Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 501 "Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Normatīvais regulējums paredz būvdarbu laikā būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS) sagatavot virkni būvniecības dokumentu, kas raksturo būvdarbu gaitu- ikdienas un speciālie darbi, kā arī sagatavot segto darbu, nozīmīgo konstrukciju un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu. Būvniecības nozares pārstāvji ir norādījuši, ka katru dienu atbildīgajam būvdarbu vadītājam BIS ir jāapstiprina līdz 60 ierakstiem, gan par būvlaukumā ievestajiem būvizstrādājumiem, minerālmateriāliem (dabas resursiem) un citiem materiāliem, gan veiktajiem ikdienas un speciālajiem darbiem, kā arī jāapstiprina dažādi būvdarbu pieņemšanas akti. Šobrīd regulējums arī nosaka, ka darbības būvdarbu žurnālā ir jāveic būvdarbu vadītājam, līdz ar to būvdarbu vadītājam nav laika izvērtēt katru ierakstu būvdarbu žurnālā.
Mērķa apraksts
Novērst datu dublēšanos dažāda veida obligātajos būvdarbu dokumentos, kā arī pārskatīt šo dokumentu nepieciešamību un piemērojamību.
Politikas jomas
Būvniecības politika
Teritorija
-
Norises laiks
26.06.2024. - 10.07.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”.
Fiziskās personas
- būvspeciālisti
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- būvniecības procesa dalībnieki
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Elga Bučinska (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
26.06.2024. 19:19
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Darba devēju konfederācija
LDDK kopumā atbalsta piedāvātos grozījumus, vienlaicīgi vērš uzmanību uz vairākiem aspektiem, ko lūdz precizēt.
Par būvuzrauga pilnvarām
Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Būvuzraugs veikto būvdarbu pieņemšanas aktu apstiprina, kā arī ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu veic trīs darba dienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.
Noteikumu grozījumos ir iekļauta norma, kas nodala būvuzrauga lēmumus, proti, viens ir veikto būvdarbu pieņemšana un otrs ir ikdienas darbu kontroles apstiprinājums. Ja attiecībā uz būvdarbu pieņemšanas procedūru pēc būtības nekas netiek mainīts, tad šobrīd paliek neskaidrs tiesiskais statuss ikdienas darbu kontroles apstiprinājumam. Proti, kas saturiski tiek saprasts ar apstiprinājumu un kāda būs apstiprinājuma procedūra? Vēl būtiskāk ir saprast tiesiskās sekas, ja netiek saņemts ikdienas darbu kontroles apstiprinājums? Attiecībā uz būvdarbu pieņemšanu, akta neapstiprināšana nozīmē, ka būvdarbu veicējs nevar turpināt darbus. Līdz ar to arī attiecībā uz ikdienas darbu kontroles apstiprinājumiem nepieciešams skaidrs regulējums, gadījumiem, ja apstiprinājums tiek atteikts.
Par klusēšanas-piekrišanas principu
Atbilstoši Būvniecības likuma 14.1 ceturtās daļas noteikumiem, ar grozījumiem tiek paplašināta klusēšanas-piekrišanas principa piemērošana. Ņemot vērā, ka šobrīd nav skaidrs tiesiskais statuss ikdienas darbu kontroles apstiprinājumam, proti, vai un kā tas atšķiras no veikto būvdarbu pieņemšanas, LDDK ieskatā ir nepieciešama diskusija par grozījumos norādītā termiņa diversifikāciju, ja abu minēto apstiprinājumu tiesiskās sekas būtiski atšķiras.
Tā kā būvju sarežģītība (līdz ar to arī būvniecības procesu uzraudzība) atšķiras no objekta uz objektu, Noteikumos iespējams būtu nosakāmi maksimālie termiņi, kurus pasūtītājs un būvuzraudzības veicējs varētu saīsināt, par to vienojoties.
Papildus minētajam, LDDK izsaka šādus priekšlikumus:
1) Noteikumu projekta 1.2.punkts paredz Noteikumus papildināt ar 64.1 punktu šādā redakcijā: "64.1 Par būves nesošo konstrukciju būvniecību (piemēram, elektronisko sakaru torņa vai masta būvdarbiem) ir sagatavojams veikto būvdarbu pieņemšanas akts (6.1 pielikums). Būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas papildu var vienoties par kādiem veiktajiem būvdarbiem ir sagatavojams būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu pievieno būvdarbu žurnālam. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu būvdarbu laikā var grozīt.";
Noteikumu projekta anotācijā minēts: “Būvdarbu sarakstā, kurus jāpieņem ar pieņemšanas aktu, var iekļaut visus būvdarbus, kurus pieņēma kā segtos darbus vai kā nozīmīgās konstrukcijas, kā arī standartos noteiktās kvalitātes kontroles prasības. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veidos būvniecības informācijas sistēmā (BIS) no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem, tādējādi izslēdzot šobrīd esošo sistēmu, ka nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus veido no segto darbu aktiem”.
Rosinām anotāciju papildināt ar atsauci uz saistītajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" (24-TA-434), kas mainīs esošo sistēmu, kas paredz, ka nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus veido no segto darbu aktiem. Tas ir būtiski, lai veicinātu izpratni, ka turpmāk būs iesniedzams tikai būvdarbu pieņemšanas akts (6.1 pielikums) un to paredzēs arī grozījumi MK noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”.
Aicinām pēdējā teikumā aiz vārdiem “būvdarbu laikā var grozīt” papildināt ar vārdiem “abpusēji vienojoties”. Šobrīd atruna par abpusēju vienošanos iekļauta attiecībā uz būvdarbu pieņemšanas akta saraksta sagatavošanu. Papildinājums skaidri norādītu, ka veikto būvdarbu pieņemšanas akta sarakstu var grozīt (iesniegt grozījumus) tikai abām pusēm vienojoties.
2) Noteikumu projekta 1.3.punkts paredz papildināt Noteikumus ar 64.2 punktu šādā redakcijā: "64.2 Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Būvuzraugs veikto būvdarbu pieņemšanas aktu apstiprina trīs darba dienu laikā no akta saņemšanas brīža, kā arī ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu veic trīs darba dienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.";
Lūdzam skaidrot, kas normas ietvaros tiek saprasts ar vārdiem “papildu ikdienas darbiem”. Praksē pirms būvdarbu sākuma nav zināms, kādi papildu darbi jau paredzamajiem ikdienas darbiem, kuriem noteikta būvuzrauga kontrole, būs jākontrolē, tāpēc šāda prasība šķiet neloģiska. Aicinām apsvērt vārda “papildu” svītrošanu, lai neradītu neskaidrību par veicamo pienākumu.
Aicinām teikumu “Būvuzraugs veikto būvdarbu pieņemšanas aktu apstiprina, kā arī ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu veic trīs darba dienu laikā” izteikt šādā redakcijā: “Būvuzraugs veikto būvdarbu pieņemšanas aktu apstiprina, kā arī ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu veic trīs darba dienu laikā no akta saņemšanas brīža”. Precizējums vieš skaidrību par termiņa tecējuma sākuma punktu.
Par būvuzrauga pilnvarām
Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Būvuzraugs veikto būvdarbu pieņemšanas aktu apstiprina, kā arī ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu veic trīs darba dienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.
Noteikumu grozījumos ir iekļauta norma, kas nodala būvuzrauga lēmumus, proti, viens ir veikto būvdarbu pieņemšana un otrs ir ikdienas darbu kontroles apstiprinājums. Ja attiecībā uz būvdarbu pieņemšanas procedūru pēc būtības nekas netiek mainīts, tad šobrīd paliek neskaidrs tiesiskais statuss ikdienas darbu kontroles apstiprinājumam. Proti, kas saturiski tiek saprasts ar apstiprinājumu un kāda būs apstiprinājuma procedūra? Vēl būtiskāk ir saprast tiesiskās sekas, ja netiek saņemts ikdienas darbu kontroles apstiprinājums? Attiecībā uz būvdarbu pieņemšanu, akta neapstiprināšana nozīmē, ka būvdarbu veicējs nevar turpināt darbus. Līdz ar to arī attiecībā uz ikdienas darbu kontroles apstiprinājumiem nepieciešams skaidrs regulējums, gadījumiem, ja apstiprinājums tiek atteikts.
Par klusēšanas-piekrišanas principu
Atbilstoši Būvniecības likuma 14.1 ceturtās daļas noteikumiem, ar grozījumiem tiek paplašināta klusēšanas-piekrišanas principa piemērošana. Ņemot vērā, ka šobrīd nav skaidrs tiesiskais statuss ikdienas darbu kontroles apstiprinājumam, proti, vai un kā tas atšķiras no veikto būvdarbu pieņemšanas, LDDK ieskatā ir nepieciešama diskusija par grozījumos norādītā termiņa diversifikāciju, ja abu minēto apstiprinājumu tiesiskās sekas būtiski atšķiras.
Tā kā būvju sarežģītība (līdz ar to arī būvniecības procesu uzraudzība) atšķiras no objekta uz objektu, Noteikumos iespējams būtu nosakāmi maksimālie termiņi, kurus pasūtītājs un būvuzraudzības veicējs varētu saīsināt, par to vienojoties.
Papildus minētajam, LDDK izsaka šādus priekšlikumus:
1) Noteikumu projekta 1.2.punkts paredz Noteikumus papildināt ar 64.1 punktu šādā redakcijā: "64.1 Par būves nesošo konstrukciju būvniecību (piemēram, elektronisko sakaru torņa vai masta būvdarbiem) ir sagatavojams veikto būvdarbu pieņemšanas akts (6.1 pielikums). Būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas papildu var vienoties par kādiem veiktajiem būvdarbiem ir sagatavojams būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu pievieno būvdarbu žurnālam. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu būvdarbu laikā var grozīt.";
Noteikumu projekta anotācijā minēts: “Būvdarbu sarakstā, kurus jāpieņem ar pieņemšanas aktu, var iekļaut visus būvdarbus, kurus pieņēma kā segtos darbus vai kā nozīmīgās konstrukcijas, kā arī standartos noteiktās kvalitātes kontroles prasības. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu veidos būvniecības informācijas sistēmā (BIS) no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem, tādējādi izslēdzot šobrīd esošo sistēmu, ka nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus veido no segto darbu aktiem”.
Rosinām anotāciju papildināt ar atsauci uz saistītajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" (24-TA-434), kas mainīs esošo sistēmu, kas paredz, ka nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus veido no segto darbu aktiem. Tas ir būtiski, lai veicinātu izpratni, ka turpmāk būs iesniedzams tikai būvdarbu pieņemšanas akts (6.1 pielikums) un to paredzēs arī grozījumi MK noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”.
Aicinām pēdējā teikumā aiz vārdiem “būvdarbu laikā var grozīt” papildināt ar vārdiem “abpusēji vienojoties”. Šobrīd atruna par abpusēju vienošanos iekļauta attiecībā uz būvdarbu pieņemšanas akta saraksta sagatavošanu. Papildinājums skaidri norādītu, ka veikto būvdarbu pieņemšanas akta sarakstu var grozīt (iesniegt grozījumus) tikai abām pusēm vienojoties.
2) Noteikumu projekta 1.3.punkts paredz papildināt Noteikumus ar 64.2 punktu šādā redakcijā: "64.2 Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Būvuzraugs veikto būvdarbu pieņemšanas aktu apstiprina trīs darba dienu laikā no akta saņemšanas brīža, kā arī ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu veic trīs darba dienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.";
Lūdzam skaidrot, kas normas ietvaros tiek saprasts ar vārdiem “papildu ikdienas darbiem”. Praksē pirms būvdarbu sākuma nav zināms, kādi papildu darbi jau paredzamajiem ikdienas darbiem, kuriem noteikta būvuzrauga kontrole, būs jākontrolē, tāpēc šāda prasība šķiet neloģiska. Aicinām apsvērt vārda “papildu” svītrošanu, lai neradītu neskaidrību par veicamo pienākumu.
Aicinām teikumu “Būvuzraugs veikto būvdarbu pieņemšanas aktu apstiprina, kā arī ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu veic trīs darba dienu laikā” izteikt šādā redakcijā: “Būvuzraugs veikto būvdarbu pieņemšanas aktu apstiprina, kā arī ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu veic trīs darba dienu laikā no akta saņemšanas brīža”. Precizējums vieš skaidrību par termiņa tecējuma sākuma punktu.
10.07.2024. 12:56
Latvijas Darba devēju konfederācija
Papildus iepriekš paustajiem viedokļiem, LDDK izsaka iebildumu arī par Noteikumu projekta 1.4.punktu.
Pamatojums:
Noteikumu projekta 1.4.punkts paredz:
"65. Uzstādot vai nojaucot elektronisko sakaru iekārtu konteinerus, taksofonu iekārtas, stabus vai balstus, būvdarbu žurnālu neaizpilda."
Mūsu ieskatā nepieciešams papildināt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 501 "Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” 65.punktu attiecinot regulējumu arī uz elektronisko sakaru pirmās grupas inženierbūvēm un 65. punktu pārcelt no III. sadaļas “Elektronisko sakaru tīkla būvniecība”, kas nosaka otrās un trešās grupas inženierbūves būvniecību, uz I. sadaļu “Vispārīgie jautājumi”, lai skaidri uztverami būvniecības dalībniekiem paskaidrotu kādos gadījumos Būvdarbu žurnālu var neaizpildīt.
Priekšlikums:
Izteikt Noteikumu projekta 1.4.punktu šādā redakcijā:
“65. Ja plānota elektronisko sakaru pirmās grupas inženierbūve, kā arī uzstādot vai nojaucot elektronisko sakaru iekārtu konteinerus, taksofonu iekārtas, stabus vai balstus, būvdarbu žurnālu neaizpilda”
Lūdzam rast iespēju pārcelt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 501 "Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” 65.punktu no III. sadaļas “Elektronisko sakaru tīkla būvniecība” uz I. sadaļu “Vispārīgie jautājumi”.
Pamatojums:
Noteikumu projekta 1.4.punkts paredz:
"65. Uzstādot vai nojaucot elektronisko sakaru iekārtu konteinerus, taksofonu iekārtas, stabus vai balstus, būvdarbu žurnālu neaizpilda."
Mūsu ieskatā nepieciešams papildināt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 501 "Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” 65.punktu attiecinot regulējumu arī uz elektronisko sakaru pirmās grupas inženierbūvēm un 65. punktu pārcelt no III. sadaļas “Elektronisko sakaru tīkla būvniecība”, kas nosaka otrās un trešās grupas inženierbūves būvniecību, uz I. sadaļu “Vispārīgie jautājumi”, lai skaidri uztverami būvniecības dalībniekiem paskaidrotu kādos gadījumos Būvdarbu žurnālu var neaizpildīt.
Priekšlikums:
Izteikt Noteikumu projekta 1.4.punktu šādā redakcijā:
“65. Ja plānota elektronisko sakaru pirmās grupas inženierbūve, kā arī uzstādot vai nojaucot elektronisko sakaru iekārtu konteinerus, taksofonu iekārtas, stabus vai balstus, būvdarbu žurnālu neaizpilda”
Lūdzam rast iespēju pārcelt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 501 "Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” 65.punktu no III. sadaļas “Elektronisko sakaru tīkla būvniecība” uz I. sadaļu “Vispārīgie jautājumi”.
10.07.2024. 17:22