Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 17. marta noteikumos Nr. 129 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izveidot darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru" 7.1.2.1. pasākuma "EURES tīkla darbības nodrošināšana" īstenošanas noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
-
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta 2015. gada 17. marta noteikumos Nr. 129 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.1. pasākuma “EURES tīkla darbības nodrošināšana” īstenošanas noteikumi”, 7.1.2.1. pasākumam “EURES tīkla darbības nodrošināšana” (turpmāk – 7.1.2.1. pasākums) pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 817 191 euro, t.sk. Eiropas Sociālā fonda finansējums – 694 612 euro un valsts budžeta finansējums – 122 579 euro.
7.1.2.1. pasākumu plānots īstenot līdz 2022.gada 31.decembrim.
Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, Nodarbinātības valsts aģentūra kā finansējuma saņēmējs ir nominēts EURES Valsts koordinācijas birojs, t.sk. norīkots par EURES dalībnieku, kurš ir atbildīgs par EURES tīkla darbību Latvijā.
Latvijas saistību izpildei, t.sk. projekta darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu un turpināt EURES tīkla darbības un saistītu pasākumu/aktivitāšu īstenošanu arī 2023.gadā.
7.1.2.1. pasākumu plānots īstenot līdz 2022.gada 31.decembrim.
Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, Nodarbinātības valsts aģentūra kā finansējuma saņēmējs ir nominēts EURES Valsts koordinācijas birojs, t.sk. norīkots par EURES dalībnieku, kurš ir atbildīgs par EURES tīkla darbību Latvijā.
Latvijas saistību izpildei, t.sk. projekta darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu un turpināt EURES tīkla darbības un saistītu pasākumu/aktivitāšu īstenošanu arī 2023.gadā.
Mērķa apraksts
Pagarināt 7.1.2.1. pasākuma īstenošanas termiņu par gadu, t.i., no 2022. gada 31.decembra līdz 2023. gada 31.decembrim.
Atbilstoši pasākuma termiņa pagarinājumam, palielināt 7.1.2.1. pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 20 000 euro, t.i., no 817 191 euro uz 837 191 euro, t.sk. Eiropas Sociālā fonda finansējumu no 694 612 euro uz 711 612 euro un valsts budžeta finansējumu noteikt 122 579 euro (nemainās).
Papildus finansējuma piesaistei plānots samazināt 7.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam"[1] īstenošanai paredzēto finansējumu 20 000 euro apmērā, t.sk., neatbilstoši veiktos izdevumus 13 182 euro apmērā, kurus nav iespēju izmantot SAM 7.1.1. ietvaros.
Ierosinātie grozījumi veicinās 7.1.2.1. pasākuma mērķa un iznākuma rādītāja sasniegšanu, kā arī pozitīvi ietekmēs pasākuma mērķa grupu, jo tiks īstenoti visi iepriekš ieplānotie EURES informatīvie pasākumi, tādējādi veicinot arī sabiedrības/darba tirgus dalībnieku informētību par EURES tīklu, tā darbību un piedāvātajiem pakalpojumiem.
[1] Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.836 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" un 14.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā" īstenošanas noteikumi".
Atbilstoši pasākuma termiņa pagarinājumam, palielināt 7.1.2.1. pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 20 000 euro, t.i., no 817 191 euro uz 837 191 euro, t.sk. Eiropas Sociālā fonda finansējumu no 694 612 euro uz 711 612 euro un valsts budžeta finansējumu noteikt 122 579 euro (nemainās).
Papildus finansējuma piesaistei plānots samazināt 7.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam"[1] īstenošanai paredzēto finansējumu 20 000 euro apmērā, t.sk., neatbilstoši veiktos izdevumus 13 182 euro apmērā, kurus nav iespēju izmantot SAM 7.1.1. ietvaros.
Ierosinātie grozījumi veicinās 7.1.2.1. pasākuma mērķa un iznākuma rādītāja sasniegšanu, kā arī pozitīvi ietekmēs pasākuma mērķa grupu, jo tiks īstenoti visi iepriekš ieplānotie EURES informatīvie pasākumi, tādējādi veicinot arī sabiedrības/darba tirgus dalībnieku informētību par EURES tīklu, tā darbību un piedāvātajiem pakalpojumiem.
[1] Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.836 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" un 14.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā" īstenošanas noteikumi".
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
19.04.2022. - 02.05.2022.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par dokumentu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
- Darba ņēmēji
- Darba meklētāji
- Bezdarbnieki
- Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts uzlabos darba ņēmēju, bezdarbnieku, darba meklētāju piekļuvi informatīviem atbalsta pasākumiem, sniedzot atbalstu darba meklēšanā un darba tiesisko attiecību nodibināšanā.
Juridiskās personas
- Darba devēji
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts uzlabos darba devēju piekļuvi informatīviem atbalsta pasākumiem, sniedzot atbalstu darba tiesisko attiecību nodibināšanā.
Sagatavoja
Agnese Gelžina (LM)
Atbildīgā persona
Sarmīte Vepere (LM)
Izsludināšanas datums
14.04.2022. 17:00
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Dmitrijs Dmitrijevs
Der atcerēties, ka, īstenojot mērķprogrammu «Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam» ir jāievēro cieņpilnas attieksmes pamatprincipi attiecībā pret bezdarbniekiem. Savstarpējā cieņa un sapratne ir mūžsenas vērtības, bez kurām mūsdienu sabiedrība nav spējīga izdzīvot. Piemēram, Simtlatnieku programmas laikā cieņpilnas attieksmes pamatprincipi pret bezdarbniekiem netika ievēroti. Simtlatnieku programma pēc savas būtības bija visai noziedzīga. Pirmkārt, Simtlatnieku programmas sākumā atlīdzība par pilnas slodzes darbu (40 darba stundas nedēļā) bija vien 100 lati. Piebildīšu vel, ka no šiem 100 latiem sociālās apdrošināšanas iemaksas netika veiktas, tādējādi Simtlatnieku programmas ietvaros pavadītais darba laiks netiek iekļauts darba stāžā. Piemēram, 2010. gadā minimālā bruto mēnešalga bija 180 lati, proti, par pilnas slodzes darbu (40 darba stundas nedēļā) mēnesī bija jāmaksā vismaz 180 lati uz papīra. 2010. gadā VSAO nodokļa likme bija 9%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme bija 26%, bet neapliekamais minimums bija 35 lati. Tātad sanāk, ka neto algai jeb algai uz rokas ikmēnesi vajadzēja būt vismaz 130 latu un 31 santīmu lielai (ja vien personai nav apgādājamo vai kādu citu nodokļu atvieglojumu, citādi neto algai ir jābūt lielākai). No šiem skaitļiem var spriest, ka valsts ikmēnesi Simtlatnieku programmas dalībniekus apzaga par 30 latiem un 31 santīmu. Kur skatījās Valsts policija? Kur skatījās Nodarbinātības valsts aģentūra? Kur skatījās Valsts darba inspekcija? Kur skatījās Latvijas Republikas Finanšu ministrija? Kur skatījās Tiesībsarga birojs? Uz šiem jautājumiem nedz es, nedz kāds cits saprātīgs cilvēks nespēs dot racionālu atbildi. Taču viennozīmīgi es varu apgalvot, ka Simtlatnieku programma pārkāpj Darba likuma 61. panta otro daļu un Ministru kabineta noteikumus Nr. 656. Otrkārt, Simtlatnieku programmu mūsdienu apstākļos tuvināti var pielīdzināt verdzībai. Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļas «Cilvēka pamattiesības» 94. pantā ir teikts: «Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.». Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļas «Cilvēka pamattiesības» 106. pantā ir teikts: «Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.». Tādējādi verdzība Latvijas Republikas teritorijā ir aizliegta. Arī Eiropas Savienības likumdošana aizliedz verdzību. Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 1. sadaļas «Tiesības un brīvības» 4. panta «Verdzības un piespiedu darba aizliegums» 1. un 2. daļā ir teikts: «Nevienu nedrīkst turēt verdzībā vai nebrīvē. Nevienam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu.». Cilvēks ir emocionāla būtne. Bieži vien cilvēki krīzes situācijā, stresa ietekmē pieņem aplamus un bezjēdzīgus lēmumus. Nabadzībā, bezcerībā, izmisumā cilvēks kļūst gatavs strādāt pat par maizi un ūdeni. Valdība ļaunprātīgi izmantoja Latvijas Republikas iedzīvotāju nabadzību, bezcerību, izmisumu. Pat Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks 2010. gadā domāja, ka Simtlatnieku programmas dalībniekiem 100 latus maksā dienā. Zēlika kungs laikam nespēja iedomāties, ka Eiropas Savienības teritorijā kaut kas tāds vispār var notikt. Treškārt, Simtlatnieku programma neievēroja cieņpilnas attieksmes pamatprincipus pret bezdarbniekiem. Daudzas pašvaldības un sabiedriskā labuma organizācijas ļaunprātīgi izmantoja Simtlatnieku programmas dalībniekus pašlabuma gūšanai. Simtlatnieku programmas dalībnieki strādāja arī tādus darbus, par kuriem pienāktos lielāka alga nekā minimālā mēnešalga. Bieži vien arī darba apstākļi bija drausmīgi.
*Simtlatnieku programma – no 2009. līdz 2011.gadam Latvijā īstenotā bezdarbnieku atbalsta programma «Darba praktizēšana ar stipendiju».
*Simtlatnieku programma – no 2009. līdz 2011.gadam Latvijā īstenotā bezdarbnieku atbalsta programma «Darba praktizēšana ar stipendiju».
27.04.2022. 16:36
Leonīds Krivišs
Cieņa un cilvēkmīlestība ir ļoti nozīmīga mūsdienu sabiedrībā. Pieņemot lēmumus, kas skar bezdarbnieku dzīvi, mūsu valdībai un mūsu ierēdņiem ir jāmēģina iejusties bezdarbnieka kurpēs. Ir jāmēģina saprast bezdarbnieka sajūtas un ikdienas grūtības. Ir jāmēģina savā dvēselē rast empātiju, sirds siltumu un sapratni. Viennozīmīgi varu teikt, ka Simtlatnieku programmas īstenošanas laikā bija būtiski cilvēktiesību un cilvēkbrīvību pārkāpumi. Esmu pats personīgi piedalījies Simtlatnieku programmā. Nekā patīkama šajā bezdarbnieku atbalsta programmā nebija. Sākumā man maksāja 100 latus mēnesī, bet vēlāk darba samaksu samazināja līdz 80 latiem mēnesī. Bija grūti pabarot ģimeni. Pašvaldības atbalsts bija nepietiekams. Simtlatnieku programmā pavadīto laiku es atceros kā ļaunu murgu. Tagad es esmu pensionārs. Diemžēl Simtlatnieku programmā pavadītais laiks netika ieskaitīts manā darba stāžā. Tas ir bezgala skumji. Par spīti visam, es joprojām mīlu savu dzimteni – Latviju. Es joprojām esmu Latvijas Republikas patriots.
Lai Dievi mūs svētī! Lai Dievi pasargā mūs no ļauna! Svētīgi!
Lai Dievi mūs svētī! Lai Dievi pasargā mūs no ļauna! Svētīgi!
27.04.2022. 16:44
Tatjana Dmitrijeva
Tas ir jauki, ka valdība rūpējas par Latvijas Republikas iedzīvotāju labklājību. Tas ir lieliski. Realizējot mērķprogrammu «Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam», ir jācenšas nepieļaut tās pašas vai arī līdzīgas kļūdas kādas bija Simtlatnieku programmā. Esmu pati piedalījusies Simtlatnieku programmā. Lai gan man bija paveicies, jo Simtlatnieku programmas ietvaros man nācās grābt tikai lapas, kopt dobes, kraut malku blakām pagastmājai. Tomēr man nācās ikdienu staigāt 5 kilometrus uz darbu un no darba. Kopā diendienā bija jānoiet 10 kilometri. Ēst man darbā nedeva. Dušas, kur nomazgāties pēc darba, arī nebija. Lauku mājās man toreiz nebija ne kanalizācijas, ne ūdensvada. Tādēļ personīgās higiēnas ievērošana sagādāja grūtības.
Manuprāt, Simtlatnieku programma ir noziegums pret bezdarbniekiem. Šī bezdarbnieku atbalsta programma padarīja cilvēkus par strādājošiem nabagiem.
Manuprāt, Simtlatnieku programma ir noziegums pret bezdarbniekiem. Šī bezdarbnieku atbalsta programma padarīja cilvēkus par strādājošiem nabagiem.
27.04.2022. 16:50