Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 667 "Adopcijas kārtība"

Publiskā apspriešana

2022.gada 16.decembrī pieņemti un 2022.gada 1.jūlijā stājušies spēkā grozījumi BTAL 31.panta trešajā daļā, kas nosaka, ka likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (turpmāk – Hāgas konvencija), kā arī 1989.gada 20.novembra Bērnu tiesību konvencija (turpmāk – Bērnu tiesību konvencija) un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā. Bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Savukārt izstrādātais noteikumu projekts par adopcijas komisiju nosaka komisijas izveides kārtību, sastāvu un kompetenci attiecībā uz atzinuma sniegšanu. Minētais projekts paredz, ka komisija izvērtē kompetentās bāriņtiesas pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus, uzklausa pieaicināto personu viedokļus un sniedz atzinumu, kurā ietverti secinājumi par to, vai kompetentās iestādes ir paveikušas visu iespējamo, lai nodrošinātu bērnam audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē Latvijā, bērnam Latvijā nav iespējams nodrošināt audzināšanu un pienācīgu aprūpi un bērna labākajās interesēs ir tikt adoptētam uz ārvalsti. Lai sniegtu minēto atzinumu, komisijai ir tiesības, tajā skaitā uzaicināt viedokļa sniegšanai piedalīties komisijas sēdē kompetentās bāriņtiesas pārstāvi. Vienlaikus minētajā noteikumu projektā noteikts, ka komisija, sniedzot atzinumu, ņem vērā un atzinumā iekļauj bērna viedokli par adopciju uz ārvalstīm, informāciju, kas apliecina kompetento iestāžu veiktās darbības, lai nodrošinātu bērnam audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē, citu būtisku informāciju, izvērtējot adoptējamā bērna adopcijas uz ārvalstīm atbilstību BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
Minēto normu kontekstā secināms, ka ne BTAL, ne MK noteikumi Nr.667 u.c. normatīvie akti nenosaka ārvalsts adopcijas kārtību pašreizējā situācijā, kad pastāv nepieciešamība saņemt komisijas atzinumu par ārvalsts adopciju. Proti, MK noteikumi Nr.667 šobrīd neparedz, ka vienlaikus ar jau spēkā esošajiem nosacījumiem, kuriem pastāvot iespējama bērna adopcija uz ārvalstīm, bāriņtiesai jāsaņem pozitīvs komisijas atzinums. Tāpat normatīvais regulējums neparedz, kurā brīdī bāriņtiesai ir jāvēršas komisijā atzinuma saņemšanai, kādus dokumentus un informāciju bāriņtiesai jāpievieno pieprasījumam, kāda ir bāriņtiesas rīcība pēc pozitīva vai negatīva komisijas atzinuma saņemšanas, kā rīkoties bāriņtiesai gadījumos, kad attiecībā uz bērnu savulaik jau ir pieņemt lēmums, ka adopcija uz ārvalstīm ir pieļaujama.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka MK noteikumi Nr.667 nosaka kārtību, kādā adoptējami bērni, tajā skaitā bāriņtiesas kompetenci bērna adopcijas procesa sekmīgai norisei, nepieciešams veikt grozījumus šajos noteikumos, papildinot to VIII nodaļu “Adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm un ārvalsts kompetentās iestādes darbība Latvijā”. MK noteikumus Nr.667 nepieciešams papildināt ar norādi, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja kompetentā bāriņtiesa saņem BTAL 31.panta trešajā daļā paredzēto komisijas atzinumu. Tāpat šajos noteikumos nepieciešams paredzēt kompetentās bāriņtiesas veicamās darbības attiecīgā atzinuma saņemšanai (pieprasījuma iesniegšana,  dokumentu, kuri iesniedzami komisijai, uzskaitījums), kā arī rīcību pēc atzinuma saņemšanas (lēmuma pieņemšana, Labklājības ministrijas (turpmāk – ministrija) informēšana par pieņemto lēmumu u.c.). Vienlaikus šajos noteikumos nepieciešams paredzēt, kādos gadījumos pieprasījums atzinuma saņemšanai iesniedzams ministrijā, tajā skaitā par lietām, kurās bāriņtiesa jau pieņēmusi lēmumu par to, ka adopcija uz ārvalstīm pieļaujama.
Ārvalstu adopcijas tiesiskos pamatus nosaka Latvijas Republikas Civillikums (turpmāk – Civillikums). Civillikuma 169.panta sestajā daļā noteikts, ka pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi. 2018.gada 30.oktobrī pieņemti MK noteikumi Nr. 667, kas nosaka kārtību, kādā adoptējami bērni, tajā skaitā kārtību, kādā bērni adoptējami uz ārvalstīm. Šo noteikumu 58.punkts paredz, ka ārvalsts adoptētājs var adoptēt otra laulātā bērnu, bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes, ja bērnu adoptē viņa radinieki, kā arī bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē. Gan Bāriņtiesu likums, gan  MK noteikumi Nr. 667 paredz bāriņtiesas kompetenci pieņemt lēmumu par to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē vai pienācīgu aprūpi un pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm (turpmāk – lēmums par bērna adopciju uz ārvalstīm). Proti, šo noteikumu 63.punktā noteikts, ka adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu.
2022.gada 16.decembrī pieņemti un 2022.gada 1.jūlijā stājušies spēkā grozījumi BTAL 31.panta trešajā daļā, kas nosaka, ka likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (turpmāk – Hāgas konvencija), kā arī 1989.gada 20.novembra Bērnu tiesību konvencija (turpmāk – Bērnu tiesību konvencija) un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā. Bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Savukārt izstrādātais noteikumu projekts par adopcijas komisiju nosaka komisijas izveides kārtību, sastāvu un kompetenci attiecībā uz atzinuma sniegšanu. Minētais projekts paredz, ka komisija izvērtē kompetentās bāriņtiesas pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus, uzklausa pieaicināto personu viedokļus un sniedz atzinumu, kurā ietverti secinājumi par to, vai kompetentās iestādes ir paveikušas visu iespējamo, lai nodrošinātu bērnam audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē Latvijā, bērnam Latvijā nav iespējams nodrošināt audzināšanu un pienācīgu aprūpi un bērna labākajās interesēs ir tikt adoptētam uz ārvalsti. Lai sniegtu minēto atzinumu, komisijai ir tiesības, tajā skaitā uzaicināt viedokļa sniegšanai piedalīties komisijas sēdē kompetentās bāriņtiesas pārstāvi. Vienlaikus minētajā noteikumu projektā noteikts, ka komisija, sniedzot atzinumu, ņem vērā un atzinumā iekļauj bērna viedokli par adopciju uz ārvalstīm, informāciju, kas apliecina kompetento iestāžu veiktās darbības, lai nodrošinātu bērnam audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē, citu būtisku informāciju, izvērtējot adoptējamā bērna adopcijas uz ārvalstīm atbilstību BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
Minēto normu kontekstā secināms, ka ne BTAL, ne MK noteikumi Nr.667 u.c. normatīvie akti nenosaka ārvalsts adopcijas kārtību pašreizējā situācijā, kad pastāv nepieciešamība saņemt komisijas atzinumu par ārvalsts adopciju. Proti, MK noteikumi Nr.667 šobrīd neparedz, ka vienlaikus ar jau spēkā esošajiem nosacījumiem, kuriem pastāvot iespējama bērna adopcija uz ārvalstīm, bāriņtiesai jāsaņem pozitīvs komisijas atzinums. Tāpat normatīvais regulējums neparedz, kurā brīdī bāriņtiesai ir jāvēršas komisijā atzinuma saņemšanai, kādus dokumentus un informāciju bāriņtiesai jāpievieno pieprasījumam, kāda ir bāriņtiesas rīcība pēc pozitīva vai negatīva komisijas atzinuma saņemšanas, kā rīkoties bāriņtiesai gadījumos, kad attiecībā uz bērnu savulaik jau ir pieņemt lēmums, ka adopcija uz ārvalstīm ir pieļaujama.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka MK noteikumi Nr.667 nosaka kārtību, kādā adoptējami bērni, tajā skaitā bāriņtiesas kompetenci bērna adopcijas procesa sekmīgai norisei, nepieciešams veikt grozījumus šajos noteikumos, papildinot to VIII nodaļu “Adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm un ārvalsts kompetentās iestādes darbība Latvijā”. MK noteikumus Nr.667 nepieciešams papildināt ar norādi, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja kompetentā bāriņtiesa saņem BTAL 31.panta trešajā daļā paredzēto komisijas atzinumu. Tāpat šajos noteikumos nepieciešams paredzēt kompetentās bāriņtiesas veicamās darbības attiecīgā atzinuma saņemšanai (pieprasījuma iesniegšana,  dokumentu, kuri iesniedzami komisijai, uzskaitījums), kā arī rīcību pēc atzinuma saņemšanas (lēmuma pieņemšana, Labklājības ministrijas (turpmāk – ministrija) informēšana par pieņemto lēmumu u.c.). Vienlaikus šajos noteikumos nepieciešams paredzēt, kādos gadījumos pieprasījums atzinuma saņemšanai iesniedzams ministrijā, tajā skaitā par lietām, kurās bāriņtiesa jau pieņēmusi lēmumu par to, ka adopcija uz ārvalstīm pieļaujama.
 

Noteikumu projekta mērķis ir precizēt ārvalsts adopcijas kārtību attiecībā uz kompetentajai bāriņtiesai veicamajām darbībām komisijas atzinuma saņemšanai, kā arī paredzēt bāriņtiesas rīcību pēc komisijas atzinuma saņemšanas, nodrošinot atbilstību BTAL 31.panta trešās daļas grozījumiem, kā arī izstrādātajam noteikumu projektam par adopcijas komisiju, kur noteiktas prasības komisijas atzinuma saņemšanai un sniegšanai, kā arī komisijas kompetence.
 

Bērnu un ģimenes politika

-

15.02.2023. - 28.02.2023.

Kontaktinformācija: Jana Sīpola, 67782950; Kristīne Klinklāva, 60008550

-

-

Jana Sīpola (LM)

Ingus Alliks (LM)

13.02.2023. 08:39