Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.4. pasākuma "Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai" otrās kārtas īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
-
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Centrālās statistikas pārvaldes aptaujā par vardarbību 2021. gadā secināts, ka katra ceturtā sieviete (25,1 %) un katrs piektais vīrietis (19,5 %) 18 – 74 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību.
Atbilstoši biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” pētījumā par vardarbību pret veciem cilvēkiem veiktās aptaujas 47% respondentu atzīmē vardarbības palielināšanos pret vecākiem cilvēkiem pēdējo 10 gadu laikā. 6% no aptaujātajiem senioriem sacīja, ka viņi bieži kļūst par fiziskas vardarbības upuriem. Par notikušo cietušie neziņo, jo jūtas apkaunoti, baidās par attiecībām vai nevēlas kaitēt pāridarītājam, citkārt vardarbībā cietušie fiziski nespēj paziņot par notikušo.
Ap 10 % Latvijas iedzīvotāju ir cilvēki ar ierobežotām iespējām. Statistikas dati liecina, ka galvenais iemesls ir iekšējo orgānu (sirds, nieres, diabēts u.t.t.) saslimšanas, otrajā vietā ir psihiskās novirzes, bet trešajā – problēmas ar dzirdi un redzi. Un tikai tad seko cilvēki ar balsta un kustību aparāta traucējumiem. Šobrīd nav statistikas datu (dati netiek uzkrāti vai nav pieejami) par no vardarbības cietušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT) un funkcionāliem traucējumiem, kas tāpat kā bērni ir viena no mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kura tiek pakļauta vardarbībai. Nereti šie cilvēki ne tikai neapzinās notiekošo, t.sk. pret personu vērsto vardarbību, bet arī to, ka nepieciešams vērsties pēc palīdzības un to saņemt.
Augsta riska vardarbības gadījumos (piemēram, kad vardarbības veicējs turpina draudēt cietušajam, neskatoties uz viņam noteiktajiem ierobežojumiem) valsts un pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi cietušajam ne vienmēr ir piemēroti, jo tie neparedz tūlītēju un ļoti intensīvu starpinstitucionālu intervenci īsā laika posmā un nav vērsti uz to, lai nodrošinātu cietušā drošību.
Ikgadu pieaug arī bērnu savstarpējās vardarbības gadījumu skaits. Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) Studentu starptautiskās vērtēšanas programma (angliski – Programme for International Student Assessment) 2018. gada starptautiskā pētījuma dati, Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni relatīvi bieži ir cietuši no ņirgāšanās (angliski – bullying) no savu skolas biedru puses. Latvijā kopumā 35,5% (augstākais rādītājs ESAO valstīs, kur vidēji 22,6%) bērnu (skolēnu) izjutuši kādu no ņirgāšanās veidiem „Dažas reizes mēnesī”, „Vienreiz nedēļā” vai biežāk.
Pēdējā laikā īpaši aktualizējusies arī kaitējoša seksuālā uzvedība bērnu vidū: bērni iesaistās savstarpējās vecumam neatbilstošās seksuālās sarunās vai darbībās, radot kaitējumu sev vai citiem. Nereti pieaugušo pirmā reakcija ir dusmas un vainošana, lai gan, ieskatoties dziļāk, šāda uzvedība ir bērna sauciens pēc palīdzības. Tirgus un sabiedriskās domas centra SKDS veiktā aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse bērnu līdz 16 gadu vecumam ir piedzīvojuši seksuāla rakstura darbības vairākas reizes un norāda, ka bijuši vairāki pāridarītāji. 46% respondentu apgalvo, ka bija viens pāridarītājs vairākas reizes. Nav iespējams iegūt precīzus datus par kaitējošas seksuālas uzvedības apmēriem, jo šī uzvedība ir ļoti daudzveidīga, un lielākā daļa bērnu nenonāk tiesībsargājošo vai citu institūciju redzeslokā. Jāatzīmē arī, ka bērnu likumiskajiem pārstāvjiem (t.sk. nevardarbīgajam vecākam) trūkst izpratnes par to, kur vērsties pēc palīdzības šādās situācijās, kā arī kopumā atpazīt, ka bērns varētu būt cietis no vardarbības vai tajā iesaistīts.
Vardarbības ģimenē, tostarp dzimumā balstītas vardarbības apkarošanai ir vajadzīgas dažādas savstarpēji saistītas darbības, sākot no vardarbības novēršanas, līdz augstas kvalitātes atbalsta pakalpojumu sniegšanai upuriem un sadarbības stiprināšanai starp dažādiem speciālistiem un institūcijām, kuri strādā attiecīgo jautājumu risināšanā.
Latvijā trūkst pakalpojumi, kas piemēroti atsevišķām mērķgrupām (cilvēki ar GRT, seniori, bērni u.c.), jo patlaban pieejamajos pakalpojumos ne vienmēr tiek ņemtas vērā dažādu mērķgrupu atšķirīgās vajadzības. Patlaban no vardarbības cietušām personām piedāvātie pakalpojumi un iespējamie intervences instrumenti ne vienmēr ir piemēroti personām no īpaši ievainojamām grupām (seniori, cilvēki ar GRT, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, seniori), jo šīm personām, iespējams, to ierobežotās uztveres un izpratnes spēju dēļ ir nepieciešams atšķirīgs pakalpojumu un intervenču klāsts, ņemot vērā arī viņu lielāku atkarību no tuviniekiem un aprūpētājiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, 4.3.6.4. pasākuma „Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai” otrās kārtas (turpmāk – pasākums) ietvaros paredzēts izstrādāt un īstenot jaunas pieejas atbalsta pakalpojumu sniegšanā no vardarbības cietušām personām atbilstoši to specifiskajām vajadzībām, lai novērstu atkārtotas vardarbības riskus un efektīvāk mazinātu vardarbības radītās sekas.
Pasākuma mērķa grupa ir:
cilvēki ar GRT, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēki vecumā no 60 gadiem, cilvēki, kuri cietuši no seksuālas vardarbības, cilvēki, kuri pakļauti augstam vardarbības riskam, bērni, kuri cietuši no vardarbības un bērni ar kaitējošu seksuālu uzvedību.
Pasākumu paredzēts īstenot atklātā projektu iesniegumu atlases veidā, kā finansējuma saņēmēju nosakot biedrību vai nodibinājumu, vai uzņēmumu, kuram ir pieredze pakalpojumu sniegšanā no vardarbības cietušām personām.
Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 506 637 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 1 280 641 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 225 996 euro.
Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir 115 895 euro.
Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projektu īsteno ne ilgāk par 24 mēnešiem no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.
Atkarībā no atbalsta pakalpojuma (individuāls, grupas) vienā projektā iesaistāmas no 10 līdz 25 vai vairāk mērķa grupas personām.
Pasākuma īstenošanas laika periods: indikatīvi 2024.gada IV ceturksnis līdz 2026.gada IV ceturksnis.
Pasākumā plānotas šādās galvenās atbalstāmās darbības:
1. Jaunu atbalsta pakalpojumu izstrāde vai esošu pakalpojumu pilnveide no vardarbības cietušām personām atkārtotas vardarbības risku un vardarbības radīto seku novēršanai. Paredzēts, ka finansējuma saņēmēji izstrādā detālu jauna vai pilnveidota esoša atbalsta pakalpojuma aprakstu (sociālās rehabilitācijas pakalpojums, cita veida atbalsta metodoloģija, pieeja vai risinājums u.t.t.), kas atbilst konkrētas norādītās mērķa grupas specifiskajām vajadzībām un sniedz palīdzību personai vardarbības radīto emocionālo un psiholoģisko seku mazināšanai vai novēršanai.
2. Jaunu vai pilnveidotu esošu atbalsta pakalpojumu sniegšana no vardarbības cietušām personām atkārtotas vardarbības risku un vardarbības radīto seku novēršanai. Paredzēts, ka atbilstoši izstrādātajam vai pilnveidotajam atbalsta pakalpojuma aprakstam finansējuma saņēmēji sniegs atbalsta pakalpojumus mērķa grupas personām. Pakalpojumi var tikt sniegti individuāli vai grupā, lai uzlabotu mērķa grupu personu psihoemocionālo un fizisko stāvokli pēc pārciestas vardarbības un mazinātu vardarbības radīto seku ietekmi un vardarbību ģimenē.
3. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
4. Projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.
Pasākuma ietvaros sasniedzami šāds programmas iznākuma rādītājs:
1) līdz 2024.gada 31.decembrim – biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu – 10;
2) līdz 2029.gada 31.decembrim – biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu – 13.
Atbilstoši biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” pētījumā par vardarbību pret veciem cilvēkiem veiktās aptaujas 47% respondentu atzīmē vardarbības palielināšanos pret vecākiem cilvēkiem pēdējo 10 gadu laikā. 6% no aptaujātajiem senioriem sacīja, ka viņi bieži kļūst par fiziskas vardarbības upuriem. Par notikušo cietušie neziņo, jo jūtas apkaunoti, baidās par attiecībām vai nevēlas kaitēt pāridarītājam, citkārt vardarbībā cietušie fiziski nespēj paziņot par notikušo.
Ap 10 % Latvijas iedzīvotāju ir cilvēki ar ierobežotām iespējām. Statistikas dati liecina, ka galvenais iemesls ir iekšējo orgānu (sirds, nieres, diabēts u.t.t.) saslimšanas, otrajā vietā ir psihiskās novirzes, bet trešajā – problēmas ar dzirdi un redzi. Un tikai tad seko cilvēki ar balsta un kustību aparāta traucējumiem. Šobrīd nav statistikas datu (dati netiek uzkrāti vai nav pieejami) par no vardarbības cietušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT) un funkcionāliem traucējumiem, kas tāpat kā bērni ir viena no mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kura tiek pakļauta vardarbībai. Nereti šie cilvēki ne tikai neapzinās notiekošo, t.sk. pret personu vērsto vardarbību, bet arī to, ka nepieciešams vērsties pēc palīdzības un to saņemt.
Augsta riska vardarbības gadījumos (piemēram, kad vardarbības veicējs turpina draudēt cietušajam, neskatoties uz viņam noteiktajiem ierobežojumiem) valsts un pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi cietušajam ne vienmēr ir piemēroti, jo tie neparedz tūlītēju un ļoti intensīvu starpinstitucionālu intervenci īsā laika posmā un nav vērsti uz to, lai nodrošinātu cietušā drošību.
Ikgadu pieaug arī bērnu savstarpējās vardarbības gadījumu skaits. Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) Studentu starptautiskās vērtēšanas programma (angliski – Programme for International Student Assessment) 2018. gada starptautiskā pētījuma dati, Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni relatīvi bieži ir cietuši no ņirgāšanās (angliski – bullying) no savu skolas biedru puses. Latvijā kopumā 35,5% (augstākais rādītājs ESAO valstīs, kur vidēji 22,6%) bērnu (skolēnu) izjutuši kādu no ņirgāšanās veidiem „Dažas reizes mēnesī”, „Vienreiz nedēļā” vai biežāk.
Pēdējā laikā īpaši aktualizējusies arī kaitējoša seksuālā uzvedība bērnu vidū: bērni iesaistās savstarpējās vecumam neatbilstošās seksuālās sarunās vai darbībās, radot kaitējumu sev vai citiem. Nereti pieaugušo pirmā reakcija ir dusmas un vainošana, lai gan, ieskatoties dziļāk, šāda uzvedība ir bērna sauciens pēc palīdzības. Tirgus un sabiedriskās domas centra SKDS veiktā aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse bērnu līdz 16 gadu vecumam ir piedzīvojuši seksuāla rakstura darbības vairākas reizes un norāda, ka bijuši vairāki pāridarītāji. 46% respondentu apgalvo, ka bija viens pāridarītājs vairākas reizes. Nav iespējams iegūt precīzus datus par kaitējošas seksuālas uzvedības apmēriem, jo šī uzvedība ir ļoti daudzveidīga, un lielākā daļa bērnu nenonāk tiesībsargājošo vai citu institūciju redzeslokā. Jāatzīmē arī, ka bērnu likumiskajiem pārstāvjiem (t.sk. nevardarbīgajam vecākam) trūkst izpratnes par to, kur vērsties pēc palīdzības šādās situācijās, kā arī kopumā atpazīt, ka bērns varētu būt cietis no vardarbības vai tajā iesaistīts.
Vardarbības ģimenē, tostarp dzimumā balstītas vardarbības apkarošanai ir vajadzīgas dažādas savstarpēji saistītas darbības, sākot no vardarbības novēršanas, līdz augstas kvalitātes atbalsta pakalpojumu sniegšanai upuriem un sadarbības stiprināšanai starp dažādiem speciālistiem un institūcijām, kuri strādā attiecīgo jautājumu risināšanā.
Latvijā trūkst pakalpojumi, kas piemēroti atsevišķām mērķgrupām (cilvēki ar GRT, seniori, bērni u.c.), jo patlaban pieejamajos pakalpojumos ne vienmēr tiek ņemtas vērā dažādu mērķgrupu atšķirīgās vajadzības. Patlaban no vardarbības cietušām personām piedāvātie pakalpojumi un iespējamie intervences instrumenti ne vienmēr ir piemēroti personām no īpaši ievainojamām grupām (seniori, cilvēki ar GRT, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, seniori), jo šīm personām, iespējams, to ierobežotās uztveres un izpratnes spēju dēļ ir nepieciešams atšķirīgs pakalpojumu un intervenču klāsts, ņemot vērā arī viņu lielāku atkarību no tuviniekiem un aprūpētājiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, 4.3.6.4. pasākuma „Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai” otrās kārtas (turpmāk – pasākums) ietvaros paredzēts izstrādāt un īstenot jaunas pieejas atbalsta pakalpojumu sniegšanā no vardarbības cietušām personām atbilstoši to specifiskajām vajadzībām, lai novērstu atkārtotas vardarbības riskus un efektīvāk mazinātu vardarbības radītās sekas.
Pasākuma mērķa grupa ir:
cilvēki ar GRT, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēki vecumā no 60 gadiem, cilvēki, kuri cietuši no seksuālas vardarbības, cilvēki, kuri pakļauti augstam vardarbības riskam, bērni, kuri cietuši no vardarbības un bērni ar kaitējošu seksuālu uzvedību.
Pasākumu paredzēts īstenot atklātā projektu iesniegumu atlases veidā, kā finansējuma saņēmēju nosakot biedrību vai nodibinājumu, vai uzņēmumu, kuram ir pieredze pakalpojumu sniegšanā no vardarbības cietušām personām.
Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 506 637 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 1 280 641 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 225 996 euro.
Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir 115 895 euro.
Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projektu īsteno ne ilgāk par 24 mēnešiem no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.
Atkarībā no atbalsta pakalpojuma (individuāls, grupas) vienā projektā iesaistāmas no 10 līdz 25 vai vairāk mērķa grupas personām.
Pasākuma īstenošanas laika periods: indikatīvi 2024.gada IV ceturksnis līdz 2026.gada IV ceturksnis.
Pasākumā plānotas šādās galvenās atbalstāmās darbības:
1. Jaunu atbalsta pakalpojumu izstrāde vai esošu pakalpojumu pilnveide no vardarbības cietušām personām atkārtotas vardarbības risku un vardarbības radīto seku novēršanai. Paredzēts, ka finansējuma saņēmēji izstrādā detālu jauna vai pilnveidota esoša atbalsta pakalpojuma aprakstu (sociālās rehabilitācijas pakalpojums, cita veida atbalsta metodoloģija, pieeja vai risinājums u.t.t.), kas atbilst konkrētas norādītās mērķa grupas specifiskajām vajadzībām un sniedz palīdzību personai vardarbības radīto emocionālo un psiholoģisko seku mazināšanai vai novēršanai.
2. Jaunu vai pilnveidotu esošu atbalsta pakalpojumu sniegšana no vardarbības cietušām personām atkārtotas vardarbības risku un vardarbības radīto seku novēršanai. Paredzēts, ka atbilstoši izstrādātajam vai pilnveidotajam atbalsta pakalpojuma aprakstam finansējuma saņēmēji sniegs atbalsta pakalpojumus mērķa grupas personām. Pakalpojumi var tikt sniegti individuāli vai grupā, lai uzlabotu mērķa grupu personu psihoemocionālo un fizisko stāvokli pēc pārciestas vardarbības un mazinātu vardarbības radīto seku ietekmi un vardarbību ģimenē.
3. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
4. Projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.
Pasākuma ietvaros sasniedzami šāds programmas iznākuma rādītājs:
1) līdz 2024.gada 31.decembrim – biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu – 10;
2) līdz 2029.gada 31.decembrim – biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu – 13.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.4. pasākuma ”Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai” otrās kārtas īstenošanai.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
06.03.2024. - 19.03.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par informatīvo ziņojumu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Cilvēki ar GRT, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēki vecumā no 60 gadiem, cilvēki, kuri cietuši no seksuālas vardarbības, cilvēki, kuri pakļauti augstam vardarbības riskam, bērni, kuri cietuši no vardarbības un bērni ar kaitējošu seksuālu uzvedību.
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz atbalsta pakalpojumu sniegšanu no vardarbības cietušām personām.
Juridiskās personas
- Biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus no vardarbības cietušām personām.
Skaidrojums un ietekme
Pasākuma ietvaros kā finansējuma saņēmēji tiks piesaistītas biedrības un nodibinājumi un uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus no vardarbības cietušām personām.
Sagatavoja
Ineta Mača (LM)
Atbildīgā persona
Sarmīte Vepere (LM)
Izsludināšanas datums
06.03.2024. 14:00
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts