Sabiedrības līdzdalība

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.6. pasākuma "Cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana augstākajā izglītībā" īstenošanas noteikumi

Publiskā apspriešana

Augstākās izglītības sistēmas kvalitāte un efektivitāte ir izšķirošs Latvijas konkurētspējas faktors, savukārt viens no augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas nosacījumiem ir augstskolu un koledžu un to īstenoto studiju programmu kvalitātes pārbaude (akreditācija).
Kopš 2015. gada 1. jūlija augstskolu un koledžu, kā arī studiju virzienu akreditāciju Latvijā veic Akadēmiskās informācijas centrs (turpmāk – AIC) un tā izveidotā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (turpmāk – AIKA).
Šobrīd Latvijā augstākās izglītības kvalitātes sistēma paredz piecas ārējās novērtēšanas procedūras: 1) studiju programmu licencēšana; 2) licencētās studiju programmas iekļaušana studiju virzienā; 3) būtisko izmaiņu novērtēšana studiju virzienā un tam atbilstošajās studiju programmās; 4) studiju virzienu novērtēšana un akreditācija; 5) augstskolu un koledžu akreditācija.
Studiju virzienu novērtēšana un akreditācija pašlaik ir vienīgais process, kas noris regulāri – cikliski. Tas ir novērtējums ar mērķi noteikt augstskolas vai koledžas resursu kvalitāti un spēju īstenot studiju programmu atbilstoši konkrētam studiju virzienam regulējošo normatīvo aktu ietvaros. Studiju virziena akreditācija dod tiesības izsniegt valsts atzītus augstākās izglītības diplomus par studiju programmas, kas atbilst noteiktam studiju virzienam, apguvi.
Augstskolu un koledžu akreditācija – institūcijas darba organizācijas un resursu kvalitātes novērtējums, kura rezultātā institūcija tiek atzīta no valsts puses un tā var izsniegt valsts diplomus. Iestādes tiek akreditētas uz nenoteiktu laiku, un ārpuskārtas institūcijas akreditācija var tikt organizēta gadījumos, kad pārkāpti nozari regulējošie normatīvie akti. Vispārīgā kārtībā tā notiek vienu reizi, uzsākot darbību.
Līdzšinējās augstskolu un koledžu kvalitātes novērtēšanas un akreditācijas sistēmas (turpmāk – akreditācijas sistēma) galvenie trūkumi ir lielais normatīvais un administratīvais slogs, pārklāšanās starp dažādām esošajām kvalitātes novērtēšanas procedūrām, liels darba apjoms un patērētais laika un cilvēku resurss gan augstskolās un koledžās, gan akreditācijas aģentūrā, kā arī augstas novērtēšanas procedūru izmaksas.
2024. gada beigās noslēgsies 2020. gadā uzsāktais studiju virzienu novērtēšanas un akreditācijas cikls, līdz ar to ir pienācis piemērots brīdis pārejai uz jaunu pieeju augstskolu darba un resursu kvalitātes novērtēšanā.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt 4.2.2.6. pasākuma "Cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana augstākajā izglītībā" īstenošanas nosacījumus, lai nodrošināt atbalstu pārejai uz augstskolu un koledžu ciklisku institucionālo akreditāciju augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Augstākā izglītība un zinātnes attīstība

Latvija

20.05.2024. - 03.06.2024.

Atbilstoši Ministru kabineta kārtība ruļļa 31.6.apakšpunktam tiek nodrošināta TAP portālā iekļautās vispārpieejamās informācijas atklātība un pieejamība sabiedrībai.

4.2.2.6. pasākuma īstenošana ietekmēs esošos un potenciālos studentus, tai skaitā ārvalstu. Jaunā augstākās izglītības akreditācijas sistēma ilgtermiņā nodrošinās kvalitatīvāko augstāko izglītību Latvijā.

4.2.2.6. pasākuma īstenošana ietekmēs Akadēmiskās informācijas centru kā projekta īstenotāju, Izglītības un zinātnes ministriju kā sadarbības partneri, bet augstskolas un koledžas ietekmēs kā augstākās izglītības pakalpojumu sniedzējas.

Vēsma Abizāre - Vagre (IZM)

Ilze Saleniece (IZM)

20.05.2024. 12:03