Anotācija (ex-ante)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģiskā plāna grozījumus, kas jāietver noteikumos Nr. 198:
1. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, (turpmāk – regula 2021/2115) III pielikumu dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt LLVS 1. standarta prasības, proti, ka ilggadīgo zālāju īpatsvars kopējā lauksaimniecībā zemes platībā nepārsniedz piecu procentu samazinājumu salīdzinājumā ar atsauces gadu. Latvijā ilggadīgo zālāju platības samazinājumu noteikušas lauksaimniecības nozares strukturālās izmaiņas, kas saistītas ar ievērojamu lauksaimniecības dzīvnieku skaita samazināšanos. Sarūkot lauksaimniecības dzīvnieku skaitam, samazinājusies arī nepieciešamība pēc zālāju platībām, kas tiek izmantotas dzīvnieku barības iegūšanai un ganībām.
Tādējādi, lai novērstu šīs sekas, saskaņā ar Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētās regulas (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (turpmāk – LLVS) 1. standarta vajadzībām, (turpmāk – regula 2022/126) 48. panta 1.a punktu nepieciešams pārskatīt atsauces īpatsvaru, pielāgojot to aktuālajai lauksaimniecības zemes un ilggadīgo zālāju platībai.
Latvijā pēdējos gados ir konstatēts ievērojams kopējās lauksaimniecības zemes (turpmāk –LIZ) kopplatības pieaugums. Šis pieaugums galvenokārt radies, lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežot un izmantojot iepriekš novārtā atstātās, neapsaimniekotās vai aizaugušās zemes.
Rezultātā sākotnēji noteiktais ilggadīgo zālāju (turpmāk – IZ) atsauces īpatsvars vairs neatspoguļo reālo situāciju, ievērojami lielākā apjomā samazinot IZ īpatsvaru, salīdzinot ar to faktiskās platības samazinājumu un tas var radīt nepamatotas prasības lauksaimniekiem pārvērst aramzemi par IZ un palielināt nepamatotu administratīvo un finansiālos slogu lauksaimniekiem.
Pamatojoties uz minēto, ir nepieciešams pārskatīt ilggadīgo zālāju atsauces īpatsvaru LLVS1 vajadzībām, pielāgojot to aktuālajai LIZ un IZ platībai. Šāds solis nodrošinās atsauces īpatsvara atbilstību reālajai zemes izmantošanas struktūrai, samazinās nepamatotu atbilstības prasību risku un veicinās līdzsvaru starp klimata un vides aizsardzības mērķiem un lauksaimniecības nozares ekonomisko dzīvotspēju.
Līdz ar to, lai novērstu šīs sekas, saskaņā ar Regulas 2022/126 48. panta 1.a punktu nepieciešams pārskatīt atsauces īpatsvaru, pielāgojot to aktuālajai LIZ un IZ platībai.
Ar Eiropas Komisiju ir saskaņots priekšlikums samazināt ilggadīgo zālāju references platību uz 404 697 ha un kopējo LIZ uz 1 770 057 ha, nosakot jauno atsauces koeficientu 22,86%.

Lauku atbalsta dienesta datī par lauksaimnieku deklarēto platību:

	2018	2024	2018/2024
Kopējā lauksaimniecības zemes platība, ha	1 725 395	1 770 057	2,59%
Ilggadīgie zālāji - platības, kas telpiski pārklājas vairāk nekā 5 gadus pēc kārtas, ha	406 816	404 697	-0,52%
Īpatsvara atsauces vērtība, %	23,580	22.864	-3.036%

Pārskatītais ilggadīgo zālāju atsauces īpatsvars neradīs būtisku ietekmi uz KLP mērķu sasniegšanu un plānotajiem rādītājiem, ņemot vērā, ka zālāju saglabāšanas mērķis Latvijā tiek būtiski veicināts, īstenojot ekoshēmas atbalsta intervenci par zālāju saglabāšanas veicināšanu, kuras galvenais uzdevums ir sekmēt aramzemes pārveidošanu par ilggadīgiem zālājiem un saglabāt lopkopībai piemērotas zālāju platības. Turklāt jāatzīmē, ka lauksaimnieku interese par dalību šajā shēmā turpina pieaugt.
Īstenojot ekoshēmas atbalsta intervenci par zālāju saglabāšanas veicināšanu un veicot izmaiņas 1. LLVS ilggadīgo zālāju references pārskatīšanā, tas kopumā sniegs pozitīvu ietekmi uz lauksaimnieku attīstības iespējām, vienlaikus sekmējot nozares ilgtspēju.
Ilggadīgo zālāju references samazināšana palīdzēs mazināt neizpratni, kas saistītas ar attīstību ierobežojošiem nosacījumiem, un radīs elastīgākas iespējas lauksaimnieciskās darbības dažādošanai. Tas ļaus lauksaimniekiem attīstīt jaunus darbības virzienus vai paplašināt esošo ražošanu, kā arī veicinās spēcīgāku orientāciju uz tirgu. Īpaši būtiski tas būs situācijās, kad vienīgās pieejamās platības ir neproduktīvi ilggadīgie zālāji, kuru izmantošana līdz šim bijusi ierobežota dēļ bažām par iespējamo pienākumu šīs platības vēlāk atjaunot.

2. LLVS 6. standarts nosaka minimālā augsnes seguma nodrošināšanu visjutīgākajos periodos. Noteikumos Nr. 198 tika paredzēts izņēmums, ka LLVS 6. standarta prasības varēja neattiecināt uz platībām, kurās tikai pēc 1. septembra ir novākta dārzeņu, kartupeļu un biešu raža.
Mainīgie klimatiskie apstākļi, īpaši pēdējos gados (vēls pavasaris, pārmērīgas lietavas maijā un jūnijā, kā arī sausums vasarā), tieši ietekmē lauksaimnieku iespējas laikus paveikt sējas un ražas novākšanas darbus. Dārzeņu kultūras, piemēram, burkāni, kāposti, bietes, bieži tiek sētas vēlāk sezonā, tāpēc raža var notikt novākta līdz pat oktobrim. Fiksēts novākšanas datums LLVS 6. standarta prasībā rada risku, ka prasības netiek izpildītas objektīvu iemeslu, nevis saimniecības rīcības dēļ. 
Tostarp konkrēta ražas novākšanas datuma kontrole ir sarežģīti administrējama un pārbaudāma, jo nav vienots datums, kurā tiek novākti visi kultūraugi un nav iespējams vienoti noteikt, kad novākšana ir veikta. Lauksaimniekiem līdz ar to rodas arī neproporcionāls administratīvais slogs, jo ir nepieciešama papildu dokumentācija, lauku žurnāls, ģeomarķēti fotoattēli vai citi pierādījumi par ražas novākšanas datumu. Tādējādi šī prasība rada risku uzrēķiniem un sankcijām, ja novākšana notikusi vēlāk laika apstākļu dēļ, kaut arī prasības būtība (minimālam augsnes pārklājums) ir ievērota.
Prasības mērķi var sasniegt arī bez konkrēta dārzeņu novākšanas datuma noteikšanas - LLVS 6. standarta mērķis ir izvairīties no zemes pamešanas un nodrošināt minimālu apsaimniekošanu, šo mērķi var sasniegt, novērtējot faktiskās darbības uz lauka – vai kultūra ir sēta, audzēta, novākta – bez nepieciešamības noteikt konkrētu datumu, tā vietā vērtējot zemes apsaimniekošanas faktu.
Izmaiņas neietekmēs kopējo mērķi attiecībā uz augsnes kvalitātes saglabāšanu un aizsardzību, jo ierobežojuma ietekme uz dārzeņu platībām ir neliela. Turklāt jāņem vērā, ka dārzeņu audzēšanas platības Latvijā turpina samazināties.
Šāda atkāpe ir nepieciešama, lai novērstu augu slimību rašanos un izplatīšanos un, ņemot vērā īso veģetācijas periodu, tas neradītu negatīvu ietekmi valsts līmenī, jo attiecīgo kultūraugu platība 2022. gadā attiecas tikai uz 0,7% (11 922 ha) no kopējās atbalstam deklarētās platības (1 773 243 ha) (2022. gadā dārzeņu platība bija 3 637 ha, kartupeļu platība 7 113 ha un biešu platība 1 171 ha). Atkāpes ietekme attiecībā uz dārzeņu, biešu un kartupeļu platībām tiks uzraudzīta un vajadzības gadījumā tiks veiktas izmaiņas nosacījumos, lai nodrošinātu, ka atkāpi piemēro tikai ierobežotajā platībā.
Izmaiņām būs pozitīva ietekme attiecībā uz administratīvā sloga mazināšanu - lauksaimniekiem nebūs jāsniedz vai jādokumentē konkrēts novākšanas datums, kas samazina kļūdu iespējamību un atvieglo platību deklarēšanu. Dārzeņu audzētāji varēs elastīgāk pielāgoties sezonālajām izmaiņām, piemēram, vēlai novākšanai gados, kad kultūraugu augšanas sezonā būs bijuši mitri un vēsi laikapstākļi. Savukārt maksājumu aģentūrai samazināsies vajadzība pārbaudīt un kontrolēt specifiskus datumus, tādējādi efektivizējot administrēšanu.

3. LLVS 7. standarts nosaka obligātu augu maiņu aramzemē, bet saskaņā ar regulas 2021/2115 III pielikumu dalībvalstis var nolemt ļaut lauksaimniekiem šā standarta izpildi nodrošināt ar kultūraugu dažādošanu.
Šāda izvēle būtu jāpiemēro, lai veicinātu ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu un dotu lauksaimniekiem lielāku elastību LLVS 7. standarta izpildē, jo tikai augu maiņas prasības ievērošana ne vienmēr nodrošina pietiekamu kultūraugu dažādību katrā saimniecībā konkrētajā gadā.
Lai mazinātu neskaidrības un kļūdas, kas lauksaimniekiem var rasties, izpildot LLVS 7. standartu, kultūraugu definīcija ir jāpapildina arī ar kultūraugu apakšsugām. Tas samazinās risku piemērot nesamērīgus sodus un nodrošinās precīzāku atbilstības LLVS 7. standarta prasībām izvērtēšanu, jo tieši dārzeņu grupā dažādas apakšsugas (galviņkāposts, ziedkāposts, kolrābis, brokolis u. c.) tiek audzētas kā atšķirīgi kultūraugi. Tādējādi arī saistībā ar ekoshēmu atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi un ekoshēmu atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās ir jāpielāgo kultūraugu definīcija, lai kultūraugu dažādošanas prasību varētu izpildīt, izmantojot apakšsugas.
Šis grozījums ir būtisks Latvijai kā ziemeļvalstij, jo Latvijas klimatisko apstākļu dēļ ir iespējams izaudzēt tikai vienu ražu. Tas nodrošina pietiekami ilgu periodu augsnes atpūtināšanai, šis faktors arī jāņem vērā, nosakot, ka starpkultūra un zālāju pasējs pārtrauc kultūraugu secību augu maiņā.
Grozījumiem saglabās pozitīvu vides un agronomiskā ietekme - starpkultūras un zālāju pasējs novērš eroziju, uzlabo organiskās vielas saturu, sekmē barības vielu saglabāšanos, tādējādi uzlabojot augsnes veselību un struktūru, kā arī samazināta augu aizsardzības līdzekļu nepieciešamība, jo starpkultūras var palīdzēt mazināt slimību, kaitēkļu un nezāļu izplatību.
LLVS7 standarta papildināšana ar kultūraugu dažādošanu sniegs lauksaimniekiem lielāku elastību saimniekošanas lēmumu pieņemšanā un ļaus izvēlēties kultūras, kas piemērotas konkrētajiem klimatiskajiem un tirgus apstākļiem, saglabājot prasību izpildi, kā arī mazinās ekonomiskos riskus - dažādojot kultūras, samazinās atkarība no viena kultūrauga tirgus cenas un ražas riskiem.
Kultūraugu dažādošanas īstenošana sniegs ieguldījumu LLVS 7. standarta mērķa sasniegšanā uzlabojot augsnes veselību, jo dažādi kultūraugi ar atšķirīgu sakņu sistēmu un barības vielu vajadzībām uzlabo augsnes struktūru, aerāciju un organiskās vielas saturu, kā arī sniegs ieguvumu bioloģiskās daudzveidības pieaugumam - plašāks kultūraugu spektrs nodrošina vairāk dzīvotņu un barošanās iespēju apputeksnētājiem, putniem un augsnes organismiem. Tāpat arī sagaidāms devums augu slimību un kaitēkļu risku mazināšanā, jo dažādu kultūraugu audzēšana vienlaikus pārtrauc kaitēkļu un patogēnu dzīves ciklus.
Skaidri noteikta prasība par kultūraugu dažādošanu atvieglos arī kontroles procedūras un samazinās interpretācijas neskaidrības, tādējādi mazinot strīdus ar lauksaimniekiem un nodrošinot vienlīdzīgu prasību piemērošanu.

4. KLP stratēģiskajā plānā ir izdarīti vairāki tehniski grozījumi, lai pilnveidotu ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību (turpmāk – EKO2):
a) īstenojot EKO2, nav nepieciešams  novākt nopļauto nektāraugu masu, bet to var atstāt uz lauka vai sasmalcināt, jo šie augi netiek audzēti pārtikai vai lopbarībai un to novākšana nesniedz saimniecisku labumu. Savukārt obligāta biomasas novākšana rada papildu izmaksas un nav mērķtiecīga kultūraugiem, kas paredzēti vides un apputeksnētāju atbalstam.
Atceļot šo prasību, tiek veicināta nektāraugu audzēšana un palielināta lauksaimnieka motivācija iesaistīties ekoshēmās vai citos vides pasākumos.
Ja pēc nopļaušanas biomasa netiek izvesta, bet atstāta uz lauka, tā, sadaloties nodrošina organisko vielu atgriešanos augsnē, uzlabo augsnes struktūru un mitruma saglabāšanu, nopļautā biomasa, kas atstāta uz lauka, var kalpot arī kā dzīvotne dažādiem mikroorganismiem, bezmugurkaulniekiem un pat putniem, tādējādi sekmējot bioloģisko daudzveidību.
Eiropas Savienības KLP un Biodaudzveidības stratēģijas mērķis ir atbalstīt apputeksnētājus un veicināt vides saudzējošu lauksaimniecību. Atceļot obligāto novākšanu, tiek veicināta nektāraugu audzēšana un motivācija iesaistīties ekoshēmās vai citos vides pasākumos, kas palīdz īstenot šos mērķus. Grozījumam nav ietekme uz KLP mērķiem un rādītājiem, tas arī neietekmēs Dabas atjaunošanas regulas mērķus attiecībā uz apputeksnētājiem un lauksaimniecības jomas mērķu sasniegšanu.
Šāds precizējums atbalsta praktiski lietojamu, videi draudzīgu pieeju un samazina administratīvo slogu bez kompromisiem attiecībā uz KLP mērķiem; 
b) attiecībā uz starpkultūrām nepieciešams saskaņot noteikumu redakciju ar KLP stratēģiskajā plānā noteikto, lai nepieļautu prasību atšķirīgu formulējumu noteikumos un KLP stratēģiskajā plānā.
Šobrīd KLP stratēģiskajā plānā noteikts, ka starpkultūras drīkst sēt tikai pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas. Šis nosacījums ir ierobežojošs un neatbilst mūsdienu agrotehniskajām iespējām, kā arī nesniedz papildu ieguvumus no vides vai lauksaimniecības efektivitātes viedokļa.
KLP vides mērķu ietvaros galvenais uzsvars ir uz starpkultūras klātbūtni, tās funkcionālo ietekmi uz augsni, erozijas mazināšanu un novēršanu, organisko vielu saglabāšanu un barības vielu noteces ierobežošanu. Līdz ar to nav pamatota prasība strikti noteikt sējas brīdi pēc ražas novākšanas, jo tas neietekmē rezultātu – starpkultūras esamību un tās funkciju izpildi. Lai sasniegtu KLP mērķus audzējot starpkultūras nav svarīgs sēšanas datums, bet galvenais, ka laukā tiek sēta starpkultūra ir kā tāda.
Turklāt mūsdienu tehnoloģijas pieļauj sēt starpkultūras jau pirms ražas novākšanas (piemēram, ar izkliedētāju, dronu utt). Šāda pieeja optimizē laika periodu, kad starpkultūra var attīstīties, īpaši Latvijas klimatiskajos apstākļos ar ļoti īsu rudens veģetācijas periodu un iespējamām agrām rudens salnām vai pat sniegu.
Šādi grozījumi atbilst reālajai lauksaimniecības praksei, uzlabo vides ieguvumus un atvieglo normu piemērošanu, vienlaikus saglabājot KLP mērķu izpildi;
c) svītrots nosacījums par to, ka zaļmēslojuma augu papuvēs maisījumā sēj divus zaļmēslojuma augus un vismaz viens no tiem ir kāds no tauriņziežiem un tie audzējami maisījumā kārtējā gada veģetācijas periodā. 
Šāda pieeja nodrošinās lielāku elastību EKO2 īstenošanā, ļaujot labāk pielāgot prasības Latvijas agronomiskajiem, klimatiskajiem un strukturālajiem apstākļiem un dodot lauksaimniekiem plašākas iespējas izpildīt EKO2 atbalsta saņemšanas nosacījumus.
Šie grozījumi nodrošinās lielāku elastību ekoshēmas īstenošanā, ļaujot labāk pielāgot prasības agronomiskajiem, klimatiskajiem un strukturālajiem apstākļiem.
Turklāt šīs korekcijas ir pamatotas ar vienkāršošanu, palīdzot samazināt administratīvo slogu un sarežģītību gan lauksaimniekiem, gan iestādēm. Tas arī ļautu savlaicīgi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, piemēram, ilgstošam sausumam, novēlotai ražas novākšanai vai citiem ar laikapstākļiem saistītiem notikumiem, kuru dēļ sezonas laikā var rasties nepieciešamība grozīt kultūraugu audzēšanas plānu.
Grozījumam nav ietekme uz KLP mērķiem un rādītājiem. Grozījumi sniegtu praktisku ieguvumu lauksaimniekiem, vienlaikus uzlabojot vides mērķu izpildi un samazinot formālo prasību slogu, tādējādi veicinot plašāku un efektīvāku starpkultūru ieviešanu Latvijā.
Grozījumi sniegs arī devumu administratīvā sloga samazināšanā, ņemot vērā, ka vairāk nebūs jānodrošina precīzi pierādījumi par sējas laiku, līdz ar to samazinot nepieciešamās dokumentācijas apjomu lauksaimniekiem un pārbaudes un administratīvās procedūras iestādēm. Samazināsies arī pārkāpumu un sankciju riski, kas radušies nevis pēc būtības, bet tikai formālu termiņu dēļ.

5. KLP stratēģiskajā plānā izdarīts tehnisks precizējums, lai pilnveidotu ekoshēmas atbalsta par zālāju saglabāšanas veicināšanu (turpmāk – EKO6) īstenošanu, dodot iespēju atbalsta pretendentam pēc divu gadu saistību beigšanās arī turpmāk uzņemties EKO6 saistības un iespēju samazināt saistību platību, nemainot pieteiktās platības (lauka) atrašanās vietu.
Šāds grozījums veicinās vides un klimata mērķu sasniegšanu. Pagarinot saistību termiņu par vismaz 1 gadu, tiek sniegts papildus ieguldījums mērķu sasniegšanu lielākā apmērā. Ja lauksaimnieks izvēlas turpināt uzņemties ekoshēmas atbalsta par zālāju saglabāšanas veicināšanu saistības, tam arī jāturpina uzturēt zālāju, neveicot tā aparšanu, lobīšanu vai irdināšanu arī turpmāk.
Lai nodrošinātu KLP mērķu sasniegšanu attiecībā uz ilggadīgo zālāju saglabāšanu, oglekļa piesaistēm, kā arī biodaudzveidības aizsardzību, būtiska ir ilgtermiņa zālāju seguma nodrošināšana. Paredzētais grozījums nostiprina šo ilgtspējības aspektu, skaidri norādot, ka lauksaimniekam ir iespēja zālāju saglabāt ilgākā laika posmā, nevis tikai divos konkrētos saistību gados, precīzāk definējot, ka nosacījums attiecas uz minimālo termiņu, bet neierobežo turpmāku ilgtspēju.

1. Noteikumu Nr. 198 52. punktā mainīta LLVS 1. standarta vajadzībām aprēķināmā ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītāja vērtība. Saskaņā ar Regulas 2022/126 48. panta 1.a punktu tā pielāgota aktuālajai kopējās lauksaimniecības zemes un ilggadīgo zālāju platībai, izmantojot 2024. gada datus par kopējo ilggadīgo zālāju platību un  atbalstam deklarēto lauksaimniecības zemes platību.
2. Noteikumu Nr. 198 68. punktā svītrots ierobežojums, ka LLVS 6. standarta prasības neattiecas uz platībām ar dārzeņiem, kartupeļiem un bietēm, ja raža novākta pēc 1. septembra.
3. Lai ieviestu KLP stratēģiskajā plānā paredzētos grozījumus LLVS 7. standarta prasībās:
a) noteikumu Nr. 198 70. punkts papildināts ar apakšpunktiem, kuros skaidrāk noteiktas lauksaimniekiem izpildāmās augu maiņas prasības, kā arī paredzēts, ka LLVS 7. standarta prasību izpildi var nodrošināt arī ar kultūraugu dažādošanu;
b) svītrots noteikumu Nr. 198 71. punkts, jo tā prasības ir pārceltas uz noteikumu Nr. 198 jauno 70.1.2. apakšpunktu;
c) noteikumu Nr. 198 72. punkts papildināts, nosakot, ka ne tikai augu maiņu, bet arī kultūraugu dažādošanu var nodrošināt, audzējot atšķirīgas ģints kultūraugus vai atšķirīgus kultūraugus. Krustziežu, nakteņu, ķirbju, tauriņziežu vai balandu dzimtas augiem LLVS 7. standarta prasības var izpildīt, izmantojot arī sugas vai apakšsugas, jo šīs dzimtas augiem raksturīga liela daudzveidība;
d) tehniski precizēts noteikumu Nr. 198 138. un 182. punkts, lai saskaņotu ekoshēmu atbalsta par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi un ekoshēmu atbalsta par agroekoloģijas prakses bioloģiskās saimniecībās kultūraugu definīciju ar grozīto LLVS 7. standarta kultūraugu definīciju.
4. Lai ieviestu KLP stratēģiskajā plānā paredzētās izmaiņas EKO2 atbalsta saņemšanas prasībās, noteikumu Nr. 198:
a) 141.1. apakšpunktā svītrota prasība novākt nopļautās nektāraugu platības, kas pretendē uz EKO2 atbalstu;
b) 141.3. apakšpunkts precizēts, svītrojot prasību, ka zaļmēslojuma papuvē ir jāiesēj vismaz divu zaļmēslojuma augu maisījums, kā arī svītrojot konkrētu kultūraugu sarakstu. Tāpat noteikta prasība, ka zaļmēslojuma augiem ir jāatšķiras no iepriekšējā gadā audzētā pamatkultūrauga, starpkultūras vai zālāju pasēja;
c) 141.4. apakšpunktā izdarīti tehniski labojumi, lai nodrošinātu, ka noteikumu redakcija sakrīt ar KLP stratēģiskajā plānā noteikto, un nepieļautu prasību atšķirīgu formulējumu noteikumos un KLP stratēģiskajā plānā.
5. Lai ieviestu KLP stratēģiskajā plānā paredzētās izmaiņas EKO6 atbalsta saņemšanas prasībās, noteikumu Nr. 198:
a) 165.1. apakšpunkts precizēts, nosakot, ka EKO6 saistības ir jāuzņemas vismaz uz diviem gadiem, dodot iespēju lauksaimniekam turpināt saistības;
b) 170. punkts precizēts, nosakot, ka EKO6 saistību platība otrajā gadā neatšķiras vairāk kā par 10 procentiem vai 0,3 hektāriem, pieļaujot platības izmaiņas turpmākajos gados;
c) teksts papildināts ar jaunu 170.¹ punktu, kurā noteikts, ka pēc pirmajiem diviem saistību gadiem saistību platību drīkst samazināt, bet nav atļauts mainīt atbalstam pieteiktās platības atrašanās vietu.

1. Lauksaimniecības nozarē kontroles un administratīvā sloga mazināšana ir viens no svarīgiem priekšnosacījumiem efektīvai KLP īstenošanai un lauksaimnieku motivācijas saglabāšanai. Pašreizējā situācijā kontroles uz vietas rada ievērojamu administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan maksājumu aģentūrai, jo īpaši ievērojot arvien lielāko pieaugošo prasību un datu pārvaldības daudzumu. Vienlaikus ir būtiski saglabāt pietiekamu uzraudzību, lai nodrošinātu KLP regulējuma prasību ievērošanu un Savienības finanšu interešu aizsardzību.
Lauksaimnieki ilgstoši atzīst, ka daudzās pārbaudes uz vietas rada ievērojamu administratīvo slogu un samazina viņu spēju koncentrēties uz pamatdarbību – lauksaimniecisko ražošanu un ilgtspējīgu saimniekošanu. Liela daļa kontroļu dublējas vai ir pārāk intensīvas, kaut arī nozares digitālie risinājumi, piemēram, ģeotelpiskā datu pārvaldība, satelītu novērojumi un integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas uzlabojumi, ļauj efektīvāk nodrošināt atbilstības pārbaudes bez fiziskas klātbūtnes saimniecībā.
Lai efektivizētu iestāžu darbību uzraudzības un kontroles funkciju īstenošanā un nodrošinātu lietderīgu publisko resursu izmantošanu, samazinot administratīvo slogu un birokrātijas procesus attiecībā uz uzraudzības un kontroles subjektiem, nepieciešams samazināt arī skaitu pārbaudēm uz vietas saimniecībās, tostarp par tiešo maksājumu intervencēm.
Š.g. janvāra darba grupā, Eiropas Komisija informēja, ka ir uzsākusi procedūras deleģētā akta grozīšanai un plāno tuvāko mēnešu laikā pieņemt grozījumus regulā 2022/126, paredzot izmaiņas tās 2. un 3. pantā un I pielikumā, jo pieredze liecina, ka kontroles procedūras var vienkāršot, neapdraudot rezultātu uzticamību. Regula tiek grozīta, lai ar 2026. gadu dalībvalstīm piešķirtu lielāku elastību termiņiem, kuros jāpārbauda atbilstība kaņepēm piemērojamajām tiesiskajām prasībām, kā arī samazinātu kontroles daudzumu, tādējādi mazinot administratīvās izmaksas.

2. Neformālās konsultācijās par KLP stratēģiskā plāna grozījumiem Eiropas Komisija ir norādījusi, ka sociālo nosacījumu sistēmā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 85. panta 2. un 3. punktu atbalsta samazinājums parasti ir trīs procenti un to nepiemēro, ja neatbilstībai nav seku vai tās ir nenozīmīgas.

Regulas 2021/2115 14. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos ir jāiekļauj sociālo nosacījumu sistēma, paredzot, ka lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem, kas saņem tiešos maksājumus vai ikgadējo atbalstu agrovides pasākumā, ir jāpiemēro atbalsta samazinājums, ja viņi neievēro prasības, kas saistītas ar piemērojamiem darba un nodarbinātības apstākļiem vai darba devēja pienākumiem, kas noteikti ar regulas 2021/2115 IV pielikumā minētajiem tiesību aktiem, kā arī jānosaka noteikumi par efektīvu un samērīgu atbalsta samazinājumu sistēmu.
Sociālo nosacījumu kontroles un sankciju sistēma paredz atbalsta samazināšanu lauksaimniekiem, kuri neievēro minētās sociālo nosacījumu prasības, kā tas ir noteikts regulas 2021/2116 87. pantā. Šajā nolūkā dalībvalstij ir jāizmanto savas piemērojamās kontroles un izpildes sistēmas sociālo un nodarbinātības tiesību aktu jomā un piemērojamos darba standartus.
Sociālo nosacījumu sistēmas satvarā lauksaimniekam tiek piemērots atbalsta samazinājums gadījumos, ja ir konstatēti sociālo nosacījumu jomas pārkāpumi prasībām, kas izriet no regulas 2021/2115 IV pielikumā iekļauto normatīvo aktu (direktīvu) piemērošanas – darba tiesības, pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem, pasākumiem darba ņēmēju drošībai un veselības aizsardzībai, drošības un veselības aizsardzības prasībām, lietojot darba aprīkojumu. No minētajiem tiesību aktiem izrietošās sociālo nosacījumu sistēmas prasības, kas ietvertas Latvijas tiesību aktos un ir tieši saistošas lauksaimniekiem, kā arī piemērojamais atbalsta samazinājums ir ietverts noteikumu Nr. 198 8.¹ pielikumā, lai panāktu normatīvā akta satura uzskatāmāku izklāstu. Noteikumu Nr. 198. 8.¹ pielikumā ir noteiktas tās tiesību aktu normas, kuru neievērošanas rezultātā tiek piemērots atbalsta samazinājums, to iekļaušana pielikumā nerada nekādus citus papildus pienākumus lauksaimniekiem.
Nosacījumu sistēmas ietvaros, saskaņā ar regulas 2021/2116 88. panta 1. punktu Valsts darba inspekcija vismaz reizi gadā Lauku atbalsta dienestam paziņo par neatbilstības gadījumiem, kas iekļauti noteikumu Nr. 198 8.¹ pielikumā uzskaitītajās tiesību aktu normās un minētajās jomās un  par kuriem ir pieņemti izpildāmi lēmumi – piemērots naudas sods vai piemērota nosacīta daļēja atbrīvošana no soda.
Noteikumu Nr. 198 8.¹ pielikumā ir noteikts, ka par konstatētajām neatbilstībām sociālo nosacījumu jomā tiek piemērots trīs procentus liels atbalsta samazinājums, bet situācijās, kad administratīvā pārkāpuma procesā par konstatēto neatbilstību ir piemērota nosacīta daļēja atbrīvošana no soda, – viens procents.
Eiropas Komisija ir norādījusi, ka par gadījumiem, kad ir konstatēts pārkāpums un ir piemērots naudas sods, sociālo nosacījumu sistēmas satvarā ir jāpiemēro trīs procentu atbalsta samazinājums KLP atbalsta maksājumiem, neparedzot noteikt mazāku atbalsta samazinājuma likmi.
Līdz ar to šobrīd noteiktais viena procenta samazinājums noteikumu Nr. 198 8.¹ pielikumā ir jāaizstāj ar brīdinājumu. Brīdinājums sociālo nosacījumu sistēmas kontekstā KLP ietvaros tiks piemērots kā proporcionāls un preventīvs instruments, ja neatbilstība ir neliela (maznozīmīga) un tā ir pirmreizēja, par ko tiek piemērota nosacīta daļēja atbrīvošana no soda, brīdinot atbalsta saņēmēju par to, ka saņemot atkārtotu informāciju par normatīvo aktu pārkāpšanu un par neatbilstību piemērotu nosacītu daļēju atbrīvojumu no soda, tam tiks piemērots atbalsta samazinājums.
Brīdinājuma mērķis ir informēt saņēmēju par konstatēto neatbilstību, dot iespēju to novērst bez atbalsta samazinājuma, kā arī veicināt izpratni un brīvprātīgu obligāto prasību ievērošanu.
Par gadījumiem, kad administratīvais pārkāpums ir uzskatāms par maznozīmīgu un nav radījis  tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu, nav attaisnota atbalsta samazinājuma vai brīdinājuma piemērošanu sociālo nosacījumu sistēmas ietvaros. Brīdinājumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsaka Valsts darba inspekcija un informācija par to netiek iekļauta ziņojumā Lauku atbalsta dienestam, lai nodrošinātu samērīgu pieeju atbalsta samazinājumu piemērošanā un brīdinājuma izteikšanas procedūrā sociālo nosacījumu sistēmas satvarā, līdz ar to nepieļaujot nepamatotu administratīvā sloga palielināšanu atbalsta saņēmējiem.

Lai mazinātu birokrātiju un valsts pārvaldi padarītu elastīgāku, vienlaikus nodrošinot pārbaudes uz vietas tādā daudzumā, kāds nepieciešams Eiropas Savienības finanšu interešu risku efektīvai pārvaldībai, noteikumu Nr. 198:
1) 284. punkts tiek grozīts, lai no pieciem uz trim procentiem samazinātu uz vietas saimniecībās īstenojamo kontroles daudzumu par platībatkarīgajām intervencēm un no pieciem uz diviem procentiem – par dzīvniekatkarīgo saistīto ienākumu atbalstu, kā arī tiek svītrots obligātais nosacījums par 30 procentiem deklarēto kaņepju platību, šo aizstājot ar regulas 2022/126 I pielikumā noteikto deklarēto kaņepju platības lielumu, jo Eiropas Komisija pašlaik izdara grozījumus regulas 2022/126 I pielikumā un šis pārbaudes uz vietas procents tiks mainīts. Grozījums izstrādāts, lai līdz attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu grozījumu spēkā stāšanās brīdim piemērojamas šobrīd spēkā esošās regulā 2022/126 noteiktās prasības. Tādējādi tiek nodrošināta tiesiskā skaidrība un lauksaimnieku tiesiskā paļāvība.
Šāda pieeja veicinās resursu efektīvāku izmantošanu, ļaujot vairāk uzmanības pievērst riska analīzei un mērķtiecīgām pārbaudēm, kā arī uzlabos to efektivitāti. Turklāt tas atbilst KLP vienkāršošanas un digitalizācijas mērķiem, kas paredz izmantot tehnoloģiskos risinājumus, lai samazinātu tiešās kontroles apjomu, nezaudējot uzraudzības kvalitāti un uzticamību;
2) 8.¹ pielikums tiek grozīts, viena procenta atbalsta samazinājuma vietā paredzot brīdinājumu, ja Valsts darba inspekcija administratīvā pārkāpuma procesā par konstatēto neatbilstību ir piemērojusi nosacītu daļēju atbrīvošanu no soda.

Noteikumos Nr. 198 nepieciešami vairāki tehniski precizējumi un uzlabojumi, lai novērstu konstatētās neprecizitātes:
1) pēdējā gada statistika un nozares pārstāvošās organizācijas ministrijai ir norādījušas, ka ievērojami palielinājušās tās ķirbju platības, kurās audzēšana neatbilst vispārpieņemtajām agronomiskajām praksēm, un ka šie kultūraugi, netiek izmantoti atbilstoši atbalsta mērķim, t.i., pārtikai vai pārstrādei, līdz ar to nepieciešams papildināti noteikumus Nr. 198, paredzot, ka saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem var saņemt tikai par ķirbju platībām, kas iestādītas ar stādiem.
Šie grozījumi ir tehniska rakstura un neietekmē noteikumu būtību vai atbalsta saņēmēju mērķauditoriju, taču tie ir svarīgi, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un normu vienveidīgu interpretāciju, nepieļaujot mākslīgu saistītā ienākuma atbalsta gūšanas apstākļus.
Prasība dārza ķirbjus, vīģlapu ķirbjus, lielaugļu ķirbjus un muskata ķirbjus audzēt, stādot tos ar stādu, ir pamatota ar šādiem agronomiskiem un agrotehniskiem apsvērumiem:
- Stādu ieaugšana uz lauka ir drošāka un to izturība augstāka nekā tieši sētiem augiem, tiešā sēja bieži izraisa nevienmērīgu dīdzību, iztrūkumus rindās un nevienmērīgu augu biezību, kas negatīvi ietekmē ražu un ražošanas efektivitāti.
- Augu stādīšana nodrošina vienmērīgāku augu attīstību, atvieglo kopšanas darbu plānošanu un uzlabo ražas vienmērību, to kvalitāti, savukārt tiešā sēja paaugstina nepilnīgas sadīgšanas risku un līdz ar to – nepilnvērtīgu platības izmantošanu produkcijas ieguvei.
- Prasība audzēt ķirbjus, stādot stādus, veicina faktisku ražošanas darbību, jo stādu audzēšana vai iegāde, stādīšana un kopšana prasa reālas izmaksas, darbu un agrotehnisko pasākumu kopumu, kas ir nesamērīgi lielāka apjoma nekā tieši sētiem ķirbjiem, tādējādi samazinot risku, ka atbalsts tiek pieteikts  tikai formāli. Prasība atbilst principam, ka atbalsts netiek piešķirts gadījumos, kad tā saņemšanai tiek radīti mākslīgi apstākļi, kā noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” 360. punktā; 
2) jāveic grozījumi noteikumu Nr. 198 354.2 apakšpunktā, precizējot atsauci uz noteikumu 70.1.2. apakšpunktu, jo 354.2 apakšpunkta prasības attiecas tikai uz to daļu no 7. LLVS standarta prasībām, kurās noteikts, ka kultūraugu vienā un tajā pašā laukā neaudzē vairāk kā trīs gadus pēc kārta;
3) noteikumu Nr. 198 362. punktā par mākslīgu apstākļu radīšanu jāietver situācija, uzskatot, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus, proti, ja tas nevar iesniegt pierādījumu par saražotās produkcijas realizāciju tirgū vai pārstrādei, vai piegādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm (programmā "Skolas auglis") vai pierādījumu, ka produkcija pārstrādāta paša saimniecībā;
4) noteikumu Nr. 198 404. punkts ir jāprecizē, paredzot atsauci uz noteikumu Nr. 198 255. punktu;
5) ir jāveic grozījumi noteikumu Nr. 198 1. pielikumā, precizējot atsevišķas kultūraugu grupas un atsevišķu kultūraugu nosaukumus, kā arī tiem piešķirot atsevišķus kultūraugu kodus;
6) ir jāveic grozījumi noteikumu Nr. 198 12. pielikumā, precizējot viengadīgu un daudzgadīgu kultūraugu sarakstu atbilstoši sugām un apakšsugām.

1) Noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu 202.1¹ apakšpunktu, paredzot, ka saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem var saņemt par ķirbju platībām, kas iestādītas ar stādiem.
2) Noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu 202.4. apakšpunktu, nosakot, ka lauksaimniekam par ķirbju platībām, kas stādītas ar stādiem, ir jāuzņem un jānosūta ģeomarķēti fotoattēli, lai apliecinātu šādu stādījumu ierīkošanu.
3) Noteikumu Nr. 198 354.² punktā precizēta atsauce uz noteikumu Nr. 198 70.1.2. apakšpunktu, jo šajā punktā prasītā iesnieguma papildināšana ar jaunām lauka daļām attiecas tikai uz to daļu no 7. LLVS standarta prasībām, kurās noteikts, ka kultūraugu vienā un tajā pašā laukā neaudzē vairāk kā trīs gadus pēc kārtas.
4) Tehniski grozīts noteikumu Nr. 198 362. punkts, lai to papildinātu ar situācijām, kad tiek uzskatīts, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem un par augļu un ogu platībām, ietverot arīi piegādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm (programmā "Skolas auglis").
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm” (turpmāk – noteikumi Nr. 485) Latvijā tiek ieviesta skolu apgādes programma, kuras ietvaros izglītojamie pirmsskolas izglītības iestādēs un 1. - 9. klasē saņem bezmaksas produktu, tostarp, svaigu augļu un dārzeņu, porcijas. Ņemot vērā, ka skolu apgādes programmas nosacījumi paredz bezmaksas produktu porciju nodrošināšanu bērniem, tad produktu piegādes skolu apgādes programmā nav tiešā veidā uzskatāmas par realizāciju tirgū, jo produkta ražotājs par produktu piegādēm nesaņem tirgus cenu, bet gan noteikto atbalsta likmi, kam ir kompensējošs raksturs, - tādējādi  produktu piegādes skolu apgādes programmā netiek veiktas ar mērķi gūt peļņu, bet gan nodrošināt bezmaksas produktus gala labumguvējiem – bērniem, - par to saņemot kompensāciju jeb atbalstu. Šo specifisko skolu apgādes programmas iezīmi apliecina arī noteikumu Nr. 485 23.1 punktā iekļautais regulējums, ka pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN), proti, ka PVN ir attiecināms, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta saskaņā ar PVN jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
5) Noteikumu Nr. 198 404. punktā precizēta atsauce uz noteikumu Nr. 198 255. punktu.
6) Tehniski grozīts noteikumu Nr. 198 1. pielikums, precizējot atsevišķas kultūraugu grupas un atsevišķu kultūraugu nosaukumus, piešķirot atsevišķus kultūraugu kodus tiem kultūraugiem, ar kuriem varēs nodrošināt LLVS 7. standarta izpildi saskaņā ar KLP SP grozījumiem, kā arī tos tehniski saskaņojot ar noteikumu Nr. 198 12. pielikumu.
7) Tehniski grozīts noteikumu Nr. 198 12. pielikums, lai sakārtotu viengadīgu un daudzgadīgu kultūraugu sarakstu atbilstoši sugām un apakšsugām, ievērojot jaunos kultūraugu kodus, kas piešķirti noteikumu Nr. 198 1. pielikumā, kā arī, lai nodrošinātu LLVS 7. standarta izpildi saskaņā ar KLP stratēģiskā plāna grozījumiem, precizējot dažu kultūraugu nosaukumus.

Šie grozījumi ir tehniska rakstura un neietekmē noteikumu būtību vai atbalsta saņemšanas nosacījumus, taču tie ir svarīgi, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un normu vienveidīgu interpretāciju.

Tā kā šā gada nelabvēlīgo laikapstākļu ietekme neļaus lauksaimniekiem izpildīt LLVS standartu prasības par augsnes segumu un augu maiņu (LLVS 5., 6. un 7. standarts) 2026. gadā, ir jāparedz atsevišķi pārejas nosacījumi, lai atvieglotu to izpildi lauksaimniekiem, kuri ir cietuši no minētajiem apstākļiem.
Dalībvalstīm attiecīgi pamatotos gadījumos ir iespēja piemērot atkāpes no atsevišķiem atbalsta nosacījumiem, tā regulas 2115/2021 13. panta 2.a punkts nosaka, ka, īstenojot LLVS standartus, dalībvalstis, kurās laikapstākļi kādā konkrētā gadā neļauj lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem izpildīt tādas prasības kā minētajos standartos noteiktie termiņi un laikposmi, var piešķirt pagaidu atbrīvojumu no prasībām. Šādi pagaidu atbrīvojumi attiecas vienīgi uz lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem vai apgabaliem, kurus ir skāruši šādi laikapstākļi, un tos piemēro tikai tik ilgi, kamēr tas ir strikti nepieciešams.
Līdz ar to, lai nodrošinātu samērīgu un praktiski īstenojamu atbalsta nosacījumu piemērošanu, ir nepieciešams paredzēt atsevišķus pārejas nosacījumus tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības būtiski bija skāruši nelabvēlīgie laikapstākļi 2025. gada vasarā. Šādu pārejas nosacījumu mērķis ir atvieglot prasību izpildi 2026. gadā un vienlaikus saglabāt atbalsta sistēmas nepārtrauktību.
Parastā kārtībā, gadījumos, kad lauksaimnieks savā saimniecībā konstatē ārkārtas apstākļu negatīvo ietekmi, viņam par to pēc iespējas ātrāk jāinformē Lauku atbalsta dienests. Atbilstoši Noteikumu Nr. 198 4.punktam lauksaimnieks 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz izvērstu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanos un nepārvaramu varu vai ārkārtējus apstākļus apliecinošus dokumentus.Ņemot vērā, ka individuālu iesniegumu iesniegšana visos gadījumos radītu nesamērīgu administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan administrējošajai iestādei, Lauku atbalsta dienests izveidoja lauksaimniekiem elektroniskajā pieteikšanās sistēmā īpašu ziņošanas iespēju, kas ļāva ērti iesniegt informāciju par lietavu un salnu skartajiem un cietušajiem laukiem. Lai informētu lauksaimniekus, LAD katram lauksaimniekam individuāli nosūtīja vēstuli ar informāciju par šo iespēju. Rezultātā tas nodrošināja operatīvu datu apkopošanu par ārkārtas situācijas skartajām saimniecībām un ļāva piemērot attiecīgos pārejas nosacījumus, neuzliekot pienākumu katram atbalsta saņēmējam iesniegt atsevišķu pieteikumu. Par ziņošanas kārtību lauksaimnieki tika savlaicīgi informēti arī publiski, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Noteikumu Nr. 198 noslēguma jautājumi tiek papildināti ar 406. punktu, nosakot, ka 2026. gadā  LLVS 5., 6. un 7. standarta prasības netiek piemērotas saimniecībām, kas ir iesniegušas paziņojums par lietavu radītajiem postījumiem.