Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 741 "Noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" norādīts, ka, lai arī ik pa laikam tiek aktualizēts jautājums par ministriju vadošo valsts amatpersonu amatu savienošanas praksi, kas nereti kalpo par atlīdzības palielināšanas instrumentu valsts amatpersonām, šis jautājums nav risināts.
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr.741 “Noteikumi par ostu valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu”” (turpmāk – projekts) izstrādāts, lai izpildītu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā Valsts kancelejai iekļauto ieteikumu un mazinātu iespēju, ka valsts amatpersonas amata savienošana ar citu amatu un tās rezultātā saņemtais atalgojums kalpo kā papildinājums atalgojumam valsts amatpersonas pamata darba vietā.
Politikas jomas
Publiskās pārvaldes politika
Teritorija
-
Norises laiks
20.12.2023. - 12.01.2024.
Informācija
Sabiedriskās apspriedes ietvaros saņemtie priekšlikumi tiks apkopoti un atbilstoši izvērtējumam iekļauti tiesību akta projektā tā turpmākai virzībai.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Vladislavs Vesperis (VK)
Atbildīgā persona
Jānis Citskovskis (VK)
Izsludināšanas datums
03.01.2024. 18:44
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Darba devēju konfederācija
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā – LDDK) ir iepazinusies ar izsludināto tiesību aktu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 741 "Noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu"" un “Grozījums Ministru kabineta 1997. gada 23. septembra noteikumos Nr. 336 "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikums"” un izsaka šādus iebildumus.
Iepazīstoties ar tiesību aktu projektiem, LDDK konstatē, ka šo tiesību aktu vienīgais mērķis ir samazināt ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu mēnešalgu par 66,6% un atteikties no reizi gadā izmaksājamās speciālās piemaksas (ja izpildās kritēriji par kravu apgrozījuma pieaugumu). Kā pamatojums šo tiesību aktu nepieciešamībai ir norādīts tas, ka augstas ministrijas amatpersonas apvieno amatus ministrijās ar amatiem speciālajās ekonomiskajās zonās un ka 2022.gada grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz būtiski palielināt mēnešalgu augstākā līmeņa vadītājiem.
LDDK norāda, ka jebkuram tiesību aktu grozījumam ir jābūt ar leģitīmu mērķi, izsvērtam un samērīgam ar sasniedzamo rezultātu. Piemēram, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde sastāv no 9 valdes locekļiem (trīs Liepājas valstspilsētas pašvaldības pārstāvji, trīs Liepājas komersantu pārstāvji un trīs valsts interešu pārstāvji). Tiesību aktu anotācijā norādīts, ka problēmjautājums skar tieši valsts interešu pārstāvjus, kuriem paredzēts būtiski palielināt mēnešalgu. Šajā gadījumā uzsveram, ka šāds būtisks mēnešalgas palielinājums nav paredzēts ne pašvaldības Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvjiem, ne arī Liepājas komersantu pārstāvjiem un līdz ar to attiecināt vispārīgu regulējumu uz visiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļiem ir nesamērīgi, jo faktiski valsts interešu pārstāvjiem atlīdzības samazinājums tiks kompensēts ar mēnešalgas pieaugumu to pamatdarbā, bet pašvaldību un komersantu pārstāvjiem atlīdzības samazinājums kompensēts netiks. Tātad, stājoties spēkā tiesību aktiem atbilstoši izstrādātajiem tiesību aktu projektiem, tiks diskriminēti pašvaldības un komersantu pārstāvji, kuri saņems ievērojami mazāku atlīdzību par apjoma ziņā līdzvērtīgu darbu, kādu veic valsts interešu pārstāvji.
LDDK ieskatā šāda situācija ir nepieļaujama. Tiesību aktu grozījumiem ir jābūt mērķētiem tikai uz valsts interešu pārstāvjiem, paredzot atšķirīgus nosacījumus par mēnešalgas apmēru un tiesībām saņemt speciālo piemaksu valsts interešu pārstāvjiem (ja valdes locekļa amatu apvieno ar darbu ministrijā) un pašvaldības/komersantu pārstāvjiem. Ja reiz Valsts kanceleja uzskata, ka valsts interešu pārstāvju atlīdzība speciālo ekonomisko zonu valdēs ir nesamērīgi liela, tad LDDK ierosina tiesību aktā diversificēt atlīdzības lielumu - valsts interešu pārstāvjiem to nosakot tiesību aktu projektā paredzētajā apmērā, bet pašvaldības un komersantu pārstāvjiem saglabāt esošajā apmērā.
Vienlaikus LDDK uzsver, ka līdzšinējā sadarbība ar LDDK biedriem, piemēram, iepriekš pieminēto Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi vērtējama produktīvi, un LDDK uzskata, ka valdes profesionalitāte, atbildība un motivācija strādāt ir ļoti būtiski elementi veiksmīgai darbībai un sadarbībai – pieminētās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes sastāvā ir augstākā līmeņa ministrijas pārstāvji, vadības līmeņa pašvaldības pārstāvji un pieredzējuši komersantu pārstāvji, un atalgojums ir atbilstošs augstajām prasībām un atbildībai, kas nepieciešama valdes locekļiem. Tā ir pieredze, zināšanas un spēja pieņemt konstruktīvus lēmumus ir svarīgas, tāpēc arī atbilstoši atalgotas valdes locekļu prasības. LDDK pievienojas savu biedru nostājai par to, ka algas samazinājums valdes locekļiem tieši ietekmēs valdes kompetenci, jo augsti kvalificēti profesionāļi nebūs ieinteresēti un motivēti ieguldīt savu darbu un laiku valdē, kurā netiek atbilstoši atalgoti.
Vienlaikus LDDK vēlas uzsvērt, ka tiesību akta projekta anotācijā kļūdaini norādīts, ka valdes locekļi savus pienākumus veic tikai valdes sēdēs – darbs valdē notiek arī ārpus valdes sēdēm un ikdienā bieži jāvērtē un jāizstrādā dokumenti, kā arī jāpieņem stratēģiski lēmumi par attīstību un darbības virzienu. Tāpat vēršam uzmanību uz atbildību, kas tiek piemērota valdes locekļiem – jau iepriekš pieminētajā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē uz tās locekļiem attiecināma Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma V nodaļa, kas regulē amatpersonu civiltiesisko atbildību par nodarītajiem zaudējumiem. No tā izriet, ka valdes locekļi ir personīgi atbildīgi par tādiem lēmumiem, kas rada zaudējumus. Tas vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc kompetentiem, pieredzējušiem un profesionāliem valdes locekļiem, kurus nevar noturēt vai piesaistīt, samazinot atlīdzību par atbildīgo un nopietno darbu.
Iepazīstoties ar tiesību aktu projektiem, LDDK konstatē, ka šo tiesību aktu vienīgais mērķis ir samazināt ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu mēnešalgu par 66,6% un atteikties no reizi gadā izmaksājamās speciālās piemaksas (ja izpildās kritēriji par kravu apgrozījuma pieaugumu). Kā pamatojums šo tiesību aktu nepieciešamībai ir norādīts tas, ka augstas ministrijas amatpersonas apvieno amatus ministrijās ar amatiem speciālajās ekonomiskajās zonās un ka 2022.gada grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz būtiski palielināt mēnešalgu augstākā līmeņa vadītājiem.
LDDK norāda, ka jebkuram tiesību aktu grozījumam ir jābūt ar leģitīmu mērķi, izsvērtam un samērīgam ar sasniedzamo rezultātu. Piemēram, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde sastāv no 9 valdes locekļiem (trīs Liepājas valstspilsētas pašvaldības pārstāvji, trīs Liepājas komersantu pārstāvji un trīs valsts interešu pārstāvji). Tiesību aktu anotācijā norādīts, ka problēmjautājums skar tieši valsts interešu pārstāvjus, kuriem paredzēts būtiski palielināt mēnešalgu. Šajā gadījumā uzsveram, ka šāds būtisks mēnešalgas palielinājums nav paredzēts ne pašvaldības Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvjiem, ne arī Liepājas komersantu pārstāvjiem un līdz ar to attiecināt vispārīgu regulējumu uz visiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļiem ir nesamērīgi, jo faktiski valsts interešu pārstāvjiem atlīdzības samazinājums tiks kompensēts ar mēnešalgas pieaugumu to pamatdarbā, bet pašvaldību un komersantu pārstāvjiem atlīdzības samazinājums kompensēts netiks. Tātad, stājoties spēkā tiesību aktiem atbilstoši izstrādātajiem tiesību aktu projektiem, tiks diskriminēti pašvaldības un komersantu pārstāvji, kuri saņems ievērojami mazāku atlīdzību par apjoma ziņā līdzvērtīgu darbu, kādu veic valsts interešu pārstāvji.
LDDK ieskatā šāda situācija ir nepieļaujama. Tiesību aktu grozījumiem ir jābūt mērķētiem tikai uz valsts interešu pārstāvjiem, paredzot atšķirīgus nosacījumus par mēnešalgas apmēru un tiesībām saņemt speciālo piemaksu valsts interešu pārstāvjiem (ja valdes locekļa amatu apvieno ar darbu ministrijā) un pašvaldības/komersantu pārstāvjiem. Ja reiz Valsts kanceleja uzskata, ka valsts interešu pārstāvju atlīdzība speciālo ekonomisko zonu valdēs ir nesamērīgi liela, tad LDDK ierosina tiesību aktā diversificēt atlīdzības lielumu - valsts interešu pārstāvjiem to nosakot tiesību aktu projektā paredzētajā apmērā, bet pašvaldības un komersantu pārstāvjiem saglabāt esošajā apmērā.
Vienlaikus LDDK uzsver, ka līdzšinējā sadarbība ar LDDK biedriem, piemēram, iepriekš pieminēto Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi vērtējama produktīvi, un LDDK uzskata, ka valdes profesionalitāte, atbildība un motivācija strādāt ir ļoti būtiski elementi veiksmīgai darbībai un sadarbībai – pieminētās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes sastāvā ir augstākā līmeņa ministrijas pārstāvji, vadības līmeņa pašvaldības pārstāvji un pieredzējuši komersantu pārstāvji, un atalgojums ir atbilstošs augstajām prasībām un atbildībai, kas nepieciešama valdes locekļiem. Tā ir pieredze, zināšanas un spēja pieņemt konstruktīvus lēmumus ir svarīgas, tāpēc arī atbilstoši atalgotas valdes locekļu prasības. LDDK pievienojas savu biedru nostājai par to, ka algas samazinājums valdes locekļiem tieši ietekmēs valdes kompetenci, jo augsti kvalificēti profesionāļi nebūs ieinteresēti un motivēti ieguldīt savu darbu un laiku valdē, kurā netiek atbilstoši atalgoti.
Vienlaikus LDDK vēlas uzsvērt, ka tiesību akta projekta anotācijā kļūdaini norādīts, ka valdes locekļi savus pienākumus veic tikai valdes sēdēs – darbs valdē notiek arī ārpus valdes sēdēm un ikdienā bieži jāvērtē un jāizstrādā dokumenti, kā arī jāpieņem stratēģiski lēmumi par attīstību un darbības virzienu. Tāpat vēršam uzmanību uz atbildību, kas tiek piemērota valdes locekļiem – jau iepriekš pieminētajā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē uz tās locekļiem attiecināma Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma V nodaļa, kas regulē amatpersonu civiltiesisko atbildību par nodarītajiem zaudējumiem. No tā izriet, ka valdes locekļi ir personīgi atbildīgi par tādiem lēmumiem, kas rada zaudējumus. Tas vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc kompetentiem, pieredzējušiem un profesionāliem valdes locekļiem, kurus nevar noturēt vai piesaistīt, samazinot atlīdzību par atbildīgo un nopietno darbu.
12.01.2024. 16:27
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25