Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Projekts izstrādāts, lai risināt šādas problēmas:
1. Lai gan jau šobrīd vispārējās vidējās izglītības standarts paredz iespēju vispārējās vidējās izglītības programmā izglītojamiem kā otro svešvalodu apgūt kādu no trim ES oficiālajām valodām – angļu, vācu vai franču valodu, tomēr visbiežāk izglītības iestādes dažādu iemeslu dēļ nodrošina izglītojamiem iespēju apgūt krievu valodu, kas sabiedrībā īpaši aktualizējis jautājumu par krievu valodas kā svešvalodas apguves nepieciešamību. Turklāt būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un vienlaikus ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības satura centrs saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu izglītības iestādēs kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvji savas vizītes laikā Latvijā 2023.gada 8.februārī vērsa Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra uzmanību uz nepieciešamību būtiski pastiprināt ES dimensijas un mērķu iekļaušanu izglītības saturā, vienlaikus veicinot Eiropas dimensiju dalībvalstu valodu politikā. Valsts prezidenta 2021.gada 26.aprīļa paziņojumā Nr.8 “Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu” cita starpā tiek uzsvērts, ka valstij būtu aktīvi jāveicina un jānodrošina ES oficiālo valodu kā otro svešvalodu apguve izglītības sistēmā. ES oficiālo valodu zināšanas jauniešiem un mums kā sabiedrībai kopumā ļautu pilnvērtīgāk līdzdarboties mūsu kopējās Eiropas kultūrtelpas norisēs. Arī Ministru kabineta 2021.gada 25.augusta rīkojumā Nr.601 “Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam” norādīts, ka Latvijas skolās būtu jānodrošina iespēja ikvienam kā otro svešvalodu apgūt kādu no ES oficiālajām valodām. (3.apakšmērķis. Sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā).
2. Mācību priekšmeta kursā “Sports un veselība” praksē izveidojušos situāciju izvērtējums liecina, ka izglītojamiem, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, mācību procesā ir nepieciešama individuāla pieeja vispārējās vidējās standartā noteikto sasniedzamo rezultātu pielāgošanai un vērtēšanai. Šobrīd vispārējās vidējās izglītības standarts paredz individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi vienīgi izglītojamam ar speciālām vajadzībām, lai sekmētu viņa iekļaušanos kopējā mācību procesā, tomēr neparedz tā izstrādi izglītojamam, kuram atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, pielāgojot sasniedzamos rezultātus un mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņam individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
3.Vienlaikus, lai gan no vispārējās vidējās izglītības standarta 16.6. apakšpunktā noteiktajiem gadījumiem izriet, ka izglītojamam nav jāiegūst vērtējums mācību priekšmetu kursos, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tomēr no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra noteikumos Nr.31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
4. 2024.gada 1.septembrī stājies spēkā vispārējās vidējās izglītības standarta 10.pielikums “Skolēna mācību snieguma vērtēšana 10 ballu skalā”, kurā cita starpā noteikts, ka izglītojamais iegūst 1-2 balles, ja viņa apguves procents ir vismaz 0.
1. Lai gan jau šobrīd vispārējās vidējās izglītības standarts paredz iespēju vispārējās vidējās izglītības programmā izglītojamiem kā otro svešvalodu apgūt kādu no trim ES oficiālajām valodām – angļu, vācu vai franču valodu, tomēr visbiežāk izglītības iestādes dažādu iemeslu dēļ nodrošina izglītojamiem iespēju apgūt krievu valodu, kas sabiedrībā īpaši aktualizējis jautājumu par krievu valodas kā svešvalodas apguves nepieciešamību. Turklāt būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un vienlaikus ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības satura centrs saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu izglītības iestādēs kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvji savas vizītes laikā Latvijā 2023.gada 8.februārī vērsa Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra uzmanību uz nepieciešamību būtiski pastiprināt ES dimensijas un mērķu iekļaušanu izglītības saturā, vienlaikus veicinot Eiropas dimensiju dalībvalstu valodu politikā. Valsts prezidenta 2021.gada 26.aprīļa paziņojumā Nr.8 “Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu” cita starpā tiek uzsvērts, ka valstij būtu aktīvi jāveicina un jānodrošina ES oficiālo valodu kā otro svešvalodu apguve izglītības sistēmā. ES oficiālo valodu zināšanas jauniešiem un mums kā sabiedrībai kopumā ļautu pilnvērtīgāk līdzdarboties mūsu kopējās Eiropas kultūrtelpas norisēs. Arī Ministru kabineta 2021.gada 25.augusta rīkojumā Nr.601 “Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam” norādīts, ka Latvijas skolās būtu jānodrošina iespēja ikvienam kā otro svešvalodu apgūt kādu no ES oficiālajām valodām. (3.apakšmērķis. Sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā).
2. Mācību priekšmeta kursā “Sports un veselība” praksē izveidojušos situāciju izvērtējums liecina, ka izglītojamiem, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, mācību procesā ir nepieciešama individuāla pieeja vispārējās vidējās standartā noteikto sasniedzamo rezultātu pielāgošanai un vērtēšanai. Šobrīd vispārējās vidējās izglītības standarts paredz individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi vienīgi izglītojamam ar speciālām vajadzībām, lai sekmētu viņa iekļaušanos kopējā mācību procesā, tomēr neparedz tā izstrādi izglītojamam, kuram atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, pielāgojot sasniedzamos rezultātus un mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņam individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
3.Vienlaikus, lai gan no vispārējās vidējās izglītības standarta 16.6. apakšpunktā noteiktajiem gadījumiem izriet, ka izglītojamam nav jāiegūst vērtējums mācību priekšmetu kursos, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tomēr no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais Ministru kabineta 2023.gada 24.janvāra noteikumos Nr.31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
4. 2024.gada 1.septembrī stājies spēkā vispārējās vidējās izglītības standarta 10.pielikums “Skolēna mācību snieguma vērtēšana 10 ballu skalā”, kurā cita starpā noteikts, ka izglītojamais iegūst 1-2 balles, ja viņa apguves procents ir vismaz 0.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir:
1.Noteikt, ka no 2026.gada 1.septembra izglītojamiem jāapgūst otrā svešvaloda, kas ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē starpvaldību līgumi.
2.Precizēt gadījumus, kādos izglītojamam nav jāiegūst vērtējums.
3.Noteikt, ka izglītojamam, kuram atbilstoši ārstniecības personas rekomendācijām ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, mācību priekšmeta kursā "Sports un veselība" tiek izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns.
4.Precizēt 1-2 balles apguves procentu.
1.Noteikt, ka no 2026.gada 1.septembra izglītojamiem jāapgūst otrā svešvaloda, kas ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē starpvaldību līgumi.
2.Precizēt gadījumus, kādos izglītojamam nav jāiegūst vērtējums.
3.Noteikt, ka izglītojamam, kuram atbilstoši ārstniecības personas rekomendācijām ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām, mācību priekšmeta kursā "Sports un veselība" tiek izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns.
4.Precizēt 1-2 balles apguves procentu.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
03.10.2024. - 16.10.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu.
Fiziskās personas
- Izglītojamie, kuri izglītības iestādēs apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas (atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 2.jūnijā noteikumos Nr.332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” noteiktajiem nosacījumiem), kā arī minēto izglītības programmu īstenošanā iesaistītie pedagogi.
Skaidrojums un ietekme
No 2026.gada 1.septembra izglītojamiem kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, tādējādi veicinot jauniešu pilnvērtīgāku iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmējot ES vai EEZ dalībvalstu oficiālo valodu apguvi un nākotnē paverot plašākas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Izglītojamo, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām vismaz uz vienu semestri, mācību snieguma vērtēšana mācību priekšmeta kursā “Sports un veselība” notiks atbilstoši viņiem izstrādātajā individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Izglītojamo, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām vismaz uz vienu semestri, mācību snieguma vērtēšana mācību priekšmeta kursā “Sports un veselība” notiks atbilstoši viņiem izstrādātajā individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas (atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 2.jūnijā noteikumos Nr.332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” noteiktajiem nosacījumiem).
Skaidrojums un ietekme
Lai izglītības iestādes un to dibinātāji varētu savlaicīgi un pienācīgi sagatavoties vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmā nodrošināt izglītojamiem iespēju apgūt otro svešvalodu, kas ir viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, projekts paredz divu gadu pārejas periodu. Šāds pārejas periods ir pietiekams, lai izglītības iestādes sadarbībā ar to dibinātājiem izvērtētu un kopīgi ar šobrīd otrās svešvalodas (it sevišķi krievu valodas) īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem pieņemtu lēmumus par turpmāko rīcību (piemēram, pedagogam apgūt papildus kvalifikāciju citas svešvalodas īstenošanai vai vienoties par darba tiesisko attiecību izbeigšanu), kā arī nepieciešamības gadījumā piesaistītu jaunus pedagogus.
Izglītības iestādes nodrošinās, ka izglītojamiem, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām vismaz uz vienu semestri, mācību priekšmeta kursā "Sports un veselība" tiek izstrādāti individuālie izglītības programmas apguves plāni, pielāgojot sasniedzamos rezultātus un vērtējot izglītojamo mācību sniegumu atbilstoši viņiem individuālajos izglītības programmas apguves plānos noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Izglītības iestādes nodrošinās, ka izglītojamiem, kuriem atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām vismaz uz vienu semestri, mācību priekšmeta kursā "Sports un veselība" tiek izstrādāti individuālie izglītības programmas apguves plāni, pielāgojot sasniedzamos rezultātus un vērtējot izglītojamo mācību sniegumu atbilstoši viņiem individuālajos izglītības programmas apguves plānos noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Sagatavoja
Ivars Zemļanskis (VISC)
Atbildīgā persona
Inita Juhņēviča (IZM)
Izsludināšanas datums
07.10.2024. 17:41
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts