Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Patērētājiem ar hipotekārajiem kredītiem būtiskākais šķērslis ērti pāriet no viena patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja uz citu ir izmaksas. Šobrīd izmaksas, lai pārietu no viena kredīta devēj apie cita ir ļoti augstas. Konkurences trūkums hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju (īpaši - banku) sektorā saglabā augstas hipotekāro kredītu procentu likmes - patērētāju mobilitātes uzlabošana potenicāli uzlabos arī konkurenci hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju vidū.
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, tādējādi veicinot konkurenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes.
Politikas jomas
Patērētāju tiesību aizsardzība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
14.11.2023. - 28.11.2023.
Informācija
Šis ir noteikumu projekts no tiesību aktu projektu pakotnes, ko Ekonomikas ministrija virza, lai izpildītu Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023.gada 10, oktobra sanāksmes protokola 3.punktu un rastu risinājumu hipotekāro kredītu pārkreditēšanas šķēršļu mazināšanai, kas būtu risinājums šī brīža situācijā, kad hipotekāro kredītu ņēmēji piedzīvo strauju procentu likmju kāpumu, un tostarp veicinātu konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū (lūgums skatīt kopsakarā ar likumprojektu "Grozījums Notariāta likumā" (23-TA-2888), likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548) un likumprojektu "Grozījums Kredītiestāžu likumā" (23-TA-2887), likumprojektu "Grozījums Apdrošināšanas līguma likumā" (23-TA-2895), Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" (23-TA-2547).
Fiziskās personas
- Kredītu mājokļa iegādei skaits 2023. gada jūnija beigās bija 127.2 tūkstoši, kamēr aizņēmēju-fizisku personu skaits bija 138.6 tūkstoši (to skaits ir lielāks, jo vienam kredītam var būt vairāki aizņēmēji – līdzaizņēmēji. Tas tieši neliecina par līdzaizņēmēju skaitu, jo arī vienam aizņēmējam var būt vairāki kredīti.). Saskaņā ar Latvijas bankas novērtējumu no Kredītu reģistra, lielākā daļa pašreizējo mājokļa kredītu aizņēmēju (66% skaita ziņā vai 73% kredītu atlikuma ziņā) ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, tajā skaitā vislielākās aizņēmēju grupas ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Skaidrojums un ietekme
Ar likumprojektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot pārkreditēšanas šķēršļus (t.sk. izmaksas), atvieglojot iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, lai šādā veidā panāktu,ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecības eksistēšanai nepieciešamajiem izdevumiem.
Juridiskās personas
- Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes (izņemot finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras nav kredītiestādes), ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijā un Latvijas licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji)
Skaidrojums un ietekme
Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēji varēs reklamēt savus pakalpojumus un aktīvāk konkurēt savā starpā par hipotekārajiem kredītiem.
Sagatavoja
Baiba Januma (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
14.11.2023. 15:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Baiba Liepiņa - Latvijas Reklāmas asociācija
Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) ir izvērtējusi Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (23-TA-2548) un izsaka sekojošu iebildumu.
LRA jau sākotnēji bija pret kreditēšanas reklāmas ierobežojumu noteikšanu, kas cita starpā aizliedz kreditēšanas pakalpojumu reklāmu par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas finansiālas vienošanās veidā (reklāma par precēm un pakalpojumiem ar atlikto maksājumu vai līzingā). LRA ieskatā normatīvajiem aktiem atbilstoša reklāma ir konkurences dzinējspēks un veicina ekonomisko izaugsmi. Virkne faktu un secinājumu 2023. gadā Latvijas Bankas publicētajā Finanšu pieejamības pārskatā ir saistāmi ar vājo banku konkurenci, kuru mūsu ieskatā vēl vairāk pavājina spēkā esošie kreditēšanas reklāmas ierobežojumi. Šādi apstākļi rada negatīvas sekas gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Dati par finanšu kategorijas reklāmas apjomiem no Kantar reklāmas reģistra rāda, ka finanšu kategorijas kopējais reklāmas apjoms 2022. gadā bija 2.4 reizes mazāks nekā 2018. gadā.
Daži fakti no Latvijas Bankas 2023. gada Finanšu pieejamības pārskata:
“Nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums Latvijā 2023. gada 2. ceturksnī bija vēsturiski zemā līmenī – 27.1 % no IKP – t. i. aptuveni trīs reizes mazāks nekā eirozonas valstīs vidēji (kamēr 2011. gadā tas bija 90% no IKP). Kreditēšanas aktivitāte ir bijusi zema gan mājsaimniecību (galvenokārt mājokļu), gan arī uzņēmumu segmentā.” (6.lpp.).
“Par ierobežotu konkurenci starp bankām liecina arī zemā pārkreditēšanas aktivitāte. EK pētījums liecina, ka Latvijā tiek pārkreditēti tikai 2 % no kredītiem, kurus pārkreditējot varētu gūt finansiālu labumu. Citviet ES šis rādītājs svārstās no 13 % līdz pat 35 %.” (13.lpp.)
“Samērā augstas kredītu procentu likmes un liecības par augstu kredītu likmju uzcenojumu lielākoties vērojamas valstīs ar lielu tirgus koncentrāciju, kas savukārt var norādīt uz vāju konkurenci starp bankām. Latvijā ir viens no augstākajiem kredītu tirgus koncentrācijas rādītājiem eirozonā.” (13.lpp.)
“Neraugoties uz zemo kreditēšanas aktivitāti, banku pelnītspēja Latvijā (un Baltijas valstīs kopumā) ir bijusi starp augstākajām eirozonas valstīs (20. att.). Proti, lai gan Latvijā banku izsniegto kredītu apjoms attiecībā pret IKP ir aptuveni trīs reizes mazāks nekā eirozonā vidēji, to peļņa ir bijusi starp augstākajām.”
Ar šiem faktiem vēlamies norādīt, ka, ņemot vērā Latvijā pastāvošo lielo tirgus koncentrāciju un vājo konkurenci starp bankām, papildu negatīvas sekas tirgū rada kreditēšanas reklāmas aizliegums. Reklāmas aizlieguma apstākļos, kas aptver ne tikai bankas, ir apgrūtināta jaunu uzņēmumu vai patērētājiem izdevīgāku piedāvājumu ienākšana tirgū, kas nav ne patērētāju, ne Latvijas ekonomikas attīstības interesēs.
Vienlaikus norādām, ka šāds tiesiskais regulējums nepastāv nevienā citā Eiropas Savienības valstī, un šāda situācija rada neizpratni no uzņēmēju puses, kuri apsver jaunu pakalpojumu piedāvāšanu Latvijas patērētājiem. Pastāvot kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem, faktiski ir neiespējama konkurētspējīgu darījumu piedāvāšana patērētājiem, izmantojot reklāmu.
LRA vienmēr ir iestājusies par atbildīgu reklāmas praksi kopumā, kā arī par to, lai reklāma neveicinātu bezatbildīgu aizņemšanos. Mūsu iebilduma kontekstā uzskatām, ka spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr.691 “Noteikumi par patērētāju kreditēšanu” un tajos ietvertie nosacījumi attiecībā uz kreditēšanas reklāmām ir pietiekami un atbilstoši, lai pasargātu patērētāju intereses, un tāpēc kreditēšanas reklāmas ierobežojumi, kas ietverti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 8.3 pantā, būtu jāatceļ.
LRA jau sākotnēji bija pret kreditēšanas reklāmas ierobežojumu noteikšanu, kas cita starpā aizliedz kreditēšanas pakalpojumu reklāmu par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas finansiālas vienošanās veidā (reklāma par precēm un pakalpojumiem ar atlikto maksājumu vai līzingā). LRA ieskatā normatīvajiem aktiem atbilstoša reklāma ir konkurences dzinējspēks un veicina ekonomisko izaugsmi. Virkne faktu un secinājumu 2023. gadā Latvijas Bankas publicētajā Finanšu pieejamības pārskatā ir saistāmi ar vājo banku konkurenci, kuru mūsu ieskatā vēl vairāk pavājina spēkā esošie kreditēšanas reklāmas ierobežojumi. Šādi apstākļi rada negatīvas sekas gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Dati par finanšu kategorijas reklāmas apjomiem no Kantar reklāmas reģistra rāda, ka finanšu kategorijas kopējais reklāmas apjoms 2022. gadā bija 2.4 reizes mazāks nekā 2018. gadā.
Daži fakti no Latvijas Bankas 2023. gada Finanšu pieejamības pārskata:
“Nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums Latvijā 2023. gada 2. ceturksnī bija vēsturiski zemā līmenī – 27.1 % no IKP – t. i. aptuveni trīs reizes mazāks nekā eirozonas valstīs vidēji (kamēr 2011. gadā tas bija 90% no IKP). Kreditēšanas aktivitāte ir bijusi zema gan mājsaimniecību (galvenokārt mājokļu), gan arī uzņēmumu segmentā.” (6.lpp.).
“Par ierobežotu konkurenci starp bankām liecina arī zemā pārkreditēšanas aktivitāte. EK pētījums liecina, ka Latvijā tiek pārkreditēti tikai 2 % no kredītiem, kurus pārkreditējot varētu gūt finansiālu labumu. Citviet ES šis rādītājs svārstās no 13 % līdz pat 35 %.” (13.lpp.)
“Samērā augstas kredītu procentu likmes un liecības par augstu kredītu likmju uzcenojumu lielākoties vērojamas valstīs ar lielu tirgus koncentrāciju, kas savukārt var norādīt uz vāju konkurenci starp bankām. Latvijā ir viens no augstākajiem kredītu tirgus koncentrācijas rādītājiem eirozonā.” (13.lpp.)
“Neraugoties uz zemo kreditēšanas aktivitāti, banku pelnītspēja Latvijā (un Baltijas valstīs kopumā) ir bijusi starp augstākajām eirozonas valstīs (20. att.). Proti, lai gan Latvijā banku izsniegto kredītu apjoms attiecībā pret IKP ir aptuveni trīs reizes mazāks nekā eirozonā vidēji, to peļņa ir bijusi starp augstākajām.”
Ar šiem faktiem vēlamies norādīt, ka, ņemot vērā Latvijā pastāvošo lielo tirgus koncentrāciju un vājo konkurenci starp bankām, papildu negatīvas sekas tirgū rada kreditēšanas reklāmas aizliegums. Reklāmas aizlieguma apstākļos, kas aptver ne tikai bankas, ir apgrūtināta jaunu uzņēmumu vai patērētājiem izdevīgāku piedāvājumu ienākšana tirgū, kas nav ne patērētāju, ne Latvijas ekonomikas attīstības interesēs.
Vienlaikus norādām, ka šāds tiesiskais regulējums nepastāv nevienā citā Eiropas Savienības valstī, un šāda situācija rada neizpratni no uzņēmēju puses, kuri apsver jaunu pakalpojumu piedāvāšanu Latvijas patērētājiem. Pastāvot kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem, faktiski ir neiespējama konkurētspējīgu darījumu piedāvāšana patērētājiem, izmantojot reklāmu.
LRA vienmēr ir iestājusies par atbildīgu reklāmas praksi kopumā, kā arī par to, lai reklāma neveicinātu bezatbildīgu aizņemšanos. Mūsu iebilduma kontekstā uzskatām, ka spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr.691 “Noteikumi par patērētāju kreditēšanu” un tajos ietvertie nosacījumi attiecībā uz kreditēšanas reklāmām ir pietiekami un atbilstoši, lai pasargātu patērētāju intereses, un tāpēc kreditēšanas reklāmas ierobežojumi, kas ietverti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 8.3 pantā, būtu jāatceļ.
28.11.2023. 17:51