Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu, darbības efektivitāti, optimizāciju un birokrātijas mazināšanu, pieņemts lēmums par Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – Aģentūra) likvidēšanu, to pievienojot Valsts vides dienestam (turpmāk – Dienests).Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir noteikta Aģentūras kompetence paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējuma un plānošanas dokumentu stratēģiskā novērtējuma veikšanā, kā arī apstrīdēto Dienesta izdoto administratīvo aktu pārskatīšanā. Likumā vēl tiek lietots iepriekšējais (līdz 30.01.2025.) Aģentūras nosaukums - Vides pārraudzības valsts birojs.
Mērķa apraksts
Aktualizēt Dienesta funkcijas pēc Aģentūras pievienošanas, lai nodrošinātu precīzu un sabiedrībai skaidri saprotamu regulējumu par Dienesta kompetenci ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskā novērtējuma veikšanā un apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
12.08.2025. - 26.08.2025.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Fiziskas personas, kuras būs iecerējušas veikt tādu paredzēto darbību, kurai veicams sākotnējais izvērtējums, piemēram, meža atmežošana vairāk kā 50 ha platībā, mototrases izveide, būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā.
Skaidrojums un ietekme
Personas būs informētas un skaidri zinās, iestāžu kompetenci, kā arī savas tiesības apstrīdēt administratīvos aktus. Vienlaikus mazinās arī administratīvais slogs, jo jāsadarbojas tikai ar vienu iestādi ietekmes uz vidi novērtēšanā.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Ieva Stankeviča (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
12.08.2025. 15:02
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Evita Maļinovska
Visi paredzētie normatīvo aktu grozījumi vājina vides aizsardzības normas. Veicot šādus grozījumus likumaa, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantaa noteiktaas tiesības uz labvēlīgu vidi, kas, savukārt, var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, apdraudējumu florai un faunai un novest pie neparedzamaam sekaam nakotnee.
Ir neskaitàmas liecíbas un nu jau pieràdíjumu visá pasaulè par vèja ğeneratoru nelabvèlígu ietekmi uz vidi un veselíbu. Nevajag noliegt to, kas ir acímredzams.
Ir neskaitàmas liecíbas un nu jau pieràdíjumu visá pasaulè par vèja ğeneratoru nelabvèlígu ietekmi uz vidi un veselíbu. Nevajag noliegt to, kas ir acímredzams.
20.08.2025. 07:58
Fiziska persona
Esmu pret ierosinātajām izmaiņām. Ja skatāmies no vides aizsardzības sistēmas viedokļa- apvienojot iestādes un to funkcijas, pazūd iespēja veikt neatkarīgu iestādes darba izvērtējumu. IVN un Tehnisko noteikumu pārsūdzēšanas gadījumā, pārsūdzību izskata tā pati iestāde, kas mazina objektīvitāti un varbūtību neatkarīgam tiesiskam izvērtējumam. Tāpēc nepiekrītu EVA un VVD apvienošanai.
25.08.2025. 21:17
Andris Kontants
Mazinot vides aizsardzības administratīvaa procesa uzraudzību apdraudējumam tiek pakļautas manas tiesības uz labvēlīgu vidi
Ikvienam ļoti svarīgi apzināties vispārējos tiesību principus, jo uz to pamata tiek kontrolēta visu valsts varas atzaru darbības atbilstība demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormai. Šie vispārējie tiesību principi ir tādi priekšraksti, kas:
1.izteic tiesiskās sistēmas augstākās vērtības – tās ir visas dabiskās tiesības (piemēram, tiesības uz dzīvību, brīvību, īpašumu utt.) un taisnīguma princips kā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas galīgais mērķis;
2.noteic institūcijām, kā jāpiemēro tiesību normas – tās ir visas juridiskās metodes (piemēram, tiesību normu interpretācija, tālāka to veidošana, tiesību normu kolīziju atrisināšanas normas, nolēmumu argumentācijas metodes utt.);
3. noteic tiesiskās sistēmas sistematizāciju – tie ir vispārējie tiesību principi, kas saistīti ar demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas uzbūvi un struktūru (piemēram, varas dalīšanas princips, tiesību normu hierarhijas princips, tiesiskās drošības un samērīguma princips).
Latvijas gadījumā – demokrātiska tiesiska valsts. LR Satversmes ievads jeb preambula uzrāda Satversmes neaizskaramo kodolu, kas sastāv no demokrātiskas valsts iekārtas, tiesiskas valsts, sociāli atbildīgas valsts un nacionālas valsts principa, un uzskaita tās vērtības, kuru aizsardzībai suverēns ir radījis Latvijas valsti:
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti.
Mūsdienu demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas funkcionēšana balstās uz dabisko tiesību doktrīnu. Tas nozīmē, ka Saeima nav absolūti brīva, ko un kā regulēt, proti, likumdevējs ir saistīts ar dabiskajām tiesībām, kas cilvēkam ir neatņemamas un pastāvējušas jau pirms likumdevēja, un mūsdienās tās tiek ietilpinātas jēdzienā “vispārējie tiesību principi”. Vispārējie tiesību principi noteic Saeimai to, kādām pēc satura tiesību normām jādarbojas konkrētajā tiesiskajā sistēmā. Piemēram, likumdevējam jāaizsargā cilvēka gods un cieņa, jāievēro cilvēka tiesības uz dzīvību, brīvību, vienlīdzību, taisnīgu tiesu, privātās dzīves neaizskaramību, īpašumu u. c. dabiskās tiesības.
Regulācijas procesā likumdevējam nākas saskaņot dažādas suverēna intereses un līdz ar to arī savstarpējā kolīzijā nonākušās dabiskās tiesības, bet tas jādara saskaņā ar taisnīguma, tiesiskuma, tiesiskās paļāvības aizsardzību un samērīguma principiem. Tieši to, kā likumdevējam būs izdevies līdzsvarot suverēna intereses, varas dalīšanas principa ietvaros pārbaudīs tiesu varas atzars un īpaši Satversmes tiesa, kurai ir tiesības atzīt par spēkā neesošām tās rakstītās tiesību normas, kuras neatbilst suverēna pasludinātajai pamatnormai un no tās atvasinātajiem vispārējiem tiesību principiem.
Visas tiesiskās sistēmas, t. sk. tiesību sistēmas, avots ir suverēns, un likumdevējs nav “autoritāte” tiesību normu satura noteikšanā – tiesību normu avots ir tauta jeb suverēns, kas izvēlējies dzīvot noteiktā valsts iekārtā un politiskajā režīmā (demokrātiskā tiesiskā valstī) un līdz ar to atbilstoši varas dalīšanas principam sadalījis valsts varu starp likumdevēju, tiesu un izpildu varas atzariem, nosakot katram no tiem pildīt savus uzdevumus suverēna interesēs, lai tam būtu vieglāk, pārskatāmāk un paredzamāk organizēt savu dzīvi.
Tiesiskās sistēmas attīstībā ir iesaistītas ar tiesību jaunradi saistītās institūcijas – gan tiešie tiesību normu radītāji (tauta, Saeima, MK), autonomās funkcionāli neatkarīgās institūcijas, piemēram, Latvijas Banka, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, gan netiešie tiesību normu radītāji, kas ietekmē pieņemto tiesību normu saturu dažādās likumdošanas procesa stadijās, piemēram, Valsts prezidents, nevalstiskās organizācijas.
Īpaša loma tiesiskās sistēmas attīstībā ir Satversmes tiesai, kas pārbauda likumdevēja un valdības darba atbilstību pamatnormai, vispārējiem tiesību principiem un Satversmei. Tiesiskās sistēmas attīstību tieši ietekmē starp suverēna locekļiem esošās tiesiskās attiecības, kuru attīstības rezultātā līdzi mainās visa tiesiskā sistēma, kas ir radīta, lai šīs tiesiskās attiecības tiktu efektīvi un tiesiski regulētas…”
Satversmes 2. pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Atbilstoši tautas suverenitātes principam Latvijas tauta ir vienīgais valsts suverēnās varas subjekts. Nevis valsts varas konstitucionālās institūcijas, bet Latvijas tauta ir valsts varas avots un suverēnās valsts varas nesēja. Tautas suverenitāte ir tautas tiesības pašai lemt par savu likteni, tostarp radot patstāvīgu valsti. Līdz ar to viena no nozīmīgākajām Latvijas tautas kā Latvijas valsts suverēnās varas nesējas tiesībām ir tai piešķirtā satversmes vara .
Satversme gan sadala satversmes varu starp Latvijas pilsoņu kopumu un Saeimu, tomēr garantē Latvijas tautas ekskluzīvās tiesības rīkoties ar Satversmes fundamentālajām normām, proti, atcelt konstitūciju vai noteikt jaunu konstitucionālo iekārtu. Savukārt Saeimai Satversmes 76. pantā ir deleģēta tikai Satversmes caurlūkošanas vara, kas atšķiras no Latvijas tautas satversmes varas ar to, ka ir saistīta ar konstitucionālajiem pamatprincipiem. Saeima ir pilnvarota veikt konstitucionālus grozījumus spēkā esošās konstitūcijas ietvaros, bet Saeima kā valsts varas konstitucionālā institūcija nevar būt pilnvarota grozīt konstitucionālās iekārtas pamatus vai atteikties no valsts eksistences, jo par to var lemt tikai tauta kā satversmes varas nesēja.
Satversmes 2. pants Latvijas tautai un ikvienam Latvijas pilsonim ne tikai piešķir tiesības, bet arī uzliek pienākumus. Visupirms pienākumu neatzīt par spēkā esošiem tādus konstitucionālās iekārtas grozījumus, kas notikuši, neievērojot Satversmē noteikto kārtību. Tāpat ikvienam pilsonim ir pienākums pretoties tiem, kas mēģina antikonstitucionālā ceļā ar spēku graut valsts konstitucionālo kārtību, teritoriālo vienotību vai neatkarību. Satversme liedz antikonstitucionālā veidā likvidēt Latvijas valsts neatkarību vai tajā nodibināto demokrātisko tiesisko valsti. Ja valsts konstitucionālā iekārta tiek grozīta, neievērojot Satversmē noteikto kārtību, Satversmes 2. pants ir viens no tiem Satversmes pantiem, kuri de jure paliek spēkā visu antikonstitucionālo režīmu pastāvēšanas laiku, nodrošinot Latvijas pilsoņu kopuma tiesības brīvi lemt par savu nākotni. Latvijas tautai ir tiesības un pienākums atjaunot Latvijas valsti tādā veidā, kādu pieprasa Latvijas valsts konstitucionāli tiesiskais pamats. Šāds pienākums ir uzlikts arī ikvienam Latvijas tautas loceklim.
Jūs kā likumu izstrādātāji cenšaties pārkāpt manas, kā Satversmes 105. un 115. pantā noteiktās suverēna tiesības !
Saku kategorisku nē, šādiem likuma grozījumiem!
Atgādināšu, ka pirmkārt jums ir saistošas ikviena dabiskās tiesības, otrkārt, konstitucionālās tiesības (satversme) un tikai treškārt starptautiskie līgumi, kurim jāatbilst pirmkārt un otrkārt teiktajam. Visbeidzot, jūs esat Latvijas pilsoņi, un publiskas personas, kuriem ir tikai un vienīgi pienākums un atbildība pārstāvēt privāto tiesību nemateriālo jomu. Jūs strādājat mūsu, kā suverēnu interesēs!
Mazinot vides aizsardzības administratīvaa procesa uzraudzību apdraudējumam tiek pakļautas manas tiesības uz labvēlīgu vidi
26.08.2025. 06:32
Beata Āboliņa
1. Šos grozījumus virza Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras prioritāte ir enerģētika, nevis dabas aizsardzība!!! Tas būtu tas pats, ja kāda ministrija vēlētos attīstīt kādu no tās pārraudzībā esošam jomām ierosinātu citai ministrijai samazināt savas funkcijas un uzraudzību, lai KEM var brīvi realizēt savus mērķus.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
2. Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Pēc Grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju un IVN atzinumu darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET EVAs funkciju nodošanu VVD.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
2. Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Pēc Grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju un IVN atzinumu darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET EVAs funkciju nodošanu VVD.
26.08.2025. 09:48
Mēs Ēdolei
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1311 izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
VVD jau tagad veic plašu uzdevumu izpildi. Papildus funkciju pildīšana samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pēc vairāku KEM virzītu Grozījumu (saistībā ar vides aizsardzību) pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti lielā apjoma dēļ. Tā rezultātā var tikt nepamanītas un nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Iebilstam PRET EVAs likvidēšanu un funkciju nodošanu VVD.
Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1311 izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
VVD jau tagad veic plašu uzdevumu izpildi. Papildus funkciju pildīšana samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pēc vairāku KEM virzītu Grozījumu (saistībā ar vides aizsardzību) pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti lielā apjoma dēļ. Tā rezultātā var tikt nepamanītas un nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Iebilstam PRET EVAs likvidēšanu un funkciju nodošanu VVD.
26.08.2025. 10:03
Fiziska persona
Pašreizējais regulējums paredz, ka Aģentūra (vēl līdz 30.01.2025. saukta par Vides pārraudzības valsts biroju) veic apstrīdēto Dienesta administratīvo aktu pārskatīšanu. Līdz ar Aģentūras pievienošanu šīs funkcijas tiktu nodotas pašam dienestam, kas rada acīmredzamu interešu konfliktu – iestāde pārskatītu pati savus lēmumus. Tas būtiski samazinātu sabiedrības uzticēšanos IVN procesam un atjaunīgās enerģijas attīstību Latvijā, jo vairs nebūtu neatkarīga institūta, kas varētu objektīvi izvērtēt pieņemtos lēmumus.
Pastāv risks, ka IVN kvalitāte samazināsies. Atbildību koncentrēšana vienā institūcijā var radīt disproporciju starp uzraudzību un stratēģisko analīzi. Reorganizācija tiek pamota ar atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanas paātrināšanu un administratīvā sloga mazināšanu. Tomēr, koncentrējot visas IVN un atļauju izsniegšanas funkcijas vienā institūcijā, pastāv būtisks un pamatots risks, ka vides interešu aizsardzība var tikt pakārtota ekonomiskajiem, noteiktu atjaunīgās enerģijas veidu atbalstošiem mērķiem. Tas var negatīvi ietekmēt sabiedrības līdzdalību un uzticēšanos vides politikas īstenošanai.
Ņemot vērā iepriekšminēto, rosinātās likumodšanas izmaiņas neatbalstu. Tās ir pretrunā ar vides ilgtspējas interesēm un Satversmē noteikto 115.pantu, kurš paredz, ka: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.”
26.08.2025. 19:42
Dace Smiltiņa
Mazinot vides aizsardzības administratīvaa procesa uzraudzību apdraudējumam tiek pakļautas manas tiesības uz labvēlīgu vidi
Ikvienam ļoti svarīgi apzināties vispārējos tiesību principus, jo uz to pamata tiek kontrolēta visu valsts varas atzaru darbības atbilstība demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormai. Šie vispārējie tiesību principi ir tādi priekšraksti, kas:
1.izteic tiesiskās sistēmas augstākās vērtības – tās ir visas dabiskās tiesības (piemēram, tiesības uz dzīvību, brīvību, īpašumu utt.) un taisnīguma princips kā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas galīgais mērķis;
2.noteic institūcijām, kā jāpiemēro tiesību normas – tās ir visas juridiskās metodes (piemēram, tiesību normu interpretācija, tālāka to veidošana, tiesību normu kolīziju atrisināšanas normas, nolēmumu argumentācijas metodes utt.);
3. noteic tiesiskās sistēmas sistematizāciju – tie ir vispārējie tiesību principi, kas saistīti ar demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas uzbūvi un struktūru (piemēram, varas dalīšanas princips, tiesību normu hierarhijas princips, tiesiskās drošības un samērīguma princips).
Latvijas gadījumā – demokrātiska tiesiska valsts. LR Satversmes ievads jeb preambula uzrāda Satversmes neaizskaramo kodolu, kas sastāv no demokrātiskas valsts iekārtas, tiesiskas valsts, sociāli atbildīgas valsts un nacionālas valsts principa, un uzskaita tās vērtības, kuru aizsardzībai suverēns ir radījis Latvijas valsti:
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti.
Mūsdienu demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas funkcionēšana balstās uz dabisko tiesību doktrīnu. Tas nozīmē, ka Saeima nav absolūti brīva, ko un kā regulēt, proti, likumdevējs ir saistīts ar dabiskajām tiesībām, kas cilvēkam ir neatņemamas un pastāvējušas jau pirms likumdevēja, un mūsdienās tās tiek ietilpinātas jēdzienā “vispārējie tiesību principi”. Vispārējie tiesību principi noteic Saeimai to, kādām pēc satura tiesību normām jādarbojas konkrētajā tiesiskajā sistēmā. Piemēram, likumdevējam jāaizsargā cilvēka gods un cieņa, jāievēro cilvēka tiesības uz dzīvību, brīvību, vienlīdzību, taisnīgu tiesu, privātās dzīves neaizskaramību, īpašumu u. c. dabiskās tiesības.
Regulācijas procesā likumdevējam nākas saskaņot dažādas suverēna intereses un līdz ar to arī savstarpējā kolīzijā nonākušās dabiskās tiesības, bet tas jādara saskaņā ar taisnīguma, tiesiskuma, tiesiskās paļāvības aizsardzību un samērīguma principiem. Tieši to, kā likumdevējam būs izdevies līdzsvarot suverēna intereses, varas dalīšanas principa ietvaros pārbaudīs tiesu varas atzars un īpaši Satversmes tiesa, kurai ir tiesības atzīt par spēkā neesošām tās rakstītās tiesību normas, kuras neatbilst suverēna pasludinātajai pamatnormai un no tās atvasinātajiem vispārējiem tiesību principiem.
Visas tiesiskās sistēmas, t. sk. tiesību sistēmas, avots ir suverēns, un likumdevējs nav “autoritāte” tiesību normu satura noteikšanā – tiesību normu avots ir tauta jeb suverēns, kas izvēlējies dzīvot noteiktā valsts iekārtā un politiskajā režīmā (demokrātiskā tiesiskā valstī) un līdz ar to atbilstoši varas dalīšanas principam sadalījis valsts varu starp likumdevēju, tiesu un izpildu varas atzariem, nosakot katram no tiem pildīt savus uzdevumus suverēna interesēs, lai tam būtu vieglāk, pārskatāmāk un paredzamāk organizēt savu dzīvi.
Tiesiskās sistēmas attīstībā ir iesaistītas ar tiesību jaunradi saistītās institūcijas – gan tiešie tiesību normu radītāji (tauta, Saeima, MK), autonomās funkcionāli neatkarīgās institūcijas, piemēram, Latvijas Banka, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, gan netiešie tiesību normu radītāji, kas ietekmē pieņemto tiesību normu saturu dažādās likumdošanas procesa stadijās, piemēram, Valsts prezidents, nevalstiskās organizācijas.
Īpaša loma tiesiskās sistēmas attīstībā ir Satversmes tiesai, kas pārbauda likumdevēja un valdības darba atbilstību pamatnormai, vispārējiem tiesību principiem un Satversmei. Tiesiskās sistēmas attīstību tieši ietekmē starp suverēna locekļiem esošās tiesiskās attiecības, kuru attīstības rezultātā līdzi mainās visa tiesiskā sistēma, kas ir radīta, lai šīs tiesiskās attiecības tiktu efektīvi un tiesiski regulētas…”
Satversmes 2. pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Atbilstoši tautas suverenitātes principam Latvijas tauta ir vienīgais valsts suverēnās varas subjekts. Nevis valsts varas konstitucionālās institūcijas, bet Latvijas tauta ir valsts varas avots un suverēnās valsts varas nesēja. Tautas suverenitāte ir tautas tiesības pašai lemt par savu likteni, tostarp radot patstāvīgu valsti. Līdz ar to viena no nozīmīgākajām Latvijas tautas kā Latvijas valsts suverēnās varas nesējas tiesībām ir tai piešķirtā satversmes vara .
Satversme gan sadala satversmes varu starp Latvijas pilsoņu kopumu un Saeimu, tomēr garantē Latvijas tautas ekskluzīvās tiesības rīkoties ar Satversmes fundamentālajām normām, proti, atcelt konstitūciju vai noteikt jaunu konstitucionālo iekārtu. Savukārt Saeimai Satversmes 76. pantā ir deleģēta tikai Satversmes caurlūkošanas vara, kas atšķiras no Latvijas tautas satversmes varas ar to, ka ir saistīta ar konstitucionālajiem pamatprincipiem. Saeima ir pilnvarota veikt konstitucionālus grozījumus spēkā esošās konstitūcijas ietvaros, bet Saeima kā valsts varas konstitucionālā institūcija nevar būt pilnvarota grozīt konstitucionālās iekārtas pamatus vai atteikties no valsts eksistences, jo par to var lemt tikai tauta kā satversmes varas nesēja.
Satversmes 2. pants Latvijas tautai un ikvienam Latvijas pilsonim ne tikai piešķir tiesības, bet arī uzliek pienākumus. Visupirms pienākumu neatzīt par spēkā esošiem tādus konstitucionālās iekārtas grozījumus, kas notikuši, neievērojot Satversmē noteikto kārtību. Tāpat ikvienam pilsonim ir pienākums pretoties tiem, kas mēģina antikonstitucionālā ceļā ar spēku graut valsts konstitucionālo kārtību, teritoriālo vienotību vai neatkarību. Satversme liedz antikonstitucionālā veidā likvidēt Latvijas valsts neatkarību vai tajā nodibināto demokrātisko tiesisko valsti. Ja valsts konstitucionālā iekārta tiek grozīta, neievērojot Satversmē noteikto kārtību, Satversmes 2. pants ir viens no tiem Satversmes pantiem, kuri de jure paliek spēkā visu antikonstitucionālo režīmu pastāvēšanas laiku, nodrošinot Latvijas pilsoņu kopuma tiesības brīvi lemt par savu nākotni. Latvijas tautai ir tiesības un pienākums atjaunot Latvijas valsti tādā veidā, kādu pieprasa Latvijas valsts konstitucionāli tiesiskais pamats. Šāds pienākums ir uzlikts arī ikvienam Latvijas tautas loceklim.
Jūs kā likumu izstrādātāji cenšaties pārkāpt manas, kā Satversmes 105. un 115. pantā noteiktās suverēna tiesības !
Saku kategorisku nē, šādiem likuma grozījumiem!
Atgādināšu, ka pirmkārt jums ir saistošas ikviena dabiskās tiesības, otrkārt, konstitucionālās tiesības (satversme) un tikai treškārt starptautiskie līgumi, kurim jāatbilst pirmkārt un otrkārt teiktajam. Visbeidzot, jūs esat Latvijas pilsoņi, un publiskas personas, kuriem ir tikai un vienīgi pienākums un atbildība pārstāvēt privāto tiesību nemateriālo jomu. Jūs strādājat mūsu, kā suverēnu interesēs!
Mazinot vides aizsardzības administratīvaa procesa uzraudzību apdraudējumam tiek pakļautas manas tiesības uz labvēlīgu vidi.
Esmu pret izstrādātajiem grozījumiem.
26.08.2025. 20:07
Dace Smiltiņa - Šķirnes saglabāšanas apvienība "Zilā govs"
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1311 izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
VVD jau tagad veic plašu uzdevumu izpildi. Papildus funkciju pildīšana samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pēc vairāku KEM virzītu Grozījumu (saistībā ar vides aizsardzību) pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti lielā apjoma dēļ. Tā rezultātā var tikt nepamanītas un nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Iebilstam PRET EVAs likvidēšanu un funkciju nodošanu VVD.
Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1311 izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
VVD jau tagad veic plašu uzdevumu izpildi. Papildus funkciju pildīšana samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pēc vairāku KEM virzītu Grozījumu (saistībā ar vides aizsardzību) pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti lielā apjoma dēļ. Tā rezultātā var tikt nepamanītas un nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Iebilstam PRET EVAs likvidēšanu un funkciju nodošanu VVD.
26.08.2025. 20:16
Biedrība "Kurzemes vides aizsardzības asociācija"
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1311 izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
VVD jau tagad veic plašu uzdevumu izpildi. Papildus funkciju pildīšana samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pēc vairāku KEM virzītu Grozījumu (saistībā ar vides aizsardzību) pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti lielā apjoma dēļ. Tā rezultātā var tikt nepamanītas un nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Iebilstam PRET EVAs likvidēšanu un funkciju nodošanu VVD.
26.08.2025. 20:18
Rimants Jugans
Es, kā Latvijas Republikas pilsonis un Satversmes subjekts, iebilstu pret šobrīd virzītajiem grozījumiem, jo tie būtiski apdraud manas un citu Latvijas iedzīvotāju Satversmē garantētās pamattiesības, īpaši Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu un 115. pantā garantētās tiesības uz labvēlīgu vidi.
1. Vides aizsardzības vājināšana un administratīvās uzraudzības centralizācija
Plānotie grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD), piešķirot tā ģenerāldirektoram tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus un izskatīt sūdzības par paša vadītās iestādes izsniegtajām atļaujām, atzinumiem un administratīvajiem aktiem.
Tas nozīmē, ka VVD pieņems lēmumus un pats sevi kontrolēs, kas ir pretrunā ar varas dalīšanas principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kas nostiprināti Satversmes ievadā.
Šāda pieeja būtiski vājina vides aizsardzības mehānismu, jo pazūd neatkarīga uzraudzība pār atļauju izsniegšanu, IVN procedūrām, rūpniecisko avāriju riskiem, kaitējuma videi novēršanas pasākumiem un citām būtiskām funkcijām. Rezultātā tiek apdraudēta administratīvā procesa objektivitāte un sabiedrības tiesības uz tiesisku, caurspīdīgu un taisnīgu lēmumu pieņemšanu.
2. KEM prioritātes konfliktē ar vides aizsardzību
Šos grozījumus virza Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras prioritāte ir enerģētikas attīstība, nevis vides aizsardzība.
KEM praktiski pārņem vides politikas virzienu, taču nevienai ministrijai, tostarp KEM, nolikumā nav noteikta pienākuma rūpēties par vides aizsardzības nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka vides politikas ieviešana de facto tiek atstāta bez atbildīgas institūcijas, radot nopietnu tiesisko nenoteiktību.
Rezultātā tiek nostādītas enerģētikas biznesa intereses pāri sabiedrības un vides interesēm, kas ir pretrunā samērīguma principam un Satversmes 115. pantā noteiktajam valsts pienākumam nodrošināt sabiedrībai labvēlīgu vidi.
3. Tiesiskuma un dabisko tiesību pārkāpums
Satversme nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder tautai (Satversmes 2. pants), un valsts institūcijām ir pienākums rīkoties suverēna interesēs.
Tāpat Satversmes ievads paredz, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska un sociāli atbildīga valsts, kuras pienākums ir aizsargāt cilvēka cieņu, veselību un dzīvību, tostarp nodrošinot ekoloģiski drošu dzīves vidi.
Samazinot vides aizsardzības administratīvo uzraudzību, tiek apdraudētas dabiskās cilvēktiesības, tostarp:
tiesības uz dzīvību un veselību;
tiesības uz īpašumu;
tiesības uz taisnīgu tiesu un caurspīdīgu pārvaldi;
tiesības uz labvēlīgu vidi.
Tā kā likumdevējs ir saistīts ar dabiskajām tiesībām un vispārējiem tiesību principiem, Saeima nedrīkst pieņemt normatīvos aktus, kas neatbilst Satversmei un samērīguma principam.
4. Prasība atteikties no EVAs funkciju nodošanas VVD
Īpaši iebilstu pret VVD piešķirto paplašināto kompetenci pār:
- ietekmes uz vidi novērtējumiem (IVN),
- atļauju izsniegšanu un pārskatīšanu,
- kaitējuma videi novēršanas pasākumu noteikšanu,
- īpaši aizsargājamo teritoriju transformāciju.
Šāds regulējums rada situāciju, kurā VVD vienlaikus kļūst par lēmumu pieņēmēju, kontrolētāju un pārsūdzību izskatītāju, kas ir pretrunā tiesiskuma, taisnīguma un labas pārvaldības principiem.
Secinājums un prasība
Pamatojoties uz Satversmes 2., 105. un 115. pantu, kā arī uz vispārējiem tiesiskuma, samērīguma, tiesiskās drošības un labas pārvaldības principiem, kategoriski iebilstu pret šobrīd virzītajiem grozījumiem.
1. Vides aizsardzības vājināšana un administratīvās uzraudzības centralizācija
Plānotie grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD), piešķirot tā ģenerāldirektoram tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus un izskatīt sūdzības par paša vadītās iestādes izsniegtajām atļaujām, atzinumiem un administratīvajiem aktiem.
Tas nozīmē, ka VVD pieņems lēmumus un pats sevi kontrolēs, kas ir pretrunā ar varas dalīšanas principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kas nostiprināti Satversmes ievadā.
Šāda pieeja būtiski vājina vides aizsardzības mehānismu, jo pazūd neatkarīga uzraudzība pār atļauju izsniegšanu, IVN procedūrām, rūpniecisko avāriju riskiem, kaitējuma videi novēršanas pasākumiem un citām būtiskām funkcijām. Rezultātā tiek apdraudēta administratīvā procesa objektivitāte un sabiedrības tiesības uz tiesisku, caurspīdīgu un taisnīgu lēmumu pieņemšanu.
2. KEM prioritātes konfliktē ar vides aizsardzību
Šos grozījumus virza Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras prioritāte ir enerģētikas attīstība, nevis vides aizsardzība.
KEM praktiski pārņem vides politikas virzienu, taču nevienai ministrijai, tostarp KEM, nolikumā nav noteikta pienākuma rūpēties par vides aizsardzības nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka vides politikas ieviešana de facto tiek atstāta bez atbildīgas institūcijas, radot nopietnu tiesisko nenoteiktību.
Rezultātā tiek nostādītas enerģētikas biznesa intereses pāri sabiedrības un vides interesēm, kas ir pretrunā samērīguma principam un Satversmes 115. pantā noteiktajam valsts pienākumam nodrošināt sabiedrībai labvēlīgu vidi.
3. Tiesiskuma un dabisko tiesību pārkāpums
Satversme nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder tautai (Satversmes 2. pants), un valsts institūcijām ir pienākums rīkoties suverēna interesēs.
Tāpat Satversmes ievads paredz, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska un sociāli atbildīga valsts, kuras pienākums ir aizsargāt cilvēka cieņu, veselību un dzīvību, tostarp nodrošinot ekoloģiski drošu dzīves vidi.
Samazinot vides aizsardzības administratīvo uzraudzību, tiek apdraudētas dabiskās cilvēktiesības, tostarp:
tiesības uz dzīvību un veselību;
tiesības uz īpašumu;
tiesības uz taisnīgu tiesu un caurspīdīgu pārvaldi;
tiesības uz labvēlīgu vidi.
Tā kā likumdevējs ir saistīts ar dabiskajām tiesībām un vispārējiem tiesību principiem, Saeima nedrīkst pieņemt normatīvos aktus, kas neatbilst Satversmei un samērīguma principam.
4. Prasība atteikties no EVAs funkciju nodošanas VVD
Īpaši iebilstu pret VVD piešķirto paplašināto kompetenci pār:
- ietekmes uz vidi novērtējumiem (IVN),
- atļauju izsniegšanu un pārskatīšanu,
- kaitējuma videi novēršanas pasākumu noteikšanu,
- īpaši aizsargājamo teritoriju transformāciju.
Šāds regulējums rada situāciju, kurā VVD vienlaikus kļūst par lēmumu pieņēmēju, kontrolētāju un pārsūdzību izskatītāju, kas ir pretrunā tiesiskuma, taisnīguma un labas pārvaldības principiem.
Secinājums un prasība
Pamatojoties uz Satversmes 2., 105. un 115. pantu, kā arī uz vispārējiem tiesiskuma, samērīguma, tiesiskās drošības un labas pārvaldības principiem, kategoriski iebilstu pret šobrīd virzītajiem grozījumiem.
26.08.2025. 21:18
Fiziska persona
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1311 izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
VVD jau tagad veic plašu uzdevumu izpildi. Papildus funkciju pildīšana samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pēc vairāku KEM virzītu Grozījumu (saistībā ar vides aizsardzību) pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti lielā apjoma dēļ. Tā rezultātā var tikt nepamanītas un nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Iebilstam PRET EVAs likvidēšanu un funkciju nodošanu VVD.
Grozījumi paredz visas Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotā kārtība ar grozījumiem 25-TA-1311 izraisa varas centralizācijas riskus un apdraud tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, padara lēmumu pieņemšanu ātrāku, tomēr tas nav samērīgi ar normatīvā akta pamatmērķi, jo vienlaikus lēmumu pieņemšana nav caurskatāma. Koncentrēta uzraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana vienas iestādes ietvaros, ņemot vērā, ka vides pārraudzība ir viena no vissvarīgākajām jomām valsts pārvaldē, nešaubīgi pierāda, ka sabiedrībai rodas aizskārums, ja vides pārraudzība, lēmumu pieņemšana un apstrīdēšana ir koncentrēta vienas iestādes ietvaros. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu.
VVD jau tagad veic plašu uzdevumu izpildi. Papildus funkciju pildīšana samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem (“pats par sevi izskata pārsūdzību”).
Pēc vairāku KEM virzītu Grozījumu (saistībā ar vides aizsardzību) pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Centralizācija vienā iestādē padara VVD ietekmējamu, pastāv bažas par lēmumu kvalitāti lielā apjoma dēļ. Tā rezultātā var tikt nepamanītas un nepietiekami izvērtētas dažādas ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā rezultā var tikt pieņemti un realizēti neatgriezeniski lēmumi bez objektīvas ārējas kontroles. Savukārt, tas novestu pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas, tādējādi tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā.
Iebilstam PRET EVAs likvidēšanu un funkciju nodošanu VVD.
26.08.2025. 21:22
Fiziska persona
1. Šos grozījumus virza Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras prioritāte ir enerģētika, nevis dabas aizsardzība!!! Tas būtu tas pats, ja kāda ministrija vēlētos attīstīt kādu no tās pārraudzībā esošam jomām ierosinātu citai ministrijai samazināt savas funkcijas un uzraudzību, lai KEM var brīvi realizēt savus mērķus.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
2. Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Pēc Grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju un IVN atzinumu darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET EVAs funkciju nodošanu VVD.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
2. Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Pēc Grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju un IVN atzinumu darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET EVAs funkciju nodošanu VVD.
26.08.2025. 21:43
Daina Kalniete
Kategoriski iebilstu pret plānotajiem grozījumiem!
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, ka KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte. Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu un vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, ka KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte. Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu un vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
26.08.2025. 21:45
Fiziska persona
1. Šos grozījumus virza Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras prioritāte ir enerģētika, nevis dabas aizsardzība!!! Tas būtu tas pats, ja kāda ministrija vēlētos attīstīt kādu no tās pārraudzībā esošam jomām ierosinātu citai ministrijai samazināt savas funkcijas un uzraudzību, lai KEM var brīvi realizēt savus mērķus.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
2. Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Pēc Grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju un IVN atzinumu darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET EVAs funkciju nodošanu VVD.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
2. Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Pēc Grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju un IVN atzinumu darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET EVAs funkciju nodošanu VVD.
26.08.2025. 22:00
"Tīra mana Tēvu zeme"
Iebildumi par likumprojekta grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 25-TA-1315
Grozījumi paredz Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotie grozījumi 25-TA-1315 rada riskus lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumā , apdraudot tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību, atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, uzliek papildus administratīvo slogu šai iestādei, kas rada iespējas pieņemt kļūdainus un nepārdomātus lēmumus, kā arī ietekmējamību. VVD kompetencē jau tagad ir plaša uzdevumu izpilde. Papildus funkciju pildīšana bez atbilstoša izvērtējuma samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem, pats par sevi arī izskata pārsūdzības. Pieņemot nekvalitatīvus lēmumus, tas var novest pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu, kā rezultātā tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā..
Pēc vairāku KEM virzītu grozījumu, saistībā ar vides aizsardzību, pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Iebilstam pret grozījumiem. Grozījumi palielina korupcijas un interešu konflikta riskus.
Apdraud Latvijas saistību izpildi Orhūsas konvencijas un ES tiesību ietvaros.
Grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tiesiskuma principiem.
Grozījumi paredz Enerģētikas un vides aģentūras kompetences nodot Valsts vides dienestam (VVD). Plānotie grozījumi 25-TA-1315 rada riskus lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumā , apdraudot tiesiskumu, sabiedrības līdzdalību un efektīvu vides aizsardzību, atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Varas centralizācija vienas iestādes ietvaros, uzliek papildus administratīvo slogu šai iestādei, kas rada iespējas pieņemt kļūdainus un nepārdomātus lēmumus, kā arī ietekmējamību. VVD kompetencē jau tagad ir plaša uzdevumu izpilde. Papildus funkciju pildīšana bez atbilstoša izvērtējuma samazinās uzraudzības kvalitāti kā tādu. Objektivitātes tiesību princips, ja grozījumus pieņems, viennozīmīgi, nebūs ievērots. VVD ģenerāldirektors pats izskata sūdzības par VVD lēmumiem, pats par sevi arī izskata pārsūdzības. Pieņemot nekvalitatīvus lēmumus, tas var novest pie nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un, iespējams, pie vides degradācijas. Minētais liecina par acīmredzamu un būtisku demokrātijas un tiesiskuma pamatu apdraudējumu, kā rezultātā tiktu aizskartas ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā..
Pēc vairāku KEM virzītu grozījumu, saistībā ar vides aizsardzību, pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Iebilstam pret grozījumiem. Grozījumi palielina korupcijas un interešu konflikta riskus.
Apdraud Latvijas saistību izpildi Orhūsas konvencijas un ES tiesību ietvaros.
Grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tiesiskuma principiem.
26.08.2025. 22:08
Fiziska persona
Mazinot vides aizsardzības administratīvā procesa uzraudzību, tiek apdraudētas manas Satversmē nostiprinātās tiesības uz labvēlīgu vidi (115. pants) un īpašumu (105. pants).
KEM prioritāte ir enerģētika, nevis dabas aizsardzība. Vides politika faktiski vairs nav nevienas ministrijas tiešā atbildībā. KEM ar likuma grozījumiem mēģina vājināt vides aizsardzības mehānismus, lai brīvāk īstenotu enerģētikas mērķus. Tas ir pretrunā ar demokrātiskas tiesiskas valsts principiem.
Kontroles un uzraudzības funkciju nodošana tikai VVD rada interešu konfliktu. VVD ģenerāldirektors vienpersoniski pārskatītu lēmumus, ko pati iestāde ir pieņēmusi (IVN procedūras, atļaujas, atbildība par kaitējumu videi u.c.). Tas nozīmē – VVD pieņem lēmumu un VVD pats arī izskata pārsūdzību. Neatkarīga uzraudzība faktiski tiktu izslēgta.
Vide nav birokrātijas jautājums. Lai arī birokrātijas mazināšana ir atbalstāma, vides aizsardzība ir īpaša joma, kur lēmumiem jābūt neatkarīgiem, rūpīgi izvērtētiem un piesardzīgiem. Vide ir cilvēka dzīves telpas pamats – bez vides nav ne cilvēku, ne sabiedrības, ne ekonomikas.
Grozījumi vājina vides aizsardzību un apdraud Satversmē noteiktās ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi. Tāpēc kategoriski iebilstu pret EVA funkciju nodošanu VVD un pret vides aizsardzības administratīvā procesa uzraudzības vājināšanu.
KEM prioritāte ir enerģētika, nevis dabas aizsardzība. Vides politika faktiski vairs nav nevienas ministrijas tiešā atbildībā. KEM ar likuma grozījumiem mēģina vājināt vides aizsardzības mehānismus, lai brīvāk īstenotu enerģētikas mērķus. Tas ir pretrunā ar demokrātiskas tiesiskas valsts principiem.
Kontroles un uzraudzības funkciju nodošana tikai VVD rada interešu konfliktu. VVD ģenerāldirektors vienpersoniski pārskatītu lēmumus, ko pati iestāde ir pieņēmusi (IVN procedūras, atļaujas, atbildība par kaitējumu videi u.c.). Tas nozīmē – VVD pieņem lēmumu un VVD pats arī izskata pārsūdzību. Neatkarīga uzraudzība faktiski tiktu izslēgta.
Vide nav birokrātijas jautājums. Lai arī birokrātijas mazināšana ir atbalstāma, vides aizsardzība ir īpaša joma, kur lēmumiem jābūt neatkarīgiem, rūpīgi izvērtētiem un piesardzīgiem. Vide ir cilvēka dzīves telpas pamats – bez vides nav ne cilvēku, ne sabiedrības, ne ekonomikas.
Grozījumi vājina vides aizsardzību un apdraud Satversmē noteiktās ikviena tiesības uz labvēlīgu vidi. Tāpēc kategoriski iebilstu pret EVA funkciju nodošanu VVD un pret vides aizsardzības administratīvā procesa uzraudzības vājināšanu.
26.08.2025. 22:13
Fiziska persona
Esmu pret iesniegtajiem grozījumiem, jo šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Ar šiem grozījumiem vides aizsardzība praktiski tiek nodota Klimata un enerģētikas ministrijas pārziņā (KEM), kuras prioritāte ir enerģētika, nevis dabas aizsardzība. Vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju un IVN atzinumu darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Iebilstu PRET EVAs funkciju nodošanu VVD.
Ar šiem grozījumiem vides aizsardzība praktiski tiek nodota Klimata un enerģētikas ministrijas pārziņā (KEM), kuras prioritāte ir enerģētika, nevis dabas aizsardzība. Vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju un IVN atzinumu darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Iebilstu PRET EVAs funkciju nodošanu VVD.
26.08.2025. 22:29
Ieva Siļķe
Kategoriski iebilstu pret pārmaiņām!
26.08.2025. 23:14
Raitis Kātiņš
1. Šos grozījumus virza Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras prioritāte ir enerģētika, nevis dabas aizsardzība!!! Tas būtu tas pats, ja kāda ministrija vēlētos attīstīt kādu no tās pārraudzībā esošam jomām ierosinātu citai ministrijai samazināt savas funkcijas un uzraudzību, lai KEM var brīvi realizēt savus mērķus.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
2. Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Pēc Grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju un IVN atzinumu darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET EVAs funkciju nodošanu VVD.
Vides aizsardzība ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski vides aizsardzība vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk. KEM) nolikumā nav pienākums rūpēties par vides politikas ieviešanu un nodrošināšanu valstī.
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, kāpēc KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
2. Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Pēc Grozījumu pieņemšanas VVD ģenerāldirektors vienā personā pārskatīs apstrīdēšanas iesniegumus par pieņemtajiem VVD lēmumiem attiecībā uz:
- atkritumu apsaimniekošanas atļaujām;
- elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu sūtījumiem;
- zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu,
- par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu;
- administratīvajiem pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanas jomā, kas ietvers arī pārkāpumus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā;
- atbildīgās personas noteikšanu par izdarīto kaitējumu videi;
- videi nodarītā kaitējuma novēršanu, t.sk. par preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem kaitējuma videi novēršanai;
- ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību;
- ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ievērošanā;
- ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību;
- VVD izdotajiem vai atteiktajiem tehniskajiem noteikumiem vidi ietekmējošas darbības veikšanai;
- stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma īstenošanu;
- rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā;
- degvielas uzpildes staciju kontrolē;
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz darbībā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tai skaitā biocīdiem;
- Radiācijas drošības centra izdotajiem lēmumiem;
- Ūdens apsaimniekošanas likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā minēto pasākumu noteikšanu, kā arī atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem;
- Zemes transformācijas (zemes lietošanas kategorijas maiņas) atļaujām īpaši aizsargājamās teritorijās (likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 38.1 panta grozījumi 25-TA-1883);
- SEG atļaujas degvielas un kurināmā tirdzniecībai, t.sk. degvielas ilgtspējas ziņošana ES, monitorings un verifikācija.
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju un IVN atzinumu darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET EVAs funkciju nodošanu VVD.
26.08.2025. 23:18
Raitis Kātiņš
Esmu pret ierosinātajām izmaiņām. Ja skatāmies no vides aizsardzības sistēmas viedokļa- apvienojot iestādes un to funkcijas, pazūd iespēja veikt neatkarīgu iestādes darba izvērtējumu. IVN un Tehnisko noteikumu pārsūdzēšanas gadījumā, pārsūdzību izskata tā pati iestāde, kas mazina objektīvitāti un varbūtību neatkarīgam tiesiskam izvērtējumam. Tāpēc nepiekrītu EVA un VVD apvienošanai.
26.08.2025. 23:51
Atlasīti 20 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25