Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Skaidras naudas pieejamība Eiropas Savienībā ir ļoti būtisks nosacījums vairumam dalībvalstu iedzīvotāju, tai skaitā arī Latvijas iedzīvotājiem. Sabiedrības interesēs ir nodrošināt to, lai Latvijas teritorijā būtu pieejams pietiekoši plašs bankomātu tīkls, no kura bez kredītiestādes noteiktas komisijas maksas varētu izņemt noteiktu skaidras naudas summu.
Eiropas Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojuma Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju "Neliela apjoma maksājumi" [pieejams šeit: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/8da10d50-fe42-11ea-b44f-01aa75ed71a1] III. nodaļas par 1. pīlāru 7. iedaļa nosaka skaidras naudas pieejamības saglabāšanu, tostarp paredzot, ka viens no veidiem, kā dalībvalstis varētu saglabāt piekļuvi skaidrai naudai, varētu būt minimālā skaita noteikšana attiecībā uz to teritorijā izvietotajiem bankomātiem vai līdzvērtīgiem piekļuves līdzekļiem. Savukārt ar Eiropas Savienības Padomes 2021. gada 22. marta secinājumu par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju "Neliela apjoma maksājumi" [pieejams šeit: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-7225-2021-INIT/lv/pdf] 21.punktu atzīts, ka skaidrai naudai joprojām ir būtiska nozīme neliela apjoma maksājumos, tostarp finansiāli vai digitāli atstumtām personām, un atsevišķos gadījumos tā ir kā garantija maksājumu sistēmu un infrastruktūras darbības traucējumu gadījumā, un ka gan skaidras naudas, gan digitālajiem maksājumiem vajadzētu būt plaši pieejamiem un pieņemamiem atbilstīgi lietotāju vajadzībām un vēlmēm.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu to, ka, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāk ir nodrošināta skaidrās naudas pieejamība un maksāšanas līdzekļu izvēles brīvība, ir izstrādāts šis likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – Likumprojekts).
Eiropas Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojuma Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju "Neliela apjoma maksājumi" [pieejams šeit: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/8da10d50-fe42-11ea-b44f-01aa75ed71a1] III. nodaļas par 1. pīlāru 7. iedaļa nosaka skaidras naudas pieejamības saglabāšanu, tostarp paredzot, ka viens no veidiem, kā dalībvalstis varētu saglabāt piekļuvi skaidrai naudai, varētu būt minimālā skaita noteikšana attiecībā uz to teritorijā izvietotajiem bankomātiem vai līdzvērtīgiem piekļuves līdzekļiem. Savukārt ar Eiropas Savienības Padomes 2021. gada 22. marta secinājumu par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju "Neliela apjoma maksājumi" [pieejams šeit: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-7225-2021-INIT/lv/pdf] 21.punktu atzīts, ka skaidrai naudai joprojām ir būtiska nozīme neliela apjoma maksājumos, tostarp finansiāli vai digitāli atstumtām personām, un atsevišķos gadījumos tā ir kā garantija maksājumu sistēmu un infrastruktūras darbības traucējumu gadījumā, un ka gan skaidras naudas, gan digitālajiem maksājumiem vajadzētu būt plaši pieejamiem un pieņemamiem atbilstīgi lietotāju vajadzībām un vēlmēm.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu to, ka, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāk ir nodrošināta skaidrās naudas pieejamība un maksāšanas līdzekļu izvēles brīvība, ir izstrādāts šis likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – Likumprojekts).
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.
Politikas jomas
Finanšu un kapitāla tirgus politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
01.12.2023. - 15.12.2023.
Informācija
Publiskai apspriešanai nosakāms desmit darbdienu termiņš.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Kredītiestāžu klientiem - fiziskām personām tiks garantēts noteikts piekļuves līmenis skaidrās naudas izmaksas pakalpojumam ikdienā visā Latvijas teritorijā, kā arī mazināts risks skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma nepieejamībai ārkārtas apstākļos.
Juridiskās personas
- kredītiestādes
- kredītiestāžu piesaistītie komersanti - ārpakalpojumu sniedzēji bankomātu darbības nodrošināšanā
Skaidrojums un ietekme
Kredītiestādēm, kas saskaņā ar Likumprojekta 2.pantā iekļauto Likuma 74.4 panta pirmo daļu atzītas par Nozīmīgām kredītiestādēm, noteiktas minimālās prasības, kas jāizpilda skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai. Tas nozīmē arī turpmākus ieguldījumus bankomātu tīkla uzturēšanā, kurā iesaistīti arī Nozīmīgo kredītiestāžu piesaistītie komersanti - ārpakalpojumu sniedzēji bankomātu darbības nodrošināšanā.
Sagatavoja
Liene Jenerte (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
01.12.2023. 09:31
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Privatpersona, LR pilsonis
Noteikt, ka kreditiestadei janodrosina bankomata vai skaidras naudas sanemsanas no konta pakalpojumu ne vairak ka 3 kilometru attaluma. Cilvekam jabut iespejaj iznemt no aava konta SAVU naudu jebkura laika un apjoma.
Vel nepeciesams aizliegt bankam nemt maksu par to, ka klients iznems naudu no konta. Sobrid videjas apmers bezmaksas iznemsanaj ap500-700 euro menesi. Aizliegt bankas komisijas piemierosanu summam, mazakam par 5000 menesi.
Vel nepeciesams aizliegt bankam nemt maksu par to, ka klients iznems naudu no konta. Sobrid videjas apmers bezmaksas iznemsanaj ap500-700 euro menesi. Aizliegt bankas komisijas piemierosanu summam, mazakam par 5000 menesi.
06.12.2023. 09:05
Fiziska persona
Mēneša limits, ko noteiktu Latvijas banka ir nepamatots manu īpašumtiesību izlietošanas ierobežojums.
Attiecīgi, būtu jānosaka, ka bankas konta turētājam ir tiesības brīvi piekļūt saviem naudas līdzekļiem bez ierobežojumiem ("limitiem").
Attiecīgi, būtu jānosaka, ka bankas konta turētājam ir tiesības brīvi piekļūt saviem naudas līdzekļiem bez ierobežojumiem ("limitiem").
06.12.2023. 18:23
Privātpersona
Dienas, mēneša laikā limits bankai nedrīkst noteikt ne kurā gadījumā. Tas ir nelikumīgs noziegums atņemt svešu īpašumu(naudu) - nelikumīgu piesavināsanos. Man saviem finansiāliem līdzekļiem ir jābūt pieejamiem bez ierobežojumiem, bez limitiem jebkurā diennakts laikā. Banka ne kurā gadījumā nedrīkst noteikt limitus-ietobežojumus. Bankas noteiktais mēneša limits, ir nepamatots manu īpašumtiesību lietošanas ierobežojums. Ja man liedz izmantot manu naudu tik cik man vajag, es to uzslatu kā nelikumīgu, mana īpašuma (naudas) piesavināšanos, uz kuru bankai nav nekādu tiesību.
13.12.2023. 21:29
Eva Koroļkēviča
Kāpēc es varētu būt ierobežota sava līdzekļu izmantošana ?! Tā ir mana nauda, ka gribu tā ati lietoju. Ja gribu neņemšu visu no konta ... mana nauda, no kuriem samaksāti nodokli !!!! Jūs esat no Tvaikas vai ?!
13.12.2023. 21:54
Fiziska persona
Dzīvoju lielāko daļu laukos un iegādājos produktus no zemniekiem un privātajiem audzētājiem par skaidru naudu tirgū.Diemžēl malku var iegādāties arī tikai par skaidru naudu.Lai nomaksātu komunālos maksājumus ar nternetbanku,vienmēr jālūdz palīgs .Tas ir apgrūtinoši atrast palīgu un mani dati nav pasargāti.Esmu pensionāre un lūdzu saglabāt SKAIDRU NAUDU!!!
13.12.2023. 23:48
Armands Onzuls - Latvijas Finanšu nozares asociācija
Finanšu nozares asociācija neiebilst pret samērīgu risinājumu, kas neiejaucas tirgus principos, bet saprātīgi ļauj risināt specifisku tirgus nepilnību jautājumus, ko tirgus nespēj paveikt pats. Jebkuram regulējumam ir jābūt elastīgam un vērstam uz bankomātu skaita atbilstību faktiskajam pieprasījumam ņemšanu vērā.
No likumprojekta un tā anotācijas var secināt, ka būs noteiktas vietas (teritorijas) Latvijā, kur neviena kredītiestāde nebūs uzstādījusi bankomātu, lai gan atbilstoši tiesiskajā regulējumā (potenciāli Latvijas Bankas noteikumos) iekļautajiem kritērijiem tas būtu jādara.
Šobrīd neviens normatīvais akts neparedz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējam vispār būtu jābūt kaut vienam bankomātam. Uzliekot maksājumu pakalpojumu sniedzējam par pienākumu uzstādīt noteiktu skaitu bankomātu varētu arī novest pie situācijas, ka bankomāts tiek uzstādīts vienīgi tādēļ, ka tas jādara, nevis tādēļ, ka klientiem tas ir objektīvi nepieciešams. Piemēram, vērtējot patērētāju paradumus darbībās ar skaidru naudu bankomātos, jāsecina: 1) apmēram 24% klientu (puse no tiem, kas izņem skaidru naudu; otra puse neizņem to vispār), to izņem 4–7 reizes mēnesī; 2) vidējā summa, ko izņem visvairāk (55%), ir 1–300 EUR mēnesī; 3) lielākā vienā reizē izņemtā summa ir reģionos (ap 130–160 EUR), bet mazākā — Rīgā (ap 110 EUR), kas netieši liecina, ka attālumu līdz bankomātam kompensē ar lielāku izņemto summu, lai tas nebūtu jādara tik bieži. Jau šobrīd ap 60% gadījumu skaidru naudu izņem bez komisijas maksas (savas bankas bankomātā). Ir novērojama tendence – jo vecāks cilvēks, jo bankomāts tiek izmantots biežāk. Savukārt jaunāki cilvēki to izmanto izteikti retāk. Analizējot bankomātu tīklu un nosakot vienotu pieeju, kā vērtē bankomāta rentabilitāti, vispārīgi varētu apgalvot, ka bankomāts ar 200 – 300 transakcijām mēnesī ir acīmredzami nerentabls, bet rentabilitāte būtu apmierinoša ar vismaz 1000 transakcijām mēnesī. Atsevišķi tirgus dalībnieki uzskata, ka pat puse viņu bankomātu nav rentabli (rada zaudējumus), tomēr katram uzskaites principi atšķiras. Nereti bankomāti reģionos mēdz būt pieprasītāki par Rīgā un Pierīgā esošajiem, ja tie ir izvietoti loģiski, proti, tur, kur cilvēki iepērkas, strādā, pārvietojas (ceļu krustpunkti degvielas stacijās u.tml.). Analizējot Lietuvas pieredzi, konstatējam, ka bankomātu uzstādīšana var būt izaicinoša, jo nav fiziski telpas, elektrības vai interneta, lai bankomātu varētu uzstādīt un nodrošināt tā drošību. Arī iznomātāji bieži vien pieprasa nesamērīgu maksu vai atsaka bankomāta izvietošanu, kas ir jāņem vērā kā riska faktors vietās, kur nav daudz piemērotu būvju bankomāta uzstādīšanai. Lūdzam papildināt anotāciju ar šiem datiem.
Latvijas Bankas veiktās aptaujas dati rāda, ka klienti kopumā ir apmierināti ar bankomātu pieejamību un skaidras naudas izņemšanas iespējām – iedzīvotāju apmierinātība ar iespēju izņemt skaidro naudu no sava bankas konta 2023. gada februārī saglabājas 84 % līmenī (tāds pats tas bija 2022. gada augustā un februārī), bet neapmierināti bija 9 % iedzīvotāju (2022. gada augustā – 8 %, 2022. gada februārī – 10 %).
Katrai kredītiestādei individuāli uzstādīt bankomātu vietās (teritorijās) Latvijā, kur šobrīd bankomātu nav, bet to uzstādīšanu paredzētu tiesiskais regulējums, lai kredītiestāde netiktu sodīta, būtu neproporcionāli. Tādēļ kredītiestādēm būtu jāvienojas par ģeogrāfiskā tirgus, kas ir nerentabls, sadali. Šāda prakse ir gandrīz visās valstīs, ieskaitot Lietuvu, Zviedriju, Beļģiju. Šāda darbība no tirgus dalībnieku puses jāvērtē atbilstoši konkurences tiesībām, kas pieļauj dažādus sadarbības modeļus.
Konkurences tiesībās tipiskākais variants šādā situācijā ir publiskā koncesija – valsts izvēlas pakalpojumu sniedzēju, kas uzstāda bankomātus tur, kur ir tirgus nepilnība, bet tirgus dalībnieki pēc noteiktas, valsts apstiprinātas metodoloģijas, sedz izmaksas. Cits variants ir vienoties pašiem tirgus dalībniekiem, izveidojot kopēju meitas sabiedrību vai izvēlēties kopēju ārpakalpojuma sniedzēju, kas prasīs Eiropas Komisijas/Konkurences padomes iesaisti šādas vienošanās izvērtēšanā, jo mehānisms paredzēs zināmu tirgus ģeogrāfisku sadali.
Tāpat var tikt izmantots rindas/prioritātes vai lozēšanas princips pēc noteikta algoritma, tomēr šie risinājumi var radīt paaugstinātu risku, norobežojot rentablo un nerentablo biznesa daļu un lemšanu par to. Līdz ar to pēc diskusijām ar politikas veidotājiem un uzraugošajām iestādēm anotācija būtu papildināma par konkurences tiesību ietekmes izvērtējumu vai arī labojams pats likumprojekts, ja tiktu izvēlēts publiskās koncesijas modelis.
Lai tiesiskais regulējums būtu izpildāms objektīvi, pirms likumprojekta tālākās virzības TAP portālā, Asociācija lūdz Finanšu ministriju organizēt padziļinātu diskusiju ar Konkurences padomi un Asociāciju, lai apzinātu iespējamos variantus un neveidotos situācija, ka likuma izpilde prasītu cita likuma pārkāpumu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šobrīd darba devēji, ieskaitot valsts un pašvaldību iestādes, ne vienmēr ievēro Darba likuma prasības un nenodrošina darba algas izmaksu skaidrā naudā (pamatprincips). Mūsuprāt, darbam attālos punktos specifiskos apstākļos risinājums primāri ir tiesiska darba devēja, it īpaši, ja darba devējs ir valsts vai pašvaldība, vai arī šo publisko personu kapitālsabiedrības, rīcība, nevis atbildības pilnīga pārlikšana uz darbinieku un šo darbinieku apkalpojošo finanšu iestādēm.
No likumprojekta un tā anotācijas var secināt, ka būs noteiktas vietas (teritorijas) Latvijā, kur neviena kredītiestāde nebūs uzstādījusi bankomātu, lai gan atbilstoši tiesiskajā regulējumā (potenciāli Latvijas Bankas noteikumos) iekļautajiem kritērijiem tas būtu jādara.
Šobrīd neviens normatīvais akts neparedz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējam vispār būtu jābūt kaut vienam bankomātam. Uzliekot maksājumu pakalpojumu sniedzējam par pienākumu uzstādīt noteiktu skaitu bankomātu varētu arī novest pie situācijas, ka bankomāts tiek uzstādīts vienīgi tādēļ, ka tas jādara, nevis tādēļ, ka klientiem tas ir objektīvi nepieciešams. Piemēram, vērtējot patērētāju paradumus darbībās ar skaidru naudu bankomātos, jāsecina: 1) apmēram 24% klientu (puse no tiem, kas izņem skaidru naudu; otra puse neizņem to vispār), to izņem 4–7 reizes mēnesī; 2) vidējā summa, ko izņem visvairāk (55%), ir 1–300 EUR mēnesī; 3) lielākā vienā reizē izņemtā summa ir reģionos (ap 130–160 EUR), bet mazākā — Rīgā (ap 110 EUR), kas netieši liecina, ka attālumu līdz bankomātam kompensē ar lielāku izņemto summu, lai tas nebūtu jādara tik bieži. Jau šobrīd ap 60% gadījumu skaidru naudu izņem bez komisijas maksas (savas bankas bankomātā). Ir novērojama tendence – jo vecāks cilvēks, jo bankomāts tiek izmantots biežāk. Savukārt jaunāki cilvēki to izmanto izteikti retāk. Analizējot bankomātu tīklu un nosakot vienotu pieeju, kā vērtē bankomāta rentabilitāti, vispārīgi varētu apgalvot, ka bankomāts ar 200 – 300 transakcijām mēnesī ir acīmredzami nerentabls, bet rentabilitāte būtu apmierinoša ar vismaz 1000 transakcijām mēnesī. Atsevišķi tirgus dalībnieki uzskata, ka pat puse viņu bankomātu nav rentabli (rada zaudējumus), tomēr katram uzskaites principi atšķiras. Nereti bankomāti reģionos mēdz būt pieprasītāki par Rīgā un Pierīgā esošajiem, ja tie ir izvietoti loģiski, proti, tur, kur cilvēki iepērkas, strādā, pārvietojas (ceļu krustpunkti degvielas stacijās u.tml.). Analizējot Lietuvas pieredzi, konstatējam, ka bankomātu uzstādīšana var būt izaicinoša, jo nav fiziski telpas, elektrības vai interneta, lai bankomātu varētu uzstādīt un nodrošināt tā drošību. Arī iznomātāji bieži vien pieprasa nesamērīgu maksu vai atsaka bankomāta izvietošanu, kas ir jāņem vērā kā riska faktors vietās, kur nav daudz piemērotu būvju bankomāta uzstādīšanai. Lūdzam papildināt anotāciju ar šiem datiem.
Latvijas Bankas veiktās aptaujas dati rāda, ka klienti kopumā ir apmierināti ar bankomātu pieejamību un skaidras naudas izņemšanas iespējām – iedzīvotāju apmierinātība ar iespēju izņemt skaidro naudu no sava bankas konta 2023. gada februārī saglabājas 84 % līmenī (tāds pats tas bija 2022. gada augustā un februārī), bet neapmierināti bija 9 % iedzīvotāju (2022. gada augustā – 8 %, 2022. gada februārī – 10 %).
Katrai kredītiestādei individuāli uzstādīt bankomātu vietās (teritorijās) Latvijā, kur šobrīd bankomātu nav, bet to uzstādīšanu paredzētu tiesiskais regulējums, lai kredītiestāde netiktu sodīta, būtu neproporcionāli. Tādēļ kredītiestādēm būtu jāvienojas par ģeogrāfiskā tirgus, kas ir nerentabls, sadali. Šāda prakse ir gandrīz visās valstīs, ieskaitot Lietuvu, Zviedriju, Beļģiju. Šāda darbība no tirgus dalībnieku puses jāvērtē atbilstoši konkurences tiesībām, kas pieļauj dažādus sadarbības modeļus.
Konkurences tiesībās tipiskākais variants šādā situācijā ir publiskā koncesija – valsts izvēlas pakalpojumu sniedzēju, kas uzstāda bankomātus tur, kur ir tirgus nepilnība, bet tirgus dalībnieki pēc noteiktas, valsts apstiprinātas metodoloģijas, sedz izmaksas. Cits variants ir vienoties pašiem tirgus dalībniekiem, izveidojot kopēju meitas sabiedrību vai izvēlēties kopēju ārpakalpojuma sniedzēju, kas prasīs Eiropas Komisijas/Konkurences padomes iesaisti šādas vienošanās izvērtēšanā, jo mehānisms paredzēs zināmu tirgus ģeogrāfisku sadali.
Tāpat var tikt izmantots rindas/prioritātes vai lozēšanas princips pēc noteikta algoritma, tomēr šie risinājumi var radīt paaugstinātu risku, norobežojot rentablo un nerentablo biznesa daļu un lemšanu par to. Līdz ar to pēc diskusijām ar politikas veidotājiem un uzraugošajām iestādēm anotācija būtu papildināma par konkurences tiesību ietekmes izvērtējumu vai arī labojams pats likumprojekts, ja tiktu izvēlēts publiskās koncesijas modelis.
Lai tiesiskais regulējums būtu izpildāms objektīvi, pirms likumprojekta tālākās virzības TAP portālā, Asociācija lūdz Finanšu ministriju organizēt padziļinātu diskusiju ar Konkurences padomi un Asociāciju, lai apzinātu iespējamos variantus un neveidotos situācija, ka likuma izpilde prasītu cita likuma pārkāpumu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šobrīd darba devēji, ieskaitot valsts un pašvaldību iestādes, ne vienmēr ievēro Darba likuma prasības un nenodrošina darba algas izmaksu skaidrā naudā (pamatprincips). Mūsuprāt, darbam attālos punktos specifiskos apstākļos risinājums primāri ir tiesiska darba devēja, it īpaši, ja darba devējs ir valsts vai pašvaldība, vai arī šo publisko personu kapitālsabiedrības, rīcība, nevis atbildības pilnīga pārlikšana uz darbinieku un šo darbinieku apkalpojošo finanšu iestādēm.
15.12.2023. 12:46