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda, Eiropas publiskās finanšu institūcijas pieņēma pēc padziļinātas LU darbības monitoringa nodrošināšanas, kā rezultātā aizdevumi ir bez ķīlas, bez galvojumiem un garantijām.
EIB un EPAB aizdevumu apkalpošana un dzēšana tiks finansēta no LU nekustamo īpašumu attīstības fonda līdzekļiem, kas iegūti atsavinot funkcionāli nepiemērotos LU nekustamos īpašumus un nekustamos īpašumus, ko LU bez atlīdzības nodevusi valsts, tādejādi nodrošinot valstiski nepieciešamās funkcijas īstenošanas kvalitāti pie jauna infrastruktūras nodrošinājuma, kā arī no operacionālā rezultāta, kas gūts no ienākumu centriem un Akadēmiskā centra attīstības trešā posma ietvaros izbūvētiem nekustamajiem īpašumiem. Laika periodā līdz 2027.gadam atsavināšanas rezultātā tiks iegūts līdz 51 milj. EUR.
LU ir tiesības un pienākums rīkoties ar savu īpašumu tās Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. LU īpašumā, valdījumā vai lietošanā nodotā valsts vai pašvaldību īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas kārtību LU nosaka atbilstoši LU Satversmē norādītajiem mērķiem. Šāda īpašuma atsavināšanu regulē Augstskolu likuma 76.1 panta trešā daļa un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.4 daļa kā speciālais tiesiskais regulējums attiecībā uz valsts augstskolu rīcību ar nekustamo īpašumu, ko tai bez atlīdzības nodevusi valsts, ar mērķi izmantot to augstskolas pamatdarbībai, nodrošinot tautsaimniecības attīstībai un darba tirgus vajadzībām atbilstošu starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību un zinātnisko pētniecību.
Lai īstenotu šo mērķi, kas sekmē arī LU novērtējuma uzlabošanu starptautiskajos reitingos, LU veido mūsdienīgām starpdisciplinārām studijām un zinātnei nepieciešamo infrastruktūru vienotā akadēmiskā centrā, kas nodrošinās modernu studiju un darba vidi kā Latvijas, tā ārvalstu studentiem un zinātniekiem, kā arī sekmēs finanšu līdzekļu piesaisti valsts tautsaimniecības izaugsmei. LU darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras modernizācija un jaunas infrastruktūras izveide ir iespējama, neradot papildus slogu valsts budžetam, ja plānotie līdzekļi tiek piesaistīti no studiju un zinātniskajam darbam nepiemēroto infrastruktūras objektu atsavināšanas un publiskās un privātās partnerības modeļa īstenošanas.
2018.gada 10.aprīlī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.208 “Valsts augstskolu nekustamā īpašuma attīstības plāna sagatavošanas un valsts augstskolas bez atlīdzības nodotā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība”, saskaņā ar kuriem ir izstrādāts NĪ plāns. NĪ plānā ir noteikta rīcība ar LU nekustamo īpašumu objektiem LU Satversmē noteikto mērķu ietvarā, Augstskolu likuma un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Tiesiskajā situācijā, kad valsts nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, bet funkcija un/vai deleģētais pārvaldes uzdevums tiek saglabāts, NĪ plānā noteiktā LU rīcība ar savu un valsts nodoto atsavināmo nekustamo īpašumu un paredzētā ieguldījuma kopuma īstenošana dos iespēju LU valsts piešķirto resursu ietvaros nodrošināt universitātes attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai nepieciešamo finansējumu mūsdienīgas infrastruktūras izveidei. Mainot jebkuru no NĪ plānā ietvertajām rīcības pozīcijām, LU nebūs iespēja sasniegt augstākminēto mērķi.
Pamatojoties uz NĪ plānā minētajiem valsts funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem LU attīstības mērķu tiesiskajiem, vērtību un resursu konsolidācijas apsvērumiem, kā arī veikto daudzdimensionālo analīzi, NĪ plāna īstenošana ar tajā ietverto rīcību ar nekustamo īpašumu grupām, kā arī nekustamo īpašumu objektu atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu ieguldījumu starptautiski konkurētspējīga vienota Akadēmiskā centra attīstībā nodrošinās NĪ plānā paredzētā ieguldījuma kopuma īstenošanas lietderību, dodot būtisku ieguldījumu finanšu līdzekļu piesaistē kopējā valsts tautsaimniecības izaugsmē.
Iegūtie finanšu resursi tiks novirzīti studiju un zinātniskās funkcijas nodrošināšanai LU Akadēmiskajā centrā; tie netiks novirzīti saimnieciskai darbībai (Studentu un Viesu mājai jeb dienesta viesnīcas attīstībai). Studentu un Viesu māja atbilstoši starptautisko finanšu institūciju rekomendācijām tiek īstenota PPP formā.
LU Akadēmiskais centrs ietver Dabas māju, Zinātņu māju, Rakstu māju, Veselības māju, Tehnoloģiju māju, kā arī teritorijas labiekārtošanu atbilstoši Zaļā kursa vadlīnijām.
Eiropas Komisijas sagatavotā dokumenta “Komisijas paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktu” (turpmāk – Komisijas paziņojums) 28.punktā ir noteikts, ka saskaņā ar judikatūru valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātā valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību. Savukārt, Komisijas paziņojuma 203.punktā ir noteikts, ka, ja infrastruktūru nav paredzēts izmantot komerciāli, tās publiskajam finansējumam valsts atbalsta noteikumi principā nav piemērojami. Tas attiecas, piemēram, uz tādu vispārējo infrastruktūru, kura tiek izmantota darbībām, ko parasti veic valsts, īstenojot savu publisko varu, kas nav saistīta ar preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Savukārt, Komisijas paziņojuma 205.punkts nosaka, ka, ja infrastruktūru izmanto gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi publiskajam finansējumam ir piemērojami tikai tiktāl, cik tas sedz ar saimniecisko darbību saistītās izmaksas. Vienlaikus Komisijas paziņojuma 207.punkts paredz, ka, ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto, galvenokārt, tikai nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, t.i., šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama, vai cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu un šajā kontekstā infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu atbalsts infrastruktūrai, kuru izmanto, galvenokārt, tikai nesaimnieciskajai darbībai (piemēram, izglītības un zinātnes funkciju īstenošanai), neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja infrastruktūrā tiek veikta papildinoša saimnieciska darbība ierobežotā apmērā. Eiropas Komisija arī skaidro, ka infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šīs darbības ikgadējā jauda nepārsniedz 20 % no infrastruktūras kopējās gada jaudas.
Ievērojot to, ka visi ieņēmumi no Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2012.-2027.gadam” (turpmāk – rīkojuma projekts) pielikumā minēto nekustamo īpašumu atsavināšanas tiks izmantoti LU Akadēmiskā centra un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai, to, ka minētā projekta ietvaros paredzēts izveidot telpas studiju un zinātnes nepieciešamo funkciju nodrošināšanai (auditorijas, semināru telpas, fakultāšu administrācijas, zinātniskā un akadēmiskā personāla darba telpas utt.), kā arī to, ka papildinošā saimnieciskā darbība LU Akadēmiskajā centrā tiks realizēta ierobežotā apmērā, ar rīkojuma projektu plānotais pasākums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums (valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinot valsts izglītību, ko finansē un uzrauga valsts, pamatojoties uz datiem par LU studiju darbības ieņēmumu struktūru 2018. – 2022.gadā, studiju maksas un citi ieņēmumi no izglītības pakalpojumu sniegšanas nepārsniedz 50% robežvērtību no kopējiem izdevumiem). Visi ienākumi no LU īstenotās papildinošās saimnieciskās darbības, tajā skaitā, objektu iznomāšanas tiks novirzīti LU nesaimnieciskajai darbībai un īpašumā nodoto nekustamo īpašumu uzturēšanai.
Rīkojuma projekta pielikumā norādīto nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu novirzīšana LU Akadēmiskā centra un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai nodrošinās LU kā pētniecības un izglītības funkciju īstenojošas institūcijas pamatdarbības, kas atbilst Komisijas paziņojuma “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” (2022/C 414/01) 20.punktā noteiktajam definējumam, ietverot arī atbilstību minētā paziņojuma 21.punktā noteiktajam papildinošas saimnieciskās darbības definējumam, kā arī noteiktajam 20% ierobežojumam no LU kopējās gada kapacitātes.
Augstākminētā informācija un skaidrojums ir pamatots LU ikgadēji sagatavotajā datu analīzē par tās kopējiem ieņēmumiem un izdevumiem dalījumā pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem, darbības veida un rakstura, kas kalpo kā kontroles rīks par saimnieciskās darbības īpatsvaru LU kopējos ieņēmumos, izdevumos. LU apliecina, ka atbalsts nesaimnieciskai darbībai netiek novirzīts saimnieciskās darbības veikšanai, darbības raksturs (saimniecisks/nesaimniecisks) tiek nodalīts, pamatojoties uz LU Finanšu vadības un grāmatvedības politiku.
Izglītības un zinātnes ministrija aicinās LU reizi gadā sniegt informāciju par papildinošās saimnieciskās darbības proporcijas (20%) ievērošanu, lai LU darbība amortizācijas periodā nepārvēršas par saimniecisku darbību, tādejādi nodrošinot komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu.
No visām LU ēkām ārpus Akadēmiskā centra ir tikai viena, Raiņa bulvārī 19, Rīgā, kas ir būvēta kā augstākās izglītības ēka pirms vairāk kā 100 gadiem. Pārējās ir laika gaitā pielāgotas studiju un zinātniskā darba vajadzībām. Savukārt, LU zinātnisko institūtu ēkas, kas būvētas apmēram pirms pusgadsimta, ir sasniegušas vai tuvojas plānotā ekspluatācijas termiņa beigām, un to plānojums un inženiersistēmas neatbilst mūsdienu zinātniski pētnieciskā darba, arī vides pieejamības un energoefektivitātes prasībām.
Ņemot vērā nepiemērotību funkciju izpildei, neatbilstību ekspluatācijas normatīviem, pieaugošajiem komunālajiem un nodokļu izdevumiem, finanšu izdevumus nekustamo īpašumu pielāgošanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vides pieejamību, un nekustamo īpašumu ģeogrāfisko izkliedētību, Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums „Par Latvijas Universitātes studiju un zinātniskā darba materiāli tehniskās bāzes attīstību”, kurā paredzēta vienota LU studiju un zinātniskā centra izveide. Akadēmiskā centra attīstībai bez atlīdzības tika piešķirti 4,5 ha valsts zemes Jelgavas ielā 1, Rīgā (Ministru kabineta 30.07.2013. rīkojums Nr.347). LU Stratēģiskajā plānā 2010.-2020.gadam (apstiprināts ar LU Senāta 24.05.2010. lēmumu Nr.370) tika apstiprināta vienota Akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā.
Lai uzlabotu studiju un zinātniskās darbības vidi, LU ir nepieciešami risinājumi papildus finansējuma ieguvei infrastruktūras optimizēšanai un attīstībai. Zinātņu un Rakstu mājas projektu realizācijai tiek īstenota Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda atbalstīta aktivitāte, kuras kopumu veido ERAF 1.1.1.4. finansējums LU zinātnes infrastruktūras attīstībai 23,2 milj. EUR apmērā; ERAF 8.1.1. finansējums LU STEM studiju infrastruktūras attīstībai 11,6 milj. EUR apmērā; valsts budžeta līdzfinansējums ERAF projektiem 5,8 milj. EUR apmērā; LU līdzfinansējums 7 milj. EUR apmērā; EIB aizdevums 30 milj. EUR apmērā; EPAB aizdevums 11,5 milj. EUR apmērā. Lēmumu par atbalstu no Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda, Eiropas publiskās finanšu institūcijas pieņēma pēc padziļinātas LU darbības monitoringa nodrošināšanas, kā rezultātā aizdevumi ir bez ķīlas, bez galvojumiem un garantijām.
EIB un EPAB aizdevumu apkalpošana un dzēšana tiks finansēta no LU nekustamo īpašumu attīstības fonda līdzekļiem, kas iegūti atsavinot funkcionāli nepiemērotos LU nekustamos īpašumus un nekustamos īpašumus, ko LU bez atlīdzības nodevusi valsts, tādejādi nodrošinot valstiski nepieciešamās funkcijas īstenošanas kvalitāti pie jauna infrastruktūras nodrošinājuma, kā arī no operacionālā rezultāta, kas gūts no ienākumu centriem un Akadēmiskā centra attīstības trešā posma ietvaros izbūvētiem nekustamajiem īpašumiem. Laika periodā līdz 2027.gadam atsavināšanas rezultātā tiks iegūts līdz 51 milj. EUR.
LU ir tiesības un pienākums rīkoties ar savu īpašumu tās Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. LU īpašumā, valdījumā vai lietošanā nodotā valsts vai pašvaldību īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas kārtību LU nosaka atbilstoši LU Satversmē norādītajiem mērķiem. Šāda īpašuma atsavināšanu regulē Augstskolu likuma 76.1 panta trešā daļa un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.4 daļa kā speciālais tiesiskais regulējums attiecībā uz valsts augstskolu rīcību ar nekustamo īpašumu, ko tai bez atlīdzības nodevusi valsts, ar mērķi izmantot to augstskolas pamatdarbībai, nodrošinot tautsaimniecības attīstībai un darba tirgus vajadzībām atbilstošu starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību un zinātnisko pētniecību.
Lai īstenotu šo mērķi, kas sekmē arī LU novērtējuma uzlabošanu starptautiskajos reitingos, LU veido mūsdienīgām starpdisciplinārām studijām un zinātnei nepieciešamo infrastruktūru vienotā akadēmiskā centrā, kas nodrošinās modernu studiju un darba vidi kā Latvijas, tā ārvalstu studentiem un zinātniekiem, kā arī sekmēs finanšu līdzekļu piesaisti valsts tautsaimniecības izaugsmei. LU darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras modernizācija un jaunas infrastruktūras izveide ir iespējama, neradot papildus slogu valsts budžetam, ja plānotie līdzekļi tiek piesaistīti no studiju un zinātniskajam darbam nepiemēroto infrastruktūras objektu atsavināšanas un publiskās un privātās partnerības modeļa īstenošanas.
2018.gada 10.aprīlī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.208 “Valsts augstskolu nekustamā īpašuma attīstības plāna sagatavošanas un valsts augstskolas bez atlīdzības nodotā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība”, saskaņā ar kuriem ir izstrādāts NĪ plāns. NĪ plānā ir noteikta rīcība ar LU nekustamo īpašumu objektiem LU Satversmē noteikto mērķu ietvarā, Augstskolu likuma un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Tiesiskajā situācijā, kad valsts nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, bet funkcija un/vai deleģētais pārvaldes uzdevums tiek saglabāts, NĪ plānā noteiktā LU rīcība ar savu un valsts nodoto atsavināmo nekustamo īpašumu un paredzētā ieguldījuma kopuma īstenošana dos iespēju LU valsts piešķirto resursu ietvaros nodrošināt universitātes attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai nepieciešamo finansējumu mūsdienīgas infrastruktūras izveidei. Mainot jebkuru no NĪ plānā ietvertajām rīcības pozīcijām, LU nebūs iespēja sasniegt augstākminēto mērķi.
Pamatojoties uz NĪ plānā minētajiem valsts funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem LU attīstības mērķu tiesiskajiem, vērtību un resursu konsolidācijas apsvērumiem, kā arī veikto daudzdimensionālo analīzi, NĪ plāna īstenošana ar tajā ietverto rīcību ar nekustamo īpašumu grupām, kā arī nekustamo īpašumu objektu atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu ieguldījumu starptautiski konkurētspējīga vienota Akadēmiskā centra attīstībā nodrošinās NĪ plānā paredzētā ieguldījuma kopuma īstenošanas lietderību, dodot būtisku ieguldījumu finanšu līdzekļu piesaistē kopējā valsts tautsaimniecības izaugsmē.
Iegūtie finanšu resursi tiks novirzīti studiju un zinātniskās funkcijas nodrošināšanai LU Akadēmiskajā centrā; tie netiks novirzīti saimnieciskai darbībai (Studentu un Viesu mājai jeb dienesta viesnīcas attīstībai). Studentu un Viesu māja atbilstoši starptautisko finanšu institūciju rekomendācijām tiek īstenota PPP formā.
LU Akadēmiskais centrs ietver Dabas māju, Zinātņu māju, Rakstu māju, Veselības māju, Tehnoloģiju māju, kā arī teritorijas labiekārtošanu atbilstoši Zaļā kursa vadlīnijām.
Eiropas Komisijas sagatavotā dokumenta “Komisijas paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktu” (turpmāk – Komisijas paziņojums) 28.punktā ir noteikts, ka saskaņā ar judikatūru valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātā valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību. Savukārt, Komisijas paziņojuma 203.punktā ir noteikts, ka, ja infrastruktūru nav paredzēts izmantot komerciāli, tās publiskajam finansējumam valsts atbalsta noteikumi principā nav piemērojami. Tas attiecas, piemēram, uz tādu vispārējo infrastruktūru, kura tiek izmantota darbībām, ko parasti veic valsts, īstenojot savu publisko varu, kas nav saistīta ar preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Savukārt, Komisijas paziņojuma 205.punkts nosaka, ka, ja infrastruktūru izmanto gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi publiskajam finansējumam ir piemērojami tikai tiktāl, cik tas sedz ar saimniecisko darbību saistītās izmaksas. Vienlaikus Komisijas paziņojuma 207.punkts paredz, ka, ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto, galvenokārt, tikai nesaimnieciskajai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, t.i., šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama, vai cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu un šajā kontekstā infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu atbalsts infrastruktūrai, kuru izmanto, galvenokārt, tikai nesaimnieciskajai darbībai (piemēram, izglītības un zinātnes funkciju īstenošanai), neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja infrastruktūrā tiek veikta papildinoša saimnieciska darbība ierobežotā apmērā. Eiropas Komisija arī skaidro, ka infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šīs darbības ikgadējā jauda nepārsniedz 20 % no infrastruktūras kopējās gada jaudas.
Ievērojot to, ka visi ieņēmumi no Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2012.-2027.gadam” (turpmāk – rīkojuma projekts) pielikumā minēto nekustamo īpašumu atsavināšanas tiks izmantoti LU Akadēmiskā centra un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai, to, ka minētā projekta ietvaros paredzēts izveidot telpas studiju un zinātnes nepieciešamo funkciju nodrošināšanai (auditorijas, semināru telpas, fakultāšu administrācijas, zinātniskā un akadēmiskā personāla darba telpas utt.), kā arī to, ka papildinošā saimnieciskā darbība LU Akadēmiskajā centrā tiks realizēta ierobežotā apmērā, ar rīkojuma projektu plānotais pasākums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums (valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinot valsts izglītību, ko finansē un uzrauga valsts, pamatojoties uz datiem par LU studiju darbības ieņēmumu struktūru 2018. – 2022.gadā, studiju maksas un citi ieņēmumi no izglītības pakalpojumu sniegšanas nepārsniedz 50% robežvērtību no kopējiem izdevumiem). Visi ienākumi no LU īstenotās papildinošās saimnieciskās darbības, tajā skaitā, objektu iznomāšanas tiks novirzīti LU nesaimnieciskajai darbībai un īpašumā nodoto nekustamo īpašumu uzturēšanai.
Rīkojuma projekta pielikumā norādīto nekustamo īpašumu atsavināšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu novirzīšana LU Akadēmiskā centra un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai nodrošinās LU kā pētniecības un izglītības funkciju īstenojošas institūcijas pamatdarbības, kas atbilst Komisijas paziņojuma “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” (2022/C 414/01) 20.punktā noteiktajam definējumam, ietverot arī atbilstību minētā paziņojuma 21.punktā noteiktajam papildinošas saimnieciskās darbības definējumam, kā arī noteiktajam 20% ierobežojumam no LU kopējās gada kapacitātes.
Augstākminētā informācija un skaidrojums ir pamatots LU ikgadēji sagatavotajā datu analīzē par tās kopējiem ieņēmumiem un izdevumiem dalījumā pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem, darbības veida un rakstura, kas kalpo kā kontroles rīks par saimnieciskās darbības īpatsvaru LU kopējos ieņēmumos, izdevumos. LU apliecina, ka atbalsts nesaimnieciskai darbībai netiek novirzīts saimnieciskās darbības veikšanai, darbības raksturs (saimniecisks/nesaimniecisks) tiek nodalīts, pamatojoties uz LU Finanšu vadības un grāmatvedības politiku.
Izglītības un zinātnes ministrija aicinās LU reizi gadā sniegt informāciju par papildinošās saimnieciskās darbības proporcijas (20%) ievērošanu, lai LU darbība amortizācijas periodā nepārvēršas par saimniecisku darbību, tādejādi nodrošinot komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz apstiprināt NĪ plānā noteikto rīcību ar nekustamo īpašumu, ko augstskolai bez atlīdzības nodevusi valsts, atļaut pārdot izsolē rīkojuma projekta pielikumā norādītos nekustamos īpašumus, noteikt LU kā atbildīgo institūciju par rīkojuma projekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu novērtēšanas un atsavināšanas organizēšanu, kā arī noteikt, ka visi ieņēmumi no rīkojuma projekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu atsavināšanas pēc Ministru kabineta 2018.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.208 “Valsts augstskolu nekustamā īpašuma attīstības plāna sagatavošanas un valsts augstskolas bez atlīdzības nodotā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība” 13.punktā noteikto atsavināšanas izdevumu segšanas tiek ieskaitīti LU budžetā un pilnā apmērā tiek novirzīti LU Akadēmiskā centra un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai.
Rīkojuma projekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu apraksts:
1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 2042) - zemes vienība 4172 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 2042) - Jūrmalas gatvē 60, Rīgā;
2. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 593 0182) - būve (mācību iestāde) (būves kadastra apzīmējums 0100 093 2031 001) - Imantas 7.līnijā 1, Rīgā. Minētā būve ir saistīta ar zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 2042) Jūrmalas gatvē 60, Rīgā (skatīt iepriekšējo punktu), kā arī daļēji atrodas uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 2031) Jūrmalas gatvē 62, Rīgā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 2031) Imantas 7.līnijā 1, Rīgā, kas, pamatojoties uz Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.14907 II daļas 1.iedaļas ierakstu Nr.5.2., ir LU īpašums un atbilstoši NĪ plānā norādītajam arī to ir plānots nodot atsavināšanai.
Minētā nekustamā īpašuma atsavināšana neradīs nekādu ietekmi uz ERAF projektu 8.1.1./17/I/010 vai tā rezultātiem, jo attiecīgajā īpašumā projekta ietvaros nav veikti nekādi būvniecības vai remontu darbi un ir izvietots neliels skaits no projekta ietvaros iegādātā aprīkojuma, kas bija nepieciešams LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vajadzībām un kuru ir ļoti viegli pārvietot uz citu studiju vajadzībām paredzēto LU īpašumu. Kā norāda LU, jau projekta 8.1.1./17/I/010 sagatavošanas stadijā, pamatojoties uz LU attīstības stratēģijā 2016.-2020.gadam noteikto uzdevumu turpināt attīstīt LU Akadēmisko centru, LU apzināti tām LU struktūrvienībām, kuras atradās ārpus LU Akadēmiskā centra teritorijas, ieguldījumus no ERAF projekta līdzekļiem plānoja tikai iekārtās un aprīkojumā, kuru vajadzības gadījumā var viegli pārvietot, neapdraudot ERAF projekta rezultātus un ilgtspēju. Attiecīgi pēc LU Rakstu mājas pabeigšanas, kas plānota 2024.gadā, projekta ietvaros LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vajadzībām iegādātais aprīkojums vienlaicīgi ar fakultāti tiks pārcelts uz Rakstu māju un turpināts izmantot studiju vajadzībām.
Lai izbeigtu dalīto īpašumu un izvairītos no iespējamas situācijas, kad ēka un abas zemes vienības, uz kurām tā atrodas, piederēs dažādiem īpašniekiem kā patstāvīgi īpašuma objekti, kas veidos sarežģītas zemes likumiskās lietošanas (piespiedu dalītā īpašuma) tiesiskās attiecības, rīkojuma projekta 7.punkts paredz LU pienākumu pirms šā rīkojuma projekta pielikuma 1. un 2.punktā norādīto nekustamo īpašumu atsavināšanas apvienot vienā nekustamajā īpašumā nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 2042) Jūrmalas gatvē 60, Rīgā, nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 2031) Jūrmalas gatvē 62, Rīgā, un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 593 0182) Imantas 7.līnijā 1, Rīgā;
3. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 0003) - zemes vienība 78859 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 003) un 10 būves (augstskola, mācību ražošanas darbnīca, dienesta viesnīca, katlu māja, divi šķūņi, mācību un laboratoriju korpuss - jaunbūve, divi angāri, sardzes ēka) (būvju kadastra apzīmējumi 0100 093 0003 001, 0100 093 0003 002, 0100 093 0003 003, 0100 093 0003 004, 0100 093 0003 011, 0100 093 0003 015, 0100 093 0003 018, 0100 093 0003 019, 0100 093 0003 020 un 0100 093 0003 021) - Jūrmalas gatvē 76, Rīgā. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 003) Jūrmalas gatvē 76, Rīgā, atrodas divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 093 003 017 un 0100 093 003 022), kas neietilpst nekustamā īpašuma Jūrmalas gatvē 76, Rīgā, sastāvā, līdz ar to rīkojuma projekta 5.punktā LU dots uzdevums veikt nepieciešamās darbības, lai no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 003) Jūrmalas gatvē 76, Rīgā, nodalītu atsevišķos nekustamajos īpašumos būves ar kadastra apzīmējumu 0100 093 0003 017 uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 0003) daļu un būves ar kadastra apzīmējumu 0100 093 0003 022 uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 0003) daļu.
Pamatojoties uz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2023.gada 7.jūlija vēstulē Nr.DA-23-17172-nd norādīto, priekšlikums pēc būtības ir jāskata kopsakarībā ar grafiski sagatavotu sadales priekšlikumu, lai noskaidrotu vai vēlamais risinājums ir tiesiski iespējams. Sadalāmā zemes vienība atrodas Centru apbūves teritorijā (JC2), kurā pieļaujama jaunu zemes vienību veidošana no 400 kvm. Tāpat katrai zemes vienībai jānodrošina piekļuve no pašvaldības ielas, ēkai ar kadastra apzīmējumu 0100 093 0003 022 varētu būt piekļuve no Muižas ielas, taču otrai ēkai piekļuves risinājums jāparedz vai nu no tuvākās ielas vai arī jādibina servitūta ceļa tiesība. Tāpat jāņem vērā, ka dalāmā zemes vienība atrodas aizsargjoslas ap kultūras pieminekli teritorijā un vēlamais dalījums būs jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. LU sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi veiks nepieciešamās darbības, lai rastu piemērotāko tiesiski iespējamo risinājumu rīkojuma projekta 5.punktā dotā uzdevuma izpildei;
4. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 557 0050) - astoņas būves (divas mācību ēkas, mācību korpuss, dienesta viesnīca, saimniecības ēka, divas garāžas, mehāniskā darbnīca) (būvju kadastra apzīmējumi 0100 057 0024 001, 0100 057 0024 002, 0100 057 0024 003, 0100 057 0024 005, 0100 057 0024 009, 0100 057 0024 010, 0100 057 0024 023 un 0100 057 0024 025) - Zeļļu ielā 8, Rīgā;
5. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 046 2018) - zemes vienība 15319 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 046 2018) un būve (mācību-laboratorijas korpuss) (būves kadastra apzīmējums 0100 046 2003 006) - Lomonosova ielā 1, Rīgā;
6. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 005 0093) - zemes vienība 5122 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 005 0093) un četras būves (augstskola, kantora ēka, garāža, noliktava) (būvju kadastra apzīmējumi 0100 005 0093 001, 0100 005 0093 002, 0100 005 0093 003 un 0100 005 0093 005) - Aspazijas bulvārī 5, Rīgā. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 005 0093) Aspazijas bulvārī 5, Rīgā, atrodas nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 505 0009) - būve (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0093 004) - Aspazijas bulvārī 5, Rīgā. Minētā būve, pamatojoties uz Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.23378 II daļas 1.iedaļas ierakstu Nr.4.2., ir LU īpašums un atbilstoši NĪ plānā norādītajam arī to ir plānots nodot atsavināšanai.
Minētā nekustamā īpašuma atsavināšana neradīs nekādu ietekmi uz abu ERAF projektu 8.1.1./17/I/010 un 1.1.1.4/17/I/015 rezultātiem vai ilgtspēju. Pamatojoties uz LU sniegto skaidrojumu, abu projektu ietvaros netika plānoti un netika veikti nekādi ieguldījumi minētajā īpašumā. Abos projektos minētā adrese kā viena no projekta īstenošanas vietām tika iekļauta vēlāk pēc projektu darbību pabeigšanas un pirms CFLA gala pārbaudes veikšanas, atbilstoši tajā brīdī projektu ietvaros iegādāto iekārtu faktiskajām atrašanās adresēm (skat. Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas e-vidē projekta 1.1.1.4/17/I/015 līguma grozījumus, kas apstiprināti 28.07.2020., un projekta 8.1.1./17/I/010 līguma grozījumus, kas apstiprināti 20.08.2020.). Abos projektos veidlapas 1.7.-1.8. sadaļā “Projekta īstenošanas vieta” ir pieejams šāds pamatojums izmaiņām: “Papildināta īstenošanas vietas adrese, norādot LU Informācijas tehnoloģiju departamenta adresi Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, jo par projekta līdzekļiem iegādātie Bezvadu tīkla kontroliera licenču komplekti atrodas šajā LU departamentā.”
Lai izbeigtu dalīto īpašumu un izvairītos no iespējamas situācijas, kad būve un zemes vienība, uz kuras tā atrodas, piederēs dažādiem īpašniekiem kā patstāvīgi īpašuma objekti, kas veidos sarežģītas zemes likumiskās lietošanas (piespiedu dalītā īpašuma) tiesiskās attiecības, rīkojuma projekta 7.punkts paredz LU pienākumu pirms šā rīkojuma projekta pielikuma 6.punktā noradītā nekustamā īpašuma atsavināšanas apvienot vienā nekustamajā īpašumā nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 005 0093) Aspazijas bulvārī 5, Rīgā, un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 505 0009) Aspazijas bulvārī 5, Rīgā;
7. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 031 0126) - zemes vienība 7151 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 031 0126) un būve (augstskola) (būves kadastra apzīmējums 0100 031 0126 001) - Visvalža ielā 4A, Rīgā;
8. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 2159) - zemes vienība 1178 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 2159) - Imantas 6.līnijā 2A, Rīgā;
9. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 047 0021) - zemes vienība 3835 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 047 0021) un būve (dienesta viesnīca) (būves kadastra apzīmējums 0100 047 0021 001) - Mazā Lubānas ielā 6, Rīgā;
10. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 011 0080) - zemes vienība 3922 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0080) un divas būves (bibliotēka un patvertne) (būvju kadastra apzīmējumi 0100 011 0080 001 un 0100 011 0080 002) - Rūpniecības ielā 10, Rīgā.
Rīkojuma projekta 6.punktā tiek dota Ministru kabineta atļauja un LU dots uzdevums pirms rīkojuma projekta pielikumā norādīto nekustamo īpašumu atsavināšanas dzēst no attiecīgajiem zemesgrāmatas nodalījumiem atzīmi – aizliegumu attiecīgo nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar hipotēku, izņemot, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts par labu valstij (Valsts kases personā), lai apgūtu Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Rīkojuma projekta 8.punkts paredz atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra rīkojumu Nr.636 “Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018.-2023.gadam”.
Rīkojuma projekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu apraksts:
1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 2042) - zemes vienība 4172 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 2042) - Jūrmalas gatvē 60, Rīgā;
2. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 593 0182) - būve (mācību iestāde) (būves kadastra apzīmējums 0100 093 2031 001) - Imantas 7.līnijā 1, Rīgā. Minētā būve ir saistīta ar zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 2042) Jūrmalas gatvē 60, Rīgā (skatīt iepriekšējo punktu), kā arī daļēji atrodas uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 2031) Jūrmalas gatvē 62, Rīgā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 2031) Imantas 7.līnijā 1, Rīgā, kas, pamatojoties uz Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.14907 II daļas 1.iedaļas ierakstu Nr.5.2., ir LU īpašums un atbilstoši NĪ plānā norādītajam arī to ir plānots nodot atsavināšanai.
Minētā nekustamā īpašuma atsavināšana neradīs nekādu ietekmi uz ERAF projektu 8.1.1./17/I/010 vai tā rezultātiem, jo attiecīgajā īpašumā projekta ietvaros nav veikti nekādi būvniecības vai remontu darbi un ir izvietots neliels skaits no projekta ietvaros iegādātā aprīkojuma, kas bija nepieciešams LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vajadzībām un kuru ir ļoti viegli pārvietot uz citu studiju vajadzībām paredzēto LU īpašumu. Kā norāda LU, jau projekta 8.1.1./17/I/010 sagatavošanas stadijā, pamatojoties uz LU attīstības stratēģijā 2016.-2020.gadam noteikto uzdevumu turpināt attīstīt LU Akadēmisko centru, LU apzināti tām LU struktūrvienībām, kuras atradās ārpus LU Akadēmiskā centra teritorijas, ieguldījumus no ERAF projekta līdzekļiem plānoja tikai iekārtās un aprīkojumā, kuru vajadzības gadījumā var viegli pārvietot, neapdraudot ERAF projekta rezultātus un ilgtspēju. Attiecīgi pēc LU Rakstu mājas pabeigšanas, kas plānota 2024.gadā, projekta ietvaros LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vajadzībām iegādātais aprīkojums vienlaicīgi ar fakultāti tiks pārcelts uz Rakstu māju un turpināts izmantot studiju vajadzībām.
Lai izbeigtu dalīto īpašumu un izvairītos no iespējamas situācijas, kad ēka un abas zemes vienības, uz kurām tā atrodas, piederēs dažādiem īpašniekiem kā patstāvīgi īpašuma objekti, kas veidos sarežģītas zemes likumiskās lietošanas (piespiedu dalītā īpašuma) tiesiskās attiecības, rīkojuma projekta 7.punkts paredz LU pienākumu pirms šā rīkojuma projekta pielikuma 1. un 2.punktā norādīto nekustamo īpašumu atsavināšanas apvienot vienā nekustamajā īpašumā nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 2042) Jūrmalas gatvē 60, Rīgā, nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 2031) Jūrmalas gatvē 62, Rīgā, un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 593 0182) Imantas 7.līnijā 1, Rīgā;
3. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 0003) - zemes vienība 78859 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 003) un 10 būves (augstskola, mācību ražošanas darbnīca, dienesta viesnīca, katlu māja, divi šķūņi, mācību un laboratoriju korpuss - jaunbūve, divi angāri, sardzes ēka) (būvju kadastra apzīmējumi 0100 093 0003 001, 0100 093 0003 002, 0100 093 0003 003, 0100 093 0003 004, 0100 093 0003 011, 0100 093 0003 015, 0100 093 0003 018, 0100 093 0003 019, 0100 093 0003 020 un 0100 093 0003 021) - Jūrmalas gatvē 76, Rīgā. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 003) Jūrmalas gatvē 76, Rīgā, atrodas divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 093 003 017 un 0100 093 003 022), kas neietilpst nekustamā īpašuma Jūrmalas gatvē 76, Rīgā, sastāvā, līdz ar to rīkojuma projekta 5.punktā LU dots uzdevums veikt nepieciešamās darbības, lai no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 003) Jūrmalas gatvē 76, Rīgā, nodalītu atsevišķos nekustamajos īpašumos būves ar kadastra apzīmējumu 0100 093 0003 017 uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 0003) daļu un būves ar kadastra apzīmējumu 0100 093 0003 022 uzturēšanai funkcionāli nepieciešamo zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 0003) daļu.
Pamatojoties uz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2023.gada 7.jūlija vēstulē Nr.DA-23-17172-nd norādīto, priekšlikums pēc būtības ir jāskata kopsakarībā ar grafiski sagatavotu sadales priekšlikumu, lai noskaidrotu vai vēlamais risinājums ir tiesiski iespējams. Sadalāmā zemes vienība atrodas Centru apbūves teritorijā (JC2), kurā pieļaujama jaunu zemes vienību veidošana no 400 kvm. Tāpat katrai zemes vienībai jānodrošina piekļuve no pašvaldības ielas, ēkai ar kadastra apzīmējumu 0100 093 0003 022 varētu būt piekļuve no Muižas ielas, taču otrai ēkai piekļuves risinājums jāparedz vai nu no tuvākās ielas vai arī jādibina servitūta ceļa tiesība. Tāpat jāņem vērā, ka dalāmā zemes vienība atrodas aizsargjoslas ap kultūras pieminekli teritorijā un vēlamais dalījums būs jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. LU sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi veiks nepieciešamās darbības, lai rastu piemērotāko tiesiski iespējamo risinājumu rīkojuma projekta 5.punktā dotā uzdevuma izpildei;
4. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 557 0050) - astoņas būves (divas mācību ēkas, mācību korpuss, dienesta viesnīca, saimniecības ēka, divas garāžas, mehāniskā darbnīca) (būvju kadastra apzīmējumi 0100 057 0024 001, 0100 057 0024 002, 0100 057 0024 003, 0100 057 0024 005, 0100 057 0024 009, 0100 057 0024 010, 0100 057 0024 023 un 0100 057 0024 025) - Zeļļu ielā 8, Rīgā;
5. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 046 2018) - zemes vienība 15319 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 046 2018) un būve (mācību-laboratorijas korpuss) (būves kadastra apzīmējums 0100 046 2003 006) - Lomonosova ielā 1, Rīgā;
6. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 005 0093) - zemes vienība 5122 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 005 0093) un četras būves (augstskola, kantora ēka, garāža, noliktava) (būvju kadastra apzīmējumi 0100 005 0093 001, 0100 005 0093 002, 0100 005 0093 003 un 0100 005 0093 005) - Aspazijas bulvārī 5, Rīgā. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 005 0093) Aspazijas bulvārī 5, Rīgā, atrodas nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 505 0009) - būve (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0093 004) - Aspazijas bulvārī 5, Rīgā. Minētā būve, pamatojoties uz Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.23378 II daļas 1.iedaļas ierakstu Nr.4.2., ir LU īpašums un atbilstoši NĪ plānā norādītajam arī to ir plānots nodot atsavināšanai.
Minētā nekustamā īpašuma atsavināšana neradīs nekādu ietekmi uz abu ERAF projektu 8.1.1./17/I/010 un 1.1.1.4/17/I/015 rezultātiem vai ilgtspēju. Pamatojoties uz LU sniegto skaidrojumu, abu projektu ietvaros netika plānoti un netika veikti nekādi ieguldījumi minētajā īpašumā. Abos projektos minētā adrese kā viena no projekta īstenošanas vietām tika iekļauta vēlāk pēc projektu darbību pabeigšanas un pirms CFLA gala pārbaudes veikšanas, atbilstoši tajā brīdī projektu ietvaros iegādāto iekārtu faktiskajām atrašanās adresēm (skat. Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas e-vidē projekta 1.1.1.4/17/I/015 līguma grozījumus, kas apstiprināti 28.07.2020., un projekta 8.1.1./17/I/010 līguma grozījumus, kas apstiprināti 20.08.2020.). Abos projektos veidlapas 1.7.-1.8. sadaļā “Projekta īstenošanas vieta” ir pieejams šāds pamatojums izmaiņām: “Papildināta īstenošanas vietas adrese, norādot LU Informācijas tehnoloģiju departamenta adresi Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, jo par projekta līdzekļiem iegādātie Bezvadu tīkla kontroliera licenču komplekti atrodas šajā LU departamentā.”
Lai izbeigtu dalīto īpašumu un izvairītos no iespējamas situācijas, kad būve un zemes vienība, uz kuras tā atrodas, piederēs dažādiem īpašniekiem kā patstāvīgi īpašuma objekti, kas veidos sarežģītas zemes likumiskās lietošanas (piespiedu dalītā īpašuma) tiesiskās attiecības, rīkojuma projekta 7.punkts paredz LU pienākumu pirms šā rīkojuma projekta pielikuma 6.punktā noradītā nekustamā īpašuma atsavināšanas apvienot vienā nekustamajā īpašumā nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 005 0093) Aspazijas bulvārī 5, Rīgā, un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 505 0009) Aspazijas bulvārī 5, Rīgā;
7. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 031 0126) - zemes vienība 7151 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 031 0126) un būve (augstskola) (būves kadastra apzīmējums 0100 031 0126 001) - Visvalža ielā 4A, Rīgā;
8. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 2159) - zemes vienība 1178 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 2159) - Imantas 6.līnijā 2A, Rīgā;
9. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 047 0021) - zemes vienība 3835 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 047 0021) un būve (dienesta viesnīca) (būves kadastra apzīmējums 0100 047 0021 001) - Mazā Lubānas ielā 6, Rīgā;
10. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 011 0080) - zemes vienība 3922 kvm platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 011 0080) un divas būves (bibliotēka un patvertne) (būvju kadastra apzīmējumi 0100 011 0080 001 un 0100 011 0080 002) - Rūpniecības ielā 10, Rīgā.
Rīkojuma projekta 6.punktā tiek dota Ministru kabineta atļauja un LU dots uzdevums pirms rīkojuma projekta pielikumā norādīto nekustamo īpašumu atsavināšanas dzēst no attiecīgajiem zemesgrāmatas nodalījumiem atzīmi – aizliegumu attiecīgo nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar hipotēku, izņemot, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts par labu valstij (Valsts kases personā), lai apgūtu Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Rīkojuma projekta 8.punkts paredz atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra rīkojumu Nr.636 “Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018.-2023.gadam”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Savukārt, kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās mantas nosaka Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punkts, atbilstoši kuram, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludina Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildu līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Rīkojuma projektu īstenos LU par saviem līdzekļiem, ar nekustamo īpašumu īpašnieka maiņu saistītie izdevumi tiks segti no nekustamo īpašumu ieguvēju līdzekļiem.
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.4 daļu visi ieņēmumi no rīkojuma projekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu atsavināšanas pēc Ministru kabineta 2018.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.208 “Valsts augstskolu nekustamā īpašuma attīstības plāna sagatavošanas un valsts augstskolas bez atlīdzības nodotā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība” 13.punktā noteikto atsavināšanas izdevumu segšanas tiek ieskaitīti LU budžetā un pilnā apmērā tiek novirzīti LU Akadēmiskā centra un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kāda tiks ieskaitīta LU budžetā, jo nav iespējams noteikt nekustamo īpašumu pārdošanas vērtību, tāpēc ka nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc rīkojuma projekta pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā.
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.4 daļu visi ieņēmumi no rīkojuma projekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu atsavināšanas pēc Ministru kabineta 2018.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.208 “Valsts augstskolu nekustamā īpašuma attīstības plāna sagatavošanas un valsts augstskolas bez atlīdzības nodotā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība” 13.punktā noteikto atsavināšanas izdevumu segšanas tiek ieskaitīti LU budžetā un pilnā apmērā tiek novirzīti LU Akadēmiskā centra un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kāda tiks ieskaitīta LU budžetā, jo nav iespējams noteikt nekustamo īpašumu pārdošanas vērtību, tāpēc ka nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc rīkojuma projekta pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Ar rīkojuma projektu netiek mainīts normatīvais regulējums, kā arī tas neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Līdz ar to sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes rīkojuma projekta izstrādē netika organizētas (Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punkts).
Vienlaikus norādāms, ka rīkojuma projekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) ir publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
Vienlaikus norādāms, ka rīkojuma projekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) ir publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- LU
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi