Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.3. pasākuma "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
-
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Normatīvie akti nosaka, ka pakalpojuma kontrole ir viens no valsts pienākumiem un jebkuram indivīdam ir tiesības uz efektīvu aizsardzību no valsts institūciju puses[1], kā arī valsts pārvaldei savā darbībā pastāvīgi jāpārbauda un jāuzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāte.[2]
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums (turpmāk – Likums) paredz, ka kontrolēt sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu un sociālo pakalpojumu kvalitāti, kā arī izstrādāt sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes novērtēšanas kritērijus ir Labklājības ministrijas uzdevums.[3] Vienlaikus Likums paredz, ka pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, nosakot arī pašvaldībām atbildību pašvaldības administrēto un finansēto sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā.[4]
Taču šobrīd esošā sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēma neveicina sociālo pakalpojumu attīstību pēc vienotiem kvalitātes principiem. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem nav skaidras un vienotas izpratnes, ko nozīmē kvalitatīvs sociālais pakalpojums (nav vienota standarta un pieejas), nav skaidri definēti kvalitatīva sociālā pakalpojuma vērtēšanas kritēriji.
Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu un klientu, kuri saņem pakalpojumus, drošību, tomēr pats reģistrēšanas fakts Reģistrā nav sniegtā pakalpojuma kvalitātes garants. Reģistrējot vai pārreģistrējot sociālos pakalpojumus, šobrīd lielākoties tiek veikta dokumentāla pārbaude cilvēkresursu trūkuma dēļ, kā ietvaros ne vienmēr ir iespējams pietiekami uzraudzīt un noteikt sociālā pakalpojuma faktisko kvalitāti.
Ministru kabineta noteikumi nosaka prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, taču nav definētas prasības attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem un pieredzi no klienta perspektīvas. Līdz ar to, ne vienmēr tikai tehniska sociālo pakalpojumu sniedzēju prasību izpilde nodrošina pozitīvu klienta pieredzi, kvalitāti un rezultātu sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā.
Lai arī ir normatīvie akti, kas paredz, ka pienākums kontrolēt sociālo pakalpojumu kvalitāti ir arī pašvaldībām, ir identificēta virkne risku, piemēram, atšķirīga interpretācija par kvalitatīva pakalpojuma nosacījumiem atbilstoši mērķa grupu vajadzībām u.c.
Šāda atšķirīgā pieeja un vienotas kvalitātes uzraudzības principu trūkums, neveicina kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu klientiem un konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, kas būtu balstīta uz sniegtā pakalpojuma kvalitāti.
Ja sociālo pakalpojumu sniedzēji netiek pakļauti sistemātiskai uzraudzībai, rezultātā pieaug iespējamība, ka netiek nodrošināts normatīvajos aktos noteiktais pakalpojuma saturs un kvalitāte, tai skaitā netiek pilnvērtīgi novērtēta sociālo pakalpojumu efektivitāte.
Pasākumā paredzēts īstenot darbības, kas risinātu iepriekš minētās problēmas, nodrošinot pilnvērtīgu sociālo pakalpojumu uzraudzību un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanu, palielinot sociālo pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu.
Pasākuma mērķis ir palielināt sociālo pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu.
Pasākuma mērķa grupa ir:
1. sociālo pakalpojumu sniedzēji;
2. pašvaldības;
3. Labklājības ministrija.
Pasākumā plānotas šādās galvenās atbalstāmās darbības:
1. Sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveide un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas izstrāde.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros plānots izveidoti vienotus standartus sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanai, kas ļautu pilnvērtīgi uzraudzīt sociālo pakalpojumu sniegšanas līmeni un atbilstību klientu vajadzībām.
2. Kvalitātes uzraudzības sistēmas un efektivitātes novērtēšanas sistēmas izmēģinājumprojekta īstenošana.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks īstenots izmēģinājumprojekts, lai aprobētu sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmu un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmu.
3. Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (turpmāk – SPOLIS) pilnveidošana atbilstoši sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas vajadzībām.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks veikti SPOLIS tehniski pilnveidojumi un papildinājumi, lai nodrošinātu nepieciešamo datu apstrādi, pārnesi un uzglabāšanu.
Visa 4.3.5.3. pasākuma īstenošanas laikā plānoti sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi, kā arī obligātie informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanas gaitu.
4.3.5.3. pasākuma īstenošanai plānotais kopējais finansējums ir 7 200 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 6 120 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 080 000 euro.
4.3.5.3. pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
4.3.5.3. pasākuma īstenošanu nodrošinās Labklājības ministrija – valsts pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar Likumu izstrādā valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī organizē un kontrolē tās īstenošanu.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu – 1;
2. nacionālais rādītājs – izveidotu sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības un efektivitātes novērtēšana sistēmu skaits – 1.
[1] Eiropas Cilvēktiesību Konvencija 13.pants; COMMITTEE ON ECONOMIC, SOCIAL AND CULTURAL RIGHTS GENERAL COMMENT NO. 191 The right to social security 5. Core obligations f) To monitor the extent of the realization of the right to social security; IMPLEMENTATION AT THE NATIONAL LEVEL C. Monitoring, indicators and benchmarks 74;
[2] Valsts pārvaldes iekārtas likums 10.pants. Valsts pārvaldes principi 6.daļa.
[3] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14.panta pirmās daļas 4.punkts un 5.punkts.
[4] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmā daļa, 11.panta 7.punkts.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums (turpmāk – Likums) paredz, ka kontrolēt sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu un sociālo pakalpojumu kvalitāti, kā arī izstrādāt sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes novērtēšanas kritērijus ir Labklājības ministrijas uzdevums.[3] Vienlaikus Likums paredz, ka pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, nosakot arī pašvaldībām atbildību pašvaldības administrēto un finansēto sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā.[4]
Taču šobrīd esošā sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēma neveicina sociālo pakalpojumu attīstību pēc vienotiem kvalitātes principiem. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem nav skaidras un vienotas izpratnes, ko nozīmē kvalitatīvs sociālais pakalpojums (nav vienota standarta un pieejas), nav skaidri definēti kvalitatīva sociālā pakalpojuma vērtēšanas kritēriji.
Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu un klientu, kuri saņem pakalpojumus, drošību, tomēr pats reģistrēšanas fakts Reģistrā nav sniegtā pakalpojuma kvalitātes garants. Reģistrējot vai pārreģistrējot sociālos pakalpojumus, šobrīd lielākoties tiek veikta dokumentāla pārbaude cilvēkresursu trūkuma dēļ, kā ietvaros ne vienmēr ir iespējams pietiekami uzraudzīt un noteikt sociālā pakalpojuma faktisko kvalitāti.
Ministru kabineta noteikumi nosaka prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, taču nav definētas prasības attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem un pieredzi no klienta perspektīvas. Līdz ar to, ne vienmēr tikai tehniska sociālo pakalpojumu sniedzēju prasību izpilde nodrošina pozitīvu klienta pieredzi, kvalitāti un rezultātu sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā.
Lai arī ir normatīvie akti, kas paredz, ka pienākums kontrolēt sociālo pakalpojumu kvalitāti ir arī pašvaldībām, ir identificēta virkne risku, piemēram, atšķirīga interpretācija par kvalitatīva pakalpojuma nosacījumiem atbilstoši mērķa grupu vajadzībām u.c.
Šāda atšķirīgā pieeja un vienotas kvalitātes uzraudzības principu trūkums, neveicina kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu klientiem un konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, kas būtu balstīta uz sniegtā pakalpojuma kvalitāti.
Ja sociālo pakalpojumu sniedzēji netiek pakļauti sistemātiskai uzraudzībai, rezultātā pieaug iespējamība, ka netiek nodrošināts normatīvajos aktos noteiktais pakalpojuma saturs un kvalitāte, tai skaitā netiek pilnvērtīgi novērtēta sociālo pakalpojumu efektivitāte.
Pasākumā paredzēts īstenot darbības, kas risinātu iepriekš minētās problēmas, nodrošinot pilnvērtīgu sociālo pakalpojumu uzraudzību un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanu, palielinot sociālo pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu.
Pasākuma mērķis ir palielināt sociālo pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu.
Pasākuma mērķa grupa ir:
1. sociālo pakalpojumu sniedzēji;
2. pašvaldības;
3. Labklājības ministrija.
Pasākumā plānotas šādās galvenās atbalstāmās darbības:
1. Sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveide un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas izstrāde.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros plānots izveidoti vienotus standartus sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanai, kas ļautu pilnvērtīgi uzraudzīt sociālo pakalpojumu sniegšanas līmeni un atbilstību klientu vajadzībām.
2. Kvalitātes uzraudzības sistēmas un efektivitātes novērtēšanas sistēmas izmēģinājumprojekta īstenošana.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks īstenots izmēģinājumprojekts, lai aprobētu sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmu un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmu.
3. Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (turpmāk – SPOLIS) pilnveidošana atbilstoši sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas vajadzībām.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks veikti SPOLIS tehniski pilnveidojumi un papildinājumi, lai nodrošinātu nepieciešamo datu apstrādi, pārnesi un uzglabāšanu.
Visa 4.3.5.3. pasākuma īstenošanas laikā plānoti sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi, kā arī obligātie informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanas gaitu.
4.3.5.3. pasākuma īstenošanai plānotais kopējais finansējums ir 7 200 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 6 120 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 080 000 euro.
4.3.5.3. pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
4.3.5.3. pasākuma īstenošanu nodrošinās Labklājības ministrija – valsts pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar Likumu izstrādā valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī organizē un kontrolē tās īstenošanu.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu – 1;
2. nacionālais rādītājs – izveidotu sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības un efektivitātes novērtēšana sistēmu skaits – 1.
[1] Eiropas Cilvēktiesību Konvencija 13.pants; COMMITTEE ON ECONOMIC, SOCIAL AND CULTURAL RIGHTS GENERAL COMMENT NO. 191 The right to social security 5. Core obligations f) To monitor the extent of the realization of the right to social security; IMPLEMENTATION AT THE NATIONAL LEVEL C. Monitoring, indicators and benchmarks 74;
[2] Valsts pārvaldes iekārtas likums 10.pants. Valsts pārvaldes principi 6.daļa.
[3] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14.panta pirmās daļas 4.punkts un 5.punkts.
[4] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmā daļa, 11.panta 7.punkts.
Mērķa apraksts
TA projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.3. pasākumam "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – 4.3.5.3. pasākums).
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
09.11.2023. - 23.11.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Sociālo pakalpojumu saņēmēji
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- Labklājības ministrija
- Latvijas pašvaldības
- Sociālo pakalpojumu sniedzēji
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Līga Ozola (LM)
Atbildīgā persona
Inga Ķirse (LM)
Izsludināšanas datums
08.11.2023. 23:16
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Andris Bērziņš - "Latvijas Samariešu apvienība"
Pirmkārt, diskusiju par kvalitātes kritērijiem atbalstam, un apliecinām savu gatavību tajā piedalīties, apzinoties, ka tā nebūs vienkārša, balansējot klienta, piederīgo, pakalpojumu sniedzēju, pašvaldību un Valsts vajadzībām interesēm un iespējām. Otrkārt, atkārtoti vēlamies norādīt, ka daudzi Pakalpojumu sniedzēji un arī Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniegšanas un administrēšanas vajadzībām jau izmanto vairākas informācijas sistēmas. Pasākuma mērķa sasniegšanai mūsprāt būtu lietderīgi tādēļ iersonām kā vienu no darbībām programmas ietvaros paredzēt, eosšo sistēmu apzināšnu, datu apmaiņas prasību un ietvara definēšanu, sistēmiski izmantojot esošo sistēmu iespējas un veidojot valstiski integrētus risinājumus un datu apmaiņu ar SPOLIS.
09.11.2023. 17:04