Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.1. pasākuma "Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros" īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
-
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz informatīvo ziņojumu "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.1. pasākuma „Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros” īstenošanu" (izskatīts Ministru kabineta 27.09.2022 sēdē) un ņemot vērā turpmāk aprakstītās identificētās problēmas.
Nestabilās sociālās un ekonomiskās situācijas ietekmē sabiedrībā novērojamas būtiskas vērtību izmaiņas, kā ietekmē ģimenes nespēj tikt galā ar daudzām problēmām, kas radušās straujo pārmaiņu rezultātā. Nesaņemot savlaicīgu atbalstu problēmu vai krīzes situāciju risināšanā ir būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā – pieaug sabiedrībai nevēlamu parādību, piemēram, noziedzības, alkoholisma, narkomānijas, vardarbības pret sevi un citiem, izplatība. Bāriņtiesu sniegtā informācija liecina, ka 2019. gadā bērnu aizgādības tiesības pārtrauktas 1 162 vecākiem, 2020. gadā – 1 038 vecākiem. 2021. gadā bērnu aizgādības tiesības pārtrauktas nedaudz mazākam skaitam vecāku kā 2019. un 2020. gadā, tas ir 900 vecākiem (449 mātēm un 451 tēvam), no vecāka šķirot 1 009 bērnus. Zīmīgi, ka 273 personām jeb 30 procentiem vecāku 2021. gadā bērna aizgādības tiesības pārtrauktas atkārtoti un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vērojams šādu gadījumu skaita pieaugums – 2019. gadā atkārtoti aizgādības tiesības pārtrauktas 27 procentiem vecāku, bet 2020. gadā – 28 procentiem vecāku. Visbiežāk bērnu izņemšanai no ģimenes nav kāds viens atsevišķs riska faktors, bet gan dažādu faktoru kombinācija. Ja laicīgi netiek identificēti riska faktori ģimenes pilnvērtīgai funkcionēšanai un ģimene nesaņem nepieciešamo atbalstu, bērna situācija ģimenē var pasliktināties, nonākot līdz vardarbībai un citiem rupjiem tiesību pārkāpumiem pret bērnu, kam seko bērna izņemšana no ģimenes un ievietošana alternatīvajā aprūpē.
Vērtējot bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitāti un efektivitāti Latvijā, konstatēti būtiski trūkumi, tostarp:
1) uz bērna labāko interešu nodrošināšanu vērstas rīcības trūkums;
2) vienotas izpratnes trūkums bērnu tiesību jautājumos starp sociālo dienestu, izglītības iestādēm, policiju, bāriņtiesu u.c. institūcijām;
3) nepietiekama institūciju darbība un savstarpējā sadarbība;
4) nepietiekama labas pārvaldības un objektivitātes principa īstenošana;
5) nepietiekama resursu piesaiste ģimenes situācijas uzlabošanai;
6) nepietiekama reaģēšana uz iespējamiem bērnu tiesību un interešu pārkāpumiem;
7) kavēta bērnu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku kvalifikācijas un profesionālā līmeņa paaugstināšana,
8) sabiedrības līdzdalības un atbildības trūkums bērnu tiesību aizsardzībā.
Bērnu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku regulārai un pietiekamai profesionālās kompetences līmeņa paaugstināšanai ir būtiska loma, veidojot vienotu izpratni par bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanas aspektiem un prasībām, kā arī pieejai darbam ar ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanas praksei. Kā secināts Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” (Ministru kabineta 18.02.2021. sēdes prot. Nr.18 39.§), paaugstinot speciālistu zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, tiek sekmēta speciālistu spēja arvien padziļinātāk un plašāk atpazīt psihosociālo problēmu cēloņus un meklēt jaunus risinājumus to novēršanai, radot nepieciešamību regulāri pārskatīt un pilnveidot šo sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu bērnu tiesību aizsardzības mehānismu. Papildus jānorāda, ka izaicinājums sistēmas pilnveidei ir plašais atbildīgo institūciju loks (bāriņtiesas, pašvaldības sociālie dienesti, ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēji, nozaru ministrijas, izglītības, kultūras un ārstniecības iestādes, valsts un pašvaldības policija, tiesas, tiesu izpildītāji, Valsts probācijas dienests, sociālās korekcijas iestādes, ieslodzījuma vietas, nevalstiskajās organizācijas), dažādas piemērotās pieejas problēmu risināšanai un iesaistīto speciālistu izpratnes līmenis. Tādēļ minētā risināšanai, valstiskā līmenī efektīvi pilnveidojot, kā arī pārstrukturizējot esošos pieejamos resursus, kā rezultātā izveidojot integrētu un vienotu pieeju speciālistu profesionālās kompetences līmeņa paaugstināšanā, tiks stiprināta bērnu tiesību aizsardzība, izveidojot ilgtermiņa sadarbību starp nozarēm un uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti. Vienlaikus saskaņota sistēma palielinās speciālistu zināšanas, pieredzi, resursus un sniegto ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā.
Atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” valsts un pašvaldību līmenī jau notiek aktīvs darbs pie esošās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas jeb pilnveides. Piemēram, 2021. gadā ir apstiprināti apjomīgi grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas tai skaitā vērsti uz bāriņtiesu pieņemto lēmumu kvalitātes pilnveidi, bāriņtiesā nodarbināto izglītības un kvalifikācijas sistēmas izveidi, un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (turpmāk – VBTAI) bāriņtiesu funkcionālo pārraudzību bērnu aizgādības tiesību un ārpusģimenes aprūpes jomā, kas veicinās bērna labāko interešu ievērošanu. Savukārt institucionālās pārraudzības ietvaros VBTAI noteiktas tiesības organizēt kvalifikācijas komisijas izveidi, kuras mērķis ir veikt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka, bāriņtiesas locekļa profesionālās darbības novērtēšanu, veicinot viņu profesionālo izaugsmi un uzlabojot bāriņtiesas darba kvalitāti.
Lai atbilstoši uzsāktajai sistēmas pilnveidei paaugstinātu bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto iestāžu un speciālistu profesionālo kompetenci, nepieciešams gan pilnveidot profesionālās kompetences pilnveides mācību programmas bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītajiem speciālistiem, gan nodrošināt speciālistu mācības atbilstoši aktuālām mācību programmām. Svarīgi arī sniegt metodisku un profesionālu atbalstu bāriņtiesām, nodrošinot supervīziju, pieredzes apmaiņu.
Lai pilnveidotu bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto institūciju darba kvalitāti un efektīvi izmantotu pieejamos resursus, kā arī, lai nodrošinātu labāku pārvaldību un speciālistu prasmju paaugstināšanu, nepieciešams izstrādāt Bāriņtiesu likuma komentārus.
Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides ietvaros bāriņtiesas darbinieku profesionālās kvalitātes paaugstināšanai nepieciešams ieviest bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu, kas ir arī profesijas prestiža un klientu uzticības jautājums, jo garantē sniegtā pakalpojuma kvalitāti un ir nepieciešama, lai pasargātu bērnus un aizgādnībā esošās personas no tā, ka lēmumus par viņiem pieņem amatpersonas, kuras neatbilst likumā noteiktajiem profesionālās darbības pozitīva novērtējuma kritērijiem.
Bērnu likumiskie pārstāvji (vecāki, aizbildņi) un audžuģimenes ir viens no būtiskākajiem bērnu tiesību aizsardzības sistēmas elementiem un tieši no viņiem atkarīgs, cik lielā mērā bērns ikdienā var tikt pakļauts apdraudējumam vai cik lielā mērā tiek pieļauti bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumi. Demokrātiskā valstī nav un nevar būt piespiedu un kontroles mehānisma, kas noteiktu kādai institūcijai pienākumu kontrolēt, kā katra ģimene tiek galā ar saviem pienākumiem. Vecāki bieži ilgstoši, apzināti vai neapzināti slēpj dažādas problēmas, īpaši no speciālistiem. Šobrīd, konstatējot gadījumus, kad tiek pārkāptas bērna tiesības un intereses, primāri tiek akcentēta iestāžu atbildība, veiktās darbības ģimenes sociālo risku novēršanā un atbilstošu pakalpojumu piešķiršanā, aizmirstot, ka bērna vecāki ir primārie bērnu tiesību aizsardzības subjekti. Tomēr bāriņtiesa, sociālais dienests vai kāda cita institūcija nevar ieiet katrā ģimenē un pārbaudīt katra bērna dzīves apstākļus bez noteikta pamata. Līdz ar to ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas ne tikai bērnu tiesību aizsardzības sistēmas institucionālajā ietvarā, bet arī sabiedrības domāšanas un attieksmes maiņā, jo īpaši bērna likumisko pārstāvju izpratnes veicināšanā. Lai mazinātu to gadījumu skaitu, kad ģimenes ar bērniem nonāk institūciju redzeslokā, cēloņu līmenī ir jāveicina vecāku izpratne par pienākumiem un atbildību attiecībā uz bērnu.
Pasākuma mērķis ir speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kompetences stiprināšana un darba efektivitātes paaugstināšana, kā arī bērna likumisko pārstāvju un audžuģimeņu līdzdalības un atbildības veicināšana bērnu tiesību aizsardzībā.
Pasākuma mērķa grupa ir:
- Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie subjekti - speciālisti, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un bērna atbalsta speciālisti,
- bērnu likumiskie pārstāvji un audžuģimenes.
Pasākumā plānotas šādas galvenās atbalstāmās darbības:
1. Bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu profesionālās kompetences pilnveide, t.sk. jaunu profesionālās kompetences pilnveides programmu un to mācību metodoloģiju izstrāde un esošo profesionālās kompetences pilnveides programmu un to mācību metodoloģiju pilnveide, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā pirmajā daļā minēto bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto subjektu mācības.
2. Bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmas izstrāde un bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas informācijas sistēmas izstrāde vai kādas esošās informācijas sistēmas pielāgošana.
3. Bāriņtiesu likuma komentāru izstrāde.
4. Supervīzījas bāriņtiesu amatpersonām.
5. Speciālistu un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 3 045 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Pluss finansējums 2 588 250 euro un valsts budžeta finansējums 456 750 euro.
Pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
Pasākuma īstenošanu nodrošinās tiešās valsts pārvaldes iestāde, kurai normatīvajos aktos par bērnu tiesību aizsardzību ir deleģēta normatīvo aktu uzraudzība un kontrole bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību un interešu aizsardzības un bāriņtiesu darbības jomā – VBTAI.
Pasākuma uzraudzības rādītājs – specifiskais iznākuma rādītājs “Speciālistu, kuri piedalījušies mācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, skaits – 5 988”.
Pasākumu plānots īstenot līdz 2029. gada 4.ceturksnim.
Nestabilās sociālās un ekonomiskās situācijas ietekmē sabiedrībā novērojamas būtiskas vērtību izmaiņas, kā ietekmē ģimenes nespēj tikt galā ar daudzām problēmām, kas radušās straujo pārmaiņu rezultātā. Nesaņemot savlaicīgu atbalstu problēmu vai krīzes situāciju risināšanā ir būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā – pieaug sabiedrībai nevēlamu parādību, piemēram, noziedzības, alkoholisma, narkomānijas, vardarbības pret sevi un citiem, izplatība. Bāriņtiesu sniegtā informācija liecina, ka 2019. gadā bērnu aizgādības tiesības pārtrauktas 1 162 vecākiem, 2020. gadā – 1 038 vecākiem. 2021. gadā bērnu aizgādības tiesības pārtrauktas nedaudz mazākam skaitam vecāku kā 2019. un 2020. gadā, tas ir 900 vecākiem (449 mātēm un 451 tēvam), no vecāka šķirot 1 009 bērnus. Zīmīgi, ka 273 personām jeb 30 procentiem vecāku 2021. gadā bērna aizgādības tiesības pārtrauktas atkārtoti un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vērojams šādu gadījumu skaita pieaugums – 2019. gadā atkārtoti aizgādības tiesības pārtrauktas 27 procentiem vecāku, bet 2020. gadā – 28 procentiem vecāku. Visbiežāk bērnu izņemšanai no ģimenes nav kāds viens atsevišķs riska faktors, bet gan dažādu faktoru kombinācija. Ja laicīgi netiek identificēti riska faktori ģimenes pilnvērtīgai funkcionēšanai un ģimene nesaņem nepieciešamo atbalstu, bērna situācija ģimenē var pasliktināties, nonākot līdz vardarbībai un citiem rupjiem tiesību pārkāpumiem pret bērnu, kam seko bērna izņemšana no ģimenes un ievietošana alternatīvajā aprūpē.
Vērtējot bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitāti un efektivitāti Latvijā, konstatēti būtiski trūkumi, tostarp:
1) uz bērna labāko interešu nodrošināšanu vērstas rīcības trūkums;
2) vienotas izpratnes trūkums bērnu tiesību jautājumos starp sociālo dienestu, izglītības iestādēm, policiju, bāriņtiesu u.c. institūcijām;
3) nepietiekama institūciju darbība un savstarpējā sadarbība;
4) nepietiekama labas pārvaldības un objektivitātes principa īstenošana;
5) nepietiekama resursu piesaiste ģimenes situācijas uzlabošanai;
6) nepietiekama reaģēšana uz iespējamiem bērnu tiesību un interešu pārkāpumiem;
7) kavēta bērnu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku kvalifikācijas un profesionālā līmeņa paaugstināšana,
8) sabiedrības līdzdalības un atbildības trūkums bērnu tiesību aizsardzībā.
Bērnu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku regulārai un pietiekamai profesionālās kompetences līmeņa paaugstināšanai ir būtiska loma, veidojot vienotu izpratni par bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanas aspektiem un prasībām, kā arī pieejai darbam ar ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanas praksei. Kā secināts Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” (Ministru kabineta 18.02.2021. sēdes prot. Nr.18 39.§), paaugstinot speciālistu zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, tiek sekmēta speciālistu spēja arvien padziļinātāk un plašāk atpazīt psihosociālo problēmu cēloņus un meklēt jaunus risinājumus to novēršanai, radot nepieciešamību regulāri pārskatīt un pilnveidot šo sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu bērnu tiesību aizsardzības mehānismu. Papildus jānorāda, ka izaicinājums sistēmas pilnveidei ir plašais atbildīgo institūciju loks (bāriņtiesas, pašvaldības sociālie dienesti, ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēji, nozaru ministrijas, izglītības, kultūras un ārstniecības iestādes, valsts un pašvaldības policija, tiesas, tiesu izpildītāji, Valsts probācijas dienests, sociālās korekcijas iestādes, ieslodzījuma vietas, nevalstiskajās organizācijas), dažādas piemērotās pieejas problēmu risināšanai un iesaistīto speciālistu izpratnes līmenis. Tādēļ minētā risināšanai, valstiskā līmenī efektīvi pilnveidojot, kā arī pārstrukturizējot esošos pieejamos resursus, kā rezultātā izveidojot integrētu un vienotu pieeju speciālistu profesionālās kompetences līmeņa paaugstināšanā, tiks stiprināta bērnu tiesību aizsardzība, izveidojot ilgtermiņa sadarbību starp nozarēm un uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti. Vienlaikus saskaņota sistēma palielinās speciālistu zināšanas, pieredzi, resursus un sniegto ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā.
Atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” valsts un pašvaldību līmenī jau notiek aktīvs darbs pie esošās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas jeb pilnveides. Piemēram, 2021. gadā ir apstiprināti apjomīgi grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas tai skaitā vērsti uz bāriņtiesu pieņemto lēmumu kvalitātes pilnveidi, bāriņtiesā nodarbināto izglītības un kvalifikācijas sistēmas izveidi, un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (turpmāk – VBTAI) bāriņtiesu funkcionālo pārraudzību bērnu aizgādības tiesību un ārpusģimenes aprūpes jomā, kas veicinās bērna labāko interešu ievērošanu. Savukārt institucionālās pārraudzības ietvaros VBTAI noteiktas tiesības organizēt kvalifikācijas komisijas izveidi, kuras mērķis ir veikt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka, bāriņtiesas locekļa profesionālās darbības novērtēšanu, veicinot viņu profesionālo izaugsmi un uzlabojot bāriņtiesas darba kvalitāti.
Lai atbilstoši uzsāktajai sistēmas pilnveidei paaugstinātu bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto iestāžu un speciālistu profesionālo kompetenci, nepieciešams gan pilnveidot profesionālās kompetences pilnveides mācību programmas bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītajiem speciālistiem, gan nodrošināt speciālistu mācības atbilstoši aktuālām mācību programmām. Svarīgi arī sniegt metodisku un profesionālu atbalstu bāriņtiesām, nodrošinot supervīziju, pieredzes apmaiņu.
Lai pilnveidotu bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto institūciju darba kvalitāti un efektīvi izmantotu pieejamos resursus, kā arī, lai nodrošinātu labāku pārvaldību un speciālistu prasmju paaugstināšanu, nepieciešams izstrādāt Bāriņtiesu likuma komentārus.
Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides ietvaros bāriņtiesas darbinieku profesionālās kvalitātes paaugstināšanai nepieciešams ieviest bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu, kas ir arī profesijas prestiža un klientu uzticības jautājums, jo garantē sniegtā pakalpojuma kvalitāti un ir nepieciešama, lai pasargātu bērnus un aizgādnībā esošās personas no tā, ka lēmumus par viņiem pieņem amatpersonas, kuras neatbilst likumā noteiktajiem profesionālās darbības pozitīva novērtējuma kritērijiem.
Bērnu likumiskie pārstāvji (vecāki, aizbildņi) un audžuģimenes ir viens no būtiskākajiem bērnu tiesību aizsardzības sistēmas elementiem un tieši no viņiem atkarīgs, cik lielā mērā bērns ikdienā var tikt pakļauts apdraudējumam vai cik lielā mērā tiek pieļauti bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumi. Demokrātiskā valstī nav un nevar būt piespiedu un kontroles mehānisma, kas noteiktu kādai institūcijai pienākumu kontrolēt, kā katra ģimene tiek galā ar saviem pienākumiem. Vecāki bieži ilgstoši, apzināti vai neapzināti slēpj dažādas problēmas, īpaši no speciālistiem. Šobrīd, konstatējot gadījumus, kad tiek pārkāptas bērna tiesības un intereses, primāri tiek akcentēta iestāžu atbildība, veiktās darbības ģimenes sociālo risku novēršanā un atbilstošu pakalpojumu piešķiršanā, aizmirstot, ka bērna vecāki ir primārie bērnu tiesību aizsardzības subjekti. Tomēr bāriņtiesa, sociālais dienests vai kāda cita institūcija nevar ieiet katrā ģimenē un pārbaudīt katra bērna dzīves apstākļus bez noteikta pamata. Līdz ar to ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas ne tikai bērnu tiesību aizsardzības sistēmas institucionālajā ietvarā, bet arī sabiedrības domāšanas un attieksmes maiņā, jo īpaši bērna likumisko pārstāvju izpratnes veicināšanā. Lai mazinātu to gadījumu skaitu, kad ģimenes ar bērniem nonāk institūciju redzeslokā, cēloņu līmenī ir jāveicina vecāku izpratne par pienākumiem un atbildību attiecībā uz bērnu.
Pasākuma mērķis ir speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kompetences stiprināšana un darba efektivitātes paaugstināšana, kā arī bērna likumisko pārstāvju un audžuģimeņu līdzdalības un atbildības veicināšana bērnu tiesību aizsardzībā.
Pasākuma mērķa grupa ir:
- Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie subjekti - speciālisti, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un bērna atbalsta speciālisti,
- bērnu likumiskie pārstāvji un audžuģimenes.
Pasākumā plānotas šādas galvenās atbalstāmās darbības:
1. Bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu profesionālās kompetences pilnveide, t.sk. jaunu profesionālās kompetences pilnveides programmu un to mācību metodoloģiju izstrāde un esošo profesionālās kompetences pilnveides programmu un to mācību metodoloģiju pilnveide, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā pirmajā daļā minēto bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto subjektu mācības.
2. Bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmas izstrāde un bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas informācijas sistēmas izstrāde vai kādas esošās informācijas sistēmas pielāgošana.
3. Bāriņtiesu likuma komentāru izstrāde.
4. Supervīzījas bāriņtiesu amatpersonām.
5. Speciālistu un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 3 045 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Pluss finansējums 2 588 250 euro un valsts budžeta finansējums 456 750 euro.
Pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
Pasākuma īstenošanu nodrošinās tiešās valsts pārvaldes iestāde, kurai normatīvajos aktos par bērnu tiesību aizsardzību ir deleģēta normatīvo aktu uzraudzība un kontrole bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību un interešu aizsardzības un bāriņtiesu darbības jomā – VBTAI.
Pasākuma uzraudzības rādītājs – specifiskais iznākuma rādītājs “Speciālistu, kuri piedalījušies mācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, skaits – 5 988”.
Pasākumu plānots īstenot līdz 2029. gada 4.ceturksnim.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.1. pasākuma „Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros” īstenošanai.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
23.01.2023. - 06.02.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par informatīvo ziņojumu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie subjekti - speciālisti, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, valsts un pašvaldību darbinieki un nevalstisko organizāciju darbinieki, kuru profesionālā darbībā saistīta ar bāriņtiesu darbības jautājumiem, bērnu likumiskie pārstāvji vai aprūpētāji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, citas bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītās iestādes un organizācijas.
Sagatavoja
Ineta Mača (LM)
Atbildīgā persona
Sarmīte Vepere (LM)
Izsludināšanas datums
24.01.2023. 11:48
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts