24-TA-32: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 22. maija noteikumos Nr. 361 "Dabas resursu nodokļa piemērošanas noteikumi transportlīdzekļiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiek izstrādāts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - Ministrija) un Valsts vides dienesta (turpmāk - VVD) iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pilnveidot apsaimniekošanas, Transportlīdzekļa ražotāja atbildības sistēmu, lai tā tiktu salāgota ar esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministra kabineta 2012.gada 22.maija noteikumi Nr.361 "Dabas resursu nodokļa piemērošanas noteikumi transportlīdzekļiem" (turpmāk - noteikumu projekts) nosaka prasības apsaimniekošanas sistēmas auditam.
Ministrija norāda, ka spēkā esošā noteikuma projekta redakcijā - VVD un Auditoram pēc esošās kārtības pārklājas kontroles (uzraudzības) jomas. VVD, neatkarīgi no auditora atzinuma un veiktajām darbībām, veic atkritumu plūsmas uzraudzību un tās apstiprināšanu, līdz ar to Auditoram tas nebūtu tiešais pienākums. Auditoram galvenokārt ir jāveic kontrole, vai nodokļu maksātāji veic pareizu nodokļa objektu uzskaiti un atskaitīšanos, kā arī jāpārliecinās par sagatavoto dokumentu (Ražotāju atbildības sistēmu sagatavotie gada pārskati) kvalitāti pirms tie tiek iesniegti VVD.
Ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas ir ļoti šaura specializēta joma, kurās uz doto brīdi ir piecas izlietotā preču vai izstrādājumu iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu sistēmas, piecas videi kaitīgu preču sistēmas, divas elektrisko un elektronisko iekārtu sistēmas un viena sistēma par nolietotiem transportlīdzekļiem.
Šī situācija izceļas ar augstām prasībām, kas jāizpilda, lai kļūtu par auditoru, jo katrai no šīm sistēmām ir specifiskas prasības auditoriem, lai tie iegūtu akreditāciju nacionālajā akreditācijas institūcijā.
Ministrija norāda, ka spēkā esošā noteikuma projekta redakcijā - VVD un Auditoram pēc esošās kārtības pārklājas kontroles (uzraudzības) jomas. VVD, neatkarīgi no auditora atzinuma un veiktajām darbībām, veic atkritumu plūsmas uzraudzību un tās apstiprināšanu, līdz ar to Auditoram tas nebūtu tiešais pienākums. Auditoram galvenokārt ir jāveic kontrole, vai nodokļu maksātāji veic pareizu nodokļa objektu uzskaiti un atskaitīšanos, kā arī jāpārliecinās par sagatavoto dokumentu (Ražotāju atbildības sistēmu sagatavotie gada pārskati) kvalitāti pirms tie tiek iesniegti VVD.
Ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas ir ļoti šaura specializēta joma, kurās uz doto brīdi ir piecas izlietotā preču vai izstrādājumu iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu sistēmas, piecas videi kaitīgu preču sistēmas, divas elektrisko un elektronisko iekārtu sistēmas un viena sistēma par nolietotiem transportlīdzekļiem.
Šī situācija izceļas ar augstām prasībām, kas jāizpilda, lai kļūtu par auditoru, jo katrai no šīm sistēmām ir specifiskas prasības auditoriem, lai tie iegūtu akreditāciju nacionālajā akreditācijas institūcijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ražotāju paplašinātās atbildības sistēma ir ļoti šaura specializēta joma, kurā uz doto brīdi par nolietotiem transportlīdzekļiem ir izveidota tikai viena sistēma.
Spēkā esošajā normatīvā regulējumā ir noteiktas augstas prasības, kas jāizpilda, lai auditori iegūtu akreditāciju nacionālajā akreditācijas institūcijā.
Pašlaik ir tikai viens šāds auditors, kurš ir saņēmis šo akreditāciju, bet šim auditoram nav saņemta akreditācija uz nolietoto transportlīdzekļu sistēmas vērtēšanu. Šīs prasības, it īpaši nolietoto transportlīdzekļu sistēmas jomā, pašreizējā situācijā ir pārāk augstas.
Ņemot to vērā, jāpārskata prasības, lai tās būtu pieejamākas potenciālajiem auditoriem.
Pašreizējās akreditācijas izmaksas ir ievērojamas, un tas var būt kavēklis interesentiem. Ja prasības tiktu atvieglotas, tas veicinātu tirgus konkurenci, radot vairāk iespēju dažādiem uzņēmumiem piedalīties šajā nozarē. Tas veicinātu pakalpojumu pieejamību dažādiem tirgus dalībniekiem. Šādi grozījumi noteikumu projektā varētu būt solis uz priekšu, veicinot efektīvāku un konkurētspējīgāku sistēmas vērtēšanu un pārbaudi.
Atbilstoši spēkā esošajai kārtībāi VVD norāda, ka VVD un Auditoram pārklājas kontroles jomas. VVD, neatkarīgi no auditora atzinuma un veiktajām darbībām, veic atkritumu plūsmas uzraudzību un tās apstiprināšanu, līdz ar to Auditoram atkritumu plūsmas uzraudzība nav tā kompetencē. Auditoram galvenokārt ir jāveic kontrole, vai nodokļu maksātāji veic pareizu nodokļu objektu uzskaiti un atskaitīšanos, kā arī jāpārliecinās par sagatavoto dokumentu (Ražotāju atbildības sistēmu sagatavotie gada pārskati) kvalitāti pirms tie tiek iesniegti VVD.
Ministrija norāda, ka pašlaik VVD informācija tiek sniegta e-pakalpojumā un informācijas sistēmā "TULPE", kas nodrošina, ka visi pakalpojumi ir pieejami kā e-pakalpojumi un pakalpojumu izpildes rezultātā dokumenti tiek izsniegti elektroniska dokumenta formātā.
Spēkā esošajā normatīvā regulējumā ir noteiktas augstas prasības, kas jāizpilda, lai auditori iegūtu akreditāciju nacionālajā akreditācijas institūcijā.
Pašlaik ir tikai viens šāds auditors, kurš ir saņēmis šo akreditāciju, bet šim auditoram nav saņemta akreditācija uz nolietoto transportlīdzekļu sistēmas vērtēšanu. Šīs prasības, it īpaši nolietoto transportlīdzekļu sistēmas jomā, pašreizējā situācijā ir pārāk augstas.
Ņemot to vērā, jāpārskata prasības, lai tās būtu pieejamākas potenciālajiem auditoriem.
Pašreizējās akreditācijas izmaksas ir ievērojamas, un tas var būt kavēklis interesentiem. Ja prasības tiktu atvieglotas, tas veicinātu tirgus konkurenci, radot vairāk iespēju dažādiem uzņēmumiem piedalīties šajā nozarē. Tas veicinātu pakalpojumu pieejamību dažādiem tirgus dalībniekiem. Šādi grozījumi noteikumu projektā varētu būt solis uz priekšu, veicinot efektīvāku un konkurētspējīgāku sistēmas vērtēšanu un pārbaudi.
Atbilstoši spēkā esošajai kārtībāi VVD norāda, ka VVD un Auditoram pārklājas kontroles jomas. VVD, neatkarīgi no auditora atzinuma un veiktajām darbībām, veic atkritumu plūsmas uzraudzību un tās apstiprināšanu, līdz ar to Auditoram atkritumu plūsmas uzraudzība nav tā kompetencē. Auditoram galvenokārt ir jāveic kontrole, vai nodokļu maksātāji veic pareizu nodokļu objektu uzskaiti un atskaitīšanos, kā arī jāpārliecinās par sagatavoto dokumentu (Ražotāju atbildības sistēmu sagatavotie gada pārskati) kvalitāti pirms tie tiek iesniegti VVD.
Ministrija norāda, ka pašlaik VVD informācija tiek sniegta e-pakalpojumā un informācijas sistēmā "TULPE", kas nodrošina, ka visi pakalpojumi ir pieejami kā e-pakalpojumi un pakalpojumu izpildes rezultātā dokumenti tiek izsniegti elektroniska dokumenta formātā.
Risinājuma apraksts
Ministrija ir izstrādājusi tiesību akta noteikuma projektu ar kuru paredz atvieglot auditoriem saņemt lēmumu par tiesībām veikt apsaimniekošanas sistēmas auditora pienākumus.
Noteikumu projekts ievieš sekojošus grozījumus:
1. 14. punkts tiek precizēts, ka maksātājs un apsaimniekotājs dokumentus dienestā iesniedz elektroniski, atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanas kārtību vai reģistrējoties dienesta vienotās informācijas sistēmā "TULPE". Dokumentus papīra formātā nosūta pa pastu uz dienesta juridisko adresi vai iesniedz klātienē.
2. 47. punkts, 45.2., 53.2., 55.2.apakšpunkti tiek izteikti jaunā redakcijā, jo VVD un auditoram pēc esošās kārtības pārklājas kontroles jomas. VVD, neatkarīgi no auditora atzinuma un veiktajām darbībām, veic atkritumu plūsmas uzraudzību un tās apstiprināšanu. Auditoram galvenokārt ir jāveic kontrole, vai nodokļu maksātāji veic pareizu nodokļa objektu uzskaiti un atskaitīšanos, kā arī jāpārliecinās par sagatavoto dokumentu (Ražotāju atbildības sistēmu sagatavotie gada pārskati) kvalitāti pirms tie tiek iesniegti VVD.
3. Redakcionāli tiek veiktas izmaiņas 55.2.2.apakšpunktā un tas tiek svītrots.
4. 54. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, jo pašlaik ir tikai viens auditors, kurš ir saņēmis akreditāciju nacionālajā akreditācijas institūcijā. Šīs prasības pašreizējā situācijā ir pārāk augstas. Ņemot to vērā jāpārskata prasības, lai tās būtu pieejamākas potenciālajiem auditoriem. Pašreizējās akreditācijas izmaksas ir ievērojamas un tas var būt kavēklis interesentiem. Ja prasības tiktu atvieglotas, tas veicinātu tirgus konkurenci, radot vairāk iespēju dažādiem uzņēmumiem piedalīties šajā nozarē. Tas veicinātu pakalpojumu pieejamību no dažādiem tirgus dalībniekiem. Šāds pasākums varētu būt solis uz priekšu, veicinot efektīvāku un konkurētspējīgāku sistēmu vērtēšanu un pārbaudi. Lai persona saņemtu lēmumu par tiesībām veikt apsaimniekošanas sistēmas auditora pienākumus, jāiesniedz VVD iesniegums un tam jāpievieno informācija vai dokumenti, kas apliecina, ka persona atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 361 "Dabas resursu nodokļa piemērošanas noteikumi transportlīdzekļiem" 55. punktā noteiktajai apsaimniekošanas sistēmu auditora kompetencei. VVD pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un rakstveidā paziņo to iesniedzējam.
Noteikumu projektā 6.pielikums tiek izteikti jaunā redakcijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Citi alternatīvie risinājumi nav paredzēti.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks pievienota pēc apspriešanās.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/9758f766-9ae6-49d6-aef2-d3919a1f87e3
6.4. Cita informācija
Nav saņemti iebildumi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi