Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra noteikumos Nr. 116 "Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115 (2023. gada 31. maijs) par tādu konkrētu produktu pieejamību Savienības tirgū un eksportu no Savienības, kuri saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (turpmāk - regula) nosaka jaunas pienācīgas pārbaudes un izsekojamības prasības tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū vai eksportē liellopus un liellopu izcelsmes produktus. Lai nodrošinātu regulas prasību izpildi un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu liellopu saimniecībām, nepieciešams pilnveidot lauksaimniecības dzīvnieku reģistru, paredzot iespēju Lauku atbalsta dienestam (turpmāk - dienests) pēc dzīvnieku operatora pilnvarojuma sagatavot un iesniegt pienācīgas pārbaudes paziņojumus vai vienreizējās vienkāršotās deklarācijas Eiropas Savienības informācijas sistēmā, kā arī papildināt Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā uzkrājamo informāciju un precizēt atsevišķas dzīvnieku reģistrācijas normas.
Mērķa apraksts
Nodrošināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 116 "Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" atbilstību regulas prasībām attiecībā uz liellopiem, vienlaikus samazinot administratīvo slogu liellopu saimniecībām. Projekts paredz ieviest tiesisko regulējumu, kas ļauj dienestam, pēc dzīvnieku operatora pilnvarojuma saņemšanas, iesniegt regulā paredzētos pienācīgas pārbaudes dokumentus, nodrošināt pienācīgās pārbaudes dokumentu numuru uzskaiti Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā, pagarināt datu glabāšanas termiņu līdz pieciem gadiem un precizēt dzīvnieku reģistrācijas prasības.
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
17.07.2026. - 31.07.2026.
Informācija
Publiskās apspriešanas laikā paredzēts iegūt ieinteresēto pušu viedokli par plānotajiem grozījumiem, izvērtējot to ietekmi uz regulas prasību izpildi, administratīvo slogu un praktisko piemērošanu.
Fiziskās personas
- dzīvnieku operatori (liellopu turētāji)
Skaidrojums un ietekme
Projekts paredz iespēju fiziskām personām pilnvarot dienestu iesniegt pienācīgās pārbaudes dokumentus Eiropas Savienības informācijas sistēmā viņu vārdā.
Juridiskās personas
- mikrouzņēmumi
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
- lielie uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Mikro un maziem uzņēmumiem projekts nodrošinās iespēju pilnvarot dienestu iesniegt uzņēmuma vārdā regulas prasībās paredzēto vienreizējo vienkāršoto deklarāciju.
Vidējiem un lielajiem uzņēmumiem projekts paredz iespēju pilnvarot dienestu iesniegt uzņēmuma vārdā regulas prasībās paredzēto pienācīgas pārbaudes paziņojumu, tādējādi samazinot administratīvo slogu un atvieglojot regulas prasību izpildi.
Vidējiem un lielajiem uzņēmumiem projekts paredz iespēju pilnvarot dienestu iesniegt uzņēmuma vārdā regulas prasībās paredzēto pienācīgas pārbaudes paziņojumu, tādējādi samazinot administratīvo slogu un atvieglojot regulas prasību izpildi.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Atvieglojumi liellopu saimniecībām regulas prasību izpildē.
Sagatavoja
Marija Dobele (ZM)
Atbildīgā persona
Liene Jansone (ZM)
Izsludināšanas datums
17.07.2026. 19:33
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-870/1
Raimonds Jakovickis - "Gaļas liellopu audzētāju biedrība"
Labdien!
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115 (2023. gada 31. maijs) par tādu konkrētu produktu pieejamību Savienības tirgū un eksportu no Savienības, kuri saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (turpmāk - regula) nosaka jaunas pienācīgas pārbaudes un izsekojamības prasības tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū vai eksportē liellopus un liellopu izcelsmes produktus.
Lai nodrošinātu regulas prasību izpildi un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu liellopu saimniecībām, uzskatām, kad obligāti ir jāpilnveido lauksaimniecības dzīvnieku reģistru, dodot iespēju Lauku atbalsta dienestam pēc dzīvnieku operatora pilnvarojuma sagatavot un iesniegt pienācīgas pārbaudes paziņojumus vai vienreizējās vienkāršotās deklarācijas Eiropas Savienības informācijas sistēmā.
Ja elektroniskā pilnvarojuma sistēma netiks izveidota, tad pēc regulas stāšanās spēkā vairāki tukstoši liellopu audzētāju saskarsies ar liellopu realizācijas ierobežojumiem un papildus nevajadzīgiem birokrātiskajiem šķēršļiem, katram audzētājam aizpildot pieteikumu ES Trace sistēmā.
Ar cieņu,
Raimonds Jakovickis
Gaļas liellopu audzētāju biedrība
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115 (2023. gada 31. maijs) par tādu konkrētu produktu pieejamību Savienības tirgū un eksportu no Savienības, kuri saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (turpmāk - regula) nosaka jaunas pienācīgas pārbaudes un izsekojamības prasības tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū vai eksportē liellopus un liellopu izcelsmes produktus.
Lai nodrošinātu regulas prasību izpildi un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu liellopu saimniecībām, uzskatām, kad obligāti ir jāpilnveido lauksaimniecības dzīvnieku reģistru, dodot iespēju Lauku atbalsta dienestam pēc dzīvnieku operatora pilnvarojuma sagatavot un iesniegt pienācīgas pārbaudes paziņojumus vai vienreizējās vienkāršotās deklarācijas Eiropas Savienības informācijas sistēmā.
Ja elektroniskā pilnvarojuma sistēma netiks izveidota, tad pēc regulas stāšanās spēkā vairāki tukstoši liellopu audzētāju saskarsies ar liellopu realizācijas ierobežojumiem un papildus nevajadzīgiem birokrātiskajiem šķēršļiem, katram audzētājam aizpildot pieteikumu ES Trace sistēmā.
Ar cieņu,
Raimonds Jakovickis
Gaļas liellopu audzētāju biedrība
23.07.2026. 16:21
26-TA-870/2
Mārtiņš Trons - Biedrība Zemnieku saeima
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115 (2023. gada 31. maijs) par tādu konkrētu produktu pieejamību Savienības tirgū un eksportu no Savienības, kuri saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (turpmāk - regula) nosaka jaunas pienācīgas pārbaudes un izsekojamības prasības tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū vai eksportē liellopus un liellopu izcelsmes produktus.
Lai nodrošinātu regulas prasību izpildi un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu liellopu saimniecībām, uzskatām, kad obligāti ir jāpilnveido lauksaimniecības dzīvnieku reģistru, dodot iespēju Lauku atbalsta dienestam pēc dzīvnieku operatora pilnvarojuma, sagatavot un iesniegt pienācīgas pārbaudes paziņojumus vai vienreizējās vienkāršotās deklarācijas Eiropas Savienības informācijas sistēmā.
Ja elektroniskā pilnvarojuma sistēma netiks izveidota, tad pēc regulas stāšanās spēkā vairāki tūkstoši liellopu audzētāju saskarsies ar liellopu realizācijas ierobežojumiem un papildus nevajadzīgiem birokrātiskajiem šķēršļiem, katram audzētājam aizpildot pieteikumu ES Trace sistēmā.
Lai nodrošinātu regulas prasību izpildi un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu liellopu saimniecībām, uzskatām, kad obligāti ir jāpilnveido lauksaimniecības dzīvnieku reģistru, dodot iespēju Lauku atbalsta dienestam pēc dzīvnieku operatora pilnvarojuma, sagatavot un iesniegt pienācīgas pārbaudes paziņojumus vai vienreizējās vienkāršotās deklarācijas Eiropas Savienības informācijas sistēmā.
Ja elektroniskā pilnvarojuma sistēma netiks izveidota, tad pēc regulas stāšanās spēkā vairāki tūkstoši liellopu audzētāju saskarsies ar liellopu realizācijas ierobežojumiem un papildus nevajadzīgiem birokrātiskajiem šķēršļiem, katram audzētājam aizpildot pieteikumu ES Trace sistēmā.
23.07.2026. 22:53
26-TA-870/3
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liellopu izsoļu nams"
Viedoklis par tiesību akta projektu 26-TA-870
Atbalstām tiesību akta projekta mērķi nodrošināt Regulas (ES) 2023/1115 prasību izpildi liellopu nozarē un īpaši ieceri mazināt administratīvo slogu, paredzot iespēju dzīvnieku operatoram pilnvarot Lauku atbalsta dienestu tā vārdā iesniegt pienācīgas pārbaudes paziņojumus vai vienreizējās vienkāršotās deklarācijas.
Neiebilstam arī pret Regulas prasībām atbilstošu references numuru vai vienreizējās vienkāršotās deklarācijas identifikatoru uzskaiti Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā un nepieciešamo datu glabāšanu.
Tomēr projekta pašreizējā redakcijā nav līdz galam atrisināta šo prasību praktiskā piemērošana nākamajos liellopu aprites posmos – savākšanas centros, izsoļu namos un dzīvu liellopu eksporta uzņēmumos.
Mūsu uzņēmuma darbības specifika ir liela apjoma dzīvu liellopu aprite – mēnesī caur uzņēmumu var tikt realizēti un eksportam sagatavoti aptuveni 4000 liellopu no ļoti liela skaita dažādu Latvijas saimniecību. Vienlaikus jānodrošina norēķini ar vairākiem tūkstošiem piegādātāju, dzīvnieku izsekojamība, pārvietošanas dokumentācija, veterinārās prasības un TRACES eksporta sertifikātu sagatavošana.
Šādā darbības modelī pat viena papildu manuāla darbība uz katru dzīvnieku vai piegādātāju, reizināta ar vairākiem tūkstošiem darījumu, rada būtisku administratīvo slogu, kļūdu risku un var apdraudēt eksporta procesa nepārtrauktību.
1. Nepieciešams skaidri noteikt izsoļu nama, savākšanas centra un eksportētāja statusu
No projekta pašreizējās redakcijas nav nepārprotami saprotams, kāds Regulas (ES) 2023/1115 izpratnē ir savākšanas centra vai izsoļu nama statuss dažādos darījumu modeļos.
Praksē iespējamas atšķirīgas situācijas:
– izsoļu nams iegādājas dzīvniekus no saimniecības un realizē tos tālāk;
– izsoļu nams darbojas kā izsoles organizētājs, savākšanas centrs vai starpnieks, bet dzīvnieka pārdevējs un gala pircējs juridiski ir citas personas;
– izsoļu nams vai savākšanas centrs vienlaikus ir arī dzīvu liellopu eksportētājs.
Lūdzam nepārprotami izskaidrot, kādi Regulas pienākumi katrā no šiem gadījumiem attiecas uz savākšanas centru, izsoļu namu un eksportētāju.
Uzņēmumam nevajadzētu pašam interpretēt, vai konkrētajā darījumā tas ir tirgotājs, pirmais lejupējais tirgotājs, lejupējais operators vai tikai pakalpojuma sniedzējs.
2. Pilnvarojumam jābūt vienreizējam
Atbalstām iespēju dzīvnieku operatoram pilnvarot Lauku atbalsta dienestu.
Vienlaikus nepieciešams nepārprotami noteikt, ka šāds pilnvarojums tiek noformēts vienu reizi un ir spēkā līdz tā atsaukšanai vai būtiskai operatora datu maiņai.
Nav pieļaujams, ka saimniekam pirms katras dzīvnieku realizācijas, pārvietošanas vai nodošanas savākšanas centram jāveic atkārtota atzīme, pilnvarojums vai cita darbība.
Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā ļoti atšķirīgās lauksaimnieku digitālās prasmes. Sistēmai jābūt izmantojamai arī tiem saimniekiem, kuri ikdienā nelieto specializētas elektroniskās sistēmas.
3. Vienreizējās deklarācijas identifikators nedrīkst kļūt par atkārtoti pārrakstāmu numuru
Ja mikro vai mazajam primārajam operatoram ir paredzēta vienreizēja vienkāršotā deklarācija, tad arī tās identifikatoram praksē jādarbojas kā vienreiz iegūtai informācijai, kas tiek automātiski izmantota turpmāk, kamēr nav mainījušies deklarācijas pamatā esošie apstākļi.
Nav pieļaujams, ka juridiski vienreizējs identifikators praksē tiek manuāli pārrakstīts katrā dzīvnieku pārvietošanas, pārdošanas, savākšanas vai eksporta procesā.
Kā labās prakses piemēru aicinām izvērtēt Somijas pieeju, kur kompetentā iestāde ir paredzējusi aktīvu valsts sistēmas iesaisti EUDR informācijas nodošanā, savukārt mikro vai mazā primārā operatora vienreizējās deklarācijas identifikators nav piesaistīts katram dzīvniekam atsevišķi un nav atkārtoti jānodod pie katras realizācijas, kamēr tas nav mainījies.
4. Ja dati jau ir valsts reģistrā, tos nedrīkst prasīt ievadīt atkārtoti
Projektā paredzēts, ka Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā tiks uzkrāts pienācīgas pārbaudes paziņojuma references numurs vai vienreizējās deklarācijas identifikators.
Tajā pašā valsts sistēmu vidē jau ir pieejams dzīvnieka identifikācijas numurs, ganāmpulks, novietne un pārvietošanas informācija.
Tādēļ lūdzam ievērot “once only” principu – informāciju, kas jau ir valsts rīcībā, nedrīkst atkārtoti prasīt uzņēmumam vai lauksaimniekam manuālai ievadīšanai.
References numuram vai deklarācijas identifikatoram jābūt automātiski sasaistītam ar operatora un attiecīgā dzīvnieka datiem.
5. Savākšanas centram un eksportētājam nepieciešama automātiska datu pieejamība
Ja savākšanas centram, izsoļu namam vai eksportētājam saskaņā ar Regulu ir pienākums saņemt un glabāt references numuru vai deklarācijas identifikatoru, šai informācijai jābūt elektroniski un automātiski pieejamai no valsts sistēmas.
Lūdzam nodrošināt strukturētu datu apmaiņu, API vai citu sistēmu integrācijas risinājumu, kas pēc dzīvnieka vai operatora identifikācijas datiem ļauj automātiski iegūt vismaz:
– EUDR atbilstības statusu;
– nepieciešamo references numuru vai deklarācijas identifikatoru;
– informāciju par spēkā esošu operatora pilnvarojumu;
– turpmākai pārvietošanai un eksportam nepieciešamo informāciju.
Uzņēmumam ar vairāku tūkstošu dzīvnieku apriti mēnesī nav pieņemams risinājums, kur darbiniekam jāpieslēdzas vairākām sistēmām, jāmeklē references numuri un tie manuāli jāpārnes Excel tabulās, grāmatvedības vai citās uzņēmuma programmās.
6. EUDR uzskaite nedrīkst tikt pārcelta uz grāmatvedību
Lūdzam skaidri norādīt, ka pienācīgas pārbaudes paziņojuma references numurs vai vienreizējās deklarācijas identifikators nav obligāts rēķina vai cita grāmatvedības attaisnojuma dokumenta rekvizīts, ja šāda prasība tieši neizriet no normatīvā regulējuma.
Uzņēmuma spēja izpildīt EUDR prasības nedrīkst būt atkarīga no konkrētas komerciālas grāmatvedības programmas, piemēram, Zalktis vai citas programmas, spējas izstrādāt īpašu EUDR moduli.
EUDR izsekojamība jānodrošina dzīvnieku, operatoru un valsts EUDR datos, nevis ar paralēlu manuālu uzskaiti grāmatvedībā.
Pretējā gadījumā uzņēmuma grāmatvedim faktiski tiktu uzlikts pienākums papildus grāmatvedības darbam vākt un pārbaudīt EUDR identifikatorus ļoti lielam piegādātāju skaitam, lai gan tā nav grāmatvedības funkcija.
7. Nepieciešama integrācija ar dzīvnieku pārvietošanas un TRACES eksporta procesu
Lielākā daļa informācijas par Latvijas liellopiem jau tiek uzkrāta valsts sistēmās.
Tādēļ EUDR informācijas aprite jāveido tā, lai uzņēmumam nebūtu atkārtoti jāievada dati, kas jau ir pieejami Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā.
Eksportētājiem īpaši būtiski nodrošināt, ka EUDR prasību izpildes informācija ir izmantojama kopā ar veterinārās sertifikācijas un TRACES eksporta procesu.
Nav pieļaujams, ka vienam un tam pašam dzīvniekam identifikācijas informācija un EUDR statuss vienā valsts sistēmā jau ir pieejams, bet eksporta dokumentācijas sagatavošanai uzņēmuma darbiniekam tas vēlreiz jāmeklē un manuāli jāievada citā sistēmā.
8. Neatbilstība jāredz pirms eksporta kravas komplektēšanas
Savākšanas centram jābūt iespējai automātiski pārbaudīt dzīvnieka/operatora EUDR statusu pirms dzīvnieka pieņemšanas vai ne vēlāk kā tā reģistrācijas brīdī savākšanas centrā.
Nav pieļaujams, ka trūkstošs pilnvarojums, deklarācija vai identifikators tiek konstatēts tikai tad, kad no daudzu saimniecību dzīvniekiem jau nokomplektēta eksporta krava un tiek gatavots veterinārais sertifikāts.
Tas var apturēt transportu, radīt papildu izmaksas, dzīvnieku labturības riskus un papildu darbu kontrolējošajām iestādēm.
Vienlaikus viena operatora vai viena dzīvnieka neatbilstība nedrīkst tehniski bloķēt visas pārējās atbilstošās eksporta partijas apstrādi.
9. Valsts sistēmām jābūt pilnībā gatavām pirms prasību praktiskas piemērošanas
Projekta anotācijā norādīts, ka regulējuma īstenošanai nepieciešami pielāgojumi Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā un ar to saistītajās informācijas sistēmās.
Vienlaikus anotācijā nav izvērtēti alternatīvie risinājumi un prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, kā arī nav veikts administratīvo izmaksu un atbilstības izmaksu novērtējums juridiskajām personām.
Tas ir būtisks trūkums.
Savākšanas centriem un eksportētājiem pat viena neliela papildu manuāla darbība, reizināta ar vairākiem tūkstošiem dzīvnieku un piegādātāju, gada laikā var radīt būtiskas papildu izmaksas.
Lūdzam pirms Regulas praktiskas piemērošanas nodrošināt pilnībā funkcionējošu sistēmu integrāciju un publiski skaidru ieviešanas plānu ar konkrētiem termiņiem.
Nav pieļaujams modelis, kur tiesiskais pienākums uzņēmumam jau ir spēkā, bet apsolītā valsts IT funkcionalitāte vēl nav izveidota un tās trūkums jākompensē ar manuālu uzņēmumu darbu.
10. Pirms ieviešanas nepieciešams reāls pilotprojekts
Aicinām pirms prasību praktiskas piemērošanas organizēt sistēmas pilotprojektu ar Latvijas savākšanas centra un dzīvu liellopu eksportētāja līdzdalību.
Pilotprojektā būtu jāpārbauda pilns process:
saimniecība → dzīvnieka nodošana → savākšanas centrs → EUDR pārbaude → eksporta partijas komplektēšana → veterinārā sertifikācija/TRACES → eksports.
Testam jānotiek ar reālam eksportam raksturīgu dzīvnieku un piegādātāju skaitu, nevis ar dažiem testa ierakstiem.
Tikai šādi iespējams pārliecināties, ka sistēma darbojas arī uzņēmumā, kur mēneša laikā tiek apstrādāti vairāki tūkstoši dzīvnieku.
11. Nepieciešams rezerves risinājums sistēmu darbības traucējumiem
Lūdzam paredzēt skaidru rīcības kārtību gadījumam, ja LAD vai ES informācijas sistēmas tehnisku iemeslu dēļ nav pieejamas.
Uzņēmumam nedrīkst liegt dzīvnieku apriti vai eksportu tādas valsts vai ES informācijas sistēmas tehniskas problēmas dēļ, kuru uzņēmums nevar ietekmēt.
Sistēmas nepieejamība nedrīkst automātiski pārvērsties par pienākumu uzņēmumiem pāriet uz manuālu references numuru vākšanu un datu pārnešanu.
12. Nepieciešams skaidrojums par izmaksām
No projekta pašreizējās redakcijas neizriet, ka savākšanas centram, izsoļu namam vai eksportētājam būtu jāmaksā par katra operatora pilnvarojuma, DDS vai vienreizējās deklarācijas apstrādi.
Lūdzam to nepārprotami apstiprināt projekta anotācijā vai piemērošanas skaidrojumā un nepieļaut, ka Regulas prasību izpilde vēlāk tiek pārvērsta par maksas pakalpojumu par katru operatoru, deklarāciju vai dzīvnieku.
Secinājums
Neiebilstam pret Regulas (ES) 2023/1115 prasību ieviešanu un atbalstām Lauku atbalsta dienesta iesaisti, ja tā reāli samazina administratīvo slogu.
Tomēr nevaram atbalstīt tādu Latvijas ieviešanas modeli, kurā Eiropas Savienības prasības tiek izpildītas, radot uzņēmumiem papildu manuālu darbu, kuru pati Regula neprasa.
Latvijas risinājumam jābalstās uz principu: informācija tiek ievadīta vienu reizi, glabāta valsts sistēmā un turpmāk izmantota automātiski.
Savākšanas centram vai eksportētājam nevajadzētu zvanīt saimniekiem, meklēt references numurus, uzturēt paralēlas Excel tabulas vai manuāli pārnest valsts sistēmās jau esošu informāciju uz grāmatvedības un eksporta sistēmām.
Citu dalībvalstu, tostarp Somijas, pieeja parāda, ka liellopu nozarē iespējams daudz centralizētāks un automatizētāks risinājums.
Lūdzam attiecīgi precizēt projektu un tā anotāciju, skaidri definēt savākšanas centru, izsoļu namu un eksportētāju pienākumus, izvērtēt šo uzņēmumu administratīvo slogu un pirms Regulas piemērošanas nodrošināt praktiski pārbaudītu, pilnībā funkcionējošu valsts informācijas sistēmu integrāciju.
Atbalstām tiesību akta projekta mērķi nodrošināt Regulas (ES) 2023/1115 prasību izpildi liellopu nozarē un īpaši ieceri mazināt administratīvo slogu, paredzot iespēju dzīvnieku operatoram pilnvarot Lauku atbalsta dienestu tā vārdā iesniegt pienācīgas pārbaudes paziņojumus vai vienreizējās vienkāršotās deklarācijas.
Neiebilstam arī pret Regulas prasībām atbilstošu references numuru vai vienreizējās vienkāršotās deklarācijas identifikatoru uzskaiti Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā un nepieciešamo datu glabāšanu.
Tomēr projekta pašreizējā redakcijā nav līdz galam atrisināta šo prasību praktiskā piemērošana nākamajos liellopu aprites posmos – savākšanas centros, izsoļu namos un dzīvu liellopu eksporta uzņēmumos.
Mūsu uzņēmuma darbības specifika ir liela apjoma dzīvu liellopu aprite – mēnesī caur uzņēmumu var tikt realizēti un eksportam sagatavoti aptuveni 4000 liellopu no ļoti liela skaita dažādu Latvijas saimniecību. Vienlaikus jānodrošina norēķini ar vairākiem tūkstošiem piegādātāju, dzīvnieku izsekojamība, pārvietošanas dokumentācija, veterinārās prasības un TRACES eksporta sertifikātu sagatavošana.
Šādā darbības modelī pat viena papildu manuāla darbība uz katru dzīvnieku vai piegādātāju, reizināta ar vairākiem tūkstošiem darījumu, rada būtisku administratīvo slogu, kļūdu risku un var apdraudēt eksporta procesa nepārtrauktību.
1. Nepieciešams skaidri noteikt izsoļu nama, savākšanas centra un eksportētāja statusu
No projekta pašreizējās redakcijas nav nepārprotami saprotams, kāds Regulas (ES) 2023/1115 izpratnē ir savākšanas centra vai izsoļu nama statuss dažādos darījumu modeļos.
Praksē iespējamas atšķirīgas situācijas:
– izsoļu nams iegādājas dzīvniekus no saimniecības un realizē tos tālāk;
– izsoļu nams darbojas kā izsoles organizētājs, savākšanas centrs vai starpnieks, bet dzīvnieka pārdevējs un gala pircējs juridiski ir citas personas;
– izsoļu nams vai savākšanas centrs vienlaikus ir arī dzīvu liellopu eksportētājs.
Lūdzam nepārprotami izskaidrot, kādi Regulas pienākumi katrā no šiem gadījumiem attiecas uz savākšanas centru, izsoļu namu un eksportētāju.
Uzņēmumam nevajadzētu pašam interpretēt, vai konkrētajā darījumā tas ir tirgotājs, pirmais lejupējais tirgotājs, lejupējais operators vai tikai pakalpojuma sniedzējs.
2. Pilnvarojumam jābūt vienreizējam
Atbalstām iespēju dzīvnieku operatoram pilnvarot Lauku atbalsta dienestu.
Vienlaikus nepieciešams nepārprotami noteikt, ka šāds pilnvarojums tiek noformēts vienu reizi un ir spēkā līdz tā atsaukšanai vai būtiskai operatora datu maiņai.
Nav pieļaujams, ka saimniekam pirms katras dzīvnieku realizācijas, pārvietošanas vai nodošanas savākšanas centram jāveic atkārtota atzīme, pilnvarojums vai cita darbība.
Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā ļoti atšķirīgās lauksaimnieku digitālās prasmes. Sistēmai jābūt izmantojamai arī tiem saimniekiem, kuri ikdienā nelieto specializētas elektroniskās sistēmas.
3. Vienreizējās deklarācijas identifikators nedrīkst kļūt par atkārtoti pārrakstāmu numuru
Ja mikro vai mazajam primārajam operatoram ir paredzēta vienreizēja vienkāršotā deklarācija, tad arī tās identifikatoram praksē jādarbojas kā vienreiz iegūtai informācijai, kas tiek automātiski izmantota turpmāk, kamēr nav mainījušies deklarācijas pamatā esošie apstākļi.
Nav pieļaujams, ka juridiski vienreizējs identifikators praksē tiek manuāli pārrakstīts katrā dzīvnieku pārvietošanas, pārdošanas, savākšanas vai eksporta procesā.
Kā labās prakses piemēru aicinām izvērtēt Somijas pieeju, kur kompetentā iestāde ir paredzējusi aktīvu valsts sistēmas iesaisti EUDR informācijas nodošanā, savukārt mikro vai mazā primārā operatora vienreizējās deklarācijas identifikators nav piesaistīts katram dzīvniekam atsevišķi un nav atkārtoti jānodod pie katras realizācijas, kamēr tas nav mainījies.
4. Ja dati jau ir valsts reģistrā, tos nedrīkst prasīt ievadīt atkārtoti
Projektā paredzēts, ka Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā tiks uzkrāts pienācīgas pārbaudes paziņojuma references numurs vai vienreizējās deklarācijas identifikators.
Tajā pašā valsts sistēmu vidē jau ir pieejams dzīvnieka identifikācijas numurs, ganāmpulks, novietne un pārvietošanas informācija.
Tādēļ lūdzam ievērot “once only” principu – informāciju, kas jau ir valsts rīcībā, nedrīkst atkārtoti prasīt uzņēmumam vai lauksaimniekam manuālai ievadīšanai.
References numuram vai deklarācijas identifikatoram jābūt automātiski sasaistītam ar operatora un attiecīgā dzīvnieka datiem.
5. Savākšanas centram un eksportētājam nepieciešama automātiska datu pieejamība
Ja savākšanas centram, izsoļu namam vai eksportētājam saskaņā ar Regulu ir pienākums saņemt un glabāt references numuru vai deklarācijas identifikatoru, šai informācijai jābūt elektroniski un automātiski pieejamai no valsts sistēmas.
Lūdzam nodrošināt strukturētu datu apmaiņu, API vai citu sistēmu integrācijas risinājumu, kas pēc dzīvnieka vai operatora identifikācijas datiem ļauj automātiski iegūt vismaz:
– EUDR atbilstības statusu;
– nepieciešamo references numuru vai deklarācijas identifikatoru;
– informāciju par spēkā esošu operatora pilnvarojumu;
– turpmākai pārvietošanai un eksportam nepieciešamo informāciju.
Uzņēmumam ar vairāku tūkstošu dzīvnieku apriti mēnesī nav pieņemams risinājums, kur darbiniekam jāpieslēdzas vairākām sistēmām, jāmeklē references numuri un tie manuāli jāpārnes Excel tabulās, grāmatvedības vai citās uzņēmuma programmās.
6. EUDR uzskaite nedrīkst tikt pārcelta uz grāmatvedību
Lūdzam skaidri norādīt, ka pienācīgas pārbaudes paziņojuma references numurs vai vienreizējās deklarācijas identifikators nav obligāts rēķina vai cita grāmatvedības attaisnojuma dokumenta rekvizīts, ja šāda prasība tieši neizriet no normatīvā regulējuma.
Uzņēmuma spēja izpildīt EUDR prasības nedrīkst būt atkarīga no konkrētas komerciālas grāmatvedības programmas, piemēram, Zalktis vai citas programmas, spējas izstrādāt īpašu EUDR moduli.
EUDR izsekojamība jānodrošina dzīvnieku, operatoru un valsts EUDR datos, nevis ar paralēlu manuālu uzskaiti grāmatvedībā.
Pretējā gadījumā uzņēmuma grāmatvedim faktiski tiktu uzlikts pienākums papildus grāmatvedības darbam vākt un pārbaudīt EUDR identifikatorus ļoti lielam piegādātāju skaitam, lai gan tā nav grāmatvedības funkcija.
7. Nepieciešama integrācija ar dzīvnieku pārvietošanas un TRACES eksporta procesu
Lielākā daļa informācijas par Latvijas liellopiem jau tiek uzkrāta valsts sistēmās.
Tādēļ EUDR informācijas aprite jāveido tā, lai uzņēmumam nebūtu atkārtoti jāievada dati, kas jau ir pieejami Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā.
Eksportētājiem īpaši būtiski nodrošināt, ka EUDR prasību izpildes informācija ir izmantojama kopā ar veterinārās sertifikācijas un TRACES eksporta procesu.
Nav pieļaujams, ka vienam un tam pašam dzīvniekam identifikācijas informācija un EUDR statuss vienā valsts sistēmā jau ir pieejams, bet eksporta dokumentācijas sagatavošanai uzņēmuma darbiniekam tas vēlreiz jāmeklē un manuāli jāievada citā sistēmā.
8. Neatbilstība jāredz pirms eksporta kravas komplektēšanas
Savākšanas centram jābūt iespējai automātiski pārbaudīt dzīvnieka/operatora EUDR statusu pirms dzīvnieka pieņemšanas vai ne vēlāk kā tā reģistrācijas brīdī savākšanas centrā.
Nav pieļaujams, ka trūkstošs pilnvarojums, deklarācija vai identifikators tiek konstatēts tikai tad, kad no daudzu saimniecību dzīvniekiem jau nokomplektēta eksporta krava un tiek gatavots veterinārais sertifikāts.
Tas var apturēt transportu, radīt papildu izmaksas, dzīvnieku labturības riskus un papildu darbu kontrolējošajām iestādēm.
Vienlaikus viena operatora vai viena dzīvnieka neatbilstība nedrīkst tehniski bloķēt visas pārējās atbilstošās eksporta partijas apstrādi.
9. Valsts sistēmām jābūt pilnībā gatavām pirms prasību praktiskas piemērošanas
Projekta anotācijā norādīts, ka regulējuma īstenošanai nepieciešami pielāgojumi Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā un ar to saistītajās informācijas sistēmās.
Vienlaikus anotācijā nav izvērtēti alternatīvie risinājumi un prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, kā arī nav veikts administratīvo izmaksu un atbilstības izmaksu novērtējums juridiskajām personām.
Tas ir būtisks trūkums.
Savākšanas centriem un eksportētājiem pat viena neliela papildu manuāla darbība, reizināta ar vairākiem tūkstošiem dzīvnieku un piegādātāju, gada laikā var radīt būtiskas papildu izmaksas.
Lūdzam pirms Regulas praktiskas piemērošanas nodrošināt pilnībā funkcionējošu sistēmu integrāciju un publiski skaidru ieviešanas plānu ar konkrētiem termiņiem.
Nav pieļaujams modelis, kur tiesiskais pienākums uzņēmumam jau ir spēkā, bet apsolītā valsts IT funkcionalitāte vēl nav izveidota un tās trūkums jākompensē ar manuālu uzņēmumu darbu.
10. Pirms ieviešanas nepieciešams reāls pilotprojekts
Aicinām pirms prasību praktiskas piemērošanas organizēt sistēmas pilotprojektu ar Latvijas savākšanas centra un dzīvu liellopu eksportētāja līdzdalību.
Pilotprojektā būtu jāpārbauda pilns process:
saimniecība → dzīvnieka nodošana → savākšanas centrs → EUDR pārbaude → eksporta partijas komplektēšana → veterinārā sertifikācija/TRACES → eksports.
Testam jānotiek ar reālam eksportam raksturīgu dzīvnieku un piegādātāju skaitu, nevis ar dažiem testa ierakstiem.
Tikai šādi iespējams pārliecināties, ka sistēma darbojas arī uzņēmumā, kur mēneša laikā tiek apstrādāti vairāki tūkstoši dzīvnieku.
11. Nepieciešams rezerves risinājums sistēmu darbības traucējumiem
Lūdzam paredzēt skaidru rīcības kārtību gadījumam, ja LAD vai ES informācijas sistēmas tehnisku iemeslu dēļ nav pieejamas.
Uzņēmumam nedrīkst liegt dzīvnieku apriti vai eksportu tādas valsts vai ES informācijas sistēmas tehniskas problēmas dēļ, kuru uzņēmums nevar ietekmēt.
Sistēmas nepieejamība nedrīkst automātiski pārvērsties par pienākumu uzņēmumiem pāriet uz manuālu references numuru vākšanu un datu pārnešanu.
12. Nepieciešams skaidrojums par izmaksām
No projekta pašreizējās redakcijas neizriet, ka savākšanas centram, izsoļu namam vai eksportētājam būtu jāmaksā par katra operatora pilnvarojuma, DDS vai vienreizējās deklarācijas apstrādi.
Lūdzam to nepārprotami apstiprināt projekta anotācijā vai piemērošanas skaidrojumā un nepieļaut, ka Regulas prasību izpilde vēlāk tiek pārvērsta par maksas pakalpojumu par katru operatoru, deklarāciju vai dzīvnieku.
Secinājums
Neiebilstam pret Regulas (ES) 2023/1115 prasību ieviešanu un atbalstām Lauku atbalsta dienesta iesaisti, ja tā reāli samazina administratīvo slogu.
Tomēr nevaram atbalstīt tādu Latvijas ieviešanas modeli, kurā Eiropas Savienības prasības tiek izpildītas, radot uzņēmumiem papildu manuālu darbu, kuru pati Regula neprasa.
Latvijas risinājumam jābalstās uz principu: informācija tiek ievadīta vienu reizi, glabāta valsts sistēmā un turpmāk izmantota automātiski.
Savākšanas centram vai eksportētājam nevajadzētu zvanīt saimniekiem, meklēt references numurus, uzturēt paralēlas Excel tabulas vai manuāli pārnest valsts sistēmās jau esošu informāciju uz grāmatvedības un eksporta sistēmām.
Citu dalībvalstu, tostarp Somijas, pieeja parāda, ka liellopu nozarē iespējams daudz centralizētāks un automatizētāks risinājums.
Lūdzam attiecīgi precizēt projektu un tā anotāciju, skaidri definēt savākšanas centru, izsoļu namu un eksportētāju pienākumus, izvērtēt šo uzņēmumu administratīvo slogu un pirms Regulas piemērošanas nodrošināt praktiski pārbaudītu, pilnībā funkcionējošu valsts informācijas sistēmu integrāciju.
27.07.2026. 17:55
26-TA-870/4
Ieva Freidenfelde - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LATVIJAS GAĻAS LIELLOPU AUDZĒTĀJU ASOCIĀCIJA"
Uzskatām, ka regulas prasību izpilde nedrīkst palielināt birokrātisko slogu lauksaimniecības dzīvnieku audzētājiem un realizētājiem. Visvienkāršākais veids, kā optimizēt regulas prasību izpildi - Lauku atbalsta dienesta dzīvnieku reģistram pēc dzīvnieku operatora pilnvarojuma sagatavot un iesniegt pienācīgas pārbaudes paziņojumus vai vienreizējās vienkāršotās deklarācijas Eiropas Savienības informācijas sistēmā. Tas novērsīs liellopu realizācijas ierobežojumus, kas paredzami iestāsies, ja vairāki tūkstoši dzīvnieku audzētāju un realizētāju būs spiesti pašrocīgi aizpildīt nemaz ne tik vienkāršo pieteikumu ES Trace sistēmā
31.07.2026. 23:56
Atlasīti 4 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25