Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļai un tajā noteiktajiem izņēmumiem, pienākums saņemt licenci būtu attiecināms arī uz parādus apkalpojošo sabiedrību. Atbilstoši Regulas Nr. 2017/2402 2. panta 13. punktam parādus apkalpojošā sabiedrība ir sabiedrība, kas katru dienu pārvalda nopirkto debitoru parādu portfeli vai pamatā esošos kredītriska darījumus. Praksē parasti parādus apkalpojošā sabiedrība ir pats iniciators. Līdz ar to šādos gadījumos, kad uz iniciatoru pirms aktīvu atsavināšanas neattiecās prasība saņemt speciālu atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, tad attiecīgi arī pēc aktīvu atsavināšanas vērtspapīrošanas sabiedrībai ir jānosaka izņēmums, ja iniciators veic parādus apkalpojošās sabiedrības funkcijas, jo, veicot vērtspapīrošanu, parādnieka stāvoklis, viņa tiesības un pienākumi nemainās. Neparedzot minēto atbrīvojumu, netiks sasniegts likumprojekta “Vērtspapīrošanas likums” mērķis, jo ievērojami sadārdzināsies vērtspapīrošanas darījuma (shēmas) īstenošana, kas neveicinās Latvijas kapitāla tirgus attīstību.
Lai Latvijā dibināta vērtspapīrošanas sabiedrība varētu veikt vērtspapīrošanu, Likumprojekts paredz īpašus noteikumus par atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Šāds regulējums nepieciešams, ņemot vērā Latvijas tiesu judikatūras atziņas. Senāta Administratīvo lietu departaments 2021. gada 28. janvāra spriedumā lietā Nr. SKA-68/2021 ir vērtējis patēriņa kredīta devēju tiesību cedēšanu kapitālsabiedrībām, kurām nav Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanai. Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka "Patēriņa kredīta devēju tiesību cedēšana pieļaujama tikai licencētām kapitālsabiedrībām, jo prasījuma tiesību nodošana var ietekmēt patērētāja tiesības un nostādīt patērētāju neizdevīgākā stāvoklī, ja prasījumus iegūst personas, kuras neatbilst normatīvo aktu prasībām, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļai.”.
Tā kā praksē vērtspapīrošanas darījums parasti tiek strukturēts atbilstoši īstas pārdošanas principam un attiecībā uz VSP vērtspapīrošanu Regulas Nr. 2017/2402 20. panta 1. punkts pat nepieļauj atkāpes no īstas pārdošanas principa, tad iniciatora aktīvu nodošana vērtspapīrošanas sabiedrībai, piemēram, cesijas ceļā Latvijā šobrīd ir iespējama tikai kapitālsabiedrībām, kurām ir Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktā speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanai. Šādām sabiedrībām apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir noteikts 425 000 euro. Savukārt valsts nodevas apmērs par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu ir 250 000 euro, bet ikgadējās valsts nodevas apmērs par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību ir 55 000 euro. Šādas atļaujas iegūšana vērtspapīrošanas sabiedrībai ievērojami sadārdzinātu vērtspapīrošanas izmaksas. Turklāt šādas atļaujas saņemšana pēc būtības vērtspapīrošanas sabiedrībai nemaz nav vajadzīga, jo vērtspapīrošanas sabiedrība pati neveic no parādnieka vai nodrošinājuma devēja (galvotāja) ienākošo maksājumu plūsmas apkalpošanu. Parādu apkalpošanu, pamatojoties uz noslēgto līgumu, veic pats iniciators vai cita parādus apkalpojošā sabiedrība.
Lai Latvijā dibināta vērtspapīrošanas sabiedrība varētu veikt vērtspapīrošanu, Likumprojekts paredz īpašus noteikumus par atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Šāds regulējums nepieciešams, ņemot vērā Latvijas tiesu judikatūras atziņas. Senāta Administratīvo lietu departaments 2021. gada 28. janvāra spriedumā lietā Nr. SKA-68/2021 ir vērtējis patēriņa kredīta devēju tiesību cedēšanu kapitālsabiedrībām, kurām nav Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanai. Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka "Patēriņa kredīta devēju tiesību cedēšana pieļaujama tikai licencētām kapitālsabiedrībām, jo prasījuma tiesību nodošana var ietekmēt patērētāja tiesības un nostādīt patērētāju neizdevīgākā stāvoklī, ja prasījumus iegūst personas, kuras neatbilst normatīvo aktu prasībām, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļai.”.
Tā kā praksē vērtspapīrošanas darījums parasti tiek strukturēts atbilstoši īstas pārdošanas principam un attiecībā uz VSP vērtspapīrošanu Regulas Nr. 2017/2402 20. panta 1. punkts pat nepieļauj atkāpes no īstas pārdošanas principa, tad iniciatora aktīvu nodošana vērtspapīrošanas sabiedrībai, piemēram, cesijas ceļā Latvijā šobrīd ir iespējama tikai kapitālsabiedrībām, kurām ir Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktā speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanai. Šādām sabiedrībām apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir noteikts 425 000 euro. Savukārt valsts nodevas apmērs par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu ir 250 000 euro, bet ikgadējās valsts nodevas apmērs par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību ir 55 000 euro. Šādas atļaujas iegūšana vērtspapīrošanas sabiedrībai ievērojami sadārdzinātu vērtspapīrošanas izmaksas. Turklāt šādas atļaujas saņemšana pēc būtības vērtspapīrošanas sabiedrībai nemaz nav vajadzīga, jo vērtspapīrošanas sabiedrība pati neveic no parādnieka vai nodrošinājuma devēja (galvotāja) ienākošo maksājumu plūsmas apkalpošanu. Parādu apkalpošanu, pamatojoties uz noslēgto līgumu, veic pats iniciators vai cita parādus apkalpojošā sabiedrība.
Mērķa apraksts
Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Vērtspapīrošanas likums”, kura normas nepieciešams saskaņot ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām.
Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Politikas jomas
Finanšu un kapitāla tirgus politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
21.02.2022. - 07.03.2022.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par likumprojektu.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Vērtspapīrošanas sabiedrība un parādus apkalpojošā sabiedrība, kas vienlaikus ir arī iniciators
Skaidrojums un ietekme
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums ietekmē vērtspapīrošanas sabiedrību un parādus apkalpojošo sabiedrību, kas vienlaikus ir arī iniciators, jo minētajiem subjektiem nav nepieciešams saņemt speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.
Sagatavoja
Gunvaldis Davidovičs (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
22.02.2022. 09:07
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts