Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Skatīt anotācijā
Mērķa apraksts
Skatīt anotācijā
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
17.06.2022. - 01.07.2022.
Informācija
Publiskās apspriešanas laikā iegūtā informācija par vērtēšanu nepieciešama minētā procesa pilnveidei.
Fiziskās personas
- skolēni
- skolotāji
Skaidrojums un ietekme
Paredzētās izmaiņas būs jāņem vērā izglītības speciālistiem, kas veiks skolēnu mācību snieguma vērtēšanu vidējās izglītības pakāpē.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
Izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas skolēnu mācību sniegumu vērtēs atbilstoši noteikumu projektā paredzētajām.
Sagatavoja
Liene Voroņenko (VISC)
Atbildīgā persona
Līga Lejiņa (IZM)
Izsludināšanas datums
17.06.2022. 12:31
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
1. Noteikumu Nr. 416 grozījumu projekta (Projekts) 1.1. punkts ir diezgan komplicēts un tai pat laikā nepilnīgs:
p. 16.1.1., kā arī neviens cits vērtēšanas apakšpunkts, neietver tādu būtisku lietu, kā konkrētā sasniedzamā rezultāta/uzdevuma/tēmas grūtības un arī sarežģītības pakāpi, piešķirot augstāku vērtējumu vien plašākam sasniedzamo rezultātu kopumam.
Tas var radīt vērtēšanas rezultātu un sistēmas izkropļošanu. Piemēram, radot situāciju, kad skolēns ar salīdzinoši vājām zināšanām matemātikā iegūs augstāku vērtējumu par kādu skolēnu grupas darbu ar ģeometriskām figūrām vai funkcijām, nekā skolēns, kas būs atrisinājis sarežģītu diferenciālvienādojumu.
p. 16.1.2. Apšaubāms. Var radīt situāciju, kad mākslīgi tiek paaugstināts vērtējums, kaut vai arī tikai kopējo skolas rādītāju uzlabošanai un netiek atspoguļots faktiskais skolēna sniegums, kas ir svarīgi arī vecākiem.
Kāpēc skolēnam, kam, piemēram, ir grūtības kādā temata vai priekšmeta apguvē un viņam nekā neizdodas to apgūt pietiekamā līmenī, būtu jāsaņem aizvien augstāks vērtējums tikai tāpēc, ka viņš kārto vienu un to pašu sasniedzamo rezultātu pārbaudījumus atkārtoti vai iekš citiem uzdevumiem, neskatoties uz to, ka faktiskais zināšanu un prasmju līmenis paliek nemainīgs?
No citas puses šī punkta galvenā doma, to pilnveidojot, vairāk atbilst spēkā esošās noteikumu redakcijas 16.5. punktam, proti, izaugsmes principam. Tad varbūt tomēr to nevajadzētu ņemt ārā no noteikumiem, bet gan precizēt, paplašinot ar apakšpunktiem?
2. Projekta 1.2. punkts – līdzvērtīgi nosacījumi ir labi un korekti, taču paliek arī skolēnu individuālās īpašības un daudzi citi aspekti. Nav līdz galam skaidrs, vai projekta 16.5. punkta apakšpunkti snieguma vērtējumā ietver arī, piemēram, skolēnu iniciatīvu, papilduzdevumus, kas veikti iekš vai papildus priekšmeta pamata programmai, u.tml.
3. Projekta 1.3. punkts būtu jāprecizē atbilstoši 10 ballu skalas sistēmai (vai norādot “no 1 līdz 10”, vai arī “negatīvu vai pozitīvu” vai formulējot kādā citā atbilstošā veidā), citādi tas var tikt interpretēts, ka skolēnam obligāti jāiegūst vērtējumu ne zemāku par 4 – 5 (kas atbilstoši noteikts kā zemākais pozitīvais), neskatoties uz faktiskā snieguma un rezultātu līmeni.
Vai nebūtu tad arī jāprecizē, ko darīt, ja kādā no gala pārbaudījumiem skolēns neiegūst minimāli nepieciešamo vērtējumu, lai turpinātu mācības vai nokārtotu centralizēto eksāmenu (iegūst, piemēram, “2”)?
4. Projekta 1.4., 1.5. un 1.7. punkti. Ja noteikumu apakšpunkti 17.1. un 17.2. tiek paplašināti, nosakot, ka formatīvā un diagnosticējošā vērtēšana neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus, tad vajadzētu precizēt un paplašināt noteikumu 17.4. apakšpunktu. Lasot projekta redakciju, rodas jautājums, ja mājas, klases un patstāvīgo darbu, kontroldarbu, kas var tikt uzskatīti arī par diagnosticējošiem, vērtējums netiek (?) iekļauts summatīvā un nevar (?) tikt ņemts vērā, jo īpaši ņemot vērā, ka kompetenču pieejas ietvaros tie visi var tikt īstenoti visdažādākajos veidos, sākot ar klasiskiem uzdevumiem un beidzot ar individuāliem un grupu projekta darbiem, ieskaitot tehnoloģiskos, spēlēm, referātiem u.c. uzdevumu un pārbaudes veidiem, un to, ka tie iekļauj arī caurviju un vispārējo kompetenču attīstību (un tātad arī pārbaudi, ja tās tiek definētas sasniedzamos rezultātos), tad kas tad ietekmē summatīvo vērtēšanu un no kā tā faktiski sastāv?
Visi šie noteikumu projekta punkti noteikti ir jāpārskata un jāpilnveido, jo uz doto brīdi tie nesasniedz un arī nemaz neatspoguļo galveno noteikuma projekta mērķi, proti, kādā veidā tad vispār notiek vērtēšanas paradigmas maiņa (vai arī tas ir tikai sauklis un paši sistēmas principi pēc būtības nemainās, tikai pastiprinās vērtēšanas procesa kontrole?).
5. Projekts šobrīd viennozīmīgi nesniedz arī noteikumu anotācijā norādīto problēmas risinājumu: “Tāpēc nozīmīgi vispārīgos vērtēšanas principus detalizēti atklāt, veidojot vienotu izpratni visām iesaistītām pusēm, tai skaitā vecākiem.”, “Lai risinātu minētās problēmas noteikumu projekts paredz plašāk skaidrot, kādu noteiktā secībā veidotu darbību kopums ir pamatā mācību snieguma vērtēšanas sistēmai.”
6. Papildus, neviens no iekļautiem sekojošiem punktiem anotācijā: “Faktiski atšķiras tikai vērtējuma izteikšanas veids, kur 1.-3. klasē vērtējums tiek izteikts apguves līmeņos – sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis un apguvis padziļināti, savukārt 4.-12. klasēs vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt skolēna sniegumu detalizētāk. Lai varētu konsekventi izšķirties par konkrētu balli, piemēram, septiņi vai astoņi, lielāko balli piešķir situācijās, kurās skolēns demonstrē sniegumu, kas atbilst visiem kritērijiem un mazāku balli, ja neatbilst vismaz vienam kritērijam.” – nav iekļauts un/vai pilnvērtīgi atspoguļots pašā noteikumu projektā, kas viennozīmīgi nesniedz pietiekamu skaidrojumu un “izpratni visām iesaistītām pusēm”.
7. Noteikumu projekta 1.11. punkts. 1. pielikumam (noteikumu 10. pielikums) ir vairāki trūkumi un nepilnības:
1) Projekta pielikuma 2. punkts neietver augstāk, viedokļa p. 6., minēto informāciju no noteikumu anotācijas;
2) snieguma līmeņa formulējums “apguvis padziļināti” nav veiksmīgs, jo var tikt interpretēts, ka vērtējumu “9” vai “10” var iegūt tikai padziļinātos kursos vai par papildus vielas apguvi, t.sk. ārpus skolas mācībām, un visos pārējos maksimāli var iegūt tikai vērtējumu “8”;
3) kā vērtējuma kritēriji norādītas “caurviju prasmes”, taču nevienā no snieguma līmeņu aprakstiem par to apjomu un kvalitāti nav minēts neviena vārda. Papildus snieguma līmeņu aprakstos tiek izmantots termins “ideja”, kas nav piemērots konkrēta mācību līmeņa apguves rezultātu vērtēšanai, jo īpaši, ka arī tāds kritērijs nemaz nav definēts, kas uzreiz ievieš papildus neskaidrības. Jēdziens “ideja” ir daudzpusīgs un ļoti, pat pārāk plašs, lai to izmantotu skolas līmenī vispār un jo vēl mazāk, vispārējās izglītības standartā. Šajā gadījumā tiek vērtētas nevis “idejas” vai to izmantošana, bet gan konkrētas, atbilstoši standartam un izglītības programmai, zināšanas, prasmes, kompetences;
4) par pielikuma 3.3. apakšpunktā norādītiem iegūstamo punktu procentiem Projektā nav nekāda papildus skaidrojuma, līdz ar ko rodas juceklis ar pielikuma 1. tabulas 3. rindā norādītiem, kas vieš papildus neskaidrību un jautājumus.
Papildus, Projekta anotācijā pie problēmas apraksta tā izstrādātāji norāda: “Skolas un pašvaldības ir centušās, izstrādājot iekšējo skolēnu sniegumu vērtēšanas kārtību, noteikt procentus, kurus izmanto, pārvēršot iegūtos punktus 10 ballu skalā. Šis risinājums nedod vēlamo rezultātu […]”. Rodas jautājums, ja tas nedod vēlamo rezultātu, tad vai izteikšana procentos pretējā secībā dos? Šeit uzreiz nāk atmiņā klasiskais “saskaitāmos mainot vietām, summa nemainās”.
Būtu ieteicams iesaistīt Projekta izstrādes darba grupā arī mārketinga jomas speciālistus un ekonomistu vai finansistu, kas palīdzētu piemeklēt piemērotāku koeficientu noteikšanas metodiku;
5) ieteikums vērtējumu “10” tomēr kaut kādā veidā izcelt pret pārējiem, jo tas tiešām atspoguļo snieguma līmeņa izcilību;
6) pielikuma 3.4. punktā noteiktais vispār neiet kopā ar Projektā p. 16.1.1. un 16.1.2. norādīto, tai pat laikā vairāk pietuvinās šī viedokļa 1. punktā norādītajam attiecībā uz grūtības un sarežģītības pakāpi. Nepieciešams pilnveidot, salāgojot.
7) kopumā spēkā esošā noteikumu 10. pielikuma 2. līdz 6. punktam, ieskaitot, redakcija par 10 ballu skalu ir pietiekami skaidra un detalizēta, turpretī noteikumu Projekta 1. pielikuma 1. tabulā iekļautie formulējumi ir izplūduši, pārāk vispārēji un neskaidri, kas arī nesasniedz to galveno Projekta mērķi un nenorāda uz reāla problēmas risinājuma ieviešanu. Pilnveidošanas nepieciešamības gadījumā būtu ieteicams tomēr ņemt par pamatu esošo noteikumu pielikuma redakciju, to attiecīgi paplašinot un precizējot.
p. 16.1.1., kā arī neviens cits vērtēšanas apakšpunkts, neietver tādu būtisku lietu, kā konkrētā sasniedzamā rezultāta/uzdevuma/tēmas grūtības un arī sarežģītības pakāpi, piešķirot augstāku vērtējumu vien plašākam sasniedzamo rezultātu kopumam.
Tas var radīt vērtēšanas rezultātu un sistēmas izkropļošanu. Piemēram, radot situāciju, kad skolēns ar salīdzinoši vājām zināšanām matemātikā iegūs augstāku vērtējumu par kādu skolēnu grupas darbu ar ģeometriskām figūrām vai funkcijām, nekā skolēns, kas būs atrisinājis sarežģītu diferenciālvienādojumu.
p. 16.1.2. Apšaubāms. Var radīt situāciju, kad mākslīgi tiek paaugstināts vērtējums, kaut vai arī tikai kopējo skolas rādītāju uzlabošanai un netiek atspoguļots faktiskais skolēna sniegums, kas ir svarīgi arī vecākiem.
Kāpēc skolēnam, kam, piemēram, ir grūtības kādā temata vai priekšmeta apguvē un viņam nekā neizdodas to apgūt pietiekamā līmenī, būtu jāsaņem aizvien augstāks vērtējums tikai tāpēc, ka viņš kārto vienu un to pašu sasniedzamo rezultātu pārbaudījumus atkārtoti vai iekš citiem uzdevumiem, neskatoties uz to, ka faktiskais zināšanu un prasmju līmenis paliek nemainīgs?
No citas puses šī punkta galvenā doma, to pilnveidojot, vairāk atbilst spēkā esošās noteikumu redakcijas 16.5. punktam, proti, izaugsmes principam. Tad varbūt tomēr to nevajadzētu ņemt ārā no noteikumiem, bet gan precizēt, paplašinot ar apakšpunktiem?
2. Projekta 1.2. punkts – līdzvērtīgi nosacījumi ir labi un korekti, taču paliek arī skolēnu individuālās īpašības un daudzi citi aspekti. Nav līdz galam skaidrs, vai projekta 16.5. punkta apakšpunkti snieguma vērtējumā ietver arī, piemēram, skolēnu iniciatīvu, papilduzdevumus, kas veikti iekš vai papildus priekšmeta pamata programmai, u.tml.
3. Projekta 1.3. punkts būtu jāprecizē atbilstoši 10 ballu skalas sistēmai (vai norādot “no 1 līdz 10”, vai arī “negatīvu vai pozitīvu” vai formulējot kādā citā atbilstošā veidā), citādi tas var tikt interpretēts, ka skolēnam obligāti jāiegūst vērtējumu ne zemāku par 4 – 5 (kas atbilstoši noteikts kā zemākais pozitīvais), neskatoties uz faktiskā snieguma un rezultātu līmeni.
Vai nebūtu tad arī jāprecizē, ko darīt, ja kādā no gala pārbaudījumiem skolēns neiegūst minimāli nepieciešamo vērtējumu, lai turpinātu mācības vai nokārtotu centralizēto eksāmenu (iegūst, piemēram, “2”)?
4. Projekta 1.4., 1.5. un 1.7. punkti. Ja noteikumu apakšpunkti 17.1. un 17.2. tiek paplašināti, nosakot, ka formatīvā un diagnosticējošā vērtēšana neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus, tad vajadzētu precizēt un paplašināt noteikumu 17.4. apakšpunktu. Lasot projekta redakciju, rodas jautājums, ja mājas, klases un patstāvīgo darbu, kontroldarbu, kas var tikt uzskatīti arī par diagnosticējošiem, vērtējums netiek (?) iekļauts summatīvā un nevar (?) tikt ņemts vērā, jo īpaši ņemot vērā, ka kompetenču pieejas ietvaros tie visi var tikt īstenoti visdažādākajos veidos, sākot ar klasiskiem uzdevumiem un beidzot ar individuāliem un grupu projekta darbiem, ieskaitot tehnoloģiskos, spēlēm, referātiem u.c. uzdevumu un pārbaudes veidiem, un to, ka tie iekļauj arī caurviju un vispārējo kompetenču attīstību (un tātad arī pārbaudi, ja tās tiek definētas sasniedzamos rezultātos), tad kas tad ietekmē summatīvo vērtēšanu un no kā tā faktiski sastāv?
Visi šie noteikumu projekta punkti noteikti ir jāpārskata un jāpilnveido, jo uz doto brīdi tie nesasniedz un arī nemaz neatspoguļo galveno noteikuma projekta mērķi, proti, kādā veidā tad vispār notiek vērtēšanas paradigmas maiņa (vai arī tas ir tikai sauklis un paši sistēmas principi pēc būtības nemainās, tikai pastiprinās vērtēšanas procesa kontrole?).
5. Projekts šobrīd viennozīmīgi nesniedz arī noteikumu anotācijā norādīto problēmas risinājumu: “Tāpēc nozīmīgi vispārīgos vērtēšanas principus detalizēti atklāt, veidojot vienotu izpratni visām iesaistītām pusēm, tai skaitā vecākiem.”, “Lai risinātu minētās problēmas noteikumu projekts paredz plašāk skaidrot, kādu noteiktā secībā veidotu darbību kopums ir pamatā mācību snieguma vērtēšanas sistēmai.”
6. Papildus, neviens no iekļautiem sekojošiem punktiem anotācijā: “Faktiski atšķiras tikai vērtējuma izteikšanas veids, kur 1.-3. klasē vērtējums tiek izteikts apguves līmeņos – sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis un apguvis padziļināti, savukārt 4.-12. klasēs vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt skolēna sniegumu detalizētāk. Lai varētu konsekventi izšķirties par konkrētu balli, piemēram, septiņi vai astoņi, lielāko balli piešķir situācijās, kurās skolēns demonstrē sniegumu, kas atbilst visiem kritērijiem un mazāku balli, ja neatbilst vismaz vienam kritērijam.” – nav iekļauts un/vai pilnvērtīgi atspoguļots pašā noteikumu projektā, kas viennozīmīgi nesniedz pietiekamu skaidrojumu un “izpratni visām iesaistītām pusēm”.
7. Noteikumu projekta 1.11. punkts. 1. pielikumam (noteikumu 10. pielikums) ir vairāki trūkumi un nepilnības:
1) Projekta pielikuma 2. punkts neietver augstāk, viedokļa p. 6., minēto informāciju no noteikumu anotācijas;
2) snieguma līmeņa formulējums “apguvis padziļināti” nav veiksmīgs, jo var tikt interpretēts, ka vērtējumu “9” vai “10” var iegūt tikai padziļinātos kursos vai par papildus vielas apguvi, t.sk. ārpus skolas mācībām, un visos pārējos maksimāli var iegūt tikai vērtējumu “8”;
3) kā vērtējuma kritēriji norādītas “caurviju prasmes”, taču nevienā no snieguma līmeņu aprakstiem par to apjomu un kvalitāti nav minēts neviena vārda. Papildus snieguma līmeņu aprakstos tiek izmantots termins “ideja”, kas nav piemērots konkrēta mācību līmeņa apguves rezultātu vērtēšanai, jo īpaši, ka arī tāds kritērijs nemaz nav definēts, kas uzreiz ievieš papildus neskaidrības. Jēdziens “ideja” ir daudzpusīgs un ļoti, pat pārāk plašs, lai to izmantotu skolas līmenī vispār un jo vēl mazāk, vispārējās izglītības standartā. Šajā gadījumā tiek vērtētas nevis “idejas” vai to izmantošana, bet gan konkrētas, atbilstoši standartam un izglītības programmai, zināšanas, prasmes, kompetences;
4) par pielikuma 3.3. apakšpunktā norādītiem iegūstamo punktu procentiem Projektā nav nekāda papildus skaidrojuma, līdz ar ko rodas juceklis ar pielikuma 1. tabulas 3. rindā norādītiem, kas vieš papildus neskaidrību un jautājumus.
Papildus, Projekta anotācijā pie problēmas apraksta tā izstrādātāji norāda: “Skolas un pašvaldības ir centušās, izstrādājot iekšējo skolēnu sniegumu vērtēšanas kārtību, noteikt procentus, kurus izmanto, pārvēršot iegūtos punktus 10 ballu skalā. Šis risinājums nedod vēlamo rezultātu […]”. Rodas jautājums, ja tas nedod vēlamo rezultātu, tad vai izteikšana procentos pretējā secībā dos? Šeit uzreiz nāk atmiņā klasiskais “saskaitāmos mainot vietām, summa nemainās”.
Būtu ieteicams iesaistīt Projekta izstrādes darba grupā arī mārketinga jomas speciālistus un ekonomistu vai finansistu, kas palīdzētu piemeklēt piemērotāku koeficientu noteikšanas metodiku;
5) ieteikums vērtējumu “10” tomēr kaut kādā veidā izcelt pret pārējiem, jo tas tiešām atspoguļo snieguma līmeņa izcilību;
6) pielikuma 3.4. punktā noteiktais vispār neiet kopā ar Projektā p. 16.1.1. un 16.1.2. norādīto, tai pat laikā vairāk pietuvinās šī viedokļa 1. punktā norādītajam attiecībā uz grūtības un sarežģītības pakāpi. Nepieciešams pilnveidot, salāgojot.
7) kopumā spēkā esošā noteikumu 10. pielikuma 2. līdz 6. punktam, ieskaitot, redakcija par 10 ballu skalu ir pietiekami skaidra un detalizēta, turpretī noteikumu Projekta 1. pielikuma 1. tabulā iekļautie formulējumi ir izplūduši, pārāk vispārēji un neskaidri, kas arī nesasniedz to galveno Projekta mērķi un nenorāda uz reāla problēmas risinājuma ieviešanu. Pilnveidošanas nepieciešamības gadījumā būtu ieteicams tomēr ņemt par pamatu esošo noteikumu pielikuma redakciju, to attiecīgi paplašinot un precizējot.
18.06.2022. 17:47