Anotācija (ex-ante)

1. Tā kā pēdējās izmaiņas datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrādī izdarītas 2018. gada sākumā attiecībā uz pakalpojumiem, kas ir saistīti ar dzīvnieku apzīmēšanas līdzekļu izgatavošanu, bet pārējo datu centra pakalpojumu cenas nav mainītas kopš 2013. gada, tad pēdējo gadu, it īpaši pēdējo trīs gadu, laikā notikušās izmaiņas Latvijas un pasaules ekonomikā ir būtiski ietekmējušas datu centra sniegto pakalpojumu izcenojumus. Ar pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi ir palielinājušies par 10–20 %, tostarp ir palielinājušās izejvielu cenas, izdevumi par degvielu, komunālajiem pakalpojumiem, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) dati par inflāciju – Inflācijas kalkulators (csb.gov.lv).
Dzīvnieku identifikācijas līdzekļu cenu kāpumu ievērojami ir ietekmējuši dzīvnieku identifikācijas līdzekļu sagatavju piegādātāji, palielinot piegādes līgumcenas līdz 60 % no sākotnējās līgumcenas. Identifikācijas līdzekļu sagatavju ražošana ir energoresursu ietilpīgs process, un atsevišķiem identifikācijas līdzekļu veidiem nozīmīgu izmaksu daļu veido dzīvniekam nekaitīgo speciālo izejvielu iepirkums no citiem ražotājiem. Elektrības cenas arvien lielākā ietekme, degvielas cena, kā arī loģistikas izmaksu pieaugums ražotājiem rada papildu izmaksas, lai dzīvnieku identifikācijas līdzekļu sagataves varētu piegādāt laikus un nodrošinātu dzīvnieku identifikāciju un izsekojamību saskaņā ar ES normatīvo aktu prasībām.
Palielinoties zaudējumu apmēram izejvielu, izejmateriālu, kā arī energoresursu straujā kāpuma dēļ, palielinās arī risks, ka identifikācijas līdzekļu ražotāji var vienpusēji atkāpties no iepirkumu līgumiem, nepiegādājot Latvijai nepieciešamas identifikācijas līdzekļu sagataves. Šāda notikumu attīstība radīs zaudējumus pasūtītājam un pēc tam – arī dzīvnieku turētājiem, jo jaunu iepirkumu rīkošana ir laikietilpīga. Datu centrs iepērk dzīvnieku identifikācijas līdzekļu sagataves no starptautiski atzītām ražotājkompānijām, kas specializējušās dzīvnieku identifikācijas līdzekļu ražošanā un nodrošina kvalitatīvu un ISO standartiem atbilstošu, dzīvnieku veselībai nekaitīgu identifikācijas līdzekļu sagatavju piegādi. Sadrumstalots dzīvnieku identifikācijas līdzekļu iepirkuma process samazina pasūtītāja iespēju efektīvi aizstāvēt citu pasūtītāju intereses dzīvnieku identifikācijas nozarē, un dīkstāves laikā, kad netiek sagatavoti un izdrukāti dzīvnieku identifikācijas līdzekļi, tas prasīs papildu finanšu resursus, jo netiek piegādātas dzīvnieku identifikācijas līdzekļu sagataves no ražotājkompānijām, un arī jaunā līgumcena, visticamāk, būs lielāka, ņemot vērā nestabilo situāciju pasaulē. Obligāts nosacījums ir arī tas, ka Latvija ir Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības organizācijas (ICAR) dalībniece, ir saņēmusi šīs organizācijas kvalitātes sertifikātu un dzīvnieku identifikācijai drīkst izmantot tikai šajā organizācijā atzītas un sertifikātu saņēmušas ražotājkompānijas ražotus dzīvnieku identifikācijas līdzekļus. Turklāt identifikāciju līdzekļu ražotājkompānijām saskaņā ar ES normatīvo aktu prasībām kompetentajai iestādei (šajā gadījumā – datu centram) ir jāsniedz pierādījumi par to, ka atbilstības un veiktspējas testi attiecībā uz elektroniskiem identifikācijas līdzekļiem ir notikuši testēšanas centros, kas ir akreditēti saskaņā ar ISO/IEC standartu 17025 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības".
Ievērojami, t.i., par 20 %, ir sadārdzinājušies informācijas tehnoloģiju ārpakalpojumi, kurus datu centrs iepērk, lai uzturētu valsts informācijas sistēmu.
Informāciju par notikumiem, kas saistīti ar dzīvnieku (identifikācijas, pārvietošanas vai nokaušanas datums, dzimums, dzīvmasas svars, dzīvnieku apsēklošana, pārraudzības un snieguma u.c. datus), dzīvnieku īpašnieks un (vai) sertificētās personas un veterinārārsti ievada datubāzē paši, izmantojot datu centra elektroniskās paziņošanas sistēmu. Datu sniedzēji bieži pieļauj kļūdas, kuras dzīvnieka dzīves laikā ir nepieciešams labot. Datu centra darbiniekiem šādus labojumus un precizēto informāciju ir jāizvērtē atbilstoši iekšējā riska vadības kārtībā noteiktajam, un tas prasa lielus laika un zināšanu resursus.
Tā kā datu centram saskaņā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumu ir noteikts reģistrēt šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas, kā arī atzīt organizācijas, kas īsteno vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanas programmas, nepieciešami papildu darba resursi šo uzdevumu izpildei. Papildus ir jāvērtē iesniegto dokumentu atbilstība normatīvo aktu prasībām un tie ir jāformatizē pirms publicēšanas datu centra tīmekļvietnē. Lai nodrošinātu kvalitatīvu darba pienākumu izpildi, datu centra darbinieki aktīvi piedalās apmācības procesā, kas saistīts gan ar pārraudzību, gan datu ievadīšanu un izmantošanu. Tajā pašā laikā datu centra darbinieku atalgojums ir nekonkurētspējīgs, ir sarežģīti atrast izglītotus, kompetentus, augstajām prasībām atbilstošus speciālistus. Valsts budžeta dotācija atlīdzībai veido tikai 36 % no kopējiem izdevumiem atlīdzībai un neļauj palielināt atalgojumu datu centrā nodarbinātajiem, lai piesaistītu kvalificētus informācijas tehnoloģiju speciālistus un speciālistus ar augstāko izglītību lauksaimniecības jomā, līdz ar to pastāv risks, ka mazā atalgojuma dēļ daudzas štata vietas nebūs iespējams nokomplektēt.

Lai datu centrs arī turpmāk spētu nodrošināt Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā un citos normatīvajos aktos deleģēto uzdevumu kvalitatīvu izpildi, noturētu un piesaistītu izglītotus un augsti kvalificētus speciālistus, ir pārrēķināti datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrāža izcenojumi. Datu centrs ir izvērtējis piedāvāto maksas pakalpojumu izcenojumus atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumiem Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība". Izcenojuma aprēķini atspoguļoti noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1. pielikumā "Maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķina kopsavilkums un informācija par plānoto ieņēmumu izmaiņām" un 2. pielikumā "Maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķins". Izcenojuma pārrēķins nav sniegts tiem pakalpojumiem, kuriem tas netiek mainīts (datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrāža 9.2., 10.3. un 11.4. apakšpunkts).

2. Datu centrs pakalpojumu pieteikšanu un sniegšanu organizē gan klātienē, gan e-pakalpojuma veidā. Sniedzot e-pakalpojumus, tiek ņemta vērā izmaksu efektivitāte, mērķauditorija un noteiktas klientu grupas vienlīdzības apsvērumi. Tomēr ne visi klienti spēj lietot e-pakalpojumus (to nosaka klienta vecums, tehniskais nodrošinājums, interneta pārklājums dzīvesvietā utt.) kā arī ir pakalpojumi, kurus nav iespējams piedāvāt e-pakalpojuma veidā, bet kuru izmaksas strauji palielinās, tādēļ datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrādī ir jābūt iekļautiem dalīta veida pakalpojumiem, kas ir pieejami gan klātienē, gan e-pakalpojuma veidā, lai tiktu nodrošināta pakalpojuma pieejamība visiem pakalpojuma saņēmējiem.

Datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrādis ir papildināts ar jauniem pakalpojumiem, nošķirot pakalpojumus, ko pakalpojuma saņēmējs var pieteikt pats e-pakalpojuma veidā (elektroniski tiešsaistē), un pakalpojumus, ko datu centrs apstrādā no klātienē vai pa pastu, vai kā elektroniska dokumenta veidā saņemtu iesniegumu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu. Noteikumu projektā noteikti šādi pakalpojumi: jauna ganāmpulka reģistrācija elektroniski tiešsaistē, klātienē vai pēc saņemtā iesnieguma; jauna objekta (novietnes) reģistrācijas elektroniski tiešsaistē, klātienē vai pēc saņemtā iesnieguma; pārmaiņu reģistrācija ganāmpulka vai novietnes (objekta) datos elektroniski tiešsaistē, klātienē vai pēc saņemtā iesnieguma, kā arī šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku organizācijas reģistrācija un atzīšana.

3. Datu centram jānodrošina dažādu sugu dzīvnieku identifikācijas līdzekļu (identificē katru dzīvnieku) sagatavošana un izsniegšana, lai salāgotu sniegtos pakalpojumus ar dzīvnieku veselību, audzēšanu un ciltsdarbu regulējošajos normatīvajos aktos un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz dzīvnieku izsekojamību un identifikācijas līdzekļiem, kas izmantojami dažādām dzīvnieku sugām, un šo identifikācijas līdzekļu atbilstību noteiktām tehniskām specifikācijām. Tāpat, lai nodrošinātu to, ka dzīvniekiem identifikācijas līdzekļi ir pareizi ielikti un būtu iespējams nolasīt elektronisko identifikatoru numurus, kompetentās iestādes, dzīvnieku īpašnieki, turētāji un audzētāji, kā arī pakalpojumu sniedzēji ciltsdarba jomā (fiziskas personas, kas ir saņēmušas sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā, pārraudzībā, mākslīgajā apsēklošanā, olšūnu un embriju transplantācijā) ir jānodrošina ar precēm, kas saistītas ar identifikācijas līdzekļiem, piemēram, stangām, elektronisko identifikatoru nolasītājiem un citām precēm, kā arī jāņem vērā attiecīgie ISO vai IEC standarti. Ir būtiski saglabāt turētu dzīvnieku pilnīgu izsekojamību un izvairīties no jebkurām darbībām, kas to varētu apdraudēt.

Attīstoties dzīvnieku identifikācijas līdzekļu un ar tiem saistīto preču tirgum, piegādātāji piedāvā arvien plašāku šo preču sortimentu, kā arī palielinās pakalpojuma saņēmēju vēlme iegādāties vairāku veidu identifikācijas līdzekļus un ar tiem saistītās preces, taču datu centrs nevar tos piedāvāt, jo daudzi jaunie dzīvnieku identifikācijas līdzekļi un ar tiem saistītās preces un pakalpojumi nav minēti noteikumos Nr. 880. Piemēram, tie ir tādi identifikācijas līdzekļi kā parastā vai elektroniskā saite uz vēzīša, Mini loop parastās krotālijas, TagFaster, elektronisko identifikatoru nolasītāji, audu paraugu kapsulas  ar šķīdumu (TSU – Tissue sampling unit) un audu paraugu krotālijas ar šķīdumu (TST – Tissue  sampling tag), kuras paredzētas audu paraugu ņemšanai, un citas ar krotālijām saistītas preces, kā arī jauna parauga zirga individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta sagatavošana. DNS (dezoksiribonukleīnskābes), TSU un TST audu analīžu rezultāti tiek izmantoti ciltsdarbā, lai noteiktu dzīvnieku un to pēcnācēju izcelšanos, kas nepieciešama dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, dzīvnieku izcelšanos apliecinošu dokumentu izsniegšanai, un tos var arī izmantot seroloģiskai testēšanai dzīvnieku infekcijas slimību gadījumos un noteikt individuālu dzīvnieku veselības stāvokli, lai pasargātu valsti no dzīvnieku slimību uzliesmojumiem.

Noteikumu projekts paredz esošajam sarakstam pievienot jaunus identifikācijas līdzekļus un ar tiem saistītas preces, kā arī mainīt esošo identifikācijas līdzekļu cenas. Noteikumu projektā izteiktajā noteikumu Nr. 880 pielikuma 3.5., 3.6. un 4.5–4.12. apakšpunktā noteikti jauni identifikācijas līdzekļi, 7. punkts ir papildināts ar identifikācijas līdzekļiem DNS, TSU vai TST analīžu noņemšanai, un 8. un 9. punkts attiecīgi precizēts un papildināts ar identifikācijas līdzekļu ielikšanas un citām precēm, kā arī elektronisko identifikatoru nolasītājiem.