Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijā ir izstrādāti kritēriji, kurus jāņem vērā minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai, un tie ir noteikti Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumos Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība".
Savukārt minimālās mēneša darba algas apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 656).
Pašreiz MK noteikumi Nr. 656 nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 700 euro.
2024. gada 19. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā”, kas sagatavots atbilstoši Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2024. gada 6. septembra sēdē konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38, 1. §) 4. punktā Labklājības ministrijai uzdots sagatavot un labklājības ministram mēneša laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu, kas nosaka minimālās algas apmēru 2025. gadā 740 euro mēnesī.
Savukārt minimālās mēneša darba algas apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 656).
Pašreiz MK noteikumi Nr. 656 nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 700 euro.
2024. gada 19. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā”, kas sagatavots atbilstoši Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2024. gada 6. septembra sēdē konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38, 1. §) 4. punktā Labklājības ministrijai uzdots sagatavot un labklājības ministram mēneša laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu, kas nosaka minimālās algas apmēru 2025. gadā 740 euro mēnesī.
Mērķa apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, tika izstrādāts noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"", kas paredz noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru 740 euro apmērā..
Politikas jomas
Minimālā darba alga
Teritorija
-
Norises laiks
02.10.2024. - 16.10.2024.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Darba ņēmēji
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- Darba devēji
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Nora Isadžanjana-Ponomarjova (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
02.10.2024. 14:08
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret minimālās algas palielināšanu līdz 740 EUR ar 2025. gada 1. janvāri.
Nenoliedzami minimālā atalgojuma līmeni ir jāpalielina, taču pirmkārt, palielinājuma pamatā jābūt pozitīviem IKP rādītājiem un vispārējai ekonomiskai izaugsmei, proti - reāliem un faktiskiem ienākumiem balstītam, nevis palielināšanai palielināšanas pēc, iedzenot valsti vēl lielākā finansiālā bedrē. Otrkārt, šobrīd palielināt - noteikti nav īstais brīdis - tirgum jau ir grūti tikt galā ar iepriekšējiem būtiskiem palielinājumiem, Covid-19 izraisītās krīzes sekām utt.
Minimālās algas palielināšana šobrīd ne tikai radīs papildus būtisku finanšu slogu uz visiem tirgus dalībniekiem un primāri - uz privātā sektora darba devējiem, uz kuru pleciem gulsies vislielākā nasta nodrošināt gan šo palielinājumu (t.sk. valsts pārvaldē strādājošiem) vispār, gan arī nodokļos. Tas paaugstina arī ēnu ekonomikas paplašinājuma iespējamību, kas jādomā, tomēr nav noteikumu projekta izstrādātāju un Ministru kabineta mērķis.
Tā vietā, lai palielinātu vispārējo minimālo atalgojumu, ir nepieciešams darboties mērķtiecīgāk, kas ļaus iegūt lielāku un pozitīvāku efektu:
1. Palielināt nealiekamo minimumu vismaz līdz 600 EUR (nevis par 10 EUR, kā tas tiek piedāvāts šobrīd), pie tam saglabājot neapliekamā minimuma slieksni nevienlīdzības mazināšanai, kas būtu piemērojams maksimums līdz ~2500 EUR bruto ienākumiem mēnesī. Virs šīs summas neapliekamo minimumu nebūtu jāpiemēro vispār. Jo kā var salīdzināt ienākumus, kas atšķiras 10-kārtīgi? Par kādu neapliekamo minimumu vispār var runāt, ja alga ir 5 - 7 - 10 tūkstoši? Attiecīgi, no summām virs 2500 EUR budžetā palielināsies ienākumi, vienlaicīgi, nodrošinot to, ka mazāk turīgiem iedzīvotājiem tiks saglabāta pirktspēja.
2. Palielināt algu konkrētai mērķa grupai - primāri, pedagogiem.
Nenoliedzami minimālā atalgojuma līmeni ir jāpalielina, taču pirmkārt, palielinājuma pamatā jābūt pozitīviem IKP rādītājiem un vispārējai ekonomiskai izaugsmei, proti - reāliem un faktiskiem ienākumiem balstītam, nevis palielināšanai palielināšanas pēc, iedzenot valsti vēl lielākā finansiālā bedrē. Otrkārt, šobrīd palielināt - noteikti nav īstais brīdis - tirgum jau ir grūti tikt galā ar iepriekšējiem būtiskiem palielinājumiem, Covid-19 izraisītās krīzes sekām utt.
Minimālās algas palielināšana šobrīd ne tikai radīs papildus būtisku finanšu slogu uz visiem tirgus dalībniekiem un primāri - uz privātā sektora darba devējiem, uz kuru pleciem gulsies vislielākā nasta nodrošināt gan šo palielinājumu (t.sk. valsts pārvaldē strādājošiem) vispār, gan arī nodokļos. Tas paaugstina arī ēnu ekonomikas paplašinājuma iespējamību, kas jādomā, tomēr nav noteikumu projekta izstrādātāju un Ministru kabineta mērķis.
Tā vietā, lai palielinātu vispārējo minimālo atalgojumu, ir nepieciešams darboties mērķtiecīgāk, kas ļaus iegūt lielāku un pozitīvāku efektu:
1. Palielināt nealiekamo minimumu vismaz līdz 600 EUR (nevis par 10 EUR, kā tas tiek piedāvāts šobrīd), pie tam saglabājot neapliekamā minimuma slieksni nevienlīdzības mazināšanai, kas būtu piemērojams maksimums līdz ~2500 EUR bruto ienākumiem mēnesī. Virs šīs summas neapliekamo minimumu nebūtu jāpiemēro vispār. Jo kā var salīdzināt ienākumus, kas atšķiras 10-kārtīgi? Par kādu neapliekamo minimumu vispār var runāt, ja alga ir 5 - 7 - 10 tūkstoši? Attiecīgi, no summām virs 2500 EUR budžetā palielināsies ienākumi, vienlaicīgi, nodrošinot to, ka mazāk turīgiem iedzīvotājiem tiks saglabāta pirktspēja.
2. Palielināt algu konkrētai mērķa grupai - primāri, pedagogiem.
04.10.2024. 14:15