Sabiedrības līdzdalība

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.2. pasākuma "Atbalsts paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi

Publiskā apspriešana

-

Paliatīvā aprūpe kopš 2024.gada sākuma Ārstniecības likumā definēta kā: “starpdisciplināra, holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei. Paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma”.
Paliatīvās aprūpes pacienti paliatīvās aprūpes pakalpojumus var saņemt ambulatori primārajā veselības aprūpes līmenī (ģimenes ārsta mājas vizītes un konsultācijas, veselības aprūpes pakalpojumi mājās) vai sekundārajā līmenī (speciālistu konsultācijas, paliatīvās aprūpes un hronisku sāpju kabinetos, dienas stacionārā, stacionārā hronisko pacientu un aprūpes gultās), kā arī stacionāri – stacionārā paliatīvajās nodaļās un terciārā līmeņa gultās.
Šādus veselības aprūpes pakalpojumus jeb paliatīvo aprūpi dažādos veselības aprūpes līmeņos Latvijā šobrīd ir tiesīgi saņemt aptuveni 30 999 cilvēki tiem noteiktās paliatīvās aprūpes diagnozes dēļ. 2020. – 2022. gadā primārās un sekundārās ambulatorās paliatīvās aprūpes pakalpojumi un stacionārās paliatīvās aprūpes pakalpojumi sniegti vidēji 14 tūkstošiem pacientu gadā. Tomēr Latvijā pieejamā paliatīvā aprūpe šobrīd pilnībā neatbilst Ārstniecības likumā ietvertajai definīcijai - paliatīvās aprūpes pakalpojumi  nesatur visas definīcijā minētās paliatīvās aprūpes komponentes, jo sevišķi psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu.
No paliatīvās aprūpes pakalpojumiem Latvijā likumā noteiktajai definīcijai šobrīd atbilst tikai mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojums pacienta dzīvesvietā, kas ietver veselības aprūpes pakalpojumus (ārstēšana un slimības radīto simptomu novēršana) un sociālās aprūpes, psihosociālās rehabilitācijas un tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus, taču starpdisciplināru, holistisku pieeju paliatīvās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā nepieciešams ieviest katrā veselības aprūpes līmenī.
Lai risinātu konstatētās nepilnības un nodrošinātu, ka cilvēki ar dažādām vajadzībām varētu saņemt savām vajadzībām atbilstošu paliatīvo aprūpi, kas atbilst Ārstniecības likumā minētajai definīcijai, ir nepieciešams attīstīt visaptverošu, starpdisciplināru paliatīvās aprūpes pakalpojumu sistēmu. Tāpēc 4.3.5.2. pasākuma “Atbalsts paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai” ietvaros tiks paredzēta un nodrošināta sociālā komponente -  psihosociālie atbalsta pasākumi un sociālie pakalpojumi gan primārās, gan sekundārās paliatīvās aprūpes līmeņos.

Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.2. pasākumam “Atbalsts paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai” (turpmāk – pasākums).

Pasākuma mērķis ir pilnveidot paliatīvās aprūpes pakalpojumu un palielināt tā pieejamību, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu.

Pasākumā tiks izveidota  integrēta un starpdisciplināra paliatīvās aprūpes pakalpojumu sistēma. Tā nodrošinās savlaicīgi pieejamu, zināšanās balstītu un individuālām vajadzībām atbilstošu paliatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu pilngadīgām personām - paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenes locekļiem.

Pasākumā plānotas šādās galvenās atbalstāmās darbības:
1. Sociālās komponentes izmēģinājumprojekti primārās un sekundārās veselības aprūpes līmenī. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros ir paredzēts īstenot izmēģinājumprojektus, kas palīdzēs:
 -  nodrošināt laikā un uz paliatīvās aprūpes pacientu un viņu ģimenes locekļu individuālajām vajadzībām vērstu atbalstu;
 -  nodrošināt papildināmību ar ģimenes ārsta un veselības aprūpes pakalpojumiem dzīvesvietā;
 -  uzlabot paliatīvās aprūpes pacientu dzīves kvalitāti, samazinot nepieciešamību pēc stacionāra vai ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma paliatīvā pacienta diagnozes dēļ;
 -  nodrošināt klīniskā psihologa, kapelāna, sociālā darbinieka atbalstu paliatīvās aprūpes pacientiem pēc pirmreizēja paliatīvās aprūpes pacienta statusa/diagnozes noteikšanas vai paliatīvās aprūpes laikā;
 -  nodrošināt papildināmību ar paliatīvās aprūpes kabinetiem/paliatīvās aprūpes speciālistu konsultācijām;
 -  nodrošināt aprūpi paliatīvās aprūpes pacientiem starp stacionāru un pacienta dzīvesvietu vai gadījumos, kad neformālais aprūpētājs īslaicīgi nevar aprūpēt pacientu.

2. Profesionālās pilnveides, izpētes un metodiskā atbalsta nodrošināšana. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros ir paredzēti atbalsta pasākumi paliatīvās aprūpes sniedzējiem, nodrošinot:
 -  uz pierādījumiem balstīta ekspertu viedokļa sniegšanu par dažādiem paliatīvās aprūpes sniegšanas aspektiem;
 -  konsultatīvu un informatīvu atbalstu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas uzsākt vai pielāgot sociālās aprūpes pakalpojumus paliatīvās aprūpes pacientiem;
 -  vadlīniju izstrādi paliatīvās aprūpes sociālās komponentes nodrošināšanai;
 -  paliatīvās aprūpes un izmēģinājumprojektu sistēmisku izvērtēšanu, priekšlikumu sniegšanu sociālās komponentes attīstībai.

3. Sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumi. Darbības ietvaros plānots organizēt informatīvās diskusijas, tikšanās, tematiski informatīvus pasākumus, kur paliatīvās aprūpes pacientiem satikties un iegūt noderīgu informāciju, sniegt informāciju par paliatīvās aprūpes sociālās komponentes atbalsta iespējām, nodrošināt mediju pasākumus, lai diskutētu un pievērstu uzmanību problēmām, ar kurām saskarās paliatīvās aprūpes pacienti un viņu ģimenes locekļi.

Pasākuma īstenošanas laikā plānoti projekta informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanas gaitu.

Pasākuma īstenošanai plānotais kopējais finansējums ir 7 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 5 950 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 050 000 euro.

Pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Pasākuma īstenošanu nodrošinās un finansējuma saņēmējs būs Labklājības ministrija – valsts pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu izstrādā valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī organizē un kontrolē tās īstenošanā. Pasākuma īstenošanā tiks iesaistīti paliatīvās aprūpes kabineti un ģimenes ārstu prakses, kas piedalīsies izmēģinājumprojektu īstenošanā, kā arī Sociālās integrācijas valsts aģentūra, kas īstenos mācības aprūpētājiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šāds nacionālais rādītājs:

1. personas, kuras saņēmušas atbalstu pasākuma ietvaros – 945;

 

Nodarbinātības un sociālā politika

Visa Latvija

13.09.2024. - 27.09.2024.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.

-

-

Līga Ozola (LM)

Inga Ķirse (LM)

12.09.2024. 09:40