Sabiedrības līdzdalība

Grozījums Civillikumā

Publiskā apspriešana

Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) 2021.gada 4.novembrī taisīja spriedumu lietā Nr.2021-05-01 "Par Civillikuma 242. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam" (turpmāk- Spriedums lietā Nr.2021-05-01) un nosprieda:
- atzīt Civillikuma 242. panta 5. punktu, ciktāl tas nosaka absolūtu aizliegumu par aizbildni būt personai, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam;
- attiecībā uz personām, kurām piemērots Civillikuma 242. panta 5. punkts un kuras šā sprieduma spēkā stāšanās dienā ir uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, atzīt Civillikuma 242. panta 5. punktu, ciktāl tas nosaka absolūtu aizliegumu par aizbildni būt personai, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam un spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās dienas.

Patlaban Civillikuma  242. panta 5.punktā noteikts, ka par aizbildņiem nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, (turpmāk arī - vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi) - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Civillikuma 240. pants paredz, ka visos gadījumos, kad risināms jautājums par aizbildņa iecelšanu, bāriņtiesai ir pienākums izvērtēt par aizbildni ieceļamās personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai. Bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas motivāciju kļūt par aizbildni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, nodarbinātību, dzīves apstākļus, kā arī spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Turklāt, izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumus par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatrs un narkologs (Bāriņtiesu likuma 29. panta pirmā un otrā daļa). Bāriņtiesa arī pastāvīgi uzrauga aizbildņu rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā (Bāriņtiesu likuma 31. panta pirmā daļa) un nepieciešamības gadījumā lemj par aizbildņa atcelšanu vai atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas (Civillikuma 241.pants, Bāriņtiesu likuma 32. panta pirmās daļas 3. punkts un 33. panta pirmā daļa).

Bāriņtiesa arī pastāvīgi uzrauga aizbildņu rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā (Bāriņtiesu likuma 31. panta pirmā daļa) un nepieciešamības gadījumā lemj par aizbildņa atcelšanu vai atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas (Civillikuma s, Bāriņtiesu likuma 32. panta pirmās daļas 3. punkts un 33. panta pirmā daļa).
Satversmes tiesa Spriedumā lietā Nr.2021-05-01norāda, ka tādējādi bāriņtiesa, ievērojot piesardzības principu, ir spējīga individuāli izvērtēt to, vai konkrētā persona, kas iepriekš izdarījusi vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, var radīt lielāku apdraudējumu bērna drošībai nekā nesodīta persona, turklāt bāriņtiesa jau pastāvīgi uzrauga to, vai bērna aizbildnība tiek īstenota atbilstoši bērna vislabākajām interesēm.
Šādā individuālas izvērtēšanas procesā bāriņtiesai ir pienākums ievērot arī individuālas pieejas principu bērna viedokļa noskaidrošanā. Bērna viedoklim īpaša nozīme ir gadījumos, kad starp bērnu un potenciālo aizbildni jau ir izveidojušās ģimeniskas attiecības.
Vienlaikus  Satversmes tiesa  Spriedumā lietā Nr.2021-05-01 secinājusi, ka bērna vislabāko interešu aizsardzību un Civillikuma 242.panta 5.punktā noteiktā absolūtā aizlieguma mērķi līdzvērtīgā kvalitātē var sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas turklāt neprasītu nesamērīgu ieguldījumu no valsts.

 

Civillikumā nepieciešams veikt grozījumus, lai izpildīt Satversmes tiesas spriedumu lietā 2021-05-01"Par Civillikuma 242. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam".

Šobrīd spēkā esošā Civillikuma 242.panta 5.punkta  redakcija nosaka, ka par aizbildņiem nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Likumprojekts paredz Civillikuma 242.panta 5.punkta   izteikšanu jaunā redakcijā, kas noteic, ka par aizbildņiem nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas bāriņtiesa izvērtējusi, vai tas nekaitē bērnu interesēm, un atļāvusi šīm personām pretendēt aizbildņa statusa iegūšanai.
 

Bērnu un ģimenes politika

Latvija

12.01.2022. - 25.01.2022.

Papildinformācija: 
Kristīne Venta-Kittele, 67021610
Lauris Neikens, 67021673

-

Likumprojekts rada pienākumu kompetentajai bāriņtiesai veikt šādu personu individuālu izvērtēšanu, vai personu iecelšana par aizbildni nekaitē bērna interesēm, un atkarībā no minētajā izvērtējumā konstatētā atļaut vai arī neatļaut šīm personām pretendēt aizbildņa statusa iegūšanai.
 

Kristīne Venta-Kittele (LM)

Diāna Jakaite (LM)

13.01.2022. 08:36