Anotācija (ex-ante)

Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmes samazināšanos un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, kad Liepājas osta gan 2021.gadā, gan 2022.gada sākumā uzrāda kravu apgrozījuma pieaugumu, kravu apgrozījums vēl joprojām atpaliek no rādītājiem pirms pandēmijas, 2021.gadā uzrādot par 3.8% mazāku kravu apgrozījumu, nekā 2019.gadā un par 6.4% mazāku kravu apgrozījumu, nekā 2018.gadā.

Ņemot vērā šobrīd esošos izaicinājumus, ko izraisīja Krievijas militārā agresija Ukrainā, kas rezultējās ar Rietumvalstu pieņemtajām sankcijām Krievijai un Baltkrievijai un faktiski izslēdza iespēju Latvijai attīstīt sadarbību ar Ukrainu transportā un loģistikā, ir sagaidāms, ka tradicionālās loģistikas ķēdes tiks pārrautas un uzņēmēji būs spiesti meklēt alternatīvas un diversificēt riskus. Viena daļa no Latvijas un Baltijas valstu tirgum nepieciešamajām izejvielām varētu tikt transportēta, izmantojot jūras transportu, kā rezultātā ostās varētu tikt veidota šo kravu konsolidācija. Tomēr nav sagaidāms, ka šīs kravas varētu aizstāt esošo tranzīta kravu plūsmu. Šobrīd vēl nav iespējams novērtēt sankciju sekas, tomēr pēc kritiskākā scenārija aplēsēm Liepājas ostā kravu samazinājums varētu sastādīt no 20% līdz 30%.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto kravu apgrozījuma samazinājumu un nestabilo ģeopolitisko situāciju, Liepājas SEZ pārvalde uzsākusi īstenot Covid-19 izplatības seku mazināšanas rezultātā atlikto bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas attīstības projekta realizāciju un integrēšanu Liepājas pilsētvides struktūrā. Sasniedzamais mērķis: zaļākais industriālais parks Eiropā, ar modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, kurā atradīsies 360 tūkst.m² ēku, no kurām 270 tūkst.m2 būtu jaunas ēkas.

Liepājas Industriālā Parka projekta (turpmāk - Projekts) īstenošana ir uzsākta 2018.gadā 23.augustā, kad starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Liepājas pilsētas domi, Liepājas SEZ pārvaldi un SIA “FeLM” tika noslēgts nodomu protokols, kas noteica, ka bijušā Liepājas Metalurga teritorijā, konsolidējot īpašumus, jāveido efektīvi strādājošs Liepājas Industriālais Parks 120 hektāru platībā ar ražošanas, noliktavu un administrācijas telpām (turpmāk – Nodomu protokols). Nodoma protokola sasniedzamais mērķis - piesaistīt nomniekus un ārēju finansējumu, lai 15 gadu laikā dotu iespēju attīstīties uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību un radītu 1000 jaunas labi apmaksātas darba vietas.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks veikti sekojošie darbi:
- teritorijas sanācija un revitalizācija, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma;
- inženierkomunikāciju un publiskās infrastruktūras izbūve t.sk. ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, elektrības u.c. pieslēgumi;
- Industriālās teritorijas iekšējo ceļu un dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīkla izbūve, stāvlaukumu, gājēju celiņu, veloceliņu izbūve;
- nelietderīgo, bīstamo ēku tehnisko projektu izstrāde un nojaukšana;
- izbūvēts standartiem atbilstošs dzelzceļa pieslēgums maģistrālajiem ceļiem, pretplūdu risinājumu izbūve un zaļās infrastruktūras risinājumu izmantošana;
- Industriālā Parka teritoriju nomnieku piesaiste;
- Zinātnes un tehnoloģiju attīstības centra izveide.

Īstenojot Projektu, tiks nodrošināta iepriekš autonomi funkcionējušās slēgtās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas lietderīgāka un  ilgtspējīgāka izmantošana, tiks radīti vairāki būtiski ilgtermiņa ieguvumi:
- Nodarbinātības pieaugums reģionā, kas sekmēs Liepājas un Kurzemes reģiona kopumā ekonomisko aktivitāti un mazinās sociālo slogu;
- Augstākas pievienotās vērtības nozaru un profesiju piesaiste, kas sekmēs izglītības un pētniecības jomu attīstību un nodrošinās izglītota darbaspēka izaugsmi gan reģionā, gan Latvijā;
- Augstākas pievienotās vērtības nozaru, to sadarbības mehānismu un ekosistēmas attīstība uz klimatneitrāliem risinājumiem orientētās jomās sekmēs inovatīvu risinājumu izstrādi un jaunu uzņēmumu veidošanos vietējā mērogā;
- Pieaugoši nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, kas, sekmējot salīdzinoši ierobežotas teritorijas vienotu attīstību, var radīt būtisku ieguvumu valsts funkciju finansēšanai.

Tādējādi jaunā Industriālā Parka attīstība Liepājai un Latvijai dotu iespēju veidot starptautiski atpazīstamu tēlu, kurā integrēti vairāki būtiski aspekti – investīcijām labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstība, vides tehnoloģiju  risinājumu potenciāls un augsti izglītotu cilvēkresursu pieejamība abu iepriekšminēto jomu attīstībai.

Atbilstoši Liepājas pilsētas attīstības programmas 2015.-2020.gadam Rīcībpolitikas 2.1. “Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids” rīcību Nr.2.1.3. “Pilsētas degradēto teritoriju sakārtošana un atgriešana ekonomiskajā apritē, tai skaitā kultūrvēsturiskais mantojums” izstrādāta bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas perspektīvā attīstības programma. Programmas īstenotājs Liepājas valstspilsētas pašvaldība un Liepājas SEZ pārvalde.

Saskaņā ar bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas perspektīvo attīstības programmu 2022. un 2023.gadā ir jāuzsāk tehniskās dokumentācijas izstrādi pamatinfrastruktūras izbūvei, teritorijas sanācijas un revitalizācijas plānu izstrādei un Atjaunošanas un Noturības mehānisma plāna (ANM/RRF) pieteikumu iesniegšanu 2023.gada 1.ceturksnī.

Ņemot vērā, ka Liepājas SEZ pārvaldes naudas plūsma tika novirzīta Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai, būtiski kavēta bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas perspektīvās attīstības programmas īstenošana. Saasinoties ģeopolitiskai situācijai, kad uzņēmumi pārvērtē gan to ražotņu atrašanās vietas, gan piegādes ķēdes dalībniekus un to izvietojumu, ir svarīgi neatlikt, bet veicināt bijušā Liepājas Metalurga teritorijas potenciāla attīstību, izveidojot Liepāju kā vienu no Eiropas reģiona loģistikas centriem.

Bijušā rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas atgriešana ekonomiskajā apritē veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību un dos papildu pienesumu valsts un pašvaldības budžetā, veicinās eksportējošo uzņēmumu skaita un eksporta apjoma pieaugumu, radīs jaunas, augsti pievienotās vērtības darba vietas.

Valsts aizdevuma grozījumi Liepājas SEZ pārvaldei nodrošinās finansējumu projekta īstenošanas uzsākšanai 2022.gadā –  EUR 427 635, 2023.gadā – EUR 753 500, 2024.gadā  - EUR 154 014.

Pamatojoties uz bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas perspektīvās attīstības programmas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu ieguldījumiem, Liepājas SEZ pārvalde savā 2022.gada 28.marta vēstulē Satiksmes ministrijai Nr.1.9/174, lūdza Satiksmes ministriju, kā atbildīgās nozares ministriju virzīt izskatīšanas Ministra kabineta sēdē jautājumu par grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas SEZ pārvaldi, atliekot Valsts Kases izsniegto kredītu pamatsummas atmaksu, lai nodrošinātu finansējumu bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas attīstībai.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 29.panta septītajā daļā noteikto kārtību, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi rīkojuma projektu, kas paredz Finanšu ministram veikt grozījumus Latvijas Republikas (Valsts kases) un Liepājas SEZ pārvaldes noslēgtajos valsts aizdevuma līgumos:
1) atliekot laika posmā no 2022. gada 20. jūnija līdz 2024. gada 20. martam paredzētos valsts aizdevuma pamatsummas maksājumus, sadalot tos uz laiku līdz 12 gadiem;
2) veicot izmaiņas valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafikā atbilstoši Liepājas SEZ pārvaldes naudas plūsmas prognozēm, nosakot, ka pamatsummas maksājums veicams, sākot ar 2024. gada 20. jūniju;
3) nosakot, ka rīkojuma proekta 1. un 2. punktā minētie grozījumi izdarāmi starp Latvijas Republiku un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi 2015. gada 30. aprīlī noslēgtajos aizdevuma līgumos Nr. A/1/1/15/191 un Nr. A/1/1/15/192, 2021. gada 06. aprīlī noslēgtajos aizdevuma līgumos Nr. A1/1/F21/87, Nr. A1/1/F21/88 un Nr. A1/1/F21/89, un 2017. gada 15. novembra aizdevuma līgumos Nr. A1/1/17/822 un  Nr. A1/1/17/823.

Valsts aizdevumiem procentu likme tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21.decembra noteikumiem Nr.888 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”.

Attiecībā uz komercdarbības atbalsta kontroles aspektiem norādāms, ka:
- Rīkojuma projekta 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 1.7. apakšpunktā paredzētās izmaiņas pamatsummas atmaksas grafikos 2015. gada 30. aprīļa aizdevuma līgumos Nr. A/1/1/15/191 un Nr. A/1/1/15/192, 2021. gada 06. aprīļa aizdevuma līgumos Nr. A1/1/F21/87, Nr. A1/1/F21/88 un Nr. A1/1/F21/89 un 2017. gada 15. novembra aizdevuma līgumā Nr. A1/1/17/823  investīciju projektiem, kas nekvalificējas komercdarbības atbalstam. Ņemot vērā to, ka grozījumu veikšana valsts aizdevuma līgumos neatceļ prasību ievērot komercdarbības atbalsta regulējumu, investīciju projektiem, kas nekvalificējas komercdarbības atbalstam, rīkojuma projekta 1.1.3., 1.2.3., 1.3.3., 1.4.3., 1.5.3. un 1.7.3. apakšpunktos ir norādīts, ka projektu ieviešanā tiks ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums, tādējādi investīciju projektu ieviešanā nemainās nosacījumi, kas projektus varētu pārvērst par komercdarbības atbalsta projektiem. Šī pasākuma ietvaros jauns atbalsts netiek sniegts.
- Rīkojuma projekta 1.6.apakšpunktā paredzētās izmaiņas pamatsummas atmaksas grafikā 2017. gada 15. novembra aizdevuma līgumam Nr. A1/1/17/822, kas ir noslēgts komercdarbības atbalsta projekta ietvaros, nerada nekādus atvieglojumus Liepājas SEZ pārvaldei attiecībā uz procentu likmēm, kuras Valsts kase nosaka atbilstoši tirgus likmēm, tādējādi neradot ekonomisko priekšrocību Liepājas SEZ pārvaldei. Ņemot vērā to, ka grozījumu veikšana valsts aizdevuma līgumos neatceļ prasību ievērot komercdarbības atbalsta regulējumu, rīkojuma projekta 1.6.3. apakšpunktā ir norādīts, ka grozījums aizdevuma līgumā tiek veikts, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu, t.i., neradot nekādus atvieglojumus Liepājas SEZ pārvaldei attiecībā uz procentu likmēm, kuras Valsts kase nosaka atbilstoši tirgus likmēm, tādējādi neradot ekonomisko priekšrocību Liepājas SEZ pārvaldei. Šī pasākuma ietvaros jauns atbalsts netiek sniegts.

Ņemot vērā minēto, rīkojuma projekts neparedz jauna komercdarbības atbalsta piešķiršanu Liepājas SEZ pārvaldei.

Satiksmes ministrija ir izvērtējusi Liepājas SEZ pārvaldes sniegto informāciju un norāda, ka vispārējās nenoteiktības apstākļos ir īpaši svarīgi nodrošināt maksimāli labvēlīgu ekonomisko atbalstu, veicināt tautsaimniecības attīstību un uzsākt Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanas un novēršanas rezultātā atliktā projekta bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas attīstības programmas īstenošanu, nodrošinot kopējo valsts tautsaimniecības attīstību un attīstot Liepāju par ekonomiski izdevīgu un vienlaikus augsti attīstītu rūpniecības centru.