Anotācija (ex-ante)

22-TA-1426: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir paredzēt regulējumu par vērtējumu ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri apgūst vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas 2021./2022.mācību gadā, kā arī par izglītības ieguves valodu no 2022.gada 1.septembra.  Tāpat projekta mērķis ir precizēt sociālo pakalpojumu piešķiršanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī noteikt kārtību, kādā Ukrainas civiliedzīvotājiem veicama invaliditātes ekspertīze Latvijā.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma (turpmāk - likums) 13.1 pantā ir ietverts regulējums par nepilngadīgu un pilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju tiesībām uz izglītības ieguvi, tostarp paredzot izglītības ieguvi arī pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Tostarp 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā vai mazākumtautības valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. Savukārt likuma pārejas noteikumu 7.punktā noteikts, ka 2021./2022. mācību gadā 9. un 12. klases nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs ir tiesīgs kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetos noteiktos pārbaudījumus mazākumtautību valodā (šajā normā ar mazākumtautību valodu saprotot jebkuru Ukrainas civiliedzīvotāja izvēlētu mazākumtautību valodu, tostarp ukraiņu).  
Likuma 13.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot vispārējo izglītību, nekārto attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus, savukārt panta trešajā daļā noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot profesionālo vidējo izglītību, kārto attiecīgajā izglītības programmā noteiktos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet nekārto citus izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes darbus. 
Vispārējās izglītības likuma 39.panta trešajā daļā noteikts, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi (t.i. pabeidzot 9.klasi) izglītojamajam izsniedz liecību, ja: 
1) nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem; 
2) vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm. Vērtējums mācību priekšmetā gadā un vērtējums valsts pārbaudījumā tajā pašā mācību priekšmetā uzskatāms par vienu vērtējumu. 
Vispārējās izglītības likuma 48.panta ceturtajā daļā noteikts, ka par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi (t.i. pabeidzot 12.klasi) izglītojamajam izsniedz liecību, ja: 
1) nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem; 
2) vērtējums mācību priekšmetā gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par četrām ballēm. 
Likuma 15.panta pirmā daļa paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieguvuši pedagoga kvalifikāciju, ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā. 
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar likuma 7.panta 1.1 daļu Valsts un pašvaldība nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājam cita veida atbalstu, ja, izvērtējot personas individuālās vajadzības, tiek konstatēta tā nepieciešamība.

Atbalsts profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ir vērtējums kā individuāli pielāgots atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, lai dotu viņiem tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajās profesijās Latvijā.

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana ir maksas pakalpojums, kurus ir jāsedz pašiem pakalpojumu saņēmējiem. Ņemot vērā ārkārtas situāciju, kurā atrodas kara bēgļi no Ukrainas, ir nepieciešams finansiālais atbalsts personām, kuras vēlas Latvijā atzīt savu profesionālo kvalifikāciju un veikt profesionālo darbību reglamentētajās profesijās.

Izdevumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu pakalpojumu sniedzējiem apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2019. gada 5. marta noteikumos Nr. 103 “Kārtība, kādā sedz ar personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu saistītos izdevumus”, t.i., 3.1. apakšpunktā 240 euro ir noteiktā maksa par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas lēmumu un 100 euro par īslaicīgu pakalpojumu sniedzēja kvalifikācijas pārbaudi.
Minētās izmaksas veidojas, atmaksājot profesionālās kvalifikācijas atzīšanā iesaistīto institūciju ekspertu darbu pretendentu izglītību un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izvērtēšanā.
Likumprojekta izstrādes laikā Izglītības un zinātnes ministrija konsultējās ar kompetentajām institūcijām par viņu iespējām finansēt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesa izmaksas no saviem resursiem. Lielākā daļa no institūcijām norādīja, ka iespējams ir sniegt terminētu atbalstu līdz 2022.gada 31.jūlijam.
 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt likumu ar jaunu 8.panta ceturto daļu, kas nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības saņemt atbrīvojumu no izdevumiem par personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai, izņemot reglamentētās profesijās veselības aprūpes jomā.
Atbilstoši piedāvātajai likuma pārejas noteikumu 11.punkta redakcijai, iepriekš minētā norma ir terminēta, proti, ka tā būs spēkā līdz 2022. gada 31.jūlijam.
Vienlaikus ir norādāms, ka, ņemot vērā, ka nodarbinātības sekmēšanā veselības aprūpes jomā faktisko darba pienākumu izpildē un Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtais atbalsts ir ievērojamāki plašāks kā tikai atbrīvojums no maksas pakalpojuma, tad veselības aprūpes jomā netiek piemērots atbrīvojums no maksas par pakalpojumu.


 
Problēmas apraksts
Pašlaik Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums satur regulējumu attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu tikai dažām profesijām – pedagogiem, psiholgiem u.c. Vienlaikus ir nepieciešams vienots regulējums attiecībā uz visām profesijām.
 
Risinājuma apraksts
Projektā noteiktais atbilst Komisijas Ieteikumā (ES) 2022/554 (2022. gada 5. aprīlis) par kvalifikāciju atzīšanu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā  noteiktajam, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis ir aicinātas noteikt īpašus, atvieglotus noteikumus Ukrainā iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanai.

Projekts paredz noteikt vairākus atvieglojumus profesionālās kvalifikācijas atzīšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem. Atvieglojumi paredz to, ka Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem objektīvu iemeslu dēļ var nebūt kādu dokumentu, kurus Latvijas normatīvie akti nosaka kā nepieciešamus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai. No projekta izriet, ka institūcijām, kuras ir iesaistītas profesionālās kvalifikācijas atzīšanā, būs vairāk pienākumu, jo būs jāpiemēro elastīgākas pieejas pretendentu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai. Piemēram, ir pamats atkāpties no prasības Ukrainas civiliedzīvotājiem  iesniegt izglītību un kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas latviešu valodā, tā vietā iespējams izmantot Eiropas Komisijas uzturēto bezmaksas dokumentu tulkošanas rīku eTranslation kā viena no pieejamajām valodām ir pievienota ukraiņu valoda. Ir iespējama arī tulkošana no krievu valodas, un tas var būt noderīgi, ņemot vērā to, ka daudzi Ukrainas speciālisti diplomus ir ieguvuši krievu valodā. Šis rīks ļauj atpazīt tekstu attēlos vai ieskenētos dokumentos (optiskā rakstzīmju atpazīšana, OCR). Tas ļaus kompetentajām iestādēm ietaupīt laiku un paātrināt procesus.

Pretendenta iegūtās kvalifikācijas pārbaudei kompetentās institūcijas var izmantot arī, piemēram, Ukrainas elektroniskajos reģistros pieejamās ziņas vai veicot intervijas ar pretendentu.

Likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 45.panta trešajā daļā un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2017. gada 31. janvāra noteikumi Nr. 71 “Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētās profesijās” paredz, ka vairumā gadījumu, kad pretendenta iegūtā profesionālā kvalifikācija neatbilst Latvijā izvirzītajām prasībām, pretendentam ir iespēja izvēlēties, kuru papildu prasību – adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudi -viņš vēlas kārtot. Lai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas lēmuma pieņemšanas procesu vienkāršotu un padarītu ātrāku, projekts paredz tiesības kompetentajām institūcijām pieņemt lēmumu, kuru no papildu prasībām piemērot. Tāpat uzskatāms, ka Likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 46.panta ceturtajā daļā noteiktais kvalifikācijas atbilstības pārbaudes veikšanas laiks (6 mēnešu laikā pēc tās noteikšanas) ir uzskatāms par nesamērīgi ilgu, tādēļ projekts nosaka, ka kompetentajai institūcijai ir jāvienojas ar pretendentu par viņam piemērotu pārbaudes veikšanas laiku.
Projekts nosaka, ka īslaicīgu pakalpojumu sniegšana turpmāk būs atļauta arī reglamentētajās profesijās būvniecības un elektroerģētikas jomās, jo attiecīgo jomu kompetentās institūcijas šādu iespēju piekrīt dot.
Vienlaikus ir jāuzsver, ka projekts neuzliek pienākumu kompetentajām institūcijām atzīt Ukrainas civiliedzīvotāju profesionālo kvalifikāciju, ja tā neatbilst Latvijā izvirzītajām prasībām attiecīgajai reglamentētajai profesijai.
Ņemot vērā, ka piedāvātā 13.3 panta redakcija satur vispārīgu regulējumu, kas dod tiesības kompetentajām institūcijām vērtēt un neprasīt no pretendenta visus dokumentus, tostarp, apliecinātas kopijas un tulkojumus latviešu valodā, ja var pārliecināties par pretendenta izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai specialitātē Ukrainā. Šādā gadījumā kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, no likuma ir izslēdzamas normas, kas šīs tiesības kompetentajām institūcijām paredz tikai attiecībā uz atsevišķām profesijām.
 
Problēmas apraksts
Likuma 13.1 panta pirmā daļa paredz tiesības nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem iegūt izglītību pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē valsts valodā vai mazākumtautību valodā. Ņemot vērā, ka nav paredzama Krievijas Federācijas izraisītā kara turpmāka norise Ukrainā, ir svarīgi paredzēt ilgtermiņa risinājumu, lai Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieradušies Latvijā un iegūst izglītību arī pirmsskolas izglītības pakāpē vai pamatizglītības pakāpē, varētu veiksmīgi ilgtermiņā integrēties sabiedrībā, apgūstot izglītības programmu valsts valodā. Jāņem vērā, ka attiecībā uz vidējās izglītības ieguvi normatīvais regulējums jau šobrīd paredz izglītības ieguvi tikai valsts valodā (ja izglītības programma tiek iegūta atbilstoši valsts vidējās izglītības standartiem), taču pirmsskolas izglītības pakāpē un pamatizglītības pakāpē tiek īstenotas arī mazākumtautību izglītības programmas (pamatā – krievu valodā; mazākumtautību pamatizglītības programmas tiek daļēji īstenotas valsts valodā atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktai valsts valodas lietojuma proporcijai). Lai nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji varētu turpmāk veiksmīgi iekļauties Latvijas izglītības sistēmā un sabiedrībā kopumā, ir nepieciešams noteikt, ka no 2022.gada 1.septembra izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē apgūstamas tikai valsts valodā, ar izņēmumu – mazākumtautību izglītības programmā, ja tā tiek īstenota ukraiņu valodā. Šobrīd mazākumtautību izglītības programmas ukraiņu valodā īsteno Rīgas Ukraiņu vidusskola, taču attiecīgas izglītības programmas ir tiesīgas licencēt un īstenot arī citas izglītības iestādes. 
 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz grozīt likuma 13.1 panta pirmo daļu, nosakot, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā. Nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē ir tiesīgs apgūt mazākumtautību izglītības programmu, kas tiek īstenota ukraiņu valodā, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. 
Vienlaikus projekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu, no kā izriet, ka tie nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri līdz projekta spēkā stāšanās dienai uzsākuši mazākumtautību izglītības programmu apguvi pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē, ir tiesīgi to apgūt ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.augustam (izņemot ukraiņu valodā īstenotās mazākumtautību izglītības programmas, kuras varēs turpināt apgūt arī no 2022.gada 1.septembra). Stājoties spēkā šim projektam, nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju vairs nedrīkstēs uzņemt tādā mazākumtautību izglītības programmā, kas netiek īstenota ukraiņu valodā. 
Ievērojot, ka šobrīd likuma 13.1 panta pirmajā daļā noteiktais regulējums pieļauj iespēju nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību jebkurā mazākumtautību valodā (kurā tiek īstenota mazākumtautību izglītības programma), nepieciešams paredzēt samērīgu pārejas periodu, lai nodrošinātu nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju likumiskajiem pārstāvjiem iespēju atbilstoši pašvaldības iespējām izvēlēties izglītības iestādi, kas nodrošinātu pirmsskolas vai pamatizglītības ieguves turpināšanu valsts valodā. Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 11.marta noteikumu Nr.157 „Noteikumi par 2021./2022.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku” 3.punktā noteiktajam 2021./2022.mācību gads 1.-8.klases izglītojamiem beidzas 2022.gada  31.maijā, bet atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 18.janvāra noteikumu Nr.41 „Noteikumi par 2022./2023. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku” 2.punktā noteiktajam 2022./2023.mācību gads sākas 2022.gada 1.septembrī, trīs mēneši ir pietiekamus laiks, lai izvēlētos nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam piemērotu izglītības iestādi pirmsskolas vai pamatizglītības ieguves turpināšanai valsts valodā. Vienlaikus minēto pārejas laiku nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs var izmantot valsts valodas apguvei. Lai gan minētajos normatīvajos aktos noteiktais 2021./2022.mācību gada beigu laiks un 2022./2023.mācību gada sākuma laiks tiešā veidā nav attiecināms uz pirmsskolas izglītības ieguvi, tomēr praksē to piemēro arī pirmsskolas izglītības programmu īstenošanā. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumiem Nr.716 „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” pirmsskolu izglītības programmu paraugos noteiktajam laikposmā no 1.septembra līdz 31.maijam nodrošina mācību procesu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktā pirmsskolas izglītības obligātā satura īstenošanai un bērnam plānoto sasniedzamo rezultātu apguvei, savukārt laikposmā no 1.jūnija līdz 31.augustam nodrošina mācību procesu bērna vispusīgas attīstības un iepriekšējā laikposmā iegūto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju un caurviju prasmju, kā arī vērtībās balstītu tikumu un ieradumu nostiprināšanai. 
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija noteikumos Nr.488 „Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas”, paredzot, ka tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri 2021./2022.mācību gadā mācās 1.-8.klasē vai 10.-11.klasē, nosakāmi papildu mācību pasākumi latviešu valodas apguvei 2022.gada jūnija mēnesī līdz divām nedēļām (turpinot saņemt arī valsts finansējumu pedagogu atalgojumam (tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām) individuālā izglītības programmas apguves plāna izpildei, taču, tā kā papildu mācību pasākumi paredzēti tikai divas nedēļas, minēto noteikumu Nr.488 9.1.apakšpunktā norādītais finansējums 257 euro apmērā attiecīgi samazināms par 50%). 
Valsts izglītības satura centrs, atbilstoši izglītības iestāžu iesniegtajiem un pašvaldību apstiprinātajiem atbalsta pasākumu plāniem projektā "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" nodrošina papildu atbalsta pasākumu pieejamību arī 2022.gada vasarā, izglītības iestādēm īstenojot integrētus neformālās izglītības pasākumus (pētniecības, interešu izglītības, u.c. nometnes, tematiskās dienas). Pasākumu īstenošanā nodrošina izglītības iestāžu pedagogu iesaisti, un tie ir brīvprātīgi pieejami visiem izglītojamajiem. 
 
Problēmas apraksts
Likuma 13.1 panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikts, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, ir tiesības uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. 
Virzot likumprojektu par grozījumiem, kas tika pieņemti 2022.gada 7.aprīlī un stājās spēkā 9.aprīlī, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavoja priekšlikumu par tādas normas iekļaušanu 13.1 panta pirmajā daļā, kas paredz tiesības pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, tiesības uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Norādāms, ka likuma 13.1 panta pirmās daļas pirmā teikuma redakcija ir tikusi mainīta, turklāt pēc būtības. Ievērojot minēto, jāprecizē 13.1 panta pirmā daļa, uzsverot, ka Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības uz vispārējās izglītības ieguvi arī pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē (ne tikai vidējās izglītības pakāpē) tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. 
 
 
Risinājuma apraksts
Ar projektu tiek precizēts likuma 13.1 panta pirmās daļas pirmais teikums. 
 
 
Problēmas apraksts
Vispārējās izglītības likuma 39.panta trešajā daļā un 48.panta ceturtajā daļā ir ietverts regulējums par gadījumiem, kādos izglītojamiem par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izsniedz liecību (t.i. neizsniedz apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu) un par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izsniedz atestātu (t.i. neizsniedz atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu). Ņemot vērā, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams iegūt vērtējumus gadā konkrētos mācību priekšmetos (kursos), ir nosakāms, kuros mācību priekšmetos (kursos) Ukrainas civiliedzīvotājs var neiegūt vērtējumus gadā. 
 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš 2021./2022. mācību gadā apgūst vispārējās pamatizglītības programmu 9. klasē, var neiegūt vērtējumus gadā mācību priekšmetos „Latviešu valoda”, „Literatūra”, „Latviešu valoda un literatūra”, „Latvijas vēsture”, kā arī „Otrā svešvaloda”, ja attiecīgā valoda iepriekš nav apgūta.  
Mācību priekšmeti „Latviešu valoda” un „Literatūra” tiek īstenoti pamatizglītības programmās ar latviešu mācībvalodu, savukārt mācību priekšmets „Latviešu valoda un literatūra” – mazākumtautību pamatizglītības programmās.  
Tāpat projekts paredz, ka nepilngadīgam vai pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš 2021./2022. mācību gadā apgūst vispārējās vidējās izglītības programmu 12. klasē vai profesionālās vidējās izglītības programmu 4. kursā, var neiegūt vērtējumus gadā mācību priekšmetos „Latviešu valoda”, „Literatūra”, kā arī „Otrā svešvaloda”, ja attiecīgā valoda iepriekš nav apgūta. 
Ukrainas civiliedzīvotājs var neiegūt vērtējumu gadā mācību priekšmetā „Otrā svešvaloda”, ja attiecīgā valoda iepriekš Ukrainā nav apgūta. 
Vēršam uzmanību, ka tiesības neiegūt vērtējumu gadā konkrētajos mācību priekšmetos neizslēdz pienākumu piedalīties attiecīgā mācību satura apguvē, tostarp saņemt ikdienas vērtējumus. 
Vienlaikus projekts paredz precizēt 13.1 panta pirmo un trešo daļu nosakot, ka Ukrainas civiliedzīvotājs var nekārtot (nevis nekārto) valsts pārbaudes darbus (izņemot izglītības programmā noteiktos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus), jo var būt gadījumi, kad Ukrainas civiliedzīvotājs pēc savas iniciatīvas vēlas attiecīgos valsts pārbaudes darbus kārtot. 
 
Problēmas apraksts
Likuma 15.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieguvuši pedagoga kvalifikāciju, ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā (pieņemot attiecīgo regulējumu, tika paredzēta tieši nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošana pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē). Ņemot vērā, ka ar grozījumiem, kas pieņemti 2022.gada 7.aprīlī un stājās spēkā 9.aprīlī, 13.1 panta pirmajā un trešajā daļā minēta arī pilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošana, līdz ar to attiecīgi ir precizējama likuma 15.panta pirmā daļa (normas mērķis nav bijis nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotājus tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanā, bet visu to Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanā, kuri apgūst pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas). 
 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt 15.panta pirmo daļu, nosakot, ka Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieguvuši pedagoga kvalifikāciju, ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai šā likuma 13.1 panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto nepilngadīgo un pilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā. 
 
 
Problēmas apraksts
Likuma pārejas noteikumu 7.punkts paredz, ka 2021./2022. mācību gadā 9. un 12. klases nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs ir tiesīgs kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetos noteiktos pārbaudījumus mazākumtautību valodā. 
Ņemot vērā to, ka atsevišķu mācību priekšmetu (kursu) apguve var tikt pabeigta jau 10. vai 11.klasē, nepieciešams atbilstoši precizēt minēto tiesību normu. Tāpat ir svarīgi uzsvērt, ka šī tiesību norma attiecas tieši uz tiem pārbaudījumiem, kas noteikti attiecīgo mācību priekšmetu apguves noslēgumā, proti, nākamajā klasē vairs netiks īstenoti. 
Līdzīgs regulējums jāparedz arī attiecībā uz profesionālās vidējās izglītības programmas ietvaros noteikto mācību priekšmetu un moduļu apguves noslēgumā noteiktajiem pārbaudījumiem. 
 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt pārejas noteikumu 7.punktu, nosakot, ka 2021./2022. mācību gadā 9. klases nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs un 10., 11. vai 12. klases nepilngadīgais vai pilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs ir tiesīgs kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetu apguves noslēgumā noteiktos pārbaudījumus mazākumtautību valodā. Nepilngadīgais un pilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš turpina iepriekš uzsāktās profesionālās vidējās izglītības ieguvi pēc pamatizglītības ieguves, līdz 2022. gada 30. jūnijam ir tiesīgs kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetu un moduļu apguves noslēgumā noteiktos pārbaudījumus mazākumtautību valodā. 
 
Problēmas apraksts
Krievijas Federācijas uzsāktā kara Ukrainas teritorijā rezultātā strauji pasliktinās Ukrainas makroekonomiskā situācija, pastiprinās sociālā neaizsargātība un pieaug nabadzības riski. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (EBRD) prognozē Ukrainas IKP kritumu 2022.gadā aptuveni 25% apmērā, ja karš tiek pārtraukts līdz šī gada vidum, savukārt Starptautiskais Valūtas fonds prognozē 35% kritumu, ja karš ieilgs. Ukrainas valdības nodokļu ieņēmumi samazinājušies līdz 15% no plānotā, kas rada arvien lielāku budžeta deficītu un finansējuma vajadzības turpina palielināties, šobrīd sastādot USD 5-6 mljrd. mēnesī. Fiskālās situācijas pasliktināšanos papildina ievērojams ārējais deficīts, ko īstermiņā sedz aizņēmumi no starptautiskajām finanšu institūcijām. Šis karš ir izraisījis plašāko cilvēku piespiedu pārvietošanos kopš Otrā pasaules kara – aprīļa sākumā pārsniedzot 7.1 milj. cilvēku Ukrainā vien, bet 4.1 milj. Ukrainas iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas.
 
Tādējādi plašs un koordinēts starptautisko finanšu institūciju (turpmāk – SFI) atbalsts Ukrainas valdībai tās darbības turpināšanai, kritiski svarīgo pakalpojumu nodrošināšanai un makroekonomikas stabilizācijai šobrīd ir vitāli nepieciešams. Šobrīd EBRD sava mandāta ietvaros ir apstiprinājusi ārkārtas atbalsta paketi kopumā EUR 2 mljrd. apmērā, lai palīdzētu Ukrainai ar ārkārtas finansējumu un kara ietekmē skarto reģionu valstīm, lai risinātu ar bēgļu krīzi saistītos izaicinājumus. Savukārt Pasaules Bankas (IBRD) kopējais atbalsts Ukrainas valdībai tās darba nodrošināšanai sastāda USD 3 mljrd., Starptautiskā Attīstības asociācija (IDA) ir apstiprinājusi ārkārtas atbalstu USD 1 mljrd. apmērā, Starptautiskais Valūtas fonds ir apstiprinājis aizdevumu Ukrainai USD 1.4 mljrd. apmērā, bet EIB ir nodrošinājis aizdevuma izmaksāšanu Ukrainai apstiprināto projektu ietvaros EUR 668 milj. apmērā. Eiropas Savienība ir paziņojusi par humanitārā atbalsta sniegšanu Ukrainai EUR 1 mljrd. apmērā un makrofinansiālo palīdzību EUR 1.2 mljrd. apmērā. Paralēli tam SFI un Eiropas Savienība turpina strādāt pie jaunu atbalsta mehānismu un instrumentu izstrādes, lai nodrošinātu atbalstu Ukrainai un kara skartajām reģiona valstīm, gan izsniedzot ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumus Ukrainas valdībai, gan sniedzot īstermiņa atbalstu reālajai ekonomikai (uzņēmumiem) un vitāli svarīgai infrastruktūrai, palīdzot noturēt ekonomisko aktivitāti un uzņēmējdarbības turpināšanos.
 
Ņemot vērā, ka aktīvā karadarbība Ukrainā ietekmē SFI finanšu rādītājus un riska profilu, papildu ekspozīcija Ukrainā var palielināt SFI zaudējumus, ietekmējot to AAA kredītreitingus. Tādējādi, lai līdzsvarotu nepieciešamību palīdzēt Ukrainai, ievērotu drošus banku darbības principus un atbilstošus riska pārvaldības standartus, kā arī paplašinātu finanšu atbalsta apjomu Ukrainai, SFI turpina piesaistīt dalībvalstu līdzfinansējumu aizdevumu, galvojumu un grantu veidā. 2022.gada martā Latvija kā viena no pirmajām donorvalstīm apstiprināja granta iemaksu EUR 5 milj. apmērā Pasaules Bankas donoru trasta fondā Ukrainas atbalstam. Arī citas dalībvalstis ir nodrošinājušas finanšu atbalstu Ukrainai caur Pasaules Banku, piemēram, Lietuva izsniedza EUR 5 milj. grantu un paziņoja par papildus EUR 10 milj. galvojumu Pasaules Bankas aizdevumam, Zviedrija sniedza atbalstu EUR 47.5 milj. apmērā, Dānija EUR 20  milj., Islande EUR 1 milj., Šveice EUR 176 milj., Nīderlande EUR 180 milj., Lielbritānija EUR 285 milj. Starptautiskas Valūtas fonds pēc Kanādas iniciatīvas ir izveidojis Ukrainas atbalsta kontu aizdevumu un grantu mobilizēšanai no dalībvalstīm, kurā Kanāda jau ir apstiprinājusi iemaksu EUR 740 milj. apmērā. EBRD ir izsniedzis aizdevumu gāzes iegādei Ukrainai EUR 300 milj. apmērā (kopējais iegādes līgums ir EUR 1 mljrd. apmērā) pret citu dalībvalstu garantijām – piemēram, Lietuva apsver galvojumu EUR 1 milj. apmērā. ES strādā pie Solidaritātes trasta fonda izveides ar mērķi atbalstīt Ukrainas valdību ar papildu likviditāti un šim nolūkam paredzēt izmantot ES garantijas, kā arī mobilizēt donorvalstu grantus un SFI resursus.
 

 
Risinājuma apraksts
Ukrainas valdības finansējuma vajadzības neatliekamo prioritāšu finansēšanai turpina pieaugt un sagaidāms, ka SFI un ES aicinās dalībvalstis sniegt papildu finanšu atbalstu caur dažādiem finanšu instrumentiem, lai nodrošinātu Ukrainas valdības darbības turpināšanu un demonstrētu solidaritāti. Tādējādi ir izstrādāts priekšlikums iekļaut likumā pantu par vispārēja atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai ar starptautisko finanšu institūciju vai ES institūciju starpniecību, tajā skaitā  sniegt tām galvojumu, aizdevumu vai grantu iemaksu. Latvija atbalstu varēs sniegt, ja būs pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums par galvojumu vai aizdevumu izsniegšanu vai grantu iemaksu veikšanu, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi.
Problēmas apraksts
Likuma  7.panta trešā daļa paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājs var saņemt gan valsts, gan pašvaldības nodrošinātus sociālos pakalpojumus, kas minēti Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk - SPSPL). SPSPL 8.pantā noteikts, ka personai vai viņa apgādniekam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Savukārt SPSPL 8.panta ceturtajā daļā noteikts, ka, ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
 
Risinājuma apraksts
Pēc analoģijas ar projekta 7.panta trešās daļas 1.punktu, kas paredz, ka pašvaldības sociālais dienests līdz 2022. gada 31. augustam neveic Ukrainas civiliedzīvotāju materiālo resursu izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta un sociālā pakalpojuma piešķiršanu, kā arī pieņemot, ka šīm personām nav līdzekļu, kas nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai, nepieciešams likumā noteikt izņēmumu, ka Ukrainas civiliedzīvotāji ietilpst to cilvēku lokā, kuras noteiktu laiku pēc ierašanās Latvijā neveic samaksu par SPSPL iekļautajiem sociālajiem pakalpojumiem, tādējādi tiek izteikta likuma 7. panta trešā daļa jaunā redakcijā un iekļaujot šajā daļā 3.punktu, kas ir atbilstoši Iekšlietu ministrijas izstrādātā plāna “Pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā” (apstiprināts Ministru kabinetā 2022.gada 29.aprīlī) (turpmāk – Plāns) 4.19. pasākumam.  
Vienlaikus, pēc analoģijas ar Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, atbilstoši SPSPL 29.panta otrās daļas 2.punktam ir noteiktas tiesības  uz naudas summas personiskiem izdevumiem saņemšanu 15 procentu apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma (turpmāk – VSPL) 13. panta pirmās daļas 1.punktā minētajām personām Tāpat noteikts, ka minētā naudas summa izmaksājama no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas budžeta.  
 
Problēmas apraksts
Izņēmums sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībā nepieciešams tāpēc, lai būtu iespēja operatīvi nodrošināt vajadzībām atbilstošu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem ar garīga rakstura traucējumiem. Esošā kārtība paredz, ka personai ar garīga rakstura traucējumiem, ja tā vēlas saņemt aprūpi mājās, pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā, specializētās darbnīcas pakalpojumu, īslaicīgās sociālās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojumu vai pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālajā dienestā papildus citiem dokumentiem ir jāiesniedz psihiatra atzinums par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai. Ņemot vērā grūtības, ar ko var būt jāsaskaras Ukrainas civiliedzīvotājiem, lai nokļūtu vizītē pie psihiatra (ilgs gaidīšanas laiks, pakalpojumu ierobežota pieejamība ārpus Rīgas, valodas barjera, jo īpaši cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem u.c.), sociālo pakalpojumu pieejamība šiem cilvēkiem tiek būtiski ierobežota.
 
Risinājuma apraksts
Paredzot, ka psihiatra atzinums personai ar garīga rakstura traucējumiem sociālo pakalpojumu saņemšanai nav obligāts, tiek atvieglota un paātrināta iespēja saņemt personas vajadzībām atbilstošu atbalstu. Vienlaikus paliek spēkā prasība personai iesniegt sociālajā dienestā ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, kā arī papildu rekomendācijas aprūpei un profilaksei, ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās, pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā, specializētās darbnīcas pakalpojumu, īslaicīgās sociālās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojumu vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā. Līdz ar to pašvaldības sociālā dienesta rīcībā būs sākotnējais veselības aprūpes speciālista vērtējums par personas funkcionālajiem traucējumiem un vajadzībām atbilstošas aprūpes sniegšanu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par konkrēta pakalpojuma piešķiršanu. Projekts paredz 7. panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā un iekļaujot šajā daļā 4.punktu, kas ir atbilstoši Plāna  4.5. (esošo Eiropas Savienības fondu projektu finansējuma ietvaros) un 4.11. pasākumiem
 
Problēmas apraksts
Nepieciešams sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem – bērniem, kuriem ir smagi un ļoti smagi funkcionāli traucējumi (traucējumi, kas apgrūtina/ierobežo bērna iespējas pārvietoties un sevi aprūpēt, uz ko norāda personai noteiktā medicīniskā diagnoze), bet nav noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība kā personai ar ļoti smagu invaliditāti atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, kas attiecīgi sniegtu iespēju saņemt  personas individuālajām vajadzībām mērķētus sociālos pakalpojumus  gan no pašvaldību, gan Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros piedāvāto pakalpojumu puses (deinstitucionalizācija (DI)).
 
 
Risinājuma apraksts
Atbalsts sociālo pakalpojumu veidā  bērniem ar īpašas kopšanas nepieciešamību - sociālās aprūpes, aprūpes mājās un īslaicīgās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojums tiks sniegts Ministru kabineta 2015.gada 16.maija  noteikumu Nr. 313 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – DI projekti) un  Ministru kabineta 2018.gada 22.maija noteikumu Nr. 291 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" īstenošanas noteikumi” ietvaros. Savukārt aprūpes pakalpojums tiks sniegts pašvaldību finansējuma ietvaros, atbilstoši Invaliditātes likumā noteiktajam. 

Ukrainas civiliedzīvotājiem – bērniem -  Ukrainā jau var būt noteikts bērna ar invaliditāti statuss ar A apakšgrupu, kas norāda uz pastāvīgas aprūpes nepieciešamību smago veselības traucējumu dēļ, kas ir līdzvērtīgs īpašas kopšanas nepieciešamības atzinumam, ko Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – VDEĀVK) izsniedz bērniem ar ļoti smagu invaliditāti Latvijā. Vienlaikus var būt gadījumi, ka ģimene, bēgot no kara, nav paņēmusi visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina bērna ar invaliditāti statusu, t.sk. piederību A apakšgrupai,  tomēr ir konstatējams, ka bērnam ir ļoti smaga invaliditāte, kas dod tiesības saņemt iepriekšminētos pakalpojumus. Lai sekmētu bērna iespējas saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojums, Grozījumi paredz noteikt dokumentu kopumu un rīcības, lai bērns varētu saņemt iepriekš minētos sociālos pakalpojumus uzrādot dokumentus, kas būtu uzskatāmi par analogiem  īpašas kopšanas atzinumam atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam. Par šādiem dokumentiem ir uzskatāms  bērna ārstējošā ārsta (gan vispārējās prakses ārstu (ģimenes ārsti), gan ārstu, kas nodrošina bērna ārstēšanu (piemēram, ārstējošais ārsts, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” ārsti))   sagatavots atzinums par aprūpes nepieciešamību vai VDEĀVK izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, kas tiek izsniegt  bērnam, kuram  Ukrainā  noteikts bērna ar invaliditāti statuss A apakšgrupā, nosakot ierobežojošo termiņu  šādu atzinumu derīgumam konkrēto pakalpojumu saņemšanai -   līdz brīdim, kad bērnam nosaka invaliditāti atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un bērnam tiek izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību  izdotam atzinumam par invaliditātes noteikšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.oktobrim. 
Ārstējošie ārsti var izmantot tās bērna funkcionalitātes novērtēšanas metodes, kas ir pieejamas viņu rīcībā vai, piemēram,  izmantot kritērijus, atbilstoši kuriem VDEĀVK nosaka bērnam ar invaliditāti īpašas kopšanas nepieciešamībai - Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu  Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (turpmāk – MK Nr. 805) 4. pielikuma “Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecumam” II sadaļu - Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību, kura ir nosauktas slimības un patoloģiskie stāvokļi, kas indicē īpašas kopšanas nepieciešamību. 
Saņemot šādu ārstējošā ārsta vai VDEĀVK atzinumu, pašvaldības sociālais dienests var pieņemt lēmumu par attiecīgā sociālā pakalpojuma piešķiršanai Ukrainas civiliedzīvotājiem - bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tādējādi ikuma 7. panta trešā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā un iekļaujot šajā daļā 5. punktu, kas ir atbilstoši Plāna 4.5. (esošo Eiropas Savienības fondu projektu finansējuma ietvaros) un 4.11. pasākumiem.
 
Problēmas apraksts
Ņemot vērā to, ka Latvijā ierodas arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem ir nepieciešamība neatliekami saņemt aprūpi institūcijā, ir nepieciešams noteikt regulējumu, kas dotu tiesības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņemt steidzamības kārtā, kā arī ir nepieciešams noteikt īpašu regulējumu, lai atvieglotu minētā pakalpojuma saņemšanas kārtību.

 
Risinājuma apraksts
Projekta 1.pants paredz  izteikt likuma 7. panta trešo daļu jaunā redakcijā un iekļaut šajā daļā 6. punktu (kas ir atbilstoši Plāna 4.19. pasākumam), nosakot, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus var piešķirt ārpus rindas (ja minēto pakalpojumu saņemšana ir iespējama tikai rindas kārtībā), bez ārsta speciālista (psihiatra atzinums par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām un oftalmologa atzinums) atzinuma un invaliditāti apliecinoša dokumenta, pamatojoties uz sociālā dienesta veiktu personas individuālo vajadzību novērtējumu un lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību. Tā kā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 2.aprīļa noteikumu Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” 10.2. apakšpunktam būs jāsaņem ģimenes ārsta izziņa par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, tad, lai ārsta speciālista konsultācijas nepieejamības dēļ, neradītu risku savlaicīgai minētā pakalpojuma saņemšanai, ir noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem nav nepieciešams ārsta speciālista (psihiatra un oftalmologa) atzinums. Attiecīgi ārsta speciālista konsultāciju diagnozes un nozīmētās medikamentozās terapijas precizēšanai varēs saņemt pēc pakalpojuma saņemšanas uzsākšanas.
Minētais regulējums ir nepieciešams, lai, neapdraudot Ukrainas civiliedzīvotāja pamatvajadzību, tai skaitā vajadzību pēc 24 stundu aprūpes nodrošināšanas apmierināšanu, rastu iespēju minētā pakalpojuma neatliekamai piešķiršanai uz sociālā dienesta veikta personas individuālo vajadzību novērtējuma un lēmuma par pakalpojuma nepieciešamību pamata, nesaņemot ārsta speciālista atzinumu. Vienlaikus, tā kā nav iespējams Ukrainas Republikā iegūtu personas ar invaliditāti statusu un noteikto invaliditātes grupu pielīdzināt Latvijas Republikā noteiktam invaliditātes statusam un attiecīgajai invaliditātes grupai, kā arī nav iespējams neatliekami personai noteikt invaliditāti, regulējums papildināts, nosakot, ka minētā pakalpojuma saņemšanai nav nepieciešams invaliditāti apliecinošs dokuments. 

Vienlaikus projekta 1.pants paredz likuma trešo daļu papildināt ar 7.punktu (kas ir atbilstoši Plāna 4.19. pasākumam), nosakot, ka papildus šā panta trešās daļas 6.punktā noteiktajam, sniedzot  ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgu personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem grupai, kura ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijā ir uzņemta no Ukrainas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas,  netiek  veikts personas individuālo vajadzību novērtējums un aprūpes līmeņa noteikšana un nav nepieciešams sociālā dienesta lēmums par pakalpojuma nepieciešamību. 
Ir rasta iespēja neatliekamai uzņemšanai un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās  rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai no Ukrainas Republikas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas uzņemtai pilngadīgu personu ar invaliditāti grupai (141 persona ar garīga rakstura traucējumiem), kura saistībā ar apdraudējumu dzīvībai evakuēta no Ukrainas Doņeckas apgabala pašvaldības iestādes "Bakhmutas psihoneiroloģiskā internātpamatskola", kur līdz šim saņēma ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu. Minēto personu grupa ar Ukrainas Doņeckas apgabala administrācijas atbalstu un Latvijas nevalstiskās organizācijas – biedrības  „Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento”” starpniecību ir izceļojusi no Ukrainas un nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā. 
Lai neapdraudētu šo personu pamatvajadzības un neatstātu minētās personas bez aprūpes, ar risku šo personu  dzīvībai vai veselībai, tika nodrošināta neatliekama  minētās personu grupas uzņemšana un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās  rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana valsts sociālās aprūpes centros, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar SPSPL 9.1 panta pirmās daļas 2.punktu un 28.panta pirmās daļas 4.punktu valsts nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās  rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. 
Attiecīgi, tā kā minētās personas saņēma ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu un nevar pārtraukt tā saņemšanu uz laiku, līdz sociālais dienests veic personas individuālo vajadzību izvērtēšanu, nosakot aprūpes līmeni un pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību, tad, lai nekavētu minēto pakalpojumu sniegšanas turpināšanu, noteikts, ka  netiek  veikts personas individuālo vajadzību novērtējums un aprūpes līmeņa noteikšana un nav nepieciešams sociālā dienesta lēmums par pakalpojuma nepieciešamību.
Tā kā minētā personu grupa jau saņēma ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu institūcijā, un līdz ar iebrukumu institūcijā zaudēja ne vien dzīvesvietu, bet arī pakalpojuma sniegšanas vietu, regulējums papildināts ar nosacījumu, ka pakalpojumu sniegšana tiek turpināta līdz brīdim, kamēr tās var atgriezties Ukrainas ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanas turpināšanai.
 
Problēmas apraksts
Likuma 7.panta trešā daļa nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājam ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas SPSPL noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. SPSPL 13.panta pirmās daļas 8.punkts nosaka, ka valsts nodrošina atbalsta programmu ar celiakiju slimiem bērniem, turpinot atbalsta sniegšanu šīm personām pēc pilngadības sasniegšanas, ja tās mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecākas par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecākas par 24 gadiem. Atbalsta apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets. Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumu Nr.261 “Noteikumi par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem” 3.punktam noteikt, ka tiesības uz atbalstu ir Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem ar celiakiju slimiem bērniem, kuri neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, kā arī turpina saņemt atbalstu pēc pilngadības sasniegšanas SPSPL 13. panta pirmās daļas 8. punktā minētajos gadījumos.
 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz  izteikt likuma 7. panta trešo daļu jaunā redakcijā un iekļaut šajā daļā 8. punktu, nosakot, ka uz Ukrainas civiliedzīvotājiem nav attiecināma normatīvajos aktos noteiktā prasība, ka personai pastāvīgi jādzīvo Latvijas teritorijā, bet tā vietā tiek noteikts, ka vecākam un bērnam ir jāuzturas Latvijā.
Lai saņemtu valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, bērna vecāks vēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk - VSAA) ar iesniegumu un iesniegumam pievieno Latvijas ģimenes ārsta vai gastroenterologa rakstisku izziņu, kurā norādīta slimības diagnoze – celiakija – un atkārtotās pārbaudes termiņš, kas nepārsniedz divus gadus kopš izziņas izsniegšanas dienas. Gastroenterologs nav tiešās pieejamības speciālists un minētā speciālista apmeklējumam nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Situācijā, kad pacients dodas pie ģimenes ārsta, viņam jau var būt uzstādīta celiakijas diagnoze,   kā arī var būt pieejama slimība vēsture un celiakijas diagnozi apstiprinošie izmeklējumi. Ģimenes ārsts, izvērtējot pieejamo informāciju, pacienta veselības stāvokli arī ir kompetents apliecināt pacienta diagnozi un izsniegt izziņu. Šāda pieeja ir saskaņota ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju.
Vidējais gaidīšanas laiks gastroenetrologa konsultācijas saņemšanai ir 31 līdz 51 diena un formāla prasība saņemt gastroeneterologa izziņu, kas nav saistīta ar veselības aprūpes saņemšanas nepieciešamību, nav atbalstāma, jo tas pagarina gaidīšanas laiku pakalpojumu saņemšanai pacientiem, kam šāda konsultācija ir būtiska veselības stāvokļa dēļ. Šāda prasība rada papildus slogu cilvēkiem, kā arī papildus neracionālas izmaksas veselības aprūpes sistēmai.
Atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem Ukrainas civiliedzīvotājam VSAA izmaksā sākot ar dienu, kad izsniegta ģimenes ārsta vai gastroenterologa rakstveida izziņa, bet ne ilgāk kā līdz  ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām. Ja termiņi, uz kādu izsniegta ilgtermiņa vīza,  vecākam un bērnam ir atšķirīgi, tad  atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem izmaksā par tādu periodu, par kādu sakrīt vīzas izsniegšanas termiņš gan vecākam, gan bērnam.
Ņemot vērā, ka prognozējamais atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem saņēmēju skaits ir  līdz 10 bērniem gadā, atbalsta izmaksa  - 106,72 euro apmērā mēnesī, tiks nodrošināta  Plāna 4.10. pasākuma ietvaros, kas paredz citu ar ģimeni un bērnu aprūpi saistīto pabalstu nodrošināšanu, kuru izmaksu arī veic VSAA.
 
Problēmas apraksts
Viens no Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajiem nodarbinātības pasākumiem, kas palīdz skolēniem līdz 20 gadu vecumā iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi  ir nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, tostarp speciālās, vai profesionālās izglītības iestādēs. Minēto pasākumu ietvaros skolēniem tiek nodrošinātas īslaicīgā darba iespējas (ar darba tiesisko attiecību nodibināšanu) valsts līdzfinansētajās darbavietas. Ievērojot pasākuma raksturu, kā arī mērķgrupu, kas neparedz pastāvīgu darba attiecību nodibināšanu, kā arī lai novērstu dubultu atbalstu viena nodarbinātības pasākuma ietvaros, nepieciešams noteikt izņēmumu, paredzot, ka Ukrainas civiliedzīvotāji - skolēni, kas varēs piedalīties šajā pasākumā vienlīdz ar Latvijas skolēniem, uzsākot darba attiecības skolēnu nodarbinātības pasākumu ietvaros, vienreizēju darba uzsākšanas pabalstu nesaņems
 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz izteikt jaunā redakcijā likuma 7.panta septītās daļas (atbilstošs Plāna 8.2. pasākumam) pirmo teikumu, nosakot, ka Ukrainas civiliedzīvotāji - skolēni, kas varēs piedalīties šajā pasākumā vienlīdz ar Latvijas skolēniem, uzsākot darba attiecības skolēnu nodarbinātības pasākumu ietvaros, vienreizēju darba uzsākšanas pabalstu nesaņems.

 
 
Problēmas apraksts
Vispārējā gadījumā, kad persona Latvijā sasniedz likumā “Par valsts pensijām” noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet nav tiesību uz vecuma pensiju, saskaņā ar VSPL  13.panta pirmās daļas 1.punktu personai piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā (šobrīd pabalsta apmērs ir 109 euro mēnesī). Piešķirot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tiek vērtēts, vai persona pastāvīgi dzīvo Latvijā, vai Latvijā kopumā ir nodzīvoti ne mazāk kā 60 mēneši, no tiem pēdējie 12 mēneši - nepārtraukti (VSPL 4.panta piektās daļas 1.punkts). Turklāt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nepiešķir, ja personai ir termiņuzturēšanās atļauja (VSPL 4.panta otrā daļa). Tāpat VSPL atrunā, ka personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas nesasniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, piešķiramo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu samazina par summu, kas atbilst citas valsts piešķirtās pensijas apmēram, bet personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru vai to pārsniedz, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nepiešķir (VSPL 13.panta otrā un trešā daļa).
Kopš 1999.gada 11.jūnija ir spēkā Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – Ukrainas līgums). Minētais līgums attiecas uz personām, kurām ir pastāvīga vai pagaidu legāla uzturēšanās Latvijas vai Ukrainas teritorijā. Uz Latvijas pusi Ukrainas līgums attiecas arī uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, līguma 19.pantā nosakot, ka tiesību noteikšanai uz Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanu tiem Ukrainas pilsoņiem, kuri Latvijā nepārtraukti ir nodzīvojuši pēdējos 12 mēnešus, kopējā 60 mēnešu pastāvīgās dzīvošanas periodā tiek ieskaitīti Ukrainā pastāvīgi nodzīvotie periodi. Savukārt pensiju jomā uz Ukrainas pusi Ukrainas līgums attiecas uz vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma, izdienas un sociālajām pensijām. Tāpat Ukrainas līgums paredz informācijas apmaiņu starp pušu kompetentajām institūcijām.
 
Risinājuma apraksts
Lai arī Ukrainas civiliedzīvotājam varētu sniegt atbalstu vecuma gadījumā, piešķirot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, likumprojekts tiek papildināts ar normu, kas noregulē minēto situāciju. 
Projekts paredz Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis likumā “Par valsts pensijām” noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuram nav tiesību uz vecuma pensiju Latvijā, un kurš uzturas Latvijā, piešķirt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā, ja persona Latvijā ir uzturējusies vismaz trīs mēnešus kopš ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas. Tāpat tiek noteikts, ka  VSAA Ukrainas civiliedzīvotājam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksā ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā. 
Tā kā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir uz rezidenci balstīts pabalsts, tad prasība Latvijā nodzīvot trīs mēnešus (12 mēnešu vietā) kopš ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas ir optimālais risinājums, kas piemērojams Ukrainas civiliedzīvotāju situācijā, lai viņus varētu atbalstīt vecuma gadījumā, jo īpaši situācijā, kad Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā dēļ, var tikt pārtraukta Ukrainas pensijas izmaksa, vai arī izmaksas gadījumā, ja tā ir mazāka par Latvijas valsts sociālo nodrošinājuma pabalstu. 
Lai saņemtu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, Ukrainas civiliedzīvotājam ir jāiesniedz iesniegums VSAA, ko vispārējā kārtībā viņš var izdarīt mēnesi pirms tiesību rašanās dienas uz šo pabalstu. Tāpat uz minēto pabalstu viņš var pretendēt, to pieprasot, sešu mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas (VSPL 18.panta pirmā daļa). 
Projekts paredz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā izmaksāt avansa maksājumā pilna valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā laikā, kad VSAA saskaņā ar Ukrainas līgumu pieprasa un saņem no Ukrainas kompetentās institūcijas informāciju par Ukrainā piešķirto un saņemto pensiju (tostarp sociālo pensiju, kas pēc analoģijas ir Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts) un tās apmēru, kas nepieciešama valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksai.
Tā kā esošajos apstākļos informācijas saņemšana no Ukrainas kompetentās institūcijas varbūt apgrūtināta, tādējādi nav prognozējams, cik ātrā laikā pieprasīto informāciju VSAA saņems, kā arī ir iespējamas Ukrainas nacionālās valūtas - Ukrainas grivna - svārstības, projekts paredz, ka avansa maksājuma izmaksas laikā radusies pārmaksa no personas netiek atgūta.
Vienlaikus projekts atrunā, ka uz Ukrainas civiliedzīvotājiem nav attiecināma  VSPL 4. panta 1.2 (par personas interešu centra noteikšanu, vērtējot pastāvīgo dzīvesvietu) un otrā daļa (par termiņuzturēšanās atļauju), un piektās daļas 1.punkts (par prasību Latvijā kopumā nodzīvot ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti). Attiecīgi projekts paredz papildināt likuma 7.pantu ar trīspadsmito daļu, kas ir atbilstoši Plāna 4.22.pasākumam.
 
 
Problēmas apraksts
Latvijā ierodas arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri saskaras ar ilgstošiem un dažāda smaguma pakāpes funkcionālajiem traucējumiem, kas ierobežo šo cilvēku funkcionēšanu. Lielai daļai šo cilvēku arī Ukrainā ir noteikta invaliditāte, tādējādi viņiem bija iespēja Ukrainā saņemt nepieciešamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Personas ar invaliditāti ir sabiedrības daļa, kura saskaras ar papildu vajadzībām, it īpaši, ja invaliditāte ir smaga vai ļoti smaga. Invaliditātes noteikšanu Latvijā reglamentē Invaliditātes likums un MK noteikumi Nr. 805. Invaliditātes noteikšanu Latvijā veic VDEĀVK.  Personu loks, kurām Latvijā ir tiesības veikt invaliditātes ekspertīzi, ir noteiktas Invaliditātes likuma 7.pantā. Ukrainas civiliedzīvotāji atbilstoši likumā noteiktajam definējumam nav šajā personu lokā. Vienlaikus pēc sabiedrības un nevalstisko organizāciju izrādītās augstās intereses par Latvijā  esošo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai arī Ukrainas civiliedzīvotājiem ir secināms, ka Latviju kā patvērumu ir izvēlējušies arī cilvēki ar dažāda veida un smaguma pakāpes funkcionēšanas ierobežojumiem. Daļa jau ar Ukrainā noteiktu invaliditāti. Tomēr Ukrainas civiliedzīvotājiem atbilstoši šobrīd spēkā esošajam  normatīvajam regulējuma  nav tiesību veikt invaliditātes ekspertīzi un saņemt valstī noteiktos atbalsta pakalpojumus kā personai ar invaliditāti.

Latvija, ratificējot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ir apņēmusies veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai.
 
 
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju ar funkcionēšanas ierobežojumiem iespējas saņemt savām vajadzībām atbilstošu atbalstu, projekts paredz papildināt likumu ar 7.1 pantu (Plāna 4.6. pasākums), nosakot, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības veikt invaliditātes ekspertīzi tāpat kā Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem atbilstoši Invaliditātes likumā noteiktajam. Jāņem vērā, ka daļai no Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri pretendēs uz invaliditātes statusu Latvijā, jau būs noteikta invaliditāte Ukrainā un tiem līdzi būs arī medicīniskie dokumenti, kas apliecina Ukrainas civiliedzīvotāja veselības stāvokli un tā smaguma pakāpi (tikai invaliditātes apliecība nav uzskatāma par dokumentu, kas apliecina personas veselības stāvokli, jo tā nesniedz iespēju VDEĀVK balstīt lēmumu par invaliditātes noteikšanu atbilstoši Latvijas invaliditātes novērtēšanas kritērijiem, vērtējot veselības traucējumu ietekmi uz personas funkcionālajām spējām). Šādās situācijās, lai mazinātu administratīvo slogu gan pašai personai, gan personas  ģimenes ārstiem,  šīs personas ar iesniegumu par invaliditātes veikšanu un medicīnisko dokumentu kopijām, aizpildītu funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu, kas noteikta MK noteikumu Nr. 805 3. punktā, vērsīsies VDEĀVK, neprasot personas ģimenes ārstam vai ārstējošam ārstam sagatavot nosūtījumu uz VDEĀVK (u/008 veidlapa). Vienlaikus, ja VDEĀVK no iesniegtajiem dokumentiem nevarēs pieņemt lēmumu par to, vai personai ir vai nav nosakāma invaliditāte (nepilnīgi iesniegti, bez aprakstiem, nesalasāmi vai bojāti), VDEĀVK sazināsies ar personu un tās ģimenes ārstu un lūgs iesniegt papildu informāciju gala lēmuma pieņemšanai. Var būt situācijas, kad Ukrainas civiliedzīvotājs nevarēs  norādīt ziņas  par savu ģimenes ārstu, piemēram, ja cilvēks, pēc ierašanās  Latvijā nav vērsies pie ģimenes ārsta un viņam objektīvi tāda nav, jo  Ukrainas civiliedzīvotājs netiek reģistrēts pie ģimenes ārsta tādā izpratnē, kā Latvijas iedzīvotāji. Viņi vēršas pie šiem speciālistiem kā īslaicīgie pacienti. Gadījumos, ja Ukrainas civiliedzīvotājs pats nevar atrasts ģimenes ārstu, kas ņems viņu kā savu īslaicīgu pacientu, persona vēršas Nacionālajā veselības dienestā , kurš palīdzēs atrast ģimenes ārstu, kas nodrošinās primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem nav medicīnisko dokumentu, kuri apliecina personas veselības stāvokļa smaguma pakāpi un tā ietekmi uz personas funkcionēšanu, VDEĀVK jāiesniedz tādi paši dokumenti, kādi noteikti MK noteikumu Nr. 805 3. punktā – iesniegums, ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījums, funkcionālo spēju pašnovērtējums, ja ekspertīze jāveic personai no 18 gadu vecuma.

Invaliditāti Ukrainas civiliedzīvotājiem nosaka uz laiku, kas nepārsniedz Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu.


VDEĀVK nav pieejami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati pēc valstspiederības veida, t.sk. dati par izsniegtajām ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, tādējādi tā nevar pārbaudīt izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu, lai korekti noteiktu invaliditātes termiņu un pārliecinātos par personas tiesības uz invaliditātes ekspertīzi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa noteic, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Savukārt Administratīvā procesa likuma 59. panta otrā daļa noteic, ka, ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. Ņemot vērā, ka VDEĀVK nav tiešsaistē pieejama informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par personām izsniegtajiem termiņuzturēšanās dokumentiem, t.sk. par Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegtajām ilgtermiņa vīzām vai termiņuzturēšanās atļaujām, tiek noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājs var pievienot minēto dokumentu kopijas, bet tas nav viņu pienākums. Vienlaikus, ja Ukrainas civiliedzīvotājs iesniegtajiem dokumentiem pats pievienos klāt tam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas kopiju, tiks paātrināts lēmuma pieņemšanas process, jo VDEĀVK nebūs jāveic informācijas pieprasījums Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei un jāgaida atgriezeniskās informācijas saņemšanu attiecīgā lēmumu pieņemšanai, kā arī netiks radīts papildu slogs Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei informācijas apmaiņas dēļ

Invaliditātes seku mazināšanai ir noteikti dažādi atbalsta pasākumi – gan naudas izteiksmē, gan pakalpojumu un atvieglojumu veidā. Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijā būs noteikta invaliditāte, būs tiesības uz pakalpojumiem un atvieglojumiem, kas noteikti personām ar invaliditāti invaliditātes seku mazināšanai atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam. Savukārt finansiālais atbalsts tiek noteikts ierobežotā apmērā, proti, Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem noteikta invaliditāte pēc Latvijas invaliditātes noteikšanas kritērijiem, uz noteiktās invaliditātes termiņu ir tiesības uz sekojošiem pabalstiem, kas noteikti uz VSPL:
1) 6.panta trešajā daļā noteiktā piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti;
2) 7.1 pantā noteiktais bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts;
3) 12.1 pantā noteiktais  pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana.

Šo pabalstu izmaksai uz Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek piemērots VSPL 4. panta 1.2 daļa un otrās daļa.

Tāpat Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijā būs noteikta invaliditāte, būs tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kāds noteikts VSPL 13.panta pirmās daļas 2.punktā minētajām personām. Vienlaikus, lai nodrošinātu vienādu pieeju valsts sociālā nodrošināma pabalsta izmaksā gan pensijas vecumu sasniegušajiem (grozījums likuma 7.panta 13.daļā) un personām ar invaliditāti, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksai tiek piemēroti tādi paši nosacījumi kā pensijas vecumu sasniegušajām personām, t.sk. par avansa maksājuma izmaksu un valūtas kursa piemērošanu. 
 
Atbilstoši veiktajiem grozījumiem Invaliditātes likuma 5.panta trešajā daļā (spēkā no 08.04.2022.), personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības saņemt invaliditāti apliecinošu dokumentu (invaliditātes apliecību) – tādējādi izriet, ka personai ir tiesības saņemt, nevis, ka VDEĀVK ir obligāts pienākums invaliditātes apliecību izsniegt kopā ar lēmumu par invaliditātes noteikšanu.  Līdz ar to, ja Ukrainas civiliedzīvotājs, kuram būs noteikta invaliditāte,  neizteiks vēlmi saņemt invaliditātes apliecību, tā netiks izsniegta. 

Ukrainas un Latvijas invaliditātes sistēmas pēc savas būtības šķietami ir ļoti līdzīgas. Vērtējot Ukrainas normatīvo regulējumu par invaliditātes noteikšanu, ir secināms, ka pilngadīgām personām invaliditāte tiek  iedalīta I, II, III grupā. I  invaliditātes grupa atsevišķi tiek iedalīta  A  (A apakšgrupas noteikšanai pamats ir veselības zaudējuma pakāpe, kas rada pilnīgu nespēju veikt sevis pašaprūpi, tādējādi persona ir pilnīgi atkarīga no citām personām (nepieciešamība pēc pastāvīgas ārējas uzraudzības, aprūpes vai palīdzības))  un B (B  apakšgrupā ir iekļautas personas ar augstu veselības zuduma pakāpi, kas rada būtisku atkarību no citām personām vitāli svarīgu sociālo funkciju veikšanā un daļēju nespēju veikt atsevišķus pašaprūpes elementus) apakšgrupās (kritēriji invaliditātes noteikšanai Ukrainā pilngadīgām personām: https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1317-2009-%D0%BF#n12). Bērniem invaliditāti līdz 18 gadu vecumam nosaka bērna ar invaliditāti statusu, atsevišķi izdalot A apakšgrupu (ārkārtīgi augsta veselības zaudējuma pakāpe un ārkārtēja (pilnīga) atkarībā no pastāvīgas ārējas aprūpes, palīdzības vai ambulances uzraudzības un faktiska nespēja veikt pašaprūpi) (kritēriji invaliditātes noteikšanai Ukrainā bērniem: https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/917-2013-%D0%BF#n80  ) . Pēc analoģijas A apakšgrupa gan pilngadīgām personām, gan bērniem varētu būt pielīdzināma Latvijas īpašas kopšanas nepieciešamībai – tā tiek noteikta personām ar ļoti smagu invaliditāti, kurām nepieciešama 24/7 aprūpe.

Lai sekmētu, ka Ukrainas civiliedzīvotāji ar ļoti smagu invaliditāti varētu saņemt iespējami ātru atbalstu vēl pirms invaliditātes noteikšanas Latvijā, projekts  paredz, ka tām personām, kurām Ukrainā ir noteikta I A invaliditātes grupa vai bērna ar invaliditāti statuss A apakšgrupā, VDEĀVK, pamatojoties uz personas iesniegumu un uzrādīto invaliditāti apliecinošo dokumentu, izsniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību uz laiku līdz 2022. gada 31.oktobrim, kas dod tiesības uz īpašas kopšanas pabalsta saņemšanu, kāds ir noteikts  bērniem VSPL  7.1 pantā ( 313,43 euro mēnesī) vai pieaugušajiem 12.1 pirmās daļas 1.punktā minētajām personām izmaksājamo pabalstu (213.43 euro mēnesī), nepiemērojot VSPL 4. panta 1.un otrā daļā minēto.  Vienlaikus var būt situācija, ka personai ir uzrādāmais dokuments par Ukrainā noteikto I invaliditātes grupu vai bērna ar invaliditāti statuss, bet nav papildu uzrādāmie dokumenti, kas apliecina personas piederību A apakšgrupai (piemēram, bēgot no kara situācijas, persona nav paņēmusi līdzi visus dokumentus vai tie ir tik ļoti bojāti, ka nav izmantojami), bet persona ir iesniegusi iesniegumu attiecīgā atzinuma saņemšanai. Šādās situācijās VDEĀVK sazinās ar personu, noskaidro apstākļus un, ja saskata par nepieciešamību vērtēt šāda atzinuma izsniegšanu, sazinās ar personai nozīmēto  ģimenes ārstu un lūdz sagatavot atzinumu par personas pašaprūpes un mobilitātes spēju novērtējumu (atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumu  Nr. 578 "Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā” 3.pielikumam) pilngadīgai personai un noteiktajām diagnozēm un veselības stāvokli bērnam (var izmantot MK Nr. 805 4. pielikuma 2. sadaļu). VDEĀVK, sagatavojot šādu pieprasījumu personas ģimenes ārstam, norāda personas kontaktinformāciju, lai ģimenes ārsts var ar personu sazināties un klātienē veikt personas novērtējumu. Sagatavoto atzinumu ģimenes ārsts nosūta VDEĀVK desmit darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Ja ģimenes ārsts nevar sazināties ar personu vai persona nesadarbojas ar ģimenes ārstu, kā rezultātā ģimenes ārsts nevar veikt personas novērtējumu, VDEĀVK par to tiek informēts, un VDEĀVK pieņem atteikumu personas lietā izsniegt atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.   

Pieņemot lēmumu, VDEĀVK par to informēs iesniedzēju. Pozitīva atzinuma gadījumā VDEĀVK nosūtīs uz VSAA ( uz tās e-pasta adresi)  lēmumu par personai pozitīva atzinuma izsniegšanu par īpašas kopšanas  nepieciešamību un  personas iesniegumu, kurā tostarp būs norādīts personas kredītiestādes konts, uz kuru pārskaitāms  īpašas kopšanas pabalsts. VSAA nodrošinās pabalsta izmaksu. Lēmumu par attiecīgo pabalstu piešķiršanu VSAA pieņems viena mēneša laikā no informācijas saņemšanas no VDEĀVK un nodrošinās šo pabalstu izmaksu, uz Ukrainas civiliedzīvotājiem neattiecinot Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.2 un otrajā daļā minēto.  Viena mēneša noteikšana VSAA lēmuma pieņemšanai par attiecīgo pabalstu piešķiršanu pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas no VDEĀVK saistās ar to, ka var rasties situācija, kad VDEĀVK lēmumu personas lietā pieņem nepilna vai pat pilna mēneša laikā no dienas, kad persona iesniedz  iesniegumu VDEĀVK, kas radīs objektīvus iemeslus, kādēļ VSAA nevarēs pieņemt lēmumu par attiecīgā pakalpojuma piešķiršanu  viena mēneša laikā no personas iesnieguma dienas. Savukārt, saņemot visu nepieciešamo informāciju no VDEĀVK – personas iesniegumu un pozitīvo lēmumu – VSAA var pieņemt pamatotu un kvalitatīvu lēmumu par attiecīgo pabalstu piešķiršanu un uzsākt to izmaksu, nepārkāpjot lēmuma pieņemšanas termiņu.
Personai, saņemot šādu atzinumu, saglabājas tiesības veikt pilnu invaliditātes ekspertīzi Latvijā, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus atbilstoši šajā projektā paredzētajam. Ja personai, nosakot invaliditāti, tiks noteikta arī īpašas kopšanas nepieciešamība, vienlaicīgi kopšanas pabalsts uz atzinuma pamata bez invaliditātes noteikšanas un uz atzinuma pamata jau invaliditātes statusā netiks izmaksāts. 

Tāpat jāņem vērā, ka Ukrainas līgums neparedz personai vienlaicīgi būt apdrošinātai Ukrainā un Latvijas Republikā. Tā kā Ukraina Ukrainas civiliedzīvotājiem ir noteikusi invaliditāti un nepieciešamos atbalsta pasākumus, tad Ukraina invaliditātes laikā ir atbildīga par personu sociālo aizsardzību. Līdz ar to nebūtu lietderīgi par Ukrainas civiliedzīvotājiem ar invaliditāti veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai, jo likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 19.panta trešā daļa nosaka, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra anulē personai no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem reģistrētās obligātās iemaksas par tiem periodiem, par kuriem ir informācija par personas apdrošināšanu vai nodarbinātību citā dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir līgums sociālās drošības jomā. Tātad, Ukrainas civiliedzīvotājam ar invaliditāti, pieprasot vecuma pensiju, veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai tāpat tiks dzēstas.

Vienlaikus jāņem vērā, ka likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6.panta ceturtās daļas 9.punkts nosaka, ka pensiju apdrošināšanai tostarp  ir pakļautas personas, kuras saņem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu. Grozījumi paredz tiesības Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp bērnam, veikt invaliditātes ekspertīzi un pie attiecīgajām indikācijām saņemt atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, kas dod tiesības uz VSPL 7.1 pantā noteikto pabalstu. Tātad  šo bērnu vecāki, kuri par bērnu saņems attiecīgo pakalpojumu, apdrošināšanas pakalpojumus iegūst Latvijā, tādēļ tiks pakļauts pensijas apdrošināšanai kā jebkura persona, kurai Latvijā ir piešķirts un par kuru saņem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu. Jāatzīmē, ka saskaņā ar VSPL 20.panta pirmo daļu šo pabalsta izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Līdz ar to sociālās apdrošināšanas iemaksas šajā gadījumā tiks veiktas tikai tajā laikā, kad tiek izmaksāts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts. Turklāt jāņem vērā, ka bērni ar ļoti smagu invaliditāti ir īpaši aizsargājama sabiedrības grupa, tādēļ papildu atbalsta sniegšana šiem bērniem un viņu ģimenēm ir sociāli atbildīgas valsts pienākums. Nereti šo bērnu vecāki nevar iekļauties darba tirgū, jo jāvelta 24/7 rūpes par saviem bērniem smago funkcionālo traucējumu dēļ. Tādēļ nosacījums, ka šīs personas pie attiecīgā pakalpojuma saņemšanas būtu pakļaujamas pensiju apdrošināšanai, ir samērīgs un rada paļāvības principu bērnu vecākiem nākotnē.
 
Problēmas apraksts
Ukrainas līgums  attiecas uz apdrošinātām personām, kuras dzīvo kādā no  pušu (Latvijas vai Ukrainas) teritorijām. Vispārējā gadījumā Ukrainas līgumu piemēro tiem Latvijā dzīvojošiem Ukrainas pilsoņiem, kuriem Latvijā ir izsniegta pastāvīgā vai termiņuzturēšanās atļauja un kuras ir deklarējušas dzīvesvietu Latvijā. Tāpat Ukrainas līgums paredz pušu piešķirto pensiju izmaksāt vienu reizi ceturksnī ar kompetento institūciju - VSAA vai Ukrainas Pensiju fonda starpniecību. Ja persona dzīvo Latvijā, tad Ukrainas puse reizi ceturksnī pārskaita Ukrainā piešķirtās pensijas VSAA, kura savukārt šo pensiju maksājumus pārskaita uz personas kontu Latvijas kredītiestādē. Līdzīgi tas ir, ja Latvijas pensijas saņēmējs dzīvo Ukrainā. Atbilstoši Ukrainas līgumam, ja Ukrainas pensijas saņēmējs ierodas uz dzīvi Latvijā, tad viņam ir jāvēršas VSAA ar lūgumu turpmāk Ukrainas pensiju pārskaitīt ar VSAA starpniecību uz kontu Latvijas kredītiestādē.  
Ukrainas līgums paredz arī īpašus nosacījumus attiecībā uz apdrošināšanas stāža noteikšanu, kad tiek piešķirta līguma regulējošās pensijas (Latvijas pusē - vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensija saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”). Proti Ukrainas līguma 16.panta trešā daļa nosaka, ka par darba un tam pielīdzinātajiem periodiem, kas uzkrāti Latvijas vai Ukrainas teritorijā līdz 1991.gada 1.janvārim pensiju piešķir dzīvesvietas valsts. Attiecīgi par darba un tam pielīdzinātajiem periodiem pēc 1991.gada 1.janvāra pensiju nodrošina tā valsts, kuras teritorijā periods ir uzkrāts.
 
Risinājuma apraksts
Projekts nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš Latvijā uzturas ar likuma 3.panta pirmajā un otrajā daļā izsniegto ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanas atļauju, saskaņā ar Ukrainas līguma 5.pantu ir tiesības izvēlēties Ukrainā piešķirtās pensijas izmaksu saņemt Latvijā ar VSAA starpniecību. Šāds regulējums ir noteikts, lai Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram nav vispārējā kārtībā izsniegti uzturēšanās dokumenti Latvijā, atbilstoši Ukrainas līguma nosacījumiem būtu iespēja izvēlēties Ukrainā piešķirto pensiju saņemt ar VSAA starpniecību uz savu kontu Latvijas kredītiestādē. Tas mazinātu administratīvo slogu situācijā, kad persona Latvijā nemaz neplāno ilgstoši uzturēties.
Projekts arī paredz, ka, izvērtējot Ukrainas civiliedzīvotāja tiesības uz vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma vai izdienas pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, apdrošināšanas stāža noteikšanā, piemērojot Ukrainas līguma 16.panta trešo daļu, ņem vērā to dzīvesvietas valsti, kas Ukrainas civiliedzīvotājam bija līdz 2022.gada 24.februārim. Projekts minēto atrunā, tādēļ ka  likuma 3.panta pirmajā un otrajā daļā izsniegtā ilgtermiņa vīza vai uzturēšanas atļauja Ukrainas civiliedzīvotājam ļauj Latvijā uzturēties kā personai ar pagaidu aizsardzību un ilgtermiņa vīzas gadījumā - viņam Latvijā nav deklarētās dzīvesvietas, jo pamata dzīvesvieta joprojām ir Ukraina un Ukrainai saglabājas atbildība par personas pensiju nodrošinājumu. Tam nav jārada pienākums Latvijai  visa  mūža garumā Ukrainas civiliedzīvotājam  nodrošināt ilgtermiņa pakalpojumu - pensiju, jo īpaši situācijā, kad personai nav citu uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītu apdrošināšanas periodu Latvijā, kā vien līdz 1991.gada 1.janvārim uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi Ukrainā. Vienlīdzīgas attieksmes nolūkā Ukrainas civiliedzīvotājiem gan ar ilgtermiņa vīzu, gan ar uzturēšanās atļauju likumprojekts nosaka, ka apdrošināšanas stāža noteikšanā, piemērojot Ukrainas līguma 16.panta trešo daļu, ņem vērā to dzīvesvietas valsti, kas Ukrainas civiliedzīvotājam bija līdz 2022.gada 24.februārim un kur joprojām saglabājas šī personas interešu centrs. Attiecīgi projekts paredz papildināt likumu ar   7.2 pantu. Papildu finansējums šo grozījumu ietvaros  nav nepieciešams. 
 
Problēmas apraksts
Likuma 13. panta pirmā daļas 1.punkts (atbilstoši Plāna 4.11. un 4.12. pasākumam) nosaka, ka pašvaldības nodrošina tūlītēju palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir ierobežotas spējas patstāvīgi pārvietoties un sevi aprūpēt, kā arī pēc vajadzības piešķir sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā un pakalpojumu pārvietošanās atbalstam. Pašvaldību sociālie dienesti, kuri nodrošina sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā, atbilstoši savai kompetencei nevērtē personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi, līdz ar to tie nevar identificēt personas, kurām ir smagi vai ļoti smagi funkcionālie traucējumi. Turklāt dažādām pašvaldībām ir atšķirīgi viedokļi, kā funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe ir nosakāma, kas ietekmē sociālo pakalpojumu piešķiršanu šai mērķa grupai.

Savukārt vajadzība pēc pakalpojuma pārvietošanās atbalstam nav tiešā veidā saistīta ar personas pašaprūpes spējām dzīvesvietā, kas nosaka vajadzību pēc sociālās aprūpes. To, vai persona patstāvīgi vai ar citas personas atbalstu spēj pārvietoties ārpus mājokļa nosaka ne tikai personas pašaprūpes spējas, bet arī personas individuālās fiziskās un garīgās spējas, kā arī vide ārpus mājokļa (piekļūstamība, transports). Līdz ar to vajadzību pēc aprūpes un vajadzību pēc pārvietošanās atbalsta sociālais dienests nevar vērtēt pēc vienādiem kritērijiem.
 
Risinājuma apraksts
Nepieciešams precizēt likuma 13.panta pirmās daļas 1. punktu, lai pašvaldības sociālajiem dienestiem būtu skaidri kritēriji, kā vērtēt  vajadzību pēc sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā un vajadzību pēc pakalpojuma pārvietošanās atbalstam.

Saskaņā ar SPSPL un Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu”, vajadzību pēc sociālās aprūpes pakalpojumiem sociālais dienests vērtē, nosakot četrus aprūpes līmeņus, saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu 2. vai 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem. Trešais aprūpes līmenis tiek noteikts, ja personas fiziskās vai garīgās spējas ir smagi ierobežotas. Personas spēja veikt noteiktas pašaprūpes darbības ir traucēta un nepieciešams regulārs personāla atbalsts ikdienā. Savukārt ceturtais aprūpes līmenis tiek noteikts, ja personas fiziskās vai garīgās spējas ir ļoti smagi ierobežotas. Personai ir izteikta pašaprūpes spēju nepietiekamība un persona ir pilnībā aprūpējama un uzraugāma visu diennakti. Tādejādi projekts paredz, ka tūlītējs atbalsts aprūpes vajadzību nodrošināšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek sniegts, ja sociālais dienests aprūpes nepieciešamību novērtē atbilstoši trešajam vai  ceturtajam aprūpes līmenim.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti” normām sociālie dienesti novērtē asistenta pakalpojuma nepieciešamību un atbalsta intensitāti saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 5., 6. un 8. punktu. Pakalpojums pārvietošanās atbalstam ir paredzēts Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā vēl nav ieguvuši invaliditāti un tādejādi tiem nav tiesības saņemt asistenta pakalpojumu pašvaldībā, taču citas personas atbalsts pavadīšanai ārpus mājokļa tomēr ir nepieciešams. Lai sociālais dienests varētu novērtēt vajadzību pēc pārvietošanās atbalsta ārpus mājokļa un piešķirt pakalpojumu, sociālais dienests var izmantot jau esošos kritērijus asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtēšanai. Tādejādi projekts paredz, ka pakalpojuma pārvietošanās atbalstam nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtēšanai tiek piemēroti nosacījumi, kas noteikti normatīvajos aktos par asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanu.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji, viņu likumiskie pārstāvji, kā arī pilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri turpina iepriekš uzsākto vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību, pedagogi
  • Ukrainas civiliedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz izmaiņas regulējumā attiecībā uz nepilngadīgu un pilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanu, tostarp novērtēšanu 
 
Juridiskās personas
  • Pašvaldības
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz, ka no 2022.gada 1.septembra nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību tikai valsts valodā, izņemot tādas mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē, kas tiek īstenotas ukraiņu valodā. Attiecīgi pašvaldībām kā izglītības iestāžu dibinātājiem jānodrošina iespēja nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem iegūt izglītību valsts valodā. 
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
4 392 697
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
4 392 697
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-4 392 697
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-4 392 697
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
4 392 697
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Labklājības ministrijas sniegtā informācija:
Uz projekta sagatavošanas brīdi nav iespējams veikt precīzus papildu nepieciešamo izdevumu aprēķinus, jo nav iespējams identificēt precīzu pakalpojumu saņēmēju skaitu.

Indikatīvs nepieciešamā finansējuma aprēķins ir norādīts pabalstu, kādus paredz projekts,  izmaksu nodrošināšanai personām ar invaliditāti:
  Apmērs  Mērķa grupa* 2022 (V-XII)*
Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti (VSPL 6.panta trešā daļa) 106.72 200 130 732
Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts (VSPL 7.1 pants) 313.43
60

117 536
Pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana (VSPL 12.1 pants):   60  
no bērnības
 (VSPL 12.1 panta pirmās daļas 2.punkts)
313.43 20
39 492,18
vispārējā gadījumā
(VSPL 12.1 panta pirmās daļas 1.punkts)
213.43 40
61 681,27
Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts (VSPL 7.1 pants), nenosakot invaliditāti 313.43 50 94 029
Pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana (VSPL 12.1 pirmās daļas 1.punkts), nenosakot invaliditāti 213.43
50

64 029
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts(VSPL 13.panta pirmās daļas 2.punktā minētajām personām  vispārējais gadījums)      
I grupa 198.38 300 371 962,50
II grupa 156.96 900 1 047 708
III grupa 109 600 531 375
      2 458 544.95 (euro) jeb 2 458 545

* norādīts unikālais saņēmēju skaits (mērķgrupa) kopā visā periodā. Aprēķins veikts ar pieņēmumiem par saņēmēju skaita "trepi" katram mēnesi (piemēram, pirmajos mēnešos saņēmēju skaits ir mazāks, savukārt nākamos mēnešos saņēmēju skaits pieaug).

Detalizēts papildu  finansējuma aprēķins, lai ieviestu projektā noteiktā 7.1 pantā paredzēto attiecībā uz valsts sociālo pabalstu izmaksu, norādīts pie  Plāna 4.6. pasākuma.

Indikatīvs nepieciešamā finansējuma aprēķins valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam personām, kuras sasniegušas likumā “Par valsts pensijām” noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju Latvijā- 294 300 euro/ 2022 (V-XII), pieņemot, ka vidējais izmaksas mēnešu skaits ir 4,5;   - paredzamā mērķa grupa 600 personas:  600 x 109 = 65 400 euro mēnesī. 65 400 euro x 4,5 mēn=294 300 euro (Plāna 4.22.pasākums).

Indikatīvās izmaksas novērtētas ar pieņēmumu, ka Latvijā līdz 2022.gada beigām būs 10 bērni, kuriem diagnoze noteikta celiakija.
Indikatīvi plānots šāds nepieciešamais finansējums 2022.gadā – 10x106.72=1067.2 euro mēnesī. 2022. gadā – 9 604.8 euro, jeb 9 605 euro (Plāna 4.10.pasākums).
Projektā minēto izmaiņu realizācijai nepieciešamas izmaiņas VSAA IS sistēmā, ar provizorisko darbietilpību 75 cilvēkdienas, kuru apmaksai būtu nepieciešami papildus līdzekļi 35392,50 euro apmērā. 471,90euro/cilvēkdienas x 75 cilvēkdienas=35 392,50 euro, jeb 35 393 euro (finansējums norādīts pie Plāna 4.6. pasākuma).

Vienlaikus jāņem vērā, ka likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6.panta ceturtās daļas 9.punkts nosaka, ka pensiju apdrošināšanai tostarp  ir pakļautas personas , kuras saņem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu. Ņemot vērā, ka projekts paredz Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp bērnam, veikt invaliditātes ekspertīzi un pie attiecīgajām indikācijām saņemt atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, kas dod tiesības uz VSPL 7.1 pantā noteikto pabalstu, šo bērnu vecāki, kurš par bērnu saņems attiecīgo pakalpojumu, apdrošināšanas pakalpojumus viņš iegūst Latvijā, tiks pakļauts pensijas apdrošināšanai (Plāna 4.6.pasākuma ietvaros).
 
  Skaits vid.mēnesī Iemaksu objekts, EUR Pensiju apdrošināšanai 20% (Iemaksu apmērs, EUR mēn.) Pensiju apdrošināšanai 20% (Iemaksas kopā, EUR) Iemaksām kopā 2022.g.maijs-decembris, EUR
Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmējs 47 71,14 14,23 5350 5350

Projektā paredzēts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 2022.gada 31.augustam nav jāveic samaksa par saņemto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, līdz ar to, lai nodrošinātu izdevumu par minēto pakalpojumu nodrošināšanu kompensēšanu pašvaldībām, 2022.gadā kopā indikatīvi ir nepieciešams papildu finansējums 368 280 euro apmērā: 50 personas  x 818.40 euro x 9 mēneši = 368 280 euro (minēto pakalpojumu nodrošināšanai 1 personai vienā dienā ir nepieciešams finansējums 27.28 euro jeb 818.40 euro mēnesī (pakalpojuma izmaksas vienā dienā ir noteiktas, vadoties no valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu iepirkuma 2022.-2024.gadam  rezultātā noslēgto līgumu maksimālās cenas. Pakalpojuma cena/izdevumi vidēji uz 1 personu dienā ietver klientiem izmaksātās naudas summas personiskiem izdevumiem)). Tā kā projekts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, atbilstoši SPSPL 29.panta otrās daļas 2.punktam ir tiesības  uz naudas summas personiskiem izdevumiem 15 procentu apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra, tad minētajā finansējumā ir ietverta arī Ukrainas civiliedzīvotājiem no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas budžeta izmaksājamā naudas summa personiskiem izdevumiem 16.35 euro apmērā 1 personai mēnesī, kopā indikatīvi 7357.50 euro (16.35 euro/ mēnesī x 50 personas x 9 mēneši) (Plāna 4.19.pasākums).

Tāpat projekts paredz precizēt Likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumus par:
1)sociālās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu dzīvesvietā Ukrainas civiliedzīvotājiem ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri ierobežo personas spējas patstāvīgi pārvietoties un sevi aprūpēt. Vidēji 156 personas mēnesī (Plāna 4.11 pasākums). Aprēķins detalizēti:
maijs 50 personas*vid.80h mēn.*5.00 euro=20 000 euro;
jūnijs 75 personas*vid.80h mēn.*5.00 euro= 30 000  euro;
jūlijs 100 personas*vid.80h mēn.*5.00 euro=40 000 euro;
augusts 125 personas*vid.80h mēn.*5.00 euro=50 000 euro;
septembris 150 personas*vid.80h mēn.*5.00 euro=60 000 euro;
oktobris 200 personas*vid.80h mēn.*5.00 euro=80 000 euro;
novembris 250 personas*vid.80h mēn.*5.00 euro=100 000  euro;
decembris 300 personas*vid.80h mēn.*5.00 euro=120 000  euro.
Aprēķins: 156.25 ((50 + 75 + 100 + 125 + 150+ 200+250 + 300)/8 mēn.))*80h*5.00 euro=500 000 euro
2) pakalpojuma pārvietošanās atbalstam nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri ierobežo personas spējas patstāvīgi pārvietoties un sevi aprūpēt (Plāna 4.12.pasākums). Prognozētais pakalpojuma saņēmēju skaits vidēji mēnesī plānots 280 personas (prognozē ņemts vērā  asistenta pakalpojuma saņēmēju skaits proporcija Latvijā). Pieņemts, ka vidējais piešķiramais pakalpojuma apjoms, vērtējot katru gadījumu individuāli, varētu būt līdz 60 h mēnesī (pakalpojuma vienas stundas izmaksa = 4,77 euro).                                                                                      
Aprēķins vidēji mēnesī 280 personas*60h*4.77 euro=80 136 euro/mēnesī jeb 80 136*9 (mēneši)=721 224 euro/ 2022. gadam. Aprēķins detalizēti:
aprīlis 30 personas*60h*4.77 euro=8 586 euro;
maijs 50 personas*60h*4.77 euro=14 310 euro;
jūnijs 100 personas*60h*4.77 euro= 28 620 euro;
jūlijs 150 personas*60h*4.77 euro=42 930 euro;
augusts 320 personas*60h*4.77 euro=91 584 euro;
septembris 380 personas*60h*4.77 euro=108 756 euro;
oktobris 440 personas*60h*4.77 euro=125 928 euro;
novembris 490 personas*60h*4.77 euro=140 238 euro;
decembris 560 personas*60h*4.77 euro=160 272 euro;
vidēji 280 personas (( (30 + 50 + 100 + 150 + 320+ 380+440 + 490 + 560))/9 mēn.) *60h*4.77 euro=721 224 euro

Projektā ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu atbildīgās ministrijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta  programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. 

Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas neizteiks iebildumus, tad tik veiktas apropriācijas izmaiņas.

Izdevumi 2022.gadā tiks veikti atbildīgo ministriju pamatbudžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Ņemot vērā, ka projekts paredz, ka atbalsts invaliditātes gadījumā ir sniedzams  uz noteikto invaliditātes laiku (viens gads), kas var pārsniegt 2022.gada tvērumu (piemēram, invaliditāte tiek noteikta ar augusta vai novembra mēnesi), kā arī citu šajā projektā paredzēto atbalsta pakalpojumu  sniegšana var būt nepieciešama arī pēc 2022.gada, var rasties situācija, ka papildu finansējums normu īstenošanai būs nepieciešams arī 2023. gadam. Ņemot vērā, ka Plāns ir izstrādātas 2022.gadam un šajā projektā ietvertās normas ir pakārotas Plāna pasākumiem, par atbalsta sniegšanu  2023.gadā, jārod risinājums kontekstā ar visu Plānu.  Tādējādi  jautājums par papildu finansējumu 2023.gadam skatāms projekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un projekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” izskatīšanas procesā.
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas netiek plānotas.
Cita informācija
Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija: projekts paredz papildināt likumu ar jaunu 8.panta ceturto daļu, kas nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības saņemt atbrīvojumu no izdevumiem par personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši piedāvātajai likuma pārejas noteikumu 11.punkta redakcijai, iepriekš minētā norma ir terminēta, proti, ka tā būs spēkā līdz 2022. gada 31.jūlijam.
Indikatīvi plānotais profesionālās kvalifikācijas atzīšanas lēmumu skaits - 300. Kvalifikācijas pārbaudes īslaicīgu pakalpojumu sniedzējam gadījumu skaits - 100. Kvalifikācijas pārbaude profesionālās kvalifikācijas atzīšanas gadījumu skaits - 100.  Izdevumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu pakalpojumu sniedzējiem apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2019. gada 5. marta noteikumos Nr. 103 “Kārtība, kādā sedz ar personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu saistītos izdevumus”, t.i., 3.1. apakšpunktā 240 euro ir noteiktā maksa par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas lēmumu un 100 euro par īslaicīgu pakalpojumu sniedzēja kvalifikācijas pārbaudi. (300 x 240 + 100 x 100 = 82 000 euro).
Projekta izstrādes laikā Izglītības un zinātnes ministrija konsultējās ar kompetentajām institūcijām – gan valsts, gan privātajām (noteiktas ar Ministru kabineta 2017.gada 19.septembra noteikumiem Nr. 566 „Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”) par viņu iespējām finansēt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesa izmaksas no saviem resursiem, kuras norādīja, ka iespējams ir sniegt terminētu atbalstu līdz 2022.gada 31.jūlijam.

Izdevumi par personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai tiks segti attiecīgās institūcijas esošā budžeta ietvaros.

Labklājības ministrijas sniegtā informācija:
Uz projekta sagatavošanas brīdi nav iespējams veikt precīzus papildu nepieciešamo izdevumu aprēķinus, jo nav iespējams identificēt precīzu pakalpojumu saņēmēju skaitu.

Projektā ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu atbildīgās ministrijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta  programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. 

Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas neizteiks iebildumus, tad tik veiktas apropriācijas izmaiņas.

Izdevumi 2022.gadā tiks veikti atbildīgo ministriju pamatbudžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Ņemot vērā, ka projekts paredz, ka atbalsts invaliditātes gadījumā ir sniedzams  uz noteikto invaliditātes laiku (viens gads), kas var pārsniegt 2022.gada tvērumu (piemēram, invaliditāte tiek noteikta ar augusta vai novembra mēnesi), kā arī citu šajā projektā paredzēto atbalsta pakalpojumu  sniegšana var būt nepieciešama arī pēc 2022.gada, var rasties situācija, ka papildu finansējums normu īstenošanai būs nepieciešams arī 2023. gadam. Ņemot vērā, ka Plāns ir izstrādātas 2022.gadam un šajā projektā ietvertās normas ir pakārotas Plāna pasākumiem, par atbalsta sniegšanu  2023.gadā, jārod risinājums kontekstā ar visu Plānu.  Tādējādi  jautājums par papildu finansējumu 2023.gadam skatāms projekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un projekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” izskatīšanas procesā.
 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, parakstīts Kijevā 1998.gada 26.februārī, stājās spēkā 1999.gada 11.jūnijā (publicēts - "Latvijas Vēstnesis", Nr. 138/141, 19.05.1998.).
Apraksts
Ukrainas līgums attiecas uz apdrošinātām personām, kuras dzīvo kādā no  pušu teritorijām un kurām ir pastāvīga vai pagaidu legāla uzturēšanās Latvijā vai Ukrainā. Vispārējā gadījumā Ukrainas līgumu piemēro tiem Latvijā dzīvojošiem Ukrainas pilsoņiem, kuriem Latvijā ir izsniegta pastāvīgā vai termiņuzturēšanās atļauja un kuras ir deklarējušas dzīvesvietu Latvijā.
Ukrainas līgums attiecas uz noteiktām sociālās drošības jomām, kā, piemēram, uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijām,  atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, apbedīšanas pabalstu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Latvijas pusē) jeb sociālo pensiju (Ukrainas pusē), kā arī uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tāpat Ukrainas līgums paredz pušu piešķirto pensiju izmaksāt vienu reizi ceturksnī ar kompetento institūciju - VSAA vai Ukrainas Pensiju fonda starpniecību. Ukrainas līgums paredz arī īpašus nosacījumus attiecībā uz apdrošināšanas stāža noteikšanu, kad tiek piešķirta Ukrainas līguma regulējošās pensijas. T.i., Ukrainas līguma 16.panta trešā daļa nosaka, ka par darba un tam pielīdzinātajiem periodiem, kas uzkrāti Latvijas vai Ukrainas teritorijā līdz 1991.gada 1.janvārim pensiju piešķir dzīvesvietas valsts. 
 

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, parakstīts Kijevā 1998.gada 26.februārī, stājās spēkā 1999.gada 11.jūnijā (publicēts - "Latvijas Vēstnesis", Nr. 138/141, 19.05.1998.).
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
1) Saskaņā ar  Ukrainas līguma 19.pantu tiesību noteikšanai uz Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanu tiem Ukrainas pilsoņiem, kuri Latvijā nepārtraukti ir nodzīvojuši pēdējos 12 mēnešus, kopējā 60 mēnešu pastāvīgās dzīvošanas periodā tiek ieskaitīti Ukrainā pastāvīgi nodzīvotie periodi;
2) Ukrainas līguma 5.pantā noteikts, ka tiesību akti, kas ierobežo pensiju un pabalstu izmaksu personām tikai tā iemesla dēļ, ka tās pastāvīgi nedzīvo vienas Puses teritorijā, netiks piemēroti attiecīgajām otras Puses teritorijā rezidējošajām personām.
 
1) Likuma 7.pants tiek papildināts ar trīspadsmito daļu, paredzot atvieglotus nosacījumus Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis likumā “Par valsts pensijām” noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuram nav tiesību uz vecuma pensiju Latvijā, un kurš uzturas Latvijā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanas atļauju piešķirt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā, ja persona Latvijā ir uzturējusies vismaz trīs mēnešus kopš ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas. Minētie nosacījumi attiecināmi arī uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā (papildinātā 7.1panta 10.daļa);
2) 7.2panta pirmā daļa, ar kuru tiek papildināts Likums, nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš uzturas Latvijā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanas atļauju saskaņā ar Ukrainas līguma 5.pantu ir tiesības izvēlēties Ukrainā piešķirtās pensijas izmaksu saņemt Latvijā ar VSAA starpniecību.
 
Pārņemtas daļēji
Ukrainas civiliedzīvotājs, kuram ir izsniegta ilgtermiņa vīza vai uzturēšanas atļauja atbilstoši Likuma 3.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, Latvijā uzturas kā persona ar pagaidu aizsardzību un, lai viņam šajā uzturēšanās laikā varētu piešķirt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu sakarā ar sasniegto pensijas vecumu vai noteikto invaliditāti Latvijā, ir paredzēti atviegloti nosacījumi. Tāpat tiek paredzēts, ka Ukrainas civiliedzīvotājam atbilstoši Ukrainas līguma nosacījumiem ir iespēja izvēlēties (nav obligāta prasība) Ukrainā piešķirto pensiju saņemt ar VSAA starpniecību uz savu kontu Latvijas kredītiestādē. Tomēr, izvērtējot Ukrainas civiliedzīvotāja tiesības uz vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma vai izdienas pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, apdrošināšanas stāža līdz 1991.gada 1.janvārim noteikšanā, piemērojot Ukrainas līguma 16.panta trešo daļu, ņem vērā to dzīvesvietas valsti, kas Ukrainas civiliedzīvotājam bija līdz 2022.gada 24.februārim (papildinātā 7.2panta otrā daļa), jo viņa pamata dzīvesvieta un interešu centrs joprojām saglabājas Ukrainā.
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pašvaldības sociālie dienesti

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-

7.5. Cita informācija


 
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektā ietvertās normas sniegs iespēju Ukrainas civiliedzīvotājiem saņemt savām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus. 
 

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ukrainas civiliedzīvotājiem ar smagiem un ilgstošiem funkcionēšanas ierobežojumiem tiks sniegta palīdzība invaliditāte seku mazināšanai. 
 

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi