Sabiedrības līdzdalība

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" 4.3.1.2. pasākuma "Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, tuvinot valsts sociālās aprūpes centru filiāles kopienā sniegtajiem (ģimeniskai videi pietuvinātiem) pakalpojumiem" īstenošanas noteikumi

Publiskā apspriešana

-

Latvijas Republika 1992. gada 14. maijā ir pievienojusies Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Bērnu tiesību konvencijai, kuras preambula paredz, ka bērniem, lai viņi varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personības, jāaug ģimenē, laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē.Tāpat ANO Bērnu tiesību konvencijas 20. pants paredz, ka bērnam, kuram īslaicīgi vai pastāvīgi nav savas ģimenes vai kuru viņa paša interesēs nedrīkst atstāt ģimenē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību. Valsts sociālās politikas plānošanā iespēju robežas tiek ievērots Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dokumentos minētie ieteikumi (piem., Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums dalībvalstīm Nr. Rec (2005) 5), kas nosaka, ka bērniem, kuri dzīvo bērnu aprūpes iestādēs, ir jānodrošina neliela ģimenes dzīves apstākļiem līdzīga dzīvojamā telpa. Papildus tiek vērtēta un iespēju robežās ieviesta ES dalībvalstu labā prakse, kas atspoguļo izpratni par institucionālās aprūpes nepiemērotību un ģimeniskas vides būtisko lomu. Gan starptautiskie, gan nacionālie tiesību akti paredz bērnam īpašu aizsardzību, jo īpaši bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, kā arī nosaka, ka bērnam piemērota aprūpe ir aprūpe ģimenē.
Kopumā visi pasākumi veicina to, ka kopš 2017. gada valstī vērojama ilgstošas aprūpes institūcijās uzņemto bērnu skaita noturīga lejupslīde, tomēr joprojām ievērojams skaits bērnu ir ievietoti ilgstošas aprūpes institūcijās, no kuriem lielākais īpatsvars ir pusaudžu vecuma bērni un bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ko neizvēlas uzņemt savā ģimenē ne audžuģimenes, ne adoptētāji.
Bērnam, augot institucionālā vidē, ir ierobežotas iespējas veidot emocionālo piesaisti vienam pieaugušajam, kā tas ir ģimenē, audžuģimenē vai aizbildnībā esošiem bērniem. Viņu attīstība ir kavēta, nereti ierobežota, kā arī netiek pilnvērtīgi nodrošināta bērna iekšējo resursu (t.sk. prasmju, iemaņu un intelektuālo spēju) izmantošana. Šiem bērniem nākotnē ir neiespējami vai grūti iekļauties sabiedrībā. Pašlaik lielākā daļa bērnu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri sasniedz 18 gadu vecumu, esot valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – ilgstošas aprūpes institūcijas), tālāk nonāk pilngadīgo ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, nevis uzsāk dzīvi sabiedrībā. 
Lai veicinātu  alternatīvu ilgstošas aprūpes institūcijas risinājumu bērniem, kuriem nav izdevies atrast piemērotu audžuģimeni vai aizbildni, ar ES struktūrfondu atbalstu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā 11 pašvaldības deinstitucionalizācijas (turpmāk - DI) projektos izveidoja kopumā 132 ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma (turpmāk – ĢVPP) un 8 “jauniešu mājas” pakalpojuma klientu vietas. Taču nevienā no šiem projektiem netika paredzēts veidot infrastruktūru pakalpojumu sniegšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri atrodas valsts sociālais aprūpes centros (turpmāk – VSAC)
Lai nodrošinātu ĢVPP VSAC "Rīga" filiāle "Rīga" no 2018. gada 1. decembra līdz 2020. gada 31. decembrim īstenoja izmēģinājuma projektu ar mērķi pilnveidot ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, izstrādājot un aprobējot ģimenes tipa bērnu aprūpes modeli. Izmēģinājuma projektā tika iesaistīti 7 bērni, kuriem ĢVPP tika nodrošināts divās izremontētās un aprīkotās dzīvokļa tipa telpās ēkā Kapseļu ielā 31, Rīgā. Dzīvokļu iekārtojums un bērnu ikdienas ritms tika iespējami pielāgots ģimenes dzīvei un ģimenes vajadzībām. Līdzīgus dzīvokļus pēc izmēģinājuma projekta veido arī citas VSAC filiāles (piemēram, VSAC "Rīga" filiāle "Teika"), kurās ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus saņem ārpusģimenes aprūpē esoši bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Jāmin, ka neskatoties uz centieniem izveidot atbilstošu infrastruktūru ĢVPP sniegšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, sniegtā pakalpojuma kvalitāti ietekmējošs faktors ir VSAC telpu stāvoklis un ierobežotās iespējas ēku sakārtošanai, tai skaitā nodrošināt vides pieejamību, higiēnas un epidemioloģisko prasību izpildi, kā arī bērnu skaits vienā ēkā, kas rada risku zemākai pakalpojumu kvalitātei un neatbilstošai ĢVPP sniegšanai. VSAC filiāļu ēku tehniskais stāvoklis ir tikai daļēji atbilstošs pilnvērtīgu un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, proti, vide kopumā nav ērta un īpaši piemērota personām ar smagiem kustību traucējumiem – ēkas ir ar vairākiem stāviem, koridori ir šauri, kāpnes ir stāvas, ne visur ir piemēroti durvju ailu platumi, nav ierīkotas mehāniskās pacelšanas un pārvietošanas sistēmas (vadulas), ne visur iespējams ierīkot liftus vai diagonālos pacēlājus. Līdz ar to, kaut arī iespēju robežās tiek nodrošināta vides pieejamība, ir grūtības nodrošināt brīvu un neatkarīgu pārvietošanos telpās, kā arī iekļūšanu un izkļūšanu no ēkas tiem bērniem, kuri pārvietojas riteņkrēslā vai izmantojot citas palīgierīces. Neviena ēka, kurā sniedz pakalpojumu bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, sākotnēji nebija plānota ilgstošas sociālās aprūpes nodrošināšanai bērniem, tādēļ telpas iespēju robežās ir pielāgotas.
Ņemot vērā to, ka esošo VSAC infrastruktūras pielāgošana tam, lai tā būtu ĢVPP sniegšanai maksimāli piemērota un mūsdienīga, nav saimnieciski izdevīga vai pat ir neiespējama, ES fondu 2021.2027.gada plānošanas perioda 4.3.1.2. pasākumā plānots izveidot infrastruktūru ĢVPP sniegšanai ārpus pašreizējiem VSAC.

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 11.01.2022. sēdē pieņemto informatīvo ziņojumu "Informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un sociālo pakalpojumu jomā" 4.3.1.2. pasākuma "Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, tuvinot valsts sociālās aprūpes centru filiāles kopienā sniegtajiem (ģimeniskai videi pietuvinātiem) pakalpojumiem" īstenošanu", 
šī pasākuma ietvaros plānotā projekta īstenošana ir uzsākta ātrāk, t.i., 2021. gada 1. decembrī.
Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, kā arī pārejas noteikumu 3. punktu, kas nosaka, ka pasākumu īstenošanai Ministru kabinets līdz 2026.gada 31.decembrim izdod noteikumus. Attiecīgi noteikumu projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. -2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.1.2. pasākumam „Labklājības nozares institūciju infrastruktūras pieejamības nodrošināšana”  (turpmāk – pasākums) un tas pamatā ietver Ministru kabineta 11.01.2022. sēdē pieņemtajā informatīvajā ziņojumā minētos šī pasākuma īstenošanas nosacījumus.

Pasākuma mērķis ir paaugstināt pakalpojumu kvalitāti un uzlabot pakalpojumu pieejamību valsts sociālās aprūpes centros, izveidojot ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma infrastruktūru, tādejādi sekmējot bērnu un jauniešu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu. 

Pasākuma mērķa grupa ir ārpusģimenes aprūpē valsts sociālās aprūpes centros esoši bērni ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē, un jaunieši no 18 gadiem līdz 25 gadiem (ieskaitot) ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem.

Pasākuma īstenošanu nodrošinās Labklājības ministrijas kapitālsabiedrība "Šampētera nams", kas saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto pārvalda Labklājības ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri nepieciešami valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu nodrošināšanai.

Pasākumā plānotas šādās galvenās atbalstāmās darbības:
1. projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde (izņemot projekta iesnieguma izstrāde);
2. būvniecība (tai skaitā būvekspertīze), teritorijas labiekārtošana;
3. būvuzraudzība;
4. autoruzraudzība;
5. nekustamā īpašuma iegāde;
6. materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde;
7. vides pieejamības ekspertu konsultācijas;
8. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
9. vizuālās identitātes prasību nodrošināšana gadījumos;
10. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas tādas darbības, kas nepieciešamas kvalitatīvas ĢVPP infrastruktūras izveidei.
Jaunas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas, kā arī teritorijas labiekārtošanas gadījumā ir attiecināmas visas ar to saistītās izmaksas, kas nepieciešamas būvniecības jomā noteikto tiesisko normu izpildei, piem., projektēšana, būvekspertīze, energoaudita veikšana (ja nepieciešams), būvuzraudzība, autoruzraudzība, tiesiskajā regulējumā noteiktās nodevas.
VSIA “Šampētera nams”, īstenojot plānoto projektu, jau uzrunā VSAC, pašvaldību, valsts kapitālsabiedrības, apzinot to iespējas piedāvāt infrastruktūru (zemes teritoriju vai ēku), kas atbilstu Labklājības ministrijas nosacījumiem attiecībā uz ĢVPP infrastruktūras izveidi. Tiek novērtēts, lai ĢVPP sniegšanas vietas tiktu izveidotas integrētā vidē, t.i., vidē, kurā viegli pieejami vispārējie pakalpojumi (veselības, izglītības, kultūras u.c.), ko izmanto pārējā sabiedrība. Papildus, ņemot vērā, ka mērķa  grupas personas ir bērni un jaunieši ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, svarīga ir arī vides piekļūstamības nodrošināšana, kas dotu iespēju minētajām personām pieeju videi un informācijai, kā arī ļautu nodrošināt kvalitatīvu aprūpi. Ir atbalstāmas arī teritorijas labiekārtošanas izmaksas, lai nodrošināt vides piekļūstamību, atbilstu minimālajām prasībām ēkas nodošanai ekspluatācijā, kā arī veidotu ainavu atbilstoši mērķa grupas personu vajadzībām (piem., lapenes izveide kopīgām nodarbībām ārā, šūpoles u.c.).

Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 26 100 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 22 185 000 euro un valsts budžeta finansējums – 3 915 000 euro.

Pasākumā sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. līdz 2024. gada 31. decembrim:
 1.1. specifiskais iznākuma rādītājs – izvēlētas un saskaņotas vietas jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu izveidei– 10;
2. līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1.  iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu (izņemot sociālo mājokļu) kapacitāte – 120;
 2.2. rezultāta rādītājs – personu skaits, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus, gadā – 120.

Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Bērnu un ģimenes politika

-

19.12.2022. - 30.12.2022.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.¹ apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.

-

-

Ilga Vjakse (LM)

Sarmīte Vepere (LM)

19.12.2022. 11:14