Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi cenu izsekojamībai un monitoringam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Skatīt anotāciju.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu patēriņa preču cenu izsekojamību un monitoringu.
Politikas jomas
Patērētāju tiesību aizsardzība; Publiskās pārvaldes politika
Teritorija
-
Norises laiks
25.07.2025. - 08.08.2025.
Informācija
Ministru kabineta noteikumi "Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi cenu izsekojamībai un monitoringam "
Fiziskās personas
- patērētāji
Skaidrojums un ietekme
Patērētājiem būs pieejams tehniskais risinājums, kurā tiks atspoguļoti kvalitatīvi un patiesi pārtikas preču mazumtirgotāju dati par pārtikas preču cenām. Un šajā tehniskajā risinājumā (pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkā) patērētājs varēs patstāvīgi veikt cenu salīdzināšanu un atlasīt sev atbilstošākās, arī lētākās pārtikas preces, optimizējot pārtikai paredzētās izmaksas. Paredzams, ka ieguvums patērētājiem atsvērs pārtikas preču mazumtirgotājiem uzlikto papildus administratīvo slogu.
Juridiskās personas
- pārtikas preču mazumtirgotāji
Skaidrojums un ietekme
Ar Ministru kabineta noteikumiem pārtikas preču mazumtirgotājiem noteiktā kārtībā un atbilstoši noteiktajai specifikācijai jāsniedz dati saistībā ar pārtikas preču tirdzniecību.
Sagatavoja
Evita Kudure-Ševčuka (EM)
Atbildīgā persona
Edijs Šaicāns (EM)
Izsludināšanas datums
25.07.2025. 12:28
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Antons Fomiškins
Noteikumu projektā 3. punktā pieprasītā automatizācija reizi dienā līdz plkst. 8.00 var radīt nesamērīgu slodzi līdz ar pārējiem "nakts darbiem" un regulārajām atskaitēm jo īpaši tiem mazumtirgotājiem, kas monitoringam vēlas pievienoties brīvprātīgi 4. punkta kārtībā. Īpaši "brīvprātīgajiem" būtu atbalstāmas atlaides vai individuālas vienošanās termiņa iesniegšanai, piemēram, slēdzot īpašu vienošanos ar CSP.
Ņemot vērā noteikumu pārregulācijas jeb birokrātiskās slodzes garu, nav norādīts transporta mehānisms šādu datu apmaiņai, vai tā ir kāda CSP uzturēta programmatūras vārteja vai kāds cits informācijas apmaiņas mehānisms? Anotācijā minētais FTP/SFTP risinājums ir tikai piemērs.
Nav skaidri definēta nevienas puses (CSP, mazumtirgotāja, datu salīdzinātāja izstrādātāja) rīcība konkrētās puses informācijas sistēmu avārijas nepieejamības gadījumā. Nav atrunāts pieejamības kritērijs katram datu nosūtītājam (CSP vai mazumtirgotājam).
Lai gan šķietami ir saprotams, ka noteikumu garā ir, ka dati sniedzami par "tekošo" dienu, nav skaidri saprotams, vai 2. pielikuma informāciju CSP var iesniegt vairākas "uz priekšu", vai tikai par pašreizējās dienas cenām.
Nav saprotams, vai Noteikumu projektā 6. punktā aprakstītās salīdzinātāju izstrādātāju personas ir tiesīgas sniegt datus patērētājiem arī tādā veidā, kas piemērots apstrādei automatizētās datu apstrādes sistēmās patērētāja iekārtās.
Ja mazumtirgotāja puses specifikācija tiek tik stingri regulēta kā Noteikumu pielikums, neskatoties uz to, ka tā ir birokrātiskā pārregulācija (piemēram, līdzīgi Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamo datu specifikācijas netiek apstiprinātas ar MK noteikumiem), tad būtu tikai atbalstāmi, ka arī salīdzināšanas rīku izstrādātājiem pieejamā CSP risinājuma specifikācija būtu tikpat stingri regulēta.
Lai gan specifikācijā ir stingri atrunāta datubāzes struktūra un ir saprotams sākotnējā anotācijā minētais par formāta brīvību, tomēr šāda brīvība apgrūtinās gan CSP darbu, gan potenciāli var sarežģīt arī salīdzinātāju izstrādātāju darbu. Vai CSP pirms 6. punkta izpildes veiks jelkādu datu normalizāciju? Vai tiešām tiek piemērots princips "mēsli iekšā - mēsli ārā"?
Nav definēta mazumtirgotāja rīcība, iesniedzot kļūdainus datus, kā tiek precizēti šie pārskati un kā precizētie dati nodoti atkalizmantotājam.
Nepieciešams salāgot atsevišķu pārtikas produktu veidu terminoloģiju 1. pielikumā kopā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma pielikuma terminoloģiju, t. i., pirmkārt, jāizvērtē, vai ir pamatoti, ka 4. punkts ir citādi formulēts nekā PVN likuma 16. punkts? otrkārt, 5. punktā vispārinošais vārds "ogas" netiek lietots PVN likumā šādā nozīmē. Nav saprotama CSP vēlme izdalīt tikai krūmmellenes pretēji PVN likumam.
2. pielikumā lietotā terminoloģija lauka nosaukumos ir pretrunīga. Lai gan daži lauku nosaukumi ir svešvalodā ("ITEM" un "Quantity"), vairākums lauku nosaukumos ir latviešu valodā. Tāpat doti vairāki vienādi lauku nosaukumi "Pamatcena_gab" un "Pamatcena_vienība". Datu apmaiņas risinājumu izstrādes labais stils paredz to, ka lauku nosaukumos nelieto diakritiskās zīmes un lauku nosaukumi ir savstarpēji atšķirīgi. Nav saprotams, kāpēc otrās pamatcenas lauka saturā izmantots apzīmējums svešvalodā – LOY. Trūkst lauka tipa "atlaides nosacījumiem" un "pieejamībai", vai tas ir CLOB?
Ieteikums arī "mazumtirgotājs/nosaukums" papildināt ar uzņēmējdarbības reģistrāciju normatīvo aktu kārtībā izsniegto reģistrācijas numuru, kas neradīs papildu slodzi mazumtirgotājam, tomēr ļaus veikt normalizāciju datu atkalizmantotājam un/vai CSP.
Adrešu un ražotājvalstu izmantošanai būtu ieteicams papildināt ar iespēju lietot kādus CSP uzturētus klasifikatorus vai vismaz ATVK kodu.
3. pielikumā dotā iespēja adresē izmantot tikai 50 simbolus ir pretrunā MK noteikumiem Nr. 455 "Adresācijas noteikumi", ka adreses elementa garums nevar pārsniegt 40 rakstzīmes. Piemēram, būtu apgrūtinoši iesniegt informāciju "Gleznotāja Miervalža Ķemera gatve 9, Jūrmala" vai "Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 44, Rīga, LV-1050".
Tāpat ņemot vērā, ka mērvienība ir teksts (nevis klasifikators) ir risks, ka dati ir grūtāk izmantojami pirms to normalizācijas.
Nav saprotama prasība pēc 12 zīmju aiz komata precizitātes vidējai cenai.
Ņemot vērā noteikumu pārregulācijas jeb birokrātiskās slodzes garu, nav norādīts transporta mehānisms šādu datu apmaiņai, vai tā ir kāda CSP uzturēta programmatūras vārteja vai kāds cits informācijas apmaiņas mehānisms? Anotācijā minētais FTP/SFTP risinājums ir tikai piemērs.
Nav skaidri definēta nevienas puses (CSP, mazumtirgotāja, datu salīdzinātāja izstrādātāja) rīcība konkrētās puses informācijas sistēmu avārijas nepieejamības gadījumā. Nav atrunāts pieejamības kritērijs katram datu nosūtītājam (CSP vai mazumtirgotājam).
Lai gan šķietami ir saprotams, ka noteikumu garā ir, ka dati sniedzami par "tekošo" dienu, nav skaidri saprotams, vai 2. pielikuma informāciju CSP var iesniegt vairākas "uz priekšu", vai tikai par pašreizējās dienas cenām.
Nav saprotams, vai Noteikumu projektā 6. punktā aprakstītās salīdzinātāju izstrādātāju personas ir tiesīgas sniegt datus patērētājiem arī tādā veidā, kas piemērots apstrādei automatizētās datu apstrādes sistēmās patērētāja iekārtās.
Ja mazumtirgotāja puses specifikācija tiek tik stingri regulēta kā Noteikumu pielikums, neskatoties uz to, ka tā ir birokrātiskā pārregulācija (piemēram, līdzīgi Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamo datu specifikācijas netiek apstiprinātas ar MK noteikumiem), tad būtu tikai atbalstāmi, ka arī salīdzināšanas rīku izstrādātājiem pieejamā CSP risinājuma specifikācija būtu tikpat stingri regulēta.
Lai gan specifikācijā ir stingri atrunāta datubāzes struktūra un ir saprotams sākotnējā anotācijā minētais par formāta brīvību, tomēr šāda brīvība apgrūtinās gan CSP darbu, gan potenciāli var sarežģīt arī salīdzinātāju izstrādātāju darbu. Vai CSP pirms 6. punkta izpildes veiks jelkādu datu normalizāciju? Vai tiešām tiek piemērots princips "mēsli iekšā - mēsli ārā"?
Nav definēta mazumtirgotāja rīcība, iesniedzot kļūdainus datus, kā tiek precizēti šie pārskati un kā precizētie dati nodoti atkalizmantotājam.
Nepieciešams salāgot atsevišķu pārtikas produktu veidu terminoloģiju 1. pielikumā kopā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma pielikuma terminoloģiju, t. i., pirmkārt, jāizvērtē, vai ir pamatoti, ka 4. punkts ir citādi formulēts nekā PVN likuma 16. punkts? otrkārt, 5. punktā vispārinošais vārds "ogas" netiek lietots PVN likumā šādā nozīmē. Nav saprotama CSP vēlme izdalīt tikai krūmmellenes pretēji PVN likumam.
2. pielikumā lietotā terminoloģija lauka nosaukumos ir pretrunīga. Lai gan daži lauku nosaukumi ir svešvalodā ("ITEM" un "Quantity"), vairākums lauku nosaukumos ir latviešu valodā. Tāpat doti vairāki vienādi lauku nosaukumi "Pamatcena_gab" un "Pamatcena_vienība". Datu apmaiņas risinājumu izstrādes labais stils paredz to, ka lauku nosaukumos nelieto diakritiskās zīmes un lauku nosaukumi ir savstarpēji atšķirīgi. Nav saprotams, kāpēc otrās pamatcenas lauka saturā izmantots apzīmējums svešvalodā – LOY. Trūkst lauka tipa "atlaides nosacījumiem" un "pieejamībai", vai tas ir CLOB?
Ieteikums arī "mazumtirgotājs/nosaukums" papildināt ar uzņēmējdarbības reģistrāciju normatīvo aktu kārtībā izsniegto reģistrācijas numuru, kas neradīs papildu slodzi mazumtirgotājam, tomēr ļaus veikt normalizāciju datu atkalizmantotājam un/vai CSP.
Adrešu un ražotājvalstu izmantošanai būtu ieteicams papildināt ar iespēju lietot kādus CSP uzturētus klasifikatorus vai vismaz ATVK kodu.
3. pielikumā dotā iespēja adresē izmantot tikai 50 simbolus ir pretrunā MK noteikumiem Nr. 455 "Adresācijas noteikumi", ka adreses elementa garums nevar pārsniegt 40 rakstzīmes. Piemēram, būtu apgrūtinoši iesniegt informāciju "Gleznotāja Miervalža Ķemera gatve 9, Jūrmala" vai "Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 44, Rīga, LV-1050".
Tāpat ņemot vērā, ka mērvienība ir teksts (nevis klasifikators) ir risks, ka dati ir grūtāk izmantojami pirms to normalizācijas.
Nav saprotama prasība pēc 12 zīmju aiz komata precizitātes vidējai cenai.
06.08.2025. 19:39
Pēteris Jurčenko - Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija
Nodrošināt patiesu datu atvērtību un pieejamību neiguldot liekus resursus risinājuma izstrādē.
Cenu datu publicēšana atvērto datu portāla būtiski samazina izmaksas risinājuma izstrādē, ļaujot sasniegt mērķi - iespēja salīdzināt cenas dažādiem produktiem, šāda veidā veicinot konkurenci starp tirgotājiem.
EAN svītrkoda obligātu un primāru lietošanu
Veikaliem sistēmās un datubāzēs jai eksistē EAN kods (produkta svītra koda skaitliskā vērtība) šo kodu vajag obligāti iekļaut pie produktu cenām, tas ļaus precīzi salīdzināt konkrētu preču cenas, bez papildus ieguldījumiem. Šo kodu publicēšana nerada papildus slogu un tiem ir jābūt obligātiem pie katras preces cenas.
Publicēt visu pārtikas preču cenas vai visas pārtikas preču grupas cenas.
Ja vēlme ir veicināt konkurenci, tad ir svarīgi publicēt "visas maizes cenas" nevi vienā veikalā "vizbulītes" cenu un citā "pļavas" ,aizes cenu. Šādas cenas nav salīdzināmas.
Pastiprināt datu kvalitātes kontroli un sankciju mehānismus
Ja veikals virs noteikta apgrozījuma nepublicē cenas tas nevar tirgot svētdienās
Cenu datu publicēšana atvērto datu portāla būtiski samazina izmaksas risinājuma izstrādē, ļaujot sasniegt mērķi - iespēja salīdzināt cenas dažādiem produktiem, šāda veidā veicinot konkurenci starp tirgotājiem.
EAN svītrkoda obligātu un primāru lietošanu
Veikaliem sistēmās un datubāzēs jai eksistē EAN kods (produkta svītra koda skaitliskā vērtība) šo kodu vajag obligāti iekļaut pie produktu cenām, tas ļaus precīzi salīdzināt konkrētu preču cenas, bez papildus ieguldījumiem. Šo kodu publicēšana nerada papildus slogu un tiem ir jābūt obligātiem pie katras preces cenas.
Publicēt visu pārtikas preču cenas vai visas pārtikas preču grupas cenas.
Ja vēlme ir veicināt konkurenci, tad ir svarīgi publicēt "visas maizes cenas" nevi vienā veikalā "vizbulītes" cenu un citā "pļavas" ,aizes cenu. Šādas cenas nav salīdzināmas.
Pastiprināt datu kvalitātes kontroli un sankciju mehānismus
Ja veikals virs noteikta apgrozījuma nepublicē cenas tas nevar tirgot svētdienās
08.08.2025. 00:00
Vladislavs Nazaruks
Noteikumu projekta 5. punkts paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – likums) 19.² panta pirmās daļas 1. punktā minētos datus Centrālā statistikas pārvalde dzēš pēc 3 gadiem. Šo datu dzēšana ir pārmērīga, jo tad tiks būtiski apgrūtināta likumā noteiktā nolūka “nodrošināt precīzu cenu dinamikas izsekojamību un monitoringu” sasniegšana ilgākā laika periodā. Pēc 3 gadiem šie dati var kļūt vispār nepieejami nevienai personai – sevišķi ņemot vērā to, ka šo noteikumu projekta 6. punktā paredzētais datu pieprasītāju pienākums nodrošināt datu “pieejamību patērētājiem bez maksas un citiem ierobežojumiem” ir nedz absolūts (gan datu apjoma un formas, gan laika ziņā), nedz garantēts.
Kā norādīts likuma 19.² panta trešajā daļā, minētie dati ir vispārpieejamā informācija. Atkalizmantošanas ierobežojumu esība šai informācijai likumā tiešā veidā nav paredzēta – ir noteikts tikai pamatojums šīs informācijas ievākšanai un apstrādei (šā panta pirmā daļa) un viens no tās izmantošanas mērķiem (šā panta trešā daļa). Uzsverams, ka šā panta trešajā daļā minētais mērķis nav vienīgi iespējamais: teksta gramatiskā konstrukcija (“Lai <A>, <B>.”) neizslēdz arī citu mērķu esību.
Tādējādi likums neliedz iespēju padarīt šo informāciju par tādu, kura ir pieejama bez atkalizmantošanas ierobežojumiem. Sabiedrībai lietderīgākā rīcība ar minētajiem datiem pēc 3 gadu perioda būtu nevis dzēst tos, bet atcelt to atkalizmantošanas ierobežojumus un padarīt tos par atvērtiem datiem, publicējot tos Latvijas Atvērto datu portālā. Turklāt pēc 3 gadiem atkalizmantošanas ierobežojumi vairs nebūs aktuāli likuma 19.² panta trešajā daļā noteiktajam mērķim, jo šis mērķis konkrētai datu kopai ir aktuāls lielākoties tikai īstermiņā.
Kā norādīts likuma 19.² panta trešajā daļā, minētie dati ir vispārpieejamā informācija. Atkalizmantošanas ierobežojumu esība šai informācijai likumā tiešā veidā nav paredzēta – ir noteikts tikai pamatojums šīs informācijas ievākšanai un apstrādei (šā panta pirmā daļa) un viens no tās izmantošanas mērķiem (šā panta trešā daļa). Uzsverams, ka šā panta trešajā daļā minētais mērķis nav vienīgi iespējamais: teksta gramatiskā konstrukcija (“Lai <A>, <B>.”) neizslēdz arī citu mērķu esību.
Tādējādi likums neliedz iespēju padarīt šo informāciju par tādu, kura ir pieejama bez atkalizmantošanas ierobežojumiem. Sabiedrībai lietderīgākā rīcība ar minētajiem datiem pēc 3 gadu perioda būtu nevis dzēst tos, bet atcelt to atkalizmantošanas ierobežojumus un padarīt tos par atvērtiem datiem, publicējot tos Latvijas Atvērto datu portālā. Turklāt pēc 3 gadiem atkalizmantošanas ierobežojumi vairs nebūs aktuāli likuma 19.² panta trešajā daļā noteiktajam mērķim, jo šis mērķis konkrētai datu kopai ir aktuāls lielākoties tikai īstermiņā.
08.08.2025. 18:00
Vladislavs Nazaruks
Noteikumu projektā tiek izmantoti atšķirīgi formulējumi, lai atsauktos uz vieniem un tiem pašiem datiem. Tā, uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.² panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajiem datiem ir gan tiešās atsauces (skat. noteiktumu projekta 3., 6., 7. punktu), gan arī netiešās atsauces – kā uz “šo noteikumu 3. punktā minētajiem datiem” (skat. noteiktumu projekta 5., 9. punktu). Līdzīgi ir ar šī likuma 19.² panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem datiem (“šo noteikumu 8. punktā minētie dati”). Šāda atšķirīgu atsauču lietošana apgrūtina tiesību normu uztveri.
Turklāt nav viennozīmīgi uztverams, vai formulējums “šo noteikumu 3. punktā minētie dati” ietver sevī arī šo noteikumu 4. punktā minētos datus. No vienas puses, noteikumu projektā 3. un 4. punktā minētie dati tomēr nav ekvivalenti (kaut arī ir ekvivalenti to apjoms un sniegšanas kārtība). No otras puses, noteikumu projekta 5. un 9. punkts savā tvēruma acīmredzami iekļauj arī noteikumu projekta 4. punktā minētos datus.
Piedāvātais risinājums: izmantot viena veida atsauces uz konkrētiem datiem; ja tiek izmantota atsaukšanās uz šo noteikumu punktiem, tad atsauces uz noteikumu 3. punktu papildināt ar atsaucēm arī uz 4. punktu.
Arī jāizlabo kļūda: noteikumu projekta 11. punktā jābūt atsaucei uz 10. punktu, nevis uz sevi.
Turklāt nav viennozīmīgi uztverams, vai formulējums “šo noteikumu 3. punktā minētie dati” ietver sevī arī šo noteikumu 4. punktā minētos datus. No vienas puses, noteikumu projektā 3. un 4. punktā minētie dati tomēr nav ekvivalenti (kaut arī ir ekvivalenti to apjoms un sniegšanas kārtība). No otras puses, noteikumu projekta 5. un 9. punkts savā tvēruma acīmredzami iekļauj arī noteikumu projekta 4. punktā minētos datus.
Piedāvātais risinājums: izmantot viena veida atsauces uz konkrētiem datiem; ja tiek izmantota atsaukšanās uz šo noteikumu punktiem, tad atsauces uz noteikumu 3. punktu papildināt ar atsaucēm arī uz 4. punktu.
Arī jāizlabo kļūda: noteikumu projekta 11. punktā jābūt atsaucei uz 10. punktu, nevis uz sevi.
08.08.2025. 22:56
Vladislavs Nazaruks
Lai nodrošinātu mazumtirgotāju sniegto datu izmantojamību, ir ārkārtīgi svarīgi, lai specifikācijas datu iesniegšanai būtu maksimāli nepārprotamas/viennozīmīgi uztveramas (unambiguous), un lai tās maksimāli precīzi aprakstītu katru datu lauku (kā tieši to aizpildīt, kādā formātā u. tml.). Diemžēl noteikumu projekta 2. un 3. pielikumā sniegtās specifikācijas ir lielā mērā neskaidras. Rezultātā ar lielu varbūtību dažādu mazumtirgotāju sniegtie dati nebūs labi saderīgi savā starpā, un tādējādi netiks pienācīgi sasniegti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.² pantā noteiktie mērķi.
Piemēram:
– nav skaidrs, kā tieši aizpildīt 2. pielikuma lauku “Mērvienība” (“Mērvienība iepakojumam/ gabalam (kg, l, g)”), ja preces tiek pārdotas pa gabaliem: neaizpildīt laiku, aizpildīt ar “gab.”, aizpildīt ar “gabals”, aizpildīt ar “nav” vai tml.;
– nav skaidrs, kā aizpildīt 2. pielikuma lauku “Ražotājvalsts” (un attiecīgi 3. pielikuma lauku “RAZOTAJS”): ar valsts pilno nosaukumu latviešu valodā (piemēram, “Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste”), ar valsts saīsināto nosaukumu latviešu valodā (“Apvienotā Karaliste”, vai arī “Lielbritānija”), ar valsts starptautiskā standarta ISO 3166-1 Alfa-2 vai Alfa-3 kodu (“GB” vai “GBR”) vai tml.
Sniegtās specifikācijas arī citu iemeslu dēļ neatbilst informācijas tehnoloģijas labākajai praksei, tādējādi radot lielus riskus likuma mērķu sasniegšanai. Tā, piemēram, būtu nepieciešama klasifikatoru izmantošana attiecīgajiem datu laukiem (piemēram, laukiem “Mērvienība”, “Papildus_mērvienība”, “Veikala tips”, “Ražotājvalsts”), datu modeļa normalizēšana, datu tipu un to ierobežojumu precizēšana/koriģēšana.
Specifikāciju uzlabošanai jāpiesaista informācijas tehnoloģijas eksperti.
Piemēram:
– nav skaidrs, kā tieši aizpildīt 2. pielikuma lauku “Mērvienība” (“Mērvienība iepakojumam/ gabalam (kg, l, g)”), ja preces tiek pārdotas pa gabaliem: neaizpildīt laiku, aizpildīt ar “gab.”, aizpildīt ar “gabals”, aizpildīt ar “nav” vai tml.;
– nav skaidrs, kā aizpildīt 2. pielikuma lauku “Ražotājvalsts” (un attiecīgi 3. pielikuma lauku “RAZOTAJS”): ar valsts pilno nosaukumu latviešu valodā (piemēram, “Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste”), ar valsts saīsināto nosaukumu latviešu valodā (“Apvienotā Karaliste”, vai arī “Lielbritānija”), ar valsts starptautiskā standarta ISO 3166-1 Alfa-2 vai Alfa-3 kodu (“GB” vai “GBR”) vai tml.
Sniegtās specifikācijas arī citu iemeslu dēļ neatbilst informācijas tehnoloģijas labākajai praksei, tādējādi radot lielus riskus likuma mērķu sasniegšanai. Tā, piemēram, būtu nepieciešama klasifikatoru izmantošana attiecīgajiem datu laukiem (piemēram, laukiem “Mērvienība”, “Papildus_mērvienība”, “Veikala tips”, “Ražotājvalsts”), datu modeļa normalizēšana, datu tipu un to ierobežojumu precizēšana/koriģēšana.
Specifikāciju uzlabošanai jāpiesaista informācijas tehnoloģijas eksperti.
08.08.2025. 23:57
Atlasīti 5 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25