Ministru kabineta 01.10.2026. ārkārtas sēdes protokols Nr. 56
Sēdi vada
Ministru prezidents ‒ A. Kulbergs
Ar balsstiesībām piedalās
Ārlietu ministre ‒ B. Braže
Ekonomikas ministrs ‒ V. Valainis
Finanšu ministrs, aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs ‒ M. Kučinskis
Iekšlietu ministrs ‒ J. Dombrava
Izglītības un zinātnes ministre ‒ I. Indriksone
Klimata un enerģētikas ministrs ‒ J. Vitenbergs
Kultūras ministrs ‒ N. Puntulis
Satiksmes ministrs, veselības ministra pienākumu izpildītājs ‒ R. Kozlovskis
Tieslietu ministrs ‒ E. Smiltēns
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ‒ E. Tavars
Zemkopības ministrs, labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒ U. Augulis
Ar padomdevēja tiesībām piedalās
Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītājs, Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos, Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs ‒ P. Vilks
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks ‒ V. Sidorenkovs
Protokolē
Valsts kancelejas Dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja ‒ L. Peinberga
Sēdi sāk plkst. 14:00
1. Ministru kabineta lieta (slēgtā daļa)
1. §
Informatīvais ziņojums "Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā"
26-TA-2373 (IP)
(R. Kozlovskis, K. Pudiste, J. Dombrava, B. Braže, I. Indriksone, J. Vitenbergs, M. Kučinskis, V. Valainis, A. Rikveilis, A. Židkovs, E. Tavars, B. Bāne, P. Vilks, A. Kulbergs)
1.
Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu (ierobežotas pieejamības informācija).
2.
Satiksmes ministrijai atbilstoši izteiktajiem priekšlikumiem papildināt informatīvo ziņojumu ar pamatojumu Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotās daļas piemērošanai attiecībā uz šī protokollēmuma 5. punktā minēto minimālās funkcionāli īstenojamās konfigurācijas izstrādes veicēja piesaisti un iesniegt precizēto informatīvo ziņojumu Valsts kancelejā.
3.
Pieņemt zināšanai Alvarez & Marsal Spain, S.L. veiktā visaptverošā un padziļinātā Rail Baltica projekta ieviešanas Latvijā projektu vadības, finanšu, ekonomiskā un tehnoloģiskā izvērtējuma rezultātus un rekomendācijas.
4.
Atbilstoši Alvarez & Marsal Spain, S.L. secinājumiem un ieteikumiem atbalstīt risinājumu, ka turpmākai Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešama minimālās funkcionāli īstenojamās konfigurācijas izstrāde, nosakot indikatīvo mērķrādītāju ne vairāk kā 20 milj. euro/km.
5.
Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 3. panta astoto daļu, atļaut Satiksmes ministrijai piesaistīt minimālās funkcionāli īstenojamās konfigurācijas izstrādes veicēju, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu.
6.
Satiksmes ministrijai līdz 2026. gada 1. decembrim veikt tirgus aptauju ārēja neatkarīga konsultanta piesaistei Rail Baltica projekta minimālās funkcionāli īstenojamās konfigurācijas izstrādei un iesniegt rezultātus izskatīšanai Ministru kabinetā, norādot izstrādei nepieciešamo finansējuma apjomu. Noteikt, ka jautājums par finansējuma piešķiršanu minētā konsultanta piesaistei potenciāli ir risināms likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam" sagatavošanas procesā, satiksmes ministram jautājumu piesakot diskusijās par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem izdevumiem, vienlaikus paredzot, ka fiskālo nosacījumu ievērošanas nodrošināšanai ir jāpiedāvā kompensējoši (izdevumus samazinoši vai ieņēmumus palielinoši) pasākumi.
7.
Noteikt, ka līdz minimālās funkcionāli īstenojamās konfigurācijas izstrādei un turpmāko lēmumu pieņemšanai tiek turpinātas uzsāktās projekta īstenošanas aktivitātes piešķirtā finansējuma ietvaros, bet jaunas Rail Baltica projekta finanšu vai līgumiskās saistības nav uzņemamas bez Ministru kabineta atļaujas.
8.
Valsts kancelejai sadarbībā ar Satiksmes ministriju līdz 2026. gada 1. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā juridiski, institucionāli un finansiāli pamatotu priekšlikumu par Rail Baltica projekta pārvaldības modeli Ministru kabineta pārraudzībā minimālās funkcionāli īstenojamās konfigurācijas izstrādes procesa vadībai.
9.
Pieņemt zināšanai informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju par potenciālajiem projekta pabeigšanas scenārijiem, to izmaksu apmēriem un potenciāli identificēto papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējuma apmēru. Noteikt, ka jautājums par valsts budžeta finansējumu ir vērtējams un skatāms pēc minimālās funkcionāli īstenojamās konfigurācijas izstrādes attiecīgā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā.
10.
Pieņemt zināšanai, ka šī protokollēmuma 9. punktā minētā papildu nepieciešamā prognozētā valsts budžeta finansējuma nodrošināšanai neatkarīgi no piesaistāmā Eiropas Savienības fondu finansējuma būs negatīva ietekme uz valsts budžetu, attiecīgi noteikt, ka, ņemot vērā indikatīvi aprēķinātās fiskālās telpas prognozi periodam līdz 2030. gadam, skatot jautājumu par finansējuma piešķiršanu valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā būs jāparedz kompensējoši (ieņēmumus palielinoši vai izdevumus samazinoši) pasākumi.
11.
Ārlietu ministrijai un Satiksmes ministrijai uzturēt apstiprināto Latvijas pozīciju sarunās ar Eiropas Savienības institūcijām, lai panāktu līdzfinansējumu Baltijas valstīs Rail Baltica projekta īstenošanai 10 miljardu euro apmērā ar līdzfinansējumu 85 procentu apmērā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2028.-2034. gadam.
12.
Satiksmes ministrijai līdz 2026. gada 1. decembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Rail Baltica projekta ietvaros jau izbūvētās infrastruktūras uzturēšanai un konservācijai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu. Noteikt, ka jautājums par finansējuma piešķiršanu šajā punktā minētajiem pasākumiem potenciāli ir risināms likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam" sagatavošanas procesā, satiksmes ministram jautājumu piesakot diskusijās par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem izdevumiem, vienlaikus paredzot, ka fiskālo nosacījumu ievērošanas nodrošināšanai ir jāpiedāvā kompensējoši (izdevumus samazinoši vai ieņēmumus palielinoši) pasākumi.
13.
Rail Baltica Latvijas pamattrases pirmās kārtas izbūvē paredzēt viena sliežu ceļa izbūvi ar divu sliežu ceļu koridoram paredzētu infrastruktūru un ne vairāk kā četras reģionālās stacijas: Salacgrīvā, Skultē, Salaspilī un Bauskā, ja minimāli funkcionāli īstenojamās konfigurācijas (MVC) izvērtējums neapliecina citu risinājumu lielāku ekonomisko lietderību.
14.
Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 139. punktu atzīmēt, ka izglītības un zinātnes ministrei I. Indriksonei ir atsevišķs viedoklis izskatītajā jautājumā un tas ir šāds:
"Par protokollēmuma 4. punktu (protokollēmuma noformētajā redakcijā - 5. punkts).
Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotā daļa paredz, ka likumu nepiemēro, ja tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Vienlaikus norma tieši nosaka, ka steidzamība pati par sevi nav pietiekams pamats, tāpat arī aizsargājama informācija pati par sevi nav pietiekams pamats, ja tās aizsardzību var nodrošināt parastā iepirkuma procedūrā vai aizsardzības un drošības iepirkumu regulējumā.
Informatīvajā ziņojumā nav pietiekama pamatojuma, kas pierādītu konkrētu valsts drošības intereses apdraudējumu, ja tiktu piemērota iepirkuma procedūra. Obligāti būtu jāizvērtē, vai risku nevar novērst arī ar aizsardzības un drošības jomas iepirkumu.
Formulējums "atļaut Satiksmes ministrijai piesaistīt minimālās funkcionāli īstenojamās konfigurācijas izstrādes veicēju" ir pārāk vispārīgs. Manā ieskatā būtu nepieciešams precīzāk definēt iepirkuma priekšmetu, paredzamo līguma termiņu, paredzamo līgumcenu, piegādātāja izvēles kritērijus, un to, kāpēc konkrētais pakalpojums ir neatdalāms no drošības intereses.
Par protokollēmuma 12. punktu (protokollēmuma noformētajā redakcijā - 13. punkts).
Protokollēmuma punkts pēc būtības nosaka detalizētu tehnisku un projektēšanas risinājumu. Informatīvajā ziņojumā ir paredzēts turpmāk izstrādāt minimāli funkcionāli īstenojamo konfigurāciju (MVC), kas ietvers nepieciešamo tehnisko un ekonomisko risinājumu izvērtēšanu.
Līdz ar to iepriekšēja reģionālo staciju skaita noteikšana būtu priekšlaicīga un varētu ierobežot vēl veicamā MVC izvērtējuma rezultātus. To nepieciešamība būtu jāvērtē, balstoties uz satiksmes pieprasījumu, izmaksām, ieguvumiem un visa dzīves cikla ekonomisko lietderību.
Ministru kabineta līmenī būtu nosakāmi projekta stratēģiskie mērķi, finansējuma ietvars un būtiskie politikas nosacījumi, savukārt konkrētu tehnisko risinājumu izstrāde un izvēle ir atbildīgās ministrijas, projekta ieviesēju un kompetento speciālistu kompetencē.
Projekta turpmākās īstenošanas process paredz tehnisko risinājumu turpmāku izvērtēšanu un optimizēšanu, tostarp minimālo tehnisko prasību saskaņošanu ar Baltijas valstīm un Eiropas Komisiju.
Izteicu priekšlikumu šo punktu no protokollēmuma izslēgt. Pēc MVC izvērtējuma pabeigšanas Satiksmes ministrija varēs iesniegt Ministru kabinetam lēmumam nepieciešamos priekšlikumus, ja izvērtējuma rezultātā būs nepieciešams politisks vai normatīvs lēmums.".
"Par protokollēmuma 4. punktu (protokollēmuma noformētajā redakcijā - 5. punkts).
Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotā daļa paredz, ka likumu nepiemēro, ja tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Vienlaikus norma tieši nosaka, ka steidzamība pati par sevi nav pietiekams pamats, tāpat arī aizsargājama informācija pati par sevi nav pietiekams pamats, ja tās aizsardzību var nodrošināt parastā iepirkuma procedūrā vai aizsardzības un drošības iepirkumu regulējumā.
Informatīvajā ziņojumā nav pietiekama pamatojuma, kas pierādītu konkrētu valsts drošības intereses apdraudējumu, ja tiktu piemērota iepirkuma procedūra. Obligāti būtu jāizvērtē, vai risku nevar novērst arī ar aizsardzības un drošības jomas iepirkumu.
Formulējums "atļaut Satiksmes ministrijai piesaistīt minimālās funkcionāli īstenojamās konfigurācijas izstrādes veicēju" ir pārāk vispārīgs. Manā ieskatā būtu nepieciešams precīzāk definēt iepirkuma priekšmetu, paredzamo līguma termiņu, paredzamo līgumcenu, piegādātāja izvēles kritērijus, un to, kāpēc konkrētais pakalpojums ir neatdalāms no drošības intereses.
Par protokollēmuma 12. punktu (protokollēmuma noformētajā redakcijā - 13. punkts).
Protokollēmuma punkts pēc būtības nosaka detalizētu tehnisku un projektēšanas risinājumu. Informatīvajā ziņojumā ir paredzēts turpmāk izstrādāt minimāli funkcionāli īstenojamo konfigurāciju (MVC), kas ietvers nepieciešamo tehnisko un ekonomisko risinājumu izvērtēšanu.
Līdz ar to iepriekšēja reģionālo staciju skaita noteikšana būtu priekšlaicīga un varētu ierobežot vēl veicamā MVC izvērtējuma rezultātus. To nepieciešamība būtu jāvērtē, balstoties uz satiksmes pieprasījumu, izmaksām, ieguvumiem un visa dzīves cikla ekonomisko lietderību.
Ministru kabineta līmenī būtu nosakāmi projekta stratēģiskie mērķi, finansējuma ietvars un būtiskie politikas nosacījumi, savukārt konkrētu tehnisko risinājumu izstrāde un izvēle ir atbildīgās ministrijas, projekta ieviesēju un kompetento speciālistu kompetencē.
Projekta turpmākās īstenošanas process paredz tehnisko risinājumu turpmāku izvērtēšanu un optimizēšanu, tostarp minimālo tehnisko prasību saskaņošanu ar Baltijas valstīm un Eiropas Komisiju.
Izteicu priekšlikumu šo punktu no protokollēmuma izslēgt. Pēc MVC izvērtējuma pabeigšanas Satiksmes ministrija varēs iesniegt Ministru kabinetam lēmumam nepieciešamos priekšlikumus, ja izvērtējuma rezultātā būs nepieciešams politisks vai normatīvs lēmums.".
Sēdi slēdz plkst. 17:00