Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.1. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
-
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme cilvēka, kuram ir grūtības aprūpēt sevi vai pārvarēt kādas dzīves situācijas, dzīvē, īpaši, ja nav pietiekoša piederīgo atbalsta.
Jau 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periodā tika uzsākta atbalsta sniegšana sociālo pakalpojumu attīstības programmu izstrādei un ieviešanai, izvirzot mērķi mazināt atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā un sekmēt efektīvu pakalpojumu plānošanu pašvaldībās. Tomēr ES fondu sniegtais atbalsts tikai daļēji atrisināja esošās sociālo pakalpojumu pārklājuma un pieejamības problēmas.
Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, paredzēts, ka katrā pašvaldībā būs obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi jeb minimālais sociālo pakalpojumu grozs, un citus sociālos pakalpojumus pašvaldība varēs attīstīt tikai tad, ja ir nodrošināti obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi.
Vienota minimālā sociālo pakalpojumu groza nodrošināšana ir plānota neatkarīgi no pašvaldības lieluma un cilvēku skaita, t.i., visām pašvaldībām tiek izvirzītas vienādas prasības obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu klāsta nodrošināšanai. Šāda principa ieviešanai Labklājības ministrija (turpmāk – LM) izstrādāja un Ministru kabinets 2021. gada 19. oktobrī pieņēma informatīvo ziņojumu “Par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem”. Ir sagatavoti atbilstoši grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, vienlaikus ir plānots turpināt diskusijas un meklēt risinājumus efektīvākai sociālo pakalpojumu finansēšanai.
Ņemot vērā minēto, ir paredzams, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tiks noteikts, ka obligāti ikvienā pašvaldībā ir jānodrošina šādi sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi (turpmāk – SBSP) sadalījumā pa mērķa grupām:
• aprūpes mājās pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
• dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
• grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT);
• specializētās darbnīcas pakalpojums cilvēkiem ar GRT;
• atelpas brīža pakalpojums bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar pirmās grupas invaliditāti un personām ar GRT ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.
Augstākminētais pašvaldībās obligāti nodrošināmo SBSP klāsts tiek ņemts par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus SBSP cilvēkiem ar GRT, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – FT) un personām pensijas vecumā, tai skaitā personām ar demenci, pašvaldībās, pamatā orientējoties uz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (mobilā aprūpe mājās, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, grupu māju (dzīvokļu) un atelpas brīža pakalpojumu pieejamību visās Latvijas pašvaldībās.
Pašvaldību nodrošināmo sociālo pakalpojumu klāstā pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. personām ar demenci ietilpst ne tikai aprūpes mājās pakalpojums, bet arī ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojums (tai skaitā ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums). Uz SBSP ir attiecināma tikai tā pakalpojumu daļa, kas paredz ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanu. Atbilstoši statistikas datiem pēc administratīvi teritoriālās reformas aprūpes mājās pakalpojumi tiek nodrošināti visās pašvaldībās, tomēr to apjoms un sniegtais atbalsts ne vienmēr ir pietiekams, tāpēc ar Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk - ESF+) finansējumu ir plānots atbalstīt aprūpes mājās pakalpojumu attīstību, tai skaitā mobilās aprūpes komandas ar speciāli aprīkotiem transportlīdzekļiem.
Lai katrā pašvaldībā būtu vismaz viens dienas aprūpes centra, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļu pakalpojumu sniedzējs, ir jāizveido vismaz 37 sociālo pakalpojumu sniedzēji ar 528 klientu vietām.
Jau 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periodā tika uzsākta atbalsta sniegšana sociālo pakalpojumu attīstības programmu izstrādei un ieviešanai, izvirzot mērķi mazināt atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā un sekmēt efektīvu pakalpojumu plānošanu pašvaldībās. Tomēr ES fondu sniegtais atbalsts tikai daļēji atrisināja esošās sociālo pakalpojumu pārklājuma un pieejamības problēmas.
Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, paredzēts, ka katrā pašvaldībā būs obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi jeb minimālais sociālo pakalpojumu grozs, un citus sociālos pakalpojumus pašvaldība varēs attīstīt tikai tad, ja ir nodrošināti obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi.
Vienota minimālā sociālo pakalpojumu groza nodrošināšana ir plānota neatkarīgi no pašvaldības lieluma un cilvēku skaita, t.i., visām pašvaldībām tiek izvirzītas vienādas prasības obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu klāsta nodrošināšanai. Šāda principa ieviešanai Labklājības ministrija (turpmāk – LM) izstrādāja un Ministru kabinets 2021. gada 19. oktobrī pieņēma informatīvo ziņojumu “Par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem”. Ir sagatavoti atbilstoši grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, vienlaikus ir plānots turpināt diskusijas un meklēt risinājumus efektīvākai sociālo pakalpojumu finansēšanai.
Ņemot vērā minēto, ir paredzams, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tiks noteikts, ka obligāti ikvienā pašvaldībā ir jānodrošina šādi sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi (turpmāk – SBSP) sadalījumā pa mērķa grupām:
• aprūpes mājās pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
• dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
• grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT);
• specializētās darbnīcas pakalpojums cilvēkiem ar GRT;
• atelpas brīža pakalpojums bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar pirmās grupas invaliditāti un personām ar GRT ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.
Augstākminētais pašvaldībās obligāti nodrošināmo SBSP klāsts tiek ņemts par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus SBSP cilvēkiem ar GRT, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – FT) un personām pensijas vecumā, tai skaitā personām ar demenci, pašvaldībās, pamatā orientējoties uz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (mobilā aprūpe mājās, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, grupu māju (dzīvokļu) un atelpas brīža pakalpojumu pieejamību visās Latvijas pašvaldībās.
Pašvaldību nodrošināmo sociālo pakalpojumu klāstā pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. personām ar demenci ietilpst ne tikai aprūpes mājās pakalpojums, bet arī ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojums (tai skaitā ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums). Uz SBSP ir attiecināma tikai tā pakalpojumu daļa, kas paredz ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanu. Atbilstoši statistikas datiem pēc administratīvi teritoriālās reformas aprūpes mājās pakalpojumi tiek nodrošināti visās pašvaldībās, tomēr to apjoms un sniegtais atbalsts ne vienmēr ir pietiekams, tāpēc ar Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk - ESF+) finansējumu ir plānots atbalstīt aprūpes mājās pakalpojumu attīstību, tai skaitā mobilās aprūpes komandas ar speciāli aprīkotiem transportlīdzekļiem.
Lai katrā pašvaldībā būtu vismaz viens dienas aprūpes centra, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļu pakalpojumu sniedzējs, ir jāizveido vismaz 37 sociālo pakalpojumu sniedzēji ar 528 klientu vietām.
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekts tiek izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu. Attiecīgi noteikumu projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. -2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.1.pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtai (turpmāk – pasākums), t.i., šī pasākuma īstenošanas nosacījumus.
Pasākuma mērķis ir SBSP infrastruktūras izveide un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības mērķa grupas personām palielināšana.
Pasākuma mērķa grupa:
1. pilngadīgas personas ar GRT (I vai II invaliditātes grupa);
2. bērni ar FT, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs;
3. personas pensijas vecumā, tai skaitā personas ar demenci.
Pasākumu paredzēts īstenot atklātā projektu iesniegumu atlasē. Pasākuma ietvaros kā finansējuma saņēmēji būs pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji.
Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 59 085 884 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 50 223 001 euro un pašvaldības budžeta finansējums – 8 862 883 euro. Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam (turpmāk – programma) noteiktajam 4.3.5.1. pasākuma īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) tipa darbību veikšanai. Ņemot vērā, ka ERAF tipa darbības tiek paredzētas tikai pasākuma 1.kārtas projektu ietvaros, 40 185 181 euro (jeb 68% no pasākuma 1.kārtai pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma) tiek ieplānots jaunas un papildinošas SBSP infrastruktūras izveidei. Atlikušais pasākuma 1.kārtai pieejamais attiecināmais finansējums 18 900 730 euro apmērā tiks novirzīts secīgu SBSP sniegšanas nodrošināšanai 24 mēnešus pēc pakalpojumu infrastruktūras izveidošanas un nodošanas ekspluatācijā.
Pasākuma īstenošanas laika periods: 2024. gada II ceturksnis līdz 2029. gada IV ceturksnis.
Pasākuma atbalsta veids ir grants.
Pasākumā plānotas šādās galvenās atbalstāmās darbības:
1. SBSP infrastruktūras izveide, tai skaitā:
1.1. projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde (izņemot projekta iesnieguma izstrādi). Šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēji – pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji var izstrādāt visu nepieciešamo tehnisko dokumentāciju plānotās būvniecības, būvju pārbūves un atjaunošanas gadījumos atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.
1.2. jaunu būvju būvniecība, esošu būvju un telpu pārbūve vai atjaunošana (tai skaitā būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība) un teritorijas labiekārtošana. Pasākuma ietvaros pašvaldības var izveidot un attīstīt šādu SBSP infrastruktūru:
- grupu mājas (dzīvokļi) personām ar GRT;
- dienas aprūpes centrs personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (gan bērniem ar invaliditāti, gan pilngadīgām personām ar GRT darbspējas vecumā un pensijas vecuma personām);
- specializētās darbnīcas personām ar GRT.
1.3. materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde. Šis atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta nepieciešamā inventāra un aprīkojuma iegāde izveidoto SBSP pilnvērtīgai nodrošināšanai.
2. SBSP sniegšana. Pēc jaunas vai papildinošas SBSP infrastruktūras izveides, pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji 24 mēnešu periodā nodrošinās izveidoto pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām, atbilstoši mērķa grupas personu individuālajām vajadzībām.
3. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai pielāgota transportlīdzekļa iegāde un aprīkošana aprūpes mājās nodrošināšanai attālākās lauku teritorijās personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (gan bērniem ar invaliditāti, gan pilngadīgām personām ar GRT darbspējas vecumā un pensijas vecuma personām).
4.informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu, tai skaitā informatīva pasākuma organizēšana.
5.projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.
Šobrīd plānots, ka pasākuma ietvaros SBSP infrastruktūras izveidei un sniegšanai pamatā plānots piemērot tikai vienkāršotās izmaksas, tai skaitā izstrādes stadijā esošo vienas vienības izmaksu metodiku SBSP infrastruktūras izveidei un Eiropas Savienības (ES) noteikts vienas vienības izmaksas SBSP sniegšanai. Ja projekta ietvaros pašvaldība plāno iegādāties un aprīkot specializētu transporta līdzekli aprūpes mājā pakalpojuma sniegšanai, šīm darbībām tiks piemērotas faktiskās izmaksas, kas nevarēs pārsniegt MK noteikumu projektā noteikto izmaksu ierobežojumu.
Pasākumā līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) programmas iznākuma rādītājs – sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits – 540;
2) programmas iznākuma rādītājs – sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus –540;
3) programmas rezultāta rādītājs – sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības pieaugums – 20%.
Pasākuma mērķis ir SBSP infrastruktūras izveide un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības mērķa grupas personām palielināšana.
Pasākuma mērķa grupa:
1. pilngadīgas personas ar GRT (I vai II invaliditātes grupa);
2. bērni ar FT, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs;
3. personas pensijas vecumā, tai skaitā personas ar demenci.
Pasākumu paredzēts īstenot atklātā projektu iesniegumu atlasē. Pasākuma ietvaros kā finansējuma saņēmēji būs pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji.
Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 59 085 884 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 50 223 001 euro un pašvaldības budžeta finansējums – 8 862 883 euro. Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam (turpmāk – programma) noteiktajam 4.3.5.1. pasākuma īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) tipa darbību veikšanai. Ņemot vērā, ka ERAF tipa darbības tiek paredzētas tikai pasākuma 1.kārtas projektu ietvaros, 40 185 181 euro (jeb 68% no pasākuma 1.kārtai pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma) tiek ieplānots jaunas un papildinošas SBSP infrastruktūras izveidei. Atlikušais pasākuma 1.kārtai pieejamais attiecināmais finansējums 18 900 730 euro apmērā tiks novirzīts secīgu SBSP sniegšanas nodrošināšanai 24 mēnešus pēc pakalpojumu infrastruktūras izveidošanas un nodošanas ekspluatācijā.
Pasākuma īstenošanas laika periods: 2024. gada II ceturksnis līdz 2029. gada IV ceturksnis.
Pasākuma atbalsta veids ir grants.
Pasākumā plānotas šādās galvenās atbalstāmās darbības:
1. SBSP infrastruktūras izveide, tai skaitā:
1.1. projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde (izņemot projekta iesnieguma izstrādi). Šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēji – pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji var izstrādāt visu nepieciešamo tehnisko dokumentāciju plānotās būvniecības, būvju pārbūves un atjaunošanas gadījumos atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.
1.2. jaunu būvju būvniecība, esošu būvju un telpu pārbūve vai atjaunošana (tai skaitā būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība) un teritorijas labiekārtošana. Pasākuma ietvaros pašvaldības var izveidot un attīstīt šādu SBSP infrastruktūru:
- grupu mājas (dzīvokļi) personām ar GRT;
- dienas aprūpes centrs personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (gan bērniem ar invaliditāti, gan pilngadīgām personām ar GRT darbspējas vecumā un pensijas vecuma personām);
- specializētās darbnīcas personām ar GRT.
1.3. materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde. Šis atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta nepieciešamā inventāra un aprīkojuma iegāde izveidoto SBSP pilnvērtīgai nodrošināšanai.
2. SBSP sniegšana. Pēc jaunas vai papildinošas SBSP infrastruktūras izveides, pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji 24 mēnešu periodā nodrošinās izveidoto pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām, atbilstoši mērķa grupas personu individuālajām vajadzībām.
3. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai pielāgota transportlīdzekļa iegāde un aprīkošana aprūpes mājās nodrošināšanai attālākās lauku teritorijās personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (gan bērniem ar invaliditāti, gan pilngadīgām personām ar GRT darbspējas vecumā un pensijas vecuma personām).
4.informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu, tai skaitā informatīva pasākuma organizēšana.
5.projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.
Šobrīd plānots, ka pasākuma ietvaros SBSP infrastruktūras izveidei un sniegšanai pamatā plānots piemērot tikai vienkāršotās izmaksas, tai skaitā izstrādes stadijā esošo vienas vienības izmaksu metodiku SBSP infrastruktūras izveidei un Eiropas Savienības (ES) noteikts vienas vienības izmaksas SBSP sniegšanai. Ja projekta ietvaros pašvaldība plāno iegādāties un aprīkot specializētu transporta līdzekli aprūpes mājā pakalpojuma sniegšanai, šīm darbībām tiks piemērotas faktiskās izmaksas, kas nevarēs pārsniegt MK noteikumu projektā noteikto izmaksu ierobežojumu.
Pasākumā līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) programmas iznākuma rādītājs – sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits – 540;
2) programmas iznākuma rādītājs – sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus –540;
3) programmas rezultāta rādītājs – sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības pieaugums – 20%.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
25.08.2023. - 08.09.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (gan bērni ar invaliditāti, gan pilngadīgas personām ar GRT), pensijas vecuma personas.
- Sabiedrība kopumā
Skaidrojums un ietekme
Pasākuma īstenošana palielinās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu apjomu pašvaldībās un tādējādi tie kļūs pieejamāki mērķa grupas personām visā Latvijas teritorijā.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Jānis Laucis (LM)
Atbildīgā persona
Sarmīte Vepere (LM)
Izsludināšanas datums
25.08.2023. 15:36
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Andris Bērziņš - "Latvijas Samariešu apvienība"
Par MK noteikumu projektu ID 23-TA-2128
Izskatot sabiedriskajai apspriedei nodoto diskusiju dokumenta- Ministru kabineta noteikumi "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. -2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.1.pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"- aprakstu, ar šo nosutām savu viedokli, izsakot sekojošus iebildumus un priekšlikumus.
1.Vēlamies norādīt, ka kopš 2014 gada, kad noslēdzās 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periods, uz ko ir atsauce tiesību akta problēmas aprakstā, situācija aprūpes mājās nodrošinājumā Latvijā ir būtiski manījusies, ja 2014.gadā aprūpe mājās kā pakalpojums bija pieejams pilsētās un tikai 51% no novadu pašvaldībām (53 no 102), pie kam 22 novados 22% nebija vispār nekādu aprūpes atbalsta risinājumu un tikai 21% novadu pašvaldību (21 no 102) aprūe tika praktizēta sadarbībā t.i. pērkot pakalpoju (šai skaitā ir visi gan NVO gan privātpersonas, gan citas pašvaldības, gan citu pašvaldību NVO), tad šobrīd - saskaņā ar LM publiskotajiem 2022 gada datiem, aprūpe mājas kā pakalpojumus ir pieejama visur Latvijā un tikai 11 Pašvaldībās (gan pilsētas gan novadi) t.i. 25% aprūpi mājas sniedz Pašvaldības pašas izveidots pakalpojumu sniedzējs, bet 75% to realizē pakalpojumu sniedzējs, kas nav pašvaldības struktūrvienība. Pakalpojumu sniedzēju izvēle tiek realizēta tirgus izpētes vai iepirkuma procedūru rezultātā, atsevišķos gadījumos- deleģēšanas procedūru rezultātā un izraudzītie sociālo pakalpojumu sniedzēji, apņemas nodrošināt/sniegt aprūpes mājās pakalpojumu ar saviem rīkiem un līdzekļiem. T.i. sniedz pakalpojumu ar savu tehnisko nodrošinājumu (infrastruktūras/materiāltehnisko līdzekļu izmaksas ir pakalpojuma cenā), pakalpojumu sniedējs to parasti apliecina arī rakstveida iepirkuma procedūrās. Pakalpojumu sniedzēja administratīva nodalīšana ir Latvijas Sociālo pakalpojumu sistēmas pamatprincips un jau ir vairākās desmitgadēs tā iesakņojusies prakse – aprūpe mājās, ilgstoša sociāla aprūpe, kā arī citi sociālie pakalpojumi saskaņā ar Latvijas un ES normatīvo regulējumu tiek realizēti kā pakalpojumus tirgū un līdz ar to uz šiem pakalpojumiem ir attiecināms ES valsts atbalsta regulējums, kas saistošs visiem pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to dibinātāja juridiskās formas.
Pamatojoties uz minēto piedāvātajai atbalstāmajai darbībai “Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai pielāgota transportlīdzekļa iegāde un aprīkošana aprūpes mājās nodrošināšanai attālākās lauku teritorijās personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (gan bērniem ar invaliditāti, gan pilngadīgām personām ar GRT darbspējas vecumā un pensijas vecuma personām).” Kā finansējuma saņēmēji nevar tikt noteikti tikai pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji, šāds risinājums, izceļot nelielu daļu no pakalpojumu sniedzējiem ir pretrunā valsts atbalsta un konkurences tiesību normām. Līdz ar to, ja tiek saglabāta atbalstāmā darbība, kas šajā gadījumā tiek realizēta tirgus apstākļos, saņēmējiem būtu jābūt visiem pakalpojumu sniedzējiem, vai arī tikai pašvaldībām paredzot veidu kā iegādātā infrastruktūra tiek izmantota funkciju nodrošināšanai, piemēram, nododot to pakalpojumu sniedzēju lietošanā, neradot konkurences pārkāpumus. Vēlamiem norādīt, ka, ja šis jautājums netiek precīzi noteikts, ir risks veidoties paralēlai sistēmai, kur tehniskie resursi un pakalpojuma nodrošināšana nebūs viena un tā paša tiesību subjekta ziņā.
2.Ņemot vērā, pasākuma mērķi – “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (SBSP) pieejamības palielināšana”, vēlamies norādīt, ka kā pakalpojumu sniedzējs, esam sakārušies ar pieejamības apgrūtinājumiem, sasniegt un saņemt dienas aprūpes centrs, specializētās darbnīcas pakalpojumus, īpaši personām ar smagiem funkcionāliem vai garīga rakstura traucējumiem. Rīgā šiem mērķiem izmantojam pielāgotus transporta līdzekļus, un izmaksas ir ietvertas pakalpojuma izmaksās, bet citviet šāda iespēja ir ierobežota. Atsevišķiem SBS, kā piemēram, Grupu dzīvoklis, šāds transports nebūtu nepieciešams tādēļ nepieciešamība pieteicējam būtu jāpamato.
Pamatojoties uz minēto ierosinām, kā atbalstāmo darbību noteikt, Specializētu transporta līdzekļu iegādi sēdošu un guļošu personu ar kustību traucējumiem pārvadāšanai – ar mērķi tos izmantot SBSP nodrošināšanā integrējot šo funkciju atsevišķu SBS pakalpojumu, aprakstos un izmaksās. Pieteicēji varētu būt primāri pašvaldības DI pakalpojumu īstenotāji, bet protams tvērums atkarīgs no resursu apjoma. Specializētos transporta līdzekļus patiešām būtu racionāli iegādāties pašvaldības rīcībā, jo ar tiem varētu pārvadāt gan dažādas DI, gan minimālā pakalpojumu groza pakalpojumu mērķa grupas cilvēkus ar kustību traucējumiem, pakalpojumu sniegšana kuriem ir dažādu pakalpojumu sniedzēju pārziņā. Šajā gadījumā pavadošās personas varētu nodrošināt pakalpojuma sniedzējs, bet transporta līdzeklis būtu pašvaldības īpašums.
3. Atbilstoši faktam, ka tiesību akta pieteikumā kā mērķa grupas, kas saņem SBSP ir, gan personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, gan personas ar GRT, kas dzīvo vai kas vārētu dzīvot patstāvīgi, vēlamies norādīt, ka būtiska problēma, jeb šķērslis patstāvīgai dzīvei ir dzīvesvietas nepiemērotība. Piemēram , uzbrauktuves, durvju platumi, sanmezgls, tehnisko palīglīdzekļu “nepieejamība” un līdzīgi. Piemērota dzīvesvieta var būtiski samazināt aprūpes intensitāti.
Kontekstā un nezinot finansēšanas nosacījumus šai brīdī noradām tikai uz problēmu un potenciālu risinājuma nepieciešamību, bet nevaram piedāvāt risinājumu programmas kontekstā. To var nodrošināt kā atsevišķu resursu apjomu kas varētu tik prasīts un attiecināts individuāli, vai arī kā daļa no nodrošinājuma var tikt iekļauts pakalpojuma izmaksās, piemērs Aprūpētā dzīvesvieta Rīgas pašvaldībā. Katram no variantiem ir pozitīvās puses un trūkumi.
Esam gatavi komentēt un skaidrot priekšlikumus un apliecinam interesi piedalīties turmākajā Tesību akta izstrādē
Ar cieņu
LSA valdes loceklis
Andris Bērziņš
Izskatot sabiedriskajai apspriedei nodoto diskusiju dokumenta- Ministru kabineta noteikumi "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. -2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.1.pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"- aprakstu, ar šo nosutām savu viedokli, izsakot sekojošus iebildumus un priekšlikumus.
1.Vēlamies norādīt, ka kopš 2014 gada, kad noslēdzās 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periods, uz ko ir atsauce tiesību akta problēmas aprakstā, situācija aprūpes mājās nodrošinājumā Latvijā ir būtiski manījusies, ja 2014.gadā aprūpe mājās kā pakalpojums bija pieejams pilsētās un tikai 51% no novadu pašvaldībām (53 no 102), pie kam 22 novados 22% nebija vispār nekādu aprūpes atbalsta risinājumu un tikai 21% novadu pašvaldību (21 no 102) aprūe tika praktizēta sadarbībā t.i. pērkot pakalpoju (šai skaitā ir visi gan NVO gan privātpersonas, gan citas pašvaldības, gan citu pašvaldību NVO), tad šobrīd - saskaņā ar LM publiskotajiem 2022 gada datiem, aprūpe mājas kā pakalpojumus ir pieejama visur Latvijā un tikai 11 Pašvaldībās (gan pilsētas gan novadi) t.i. 25% aprūpi mājas sniedz Pašvaldības pašas izveidots pakalpojumu sniedzējs, bet 75% to realizē pakalpojumu sniedzējs, kas nav pašvaldības struktūrvienība. Pakalpojumu sniedzēju izvēle tiek realizēta tirgus izpētes vai iepirkuma procedūru rezultātā, atsevišķos gadījumos- deleģēšanas procedūru rezultātā un izraudzītie sociālo pakalpojumu sniedzēji, apņemas nodrošināt/sniegt aprūpes mājās pakalpojumu ar saviem rīkiem un līdzekļiem. T.i. sniedz pakalpojumu ar savu tehnisko nodrošinājumu (infrastruktūras/materiāltehnisko līdzekļu izmaksas ir pakalpojuma cenā), pakalpojumu sniedējs to parasti apliecina arī rakstveida iepirkuma procedūrās. Pakalpojumu sniedzēja administratīva nodalīšana ir Latvijas Sociālo pakalpojumu sistēmas pamatprincips un jau ir vairākās desmitgadēs tā iesakņojusies prakse – aprūpe mājās, ilgstoša sociāla aprūpe, kā arī citi sociālie pakalpojumi saskaņā ar Latvijas un ES normatīvo regulējumu tiek realizēti kā pakalpojumus tirgū un līdz ar to uz šiem pakalpojumiem ir attiecināms ES valsts atbalsta regulējums, kas saistošs visiem pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to dibinātāja juridiskās formas.
Pamatojoties uz minēto piedāvātajai atbalstāmajai darbībai “Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai pielāgota transportlīdzekļa iegāde un aprīkošana aprūpes mājās nodrošināšanai attālākās lauku teritorijās personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (gan bērniem ar invaliditāti, gan pilngadīgām personām ar GRT darbspējas vecumā un pensijas vecuma personām).” Kā finansējuma saņēmēji nevar tikt noteikti tikai pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji, šāds risinājums, izceļot nelielu daļu no pakalpojumu sniedzējiem ir pretrunā valsts atbalsta un konkurences tiesību normām. Līdz ar to, ja tiek saglabāta atbalstāmā darbība, kas šajā gadījumā tiek realizēta tirgus apstākļos, saņēmējiem būtu jābūt visiem pakalpojumu sniedzējiem, vai arī tikai pašvaldībām paredzot veidu kā iegādātā infrastruktūra tiek izmantota funkciju nodrošināšanai, piemēram, nododot to pakalpojumu sniedzēju lietošanā, neradot konkurences pārkāpumus. Vēlamiem norādīt, ka, ja šis jautājums netiek precīzi noteikts, ir risks veidoties paralēlai sistēmai, kur tehniskie resursi un pakalpojuma nodrošināšana nebūs viena un tā paša tiesību subjekta ziņā.
2.Ņemot vērā, pasākuma mērķi – “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (SBSP) pieejamības palielināšana”, vēlamies norādīt, ka kā pakalpojumu sniedzējs, esam sakārušies ar pieejamības apgrūtinājumiem, sasniegt un saņemt dienas aprūpes centrs, specializētās darbnīcas pakalpojumus, īpaši personām ar smagiem funkcionāliem vai garīga rakstura traucējumiem. Rīgā šiem mērķiem izmantojam pielāgotus transporta līdzekļus, un izmaksas ir ietvertas pakalpojuma izmaksās, bet citviet šāda iespēja ir ierobežota. Atsevišķiem SBS, kā piemēram, Grupu dzīvoklis, šāds transports nebūtu nepieciešams tādēļ nepieciešamība pieteicējam būtu jāpamato.
Pamatojoties uz minēto ierosinām, kā atbalstāmo darbību noteikt, Specializētu transporta līdzekļu iegādi sēdošu un guļošu personu ar kustību traucējumiem pārvadāšanai – ar mērķi tos izmantot SBSP nodrošināšanā integrējot šo funkciju atsevišķu SBS pakalpojumu, aprakstos un izmaksās. Pieteicēji varētu būt primāri pašvaldības DI pakalpojumu īstenotāji, bet protams tvērums atkarīgs no resursu apjoma. Specializētos transporta līdzekļus patiešām būtu racionāli iegādāties pašvaldības rīcībā, jo ar tiem varētu pārvadāt gan dažādas DI, gan minimālā pakalpojumu groza pakalpojumu mērķa grupas cilvēkus ar kustību traucējumiem, pakalpojumu sniegšana kuriem ir dažādu pakalpojumu sniedzēju pārziņā. Šajā gadījumā pavadošās personas varētu nodrošināt pakalpojuma sniedzējs, bet transporta līdzeklis būtu pašvaldības īpašums.
3. Atbilstoši faktam, ka tiesību akta pieteikumā kā mērķa grupas, kas saņem SBSP ir, gan personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, gan personas ar GRT, kas dzīvo vai kas vārētu dzīvot patstāvīgi, vēlamies norādīt, ka būtiska problēma, jeb šķērslis patstāvīgai dzīvei ir dzīvesvietas nepiemērotība. Piemēram , uzbrauktuves, durvju platumi, sanmezgls, tehnisko palīglīdzekļu “nepieejamība” un līdzīgi. Piemērota dzīvesvieta var būtiski samazināt aprūpes intensitāti.
Kontekstā un nezinot finansēšanas nosacījumus šai brīdī noradām tikai uz problēmu un potenciālu risinājuma nepieciešamību, bet nevaram piedāvāt risinājumu programmas kontekstā. To var nodrošināt kā atsevišķu resursu apjomu kas varētu tik prasīts un attiecināts individuāli, vai arī kā daļa no nodrošinājuma var tikt iekļauts pakalpojuma izmaksās, piemērs Aprūpētā dzīvesvieta Rīgas pašvaldībā. Katram no variantiem ir pozitīvās puses un trūkumi.
Esam gatavi komentēt un skaidrot priekšlikumus un apliecinam interesi piedalīties turmākajā Tesību akta izstrādē
Ar cieņu
LSA valdes loceklis
Andris Bērziņš
30.08.2023. 16:21