22-TA-1069: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi" (turpmāk - rīkojuma projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 29.panta septīto daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai veiktu grozījumus Latvijas Republikas (Valsts kases) un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes noslēgtajos valsts aizdevuma līgumos, nolūkā atlikt valsts aizdevuma līgumos noteiktās valsts aizdevuma pamatsummas maksājumus uz diviem gadiem, lai novirzītu iegūtos finanšu resursus bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” attīstībai, izveidojot bijušā “KVV Liepājas Metalurgs” teritorijā Liepājas Industriālo Parku, tādējādi veicinot šīs teritorijas atgriešanu ekonomiskajā apritē un nodrošinot tautsaimniecības attīstību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – Liepājas SEZ) pārvalde īsteno Liepājas ostas infrastruktūras attīstības un vides kvalitātes uzlabošanas projektus, kuru finansēšanai piesaistīts Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, Norvēģijas Finanšu instruments un Valsts kases piešķirtais finansējums.
Atbilstoši starp Latvijas Republiku un Liepājas SEZ noslēgti sekojoši valsts aizdevuma līgumi (turpmāk - aizdevuma līgumi):
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/15/191 (noslēgšanas datums: 30.04.2015., Eiropas Savienības Kohēzija fonda projekts Nr.3DP/3.3.1.3.0/09/IPIA/SM/001 “Liepājas ostas padziļināšana”);
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/15/192 (noslēgšanas datums: 30.04.2015., Eiropas Savienības Kohēzija fonda projekts Nr.3DP/3.3.1.6.0/12/IPIA/VARAM//001 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas Karostas kanāla attīrīšana”);
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/F21/87 (noslēgšanas datums: 06.04.2021., Investīciju projekts “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana”);
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/F21/88 (noslēgšanas datums: 06.04.2021., Investīciju projekts “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi 2. kārta”);
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/F21/89 (noslēgšanas datums: 06.04.2021., Investīciju projekts “Zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošana Liepājas ostā – 2. kārta”);
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/17/823 (noslēgšanas datums: 15.11.2017., Eiropas Savienības Kohēzija fonda projekts Nr. 6.1.1.0/17/1/002 “Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība”);
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/17/822 (noslēgšanas datums: 15.11.2017., Eiropas Savienības Kohēzija fonda projekts Nr. 6.1.1.0/17/1/002 “Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība”).
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 5. martā rīkojumu Nr. 145 “Par valsts aizdevuma izsniegšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei un grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi”, Liepājas SEZ pārvalde Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma kārtībā ir noslēgusi aizdevuma līgumus ar Latvijas Republiku, novirzot būtisku Liepājas SEZ pārvaldes naudas plūsmu, Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem.
Atbilstoši starp Latvijas Republiku un Liepājas SEZ noslēgti sekojoši valsts aizdevuma līgumi (turpmāk - aizdevuma līgumi):
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/15/191 (noslēgšanas datums: 30.04.2015., Eiropas Savienības Kohēzija fonda projekts Nr.3DP/3.3.1.3.0/09/IPIA/SM/001 “Liepājas ostas padziļināšana”);
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/15/192 (noslēgšanas datums: 30.04.2015., Eiropas Savienības Kohēzija fonda projekts Nr.3DP/3.3.1.6.0/12/IPIA/VARAM//001 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas Karostas kanāla attīrīšana”);
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/F21/87 (noslēgšanas datums: 06.04.2021., Investīciju projekts “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana”);
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/F21/88 (noslēgšanas datums: 06.04.2021., Investīciju projekts “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi 2. kārta”);
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/F21/89 (noslēgšanas datums: 06.04.2021., Investīciju projekts “Zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošana Liepājas ostā – 2. kārta”);
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/17/823 (noslēgšanas datums: 15.11.2017., Eiropas Savienības Kohēzija fonda projekts Nr. 6.1.1.0/17/1/002 “Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība”);
- Aizdevuma līgums Nr. A1/1/17/822 (noslēgšanas datums: 15.11.2017., Eiropas Savienības Kohēzija fonda projekts Nr. 6.1.1.0/17/1/002 “Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība”).
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 5. martā rīkojumu Nr. 145 “Par valsts aizdevuma izsniegšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei un grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi”, Liepājas SEZ pārvalde Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma kārtībā ir noslēgusi aizdevuma līgumus ar Latvijas Republiku, novirzot būtisku Liepājas SEZ pārvaldes naudas plūsmu, Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmes samazināšanos un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, kad Liepājas osta gan 2021.gadā, gan 2022.gada sākumā uzrāda kravu apgrozījuma pieaugumu, kravu apgrozījums vēl joprojām atpaliek no rādītājiem pirms pandēmijas, 2021.gadā uzrādot par 3.8% mazāku kravu apgrozījumu, nekā 2019.gadā un par 6.4% mazāku kravu apgrozījumu, nekā 2018.gadā.
Ņemot vērā šobrīd esošos izaicinājumus, ko izraisīja Krievijas militārā agresija Ukrainā, kas rezultējās ar Rietumvalstu pieņemtajām sankcijām Krievijai un Baltkrievijai un faktiski izslēdza iespēju Latvijai attīstīt sadarbību ar Ukrainu transportā un loģistikā, ir sagaidāms, ka tradicionālās loģistikas ķēdes tiks pārrautas un uzņēmēji būs spiesti meklēt alternatīvas un diversificēt riskus. Viena daļa no Latvijas un Baltijas valstu tirgum nepieciešamajām izejvielām varētu tikt transportēta, izmantojot jūras transportu, kā rezultātā ostās varētu tikt veidota šo kravu konsolidācija. Tomēr nav sagaidāms, ka šīs kravas varētu aizstāt esošo tranzīta kravu plūsmu. Šobrīd vēl nav iespējams novērtēt sankciju sekas, tomēr pēc kritiskākā scenārija aplēsēm Liepājas ostā kravu samazinājums varētu sastādīt no 20% līdz 30%.
Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto kravu apgrozījuma samazinājumu un nestabilo ģeopolitisko situāciju, Liepājas SEZ pārvalde uzsākusi īstenot Covid-19 izplatības seku mazināšanas rezultātā atlikto bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas attīstības projekta realizāciju un integrēšanu Liepājas pilsētvides struktūrā. Sasniedzamais mērķis: zaļākais industriālais parks Eiropā, ar modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, kurā atradīsies 360 tūkst.m2 ēku, no kurām 270 tūkst.m2 būtu jaunas ēkas.
Liepājas Industriālā Parka projekta (turpmāk - Projekts) īstenošana ir uzsākta 2018.gadā 23.augustā, kad starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Liepājas pilsētas domi, Liepājas SEZ pārvaldi un SIA “FeLM” tika noslēgts nodomu protokols, kas noteica, ka bijušā Liepājas Metalurga teritorijā, konsolidējot īpašumus, jāveido efektīvi strādājošs Liepājas Industriālais Parks 120 hektāru platībā ar ražošanas, noliktavu un administrācijas telpām (turpmāk – Nodomu protokols). Nodoma protokola sasniedzamais mērķis - piesaistīt nomniekus un ārēju finansējumu, lai 15 gadu laikā dotu iespēju attīstīties uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību un radītu 1000 jaunas labi apmaksātas darba vietas.
Projekta īstenošanas rezultātā tiks veikti sekojošie darbi:
- teritorijas sanācija un revitalizācija, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma;
- inženierkomunikāciju un publiskās infrastruktūras izbūve t.sk. ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, elektrības u.c. pieslēgumi;
- Industriālās teritorijas iekšējo ceļu un dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīkla izbūve, stāvlaukumu, gājēju celiņu, veloceliņu izbūve;
- nelietderīgo, bīstamo ēku tehnisko projektu izstrāde un nojaukšana;
- izbūvēts standartiem atbilstošs dzelzceļa pieslēgums maģistrālajiem ceļiem, pretplūdu risinājumu izbūve un zaļās infrastruktūras risinājumu izmantošana;
- Industriālā Parka teritoriju nomnieku piesaiste;
- Zinātnes un tehnoloģiju attīstības centra izveide.
Īstenojot Projektu, tiks nodrošināta iepriekš autonomi funkcionējušās slēgtās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas lietderīgāka un ilgtspējīgāka izmantošana, tiks radīti vairāki būtiski ilgtermiņa ieguvumi:
- Nodarbinātības pieaugums reģionā, kas sekmēs Liepājas un Kurzemes reģiona kopumā ekonomisko aktivitāti un mazinās sociālo slogu;
- Augstākas pievienotās vērtības nozaru un profesiju piesaiste, kas sekmēs izglītības un pētniecības jomu attīstību un nodrošinās izglītota darbaspēka izaugsmi gan reģionā, gan Latvijā;
- Augstākas pievienotās vērtības nozaru, to sadarbības mehānismu un ekosistēmas attīstība uz klimatneitrāliem risinājumiem orientētās jomās sekmēs inovatīvu risinājumu izstrādi un jaunu uzņēmumu veidošanos vietējā mērogā;
- Pieaugoši nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, kas, sekmējot salīdzinoši ierobežotas teritorijas vienotu attīstību, var radīt būtisku ieguvumu valsts funkciju finansēšanai.
Tādējādi jaunā Industriālā Parka attīstība Liepājai un Latvijai dotu iespēju veidot starptautiski atpazīstamu tēlu, kurā integrēti vairāki būtiski aspekti – investīcijām labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstība, vides tehnoloģiju risinājumu potenciāls un augsti izglītotu cilvēkresursu pieejamība abu iepriekšminēto jomu attīstībai.
Atbilstoši Liepājas pilsētas attīstības programmas 2015.-2020.gadam Rīcībpolitikas 2.1. “Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids” rīcību Nr.2.1.3. “Pilsētas degradēto teritoriju sakārtošana un atgriešana ekonomiskajā apritē, tai skaitā kultūrvēsturiskais mantojums” izstrādāta bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas perspektīvā attīstības programma. Programmas īstenotājs Liepājas valstspilsētas pašvaldība un Liepājas SEZ pārvalde.
Saskaņā ar bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas perspektīvo attīstības programmu 2022. un 2023.gadā ir jāuzsāk tehniskās dokumentācijas izstrādi pamatinfrastruktūras izbūvei, teritorijas sanācijas un revitalizācijas plānu izstrādei un Atjaunošanas un Noturības mehānisma plāna (ANM/RRF) pieteikumu iesniegšanu 2023.gada 1.ceturksnī.
Ņemot vērā, ka Liepājas SEZ pārvaldes naudas plūsma tika novirzīta Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai, būtiski kavēta bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas perspektīvās attīstības programmas īstenošana. Saasinoties ģeopolitiskai situācijai, kad uzņēmumi pārvērtē gan to ražotņu atrašanās vietas, gan piegādes ķēdes dalībniekus un to izvietojumu, ir svarīgi neatlikt, bet veicināt bijušā Liepājas Metalurga teritorijas potenciāla attīstību, izveidojot Liepāju kā vienu no Eiropas reģiona loģistikas centriem.
Bijušā rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas atgriešana ekonomiskajā apritē veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību un dos papildu pienesumu valsts un pašvaldības budžetā, veicinās eksportējošo uzņēmumu skaita un eksporta apjoma pieaugumu, radīs jaunas, augsti pievienotās vērtības darba vietas.
Ņemot vērā šobrīd esošos izaicinājumus, ko izraisīja Krievijas militārā agresija Ukrainā, kas rezultējās ar Rietumvalstu pieņemtajām sankcijām Krievijai un Baltkrievijai un faktiski izslēdza iespēju Latvijai attīstīt sadarbību ar Ukrainu transportā un loģistikā, ir sagaidāms, ka tradicionālās loģistikas ķēdes tiks pārrautas un uzņēmēji būs spiesti meklēt alternatīvas un diversificēt riskus. Viena daļa no Latvijas un Baltijas valstu tirgum nepieciešamajām izejvielām varētu tikt transportēta, izmantojot jūras transportu, kā rezultātā ostās varētu tikt veidota šo kravu konsolidācija. Tomēr nav sagaidāms, ka šīs kravas varētu aizstāt esošo tranzīta kravu plūsmu. Šobrīd vēl nav iespējams novērtēt sankciju sekas, tomēr pēc kritiskākā scenārija aplēsēm Liepājas ostā kravu samazinājums varētu sastādīt no 20% līdz 30%.
Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto kravu apgrozījuma samazinājumu un nestabilo ģeopolitisko situāciju, Liepājas SEZ pārvalde uzsākusi īstenot Covid-19 izplatības seku mazināšanas rezultātā atlikto bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas attīstības projekta realizāciju un integrēšanu Liepājas pilsētvides struktūrā. Sasniedzamais mērķis: zaļākais industriālais parks Eiropā, ar modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, kurā atradīsies 360 tūkst.m2 ēku, no kurām 270 tūkst.m2 būtu jaunas ēkas.
Liepājas Industriālā Parka projekta (turpmāk - Projekts) īstenošana ir uzsākta 2018.gadā 23.augustā, kad starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Liepājas pilsētas domi, Liepājas SEZ pārvaldi un SIA “FeLM” tika noslēgts nodomu protokols, kas noteica, ka bijušā Liepājas Metalurga teritorijā, konsolidējot īpašumus, jāveido efektīvi strādājošs Liepājas Industriālais Parks 120 hektāru platībā ar ražošanas, noliktavu un administrācijas telpām (turpmāk – Nodomu protokols). Nodoma protokola sasniedzamais mērķis - piesaistīt nomniekus un ārēju finansējumu, lai 15 gadu laikā dotu iespēju attīstīties uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību un radītu 1000 jaunas labi apmaksātas darba vietas.
Projekta īstenošanas rezultātā tiks veikti sekojošie darbi:
- teritorijas sanācija un revitalizācija, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma;
- inženierkomunikāciju un publiskās infrastruktūras izbūve t.sk. ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, elektrības u.c. pieslēgumi;
- Industriālās teritorijas iekšējo ceļu un dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīkla izbūve, stāvlaukumu, gājēju celiņu, veloceliņu izbūve;
- nelietderīgo, bīstamo ēku tehnisko projektu izstrāde un nojaukšana;
- izbūvēts standartiem atbilstošs dzelzceļa pieslēgums maģistrālajiem ceļiem, pretplūdu risinājumu izbūve un zaļās infrastruktūras risinājumu izmantošana;
- Industriālā Parka teritoriju nomnieku piesaiste;
- Zinātnes un tehnoloģiju attīstības centra izveide.
Īstenojot Projektu, tiks nodrošināta iepriekš autonomi funkcionējušās slēgtās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas lietderīgāka un ilgtspējīgāka izmantošana, tiks radīti vairāki būtiski ilgtermiņa ieguvumi:
- Nodarbinātības pieaugums reģionā, kas sekmēs Liepājas un Kurzemes reģiona kopumā ekonomisko aktivitāti un mazinās sociālo slogu;
- Augstākas pievienotās vērtības nozaru un profesiju piesaiste, kas sekmēs izglītības un pētniecības jomu attīstību un nodrošinās izglītota darbaspēka izaugsmi gan reģionā, gan Latvijā;
- Augstākas pievienotās vērtības nozaru, to sadarbības mehānismu un ekosistēmas attīstība uz klimatneitrāliem risinājumiem orientētās jomās sekmēs inovatīvu risinājumu izstrādi un jaunu uzņēmumu veidošanos vietējā mērogā;
- Pieaugoši nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, kas, sekmējot salīdzinoši ierobežotas teritorijas vienotu attīstību, var radīt būtisku ieguvumu valsts funkciju finansēšanai.
Tādējādi jaunā Industriālā Parka attīstība Liepājai un Latvijai dotu iespēju veidot starptautiski atpazīstamu tēlu, kurā integrēti vairāki būtiski aspekti – investīcijām labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstība, vides tehnoloģiju risinājumu potenciāls un augsti izglītotu cilvēkresursu pieejamība abu iepriekšminēto jomu attīstībai.
Atbilstoši Liepājas pilsētas attīstības programmas 2015.-2020.gadam Rīcībpolitikas 2.1. “Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids” rīcību Nr.2.1.3. “Pilsētas degradēto teritoriju sakārtošana un atgriešana ekonomiskajā apritē, tai skaitā kultūrvēsturiskais mantojums” izstrādāta bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas perspektīvā attīstības programma. Programmas īstenotājs Liepājas valstspilsētas pašvaldība un Liepājas SEZ pārvalde.
Saskaņā ar bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas perspektīvo attīstības programmu 2022. un 2023.gadā ir jāuzsāk tehniskās dokumentācijas izstrādi pamatinfrastruktūras izbūvei, teritorijas sanācijas un revitalizācijas plānu izstrādei un Atjaunošanas un Noturības mehānisma plāna (ANM/RRF) pieteikumu iesniegšanu 2023.gada 1.ceturksnī.
Ņemot vērā, ka Liepājas SEZ pārvaldes naudas plūsma tika novirzīta Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai, būtiski kavēta bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas perspektīvās attīstības programmas īstenošana. Saasinoties ģeopolitiskai situācijai, kad uzņēmumi pārvērtē gan to ražotņu atrašanās vietas, gan piegādes ķēdes dalībniekus un to izvietojumu, ir svarīgi neatlikt, bet veicināt bijušā Liepājas Metalurga teritorijas potenciāla attīstību, izveidojot Liepāju kā vienu no Eiropas reģiona loģistikas centriem.
Bijušā rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas atgriešana ekonomiskajā apritē veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību un dos papildu pienesumu valsts un pašvaldības budžetā, veicinās eksportējošo uzņēmumu skaita un eksporta apjoma pieaugumu, radīs jaunas, augsti pievienotās vērtības darba vietas.
Risinājuma apraksts
Valsts aizdevuma grozījumi Liepājas SEZ pārvaldei nodrošinās finansējumu projekta īstenošanas uzsākšanai 2022.gadā – EUR 427 635, 2023.gadā – EUR 753 500, 2024.gadā - EUR 154 014.
Pamatojoties uz bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas perspektīvās attīstības programmas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu ieguldījumiem, Liepājas SEZ pārvalde savā 2022.gada 28.marta vēstulē Satiksmes ministrijai Nr.1.9/174, lūdza Satiksmes ministriju, kā atbildīgās nozares ministriju virzīt izskatīšanas Ministra kabineta sēdē jautājumu par grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas SEZ pārvaldi, atliekot Valsts Kases izsniegto kredītu pamatsummas atmaksu, lai nodrošinātu finansējumu bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas attīstībai.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 29.panta septītajā daļā noteikto kārtību, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi rīkojuma projektu, kas paredz Finanšu ministram veikt grozījumus Latvijas Republikas (Valsts kases) un Liepājas SEZ pārvaldes noslēgtajos valsts aizdevuma līgumos:
1) atliekot laika posmā no 2022. gada 20. jūnija līdz 2024. gada 20. martam paredzētos valsts aizdevuma pamatsummas maksājumus, sadalot tos uz laiku līdz 12 gadiem;
2) veicot izmaiņas valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafikā atbilstoši Liepājas SEZ pārvaldes naudas plūsmas prognozēm, nosakot, ka pamatsummas maksājums veicams, sākot ar 2024. gada 20. jūniju;
3) nosakot, ka rīkojuma proekta 1. un 2. punktā minētie grozījumi izdarāmi starp Latvijas Republiku un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi 2015. gada 30. aprīlī noslēgtajos aizdevuma līgumos Nr. A/1/1/15/191 un Nr. A/1/1/15/192, 2021. gada 06. aprīlī noslēgtajos aizdevuma līgumos Nr. A1/1/F21/87, Nr. A1/1/F21/88 un Nr. A1/1/F21/89, un 2017. gada 15. novembra aizdevuma līgumos Nr. A1/1/17/822 un Nr. A1/1/17/823.
Valsts aizdevumiem procentu likme tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21.decembra noteikumiem Nr.888 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”.
Attiecībā uz komercdarbības atbalsta kontroles aspektiem norādāms, ka:
- Rīkojuma projekta 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 1.7. apakšpunktā paredzētās izmaiņas pamatsummas atmaksas grafikos 2015. gada 30. aprīļa aizdevuma līgumos Nr. A/1/1/15/191 un Nr. A/1/1/15/192, 2021. gada 06. aprīļa aizdevuma līgumos Nr. A1/1/F21/87, Nr. A1/1/F21/88 un Nr. A1/1/F21/89 un 2017. gada 15. novembra aizdevuma līgumā Nr. A1/1/17/823 investīciju projektiem, kas nekvalificējas komercdarbības atbalstam. Ņemot vērā to, ka grozījumu veikšana valsts aizdevuma līgumos neatceļ prasību ievērot komercdarbības atbalsta regulējumu, investīciju projektiem, kas nekvalificējas komercdarbības atbalstam, rīkojuma projekta 1.1.3., 1.2.3., 1.3.3., 1.4.3., 1.5.3. un 1.7.3. apakšpunktos ir norādīts, ka projektu ieviešanā tiks ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums, tādējādi investīciju projektu ieviešanā nemainās nosacījumi, kas projektus varētu pārvērst par komercdarbības atbalsta projektiem. Šī pasākuma ietvaros jauns atbalsts netiek sniegts.
- Rīkojuma projekta 1.6.apakšpunktā paredzētās izmaiņas pamatsummas atmaksas grafikā 2017. gada 15. novembra aizdevuma līgumam Nr. A1/1/17/822, kas ir noslēgts komercdarbības atbalsta projekta ietvaros, nerada nekādus atvieglojumus Liepājas SEZ pārvaldei attiecībā uz procentu likmēm, kuras Valsts kase nosaka atbilstoši tirgus likmēm, tādējādi neradot ekonomisko priekšrocību Liepājas SEZ pārvaldei. Ņemot vērā to, ka grozījumu veikšana valsts aizdevuma līgumos neatceļ prasību ievērot komercdarbības atbalsta regulējumu, rīkojuma projekta 1.6.3. apakšpunktā ir norādīts, ka grozījums aizdevuma līgumā tiek veikts, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu, t.i., neradot nekādus atvieglojumus Liepājas SEZ pārvaldei attiecībā uz procentu likmēm, kuras Valsts kase nosaka atbilstoši tirgus likmēm, tādējādi neradot ekonomisko priekšrocību Liepājas SEZ pārvaldei. Šī pasākuma ietvaros jauns atbalsts netiek sniegts.
Ņemot vērā minēto, rīkojuma projekts neparedz jauna komercdarbības atbalsta piešķiršanu Liepājas SEZ pārvaldei.
Satiksmes ministrija ir izvērtējusi Liepājas SEZ pārvaldes sniegto informāciju un norāda, ka vispārējās nenoteiktības apstākļos ir īpaši svarīgi nodrošināt maksimāli labvēlīgu ekonomisko atbalstu, veicināt tautsaimniecības attīstību un uzsākt Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanas un novēršanas rezultātā atliktā projekta bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas attīstības programmas īstenošanu, nodrošinot kopējo valsts tautsaimniecības attīstību un attīstot Liepāju par ekonomiski izdevīgu un vienlaikus augsti attīstītu rūpniecības centru.
Pamatojoties uz bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas perspektīvās attīstības programmas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu ieguldījumiem, Liepājas SEZ pārvalde savā 2022.gada 28.marta vēstulē Satiksmes ministrijai Nr.1.9/174, lūdza Satiksmes ministriju, kā atbildīgās nozares ministriju virzīt izskatīšanas Ministra kabineta sēdē jautājumu par grozījumu izdarīšanu valsts aizdevuma līgumos ar Liepājas SEZ pārvaldi, atliekot Valsts Kases izsniegto kredītu pamatsummas atmaksu, lai nodrošinātu finansējumu bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas attīstībai.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 29.panta septītajā daļā noteikto kārtību, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi rīkojuma projektu, kas paredz Finanšu ministram veikt grozījumus Latvijas Republikas (Valsts kases) un Liepājas SEZ pārvaldes noslēgtajos valsts aizdevuma līgumos:
1) atliekot laika posmā no 2022. gada 20. jūnija līdz 2024. gada 20. martam paredzētos valsts aizdevuma pamatsummas maksājumus, sadalot tos uz laiku līdz 12 gadiem;
2) veicot izmaiņas valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafikā atbilstoši Liepājas SEZ pārvaldes naudas plūsmas prognozēm, nosakot, ka pamatsummas maksājums veicams, sākot ar 2024. gada 20. jūniju;
3) nosakot, ka rīkojuma proekta 1. un 2. punktā minētie grozījumi izdarāmi starp Latvijas Republiku un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi 2015. gada 30. aprīlī noslēgtajos aizdevuma līgumos Nr. A/1/1/15/191 un Nr. A/1/1/15/192, 2021. gada 06. aprīlī noslēgtajos aizdevuma līgumos Nr. A1/1/F21/87, Nr. A1/1/F21/88 un Nr. A1/1/F21/89, un 2017. gada 15. novembra aizdevuma līgumos Nr. A1/1/17/822 un Nr. A1/1/17/823.
Valsts aizdevumiem procentu likme tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21.decembra noteikumiem Nr.888 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”.
Attiecībā uz komercdarbības atbalsta kontroles aspektiem norādāms, ka:
- Rīkojuma projekta 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 1.7. apakšpunktā paredzētās izmaiņas pamatsummas atmaksas grafikos 2015. gada 30. aprīļa aizdevuma līgumos Nr. A/1/1/15/191 un Nr. A/1/1/15/192, 2021. gada 06. aprīļa aizdevuma līgumos Nr. A1/1/F21/87, Nr. A1/1/F21/88 un Nr. A1/1/F21/89 un 2017. gada 15. novembra aizdevuma līgumā Nr. A1/1/17/823 investīciju projektiem, kas nekvalificējas komercdarbības atbalstam. Ņemot vērā to, ka grozījumu veikšana valsts aizdevuma līgumos neatceļ prasību ievērot komercdarbības atbalsta regulējumu, investīciju projektiem, kas nekvalificējas komercdarbības atbalstam, rīkojuma projekta 1.1.3., 1.2.3., 1.3.3., 1.4.3., 1.5.3. un 1.7.3. apakšpunktos ir norādīts, ka projektu ieviešanā tiks ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums, tādējādi investīciju projektu ieviešanā nemainās nosacījumi, kas projektus varētu pārvērst par komercdarbības atbalsta projektiem. Šī pasākuma ietvaros jauns atbalsts netiek sniegts.
- Rīkojuma projekta 1.6.apakšpunktā paredzētās izmaiņas pamatsummas atmaksas grafikā 2017. gada 15. novembra aizdevuma līgumam Nr. A1/1/17/822, kas ir noslēgts komercdarbības atbalsta projekta ietvaros, nerada nekādus atvieglojumus Liepājas SEZ pārvaldei attiecībā uz procentu likmēm, kuras Valsts kase nosaka atbilstoši tirgus likmēm, tādējādi neradot ekonomisko priekšrocību Liepājas SEZ pārvaldei. Ņemot vērā to, ka grozījumu veikšana valsts aizdevuma līgumos neatceļ prasību ievērot komercdarbības atbalsta regulējumu, rīkojuma projekta 1.6.3. apakšpunktā ir norādīts, ka grozījums aizdevuma līgumā tiek veikts, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu, t.i., neradot nekādus atvieglojumus Liepājas SEZ pārvaldei attiecībā uz procentu likmēm, kuras Valsts kase nosaka atbilstoši tirgus likmēm, tādējādi neradot ekonomisko priekšrocību Liepājas SEZ pārvaldei. Šī pasākuma ietvaros jauns atbalsts netiek sniegts.
Ņemot vērā minēto, rīkojuma projekts neparedz jauna komercdarbības atbalsta piešķiršanu Liepājas SEZ pārvaldei.
Satiksmes ministrija ir izvērtējusi Liepājas SEZ pārvaldes sniegto informāciju un norāda, ka vispārējās nenoteiktības apstākļos ir īpaši svarīgi nodrošināt maksimāli labvēlīgu ekonomisko atbalstu, veicināt tautsaimniecības attīstību un uzsākt Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanas un novēršanas rezultātā atliktā projekta bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas attīstības programmas īstenošanu, nodrošinot kopējo valsts tautsaimniecības attīstību un attīstot Liepāju par ekonomiski izdevīgu un vienlaikus augsti attīstītu rūpniecības centru.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Valsts kase
- Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izveidojot bijušā “KVV Liepājas Metalurgs” teritorijā Liepājas Industriālo Parku tiks veicināta šīs teritorijas iekļaušana Liepājas pilsētvides telpiskajā struktūrā, atgriešana ekonomiskajā apritē un nodrošināta tautsaimniecības attīstība.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izveidojot bijušā “KVV Liepājas Metalurgs” teritorijā Liepājas Industriālo Parku tiks veicināta jaunu augstas pievienotās vērtības darba vietu radīšana.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi