Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Likumprojekts "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Lēna daudzdzīvokļu māju kopīpašnieku kopsapulces lēmuma pieņemšana par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu
Mērķa apraksts
Veicināt elektronisko sakaru tīklu attīstību, samazinot elektronisko sakaru komersantiem un potenciālajiem galalietotājiem administratīvo slogu. Likumprojekts paredz, ka par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu var organizēt pats elektronisko sakaru komersants aptaujas veidā.
Politikas jomas
Elektronisko sakaru politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
21.11.2024. - 04.12.2024.
Informācija
Apspriešana
Fiziskās personas
- dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki
Skaidrojums un ietekme
dalība elektronisko sakaru komersantu organizētajā aptaujā
Juridiskās personas
- elektronisko sakaru komersanti, dzīvojamo māju pārvaldnieki
Skaidrojums un ietekme
darbības aptaujas organizēšanā
Sagatavoja
Diāna Kristapsone (SAM)
Atbildīgā persona
Andulis Židkovs (SAM)
Izsludināšanas datums
21.11.2024. 17:19
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Antons Fomiškins
Neskatoties uz šī likumprojekta vajadzību, lai izpildītu informācijas sabiedrības izveidošanas svarīgos priekšnoteikumus, kā arī virkni ES kopīgu normatīvo aktu, šāda piedāvātā reakcija ļoti stipri ierobežo katra dzīvokļa īpašnieka iespēju iebilst pret šādu kopīpašuma pārveidi.
Uzskatu, ka šī jaunā piedāvātā speciālā tiesību norma arī iet pretrunā ar pavisam nesen šaj pašā Dzīvokļa īpašuma likumā nostiprināto tā saucamo mazākuma balsojuma principu, kad atkārtota kopsapulce ir lemttiesīga arī bez 50%+1 kvoruma.
Noklusējuma balsojums "Par" jau pirmajā balsošanas kārtā ir klajā pretrunā ar vispārējo Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta principu, ka noklusējuma balsojums ir "Pret". Faktiski ar šādu likumprojekta redakciju, tiek nonivelēts tiesiskās paļāvības princips un Dzīvokļa īpašuma likuma gars par unikālo kopīpašnieku tiesību vienpersoniski lemt par īpašumam aktuālām lietām.
Tāpat šī jaunā panta iekļaušana no formas viedokļa nav labi līdzsvarota ar pārējo Dzīvokļa īpašuma likuma struktūru, ja šo pantu apskata sistēmiski ar citiem likuma pantiem.
Šī jaunā piedāvātā redakcija faktiski tagad ir juridisks brāķis.
Nepieciešama ne tikai Satiksmes ministrijas virzība, bet arī Ekonomikas ministrijas kā vadošās kopīpašuma apsaimniekošanas jomas pārvaldības iestādes redzējums.
Uzskatu, ka šī jaunā piedāvātā speciālā tiesību norma arī iet pretrunā ar pavisam nesen šaj pašā Dzīvokļa īpašuma likumā nostiprināto tā saucamo mazākuma balsojuma principu, kad atkārtota kopsapulce ir lemttiesīga arī bez 50%+1 kvoruma.
Noklusējuma balsojums "Par" jau pirmajā balsošanas kārtā ir klajā pretrunā ar vispārējo Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta principu, ka noklusējuma balsojums ir "Pret". Faktiski ar šādu likumprojekta redakciju, tiek nonivelēts tiesiskās paļāvības princips un Dzīvokļa īpašuma likuma gars par unikālo kopīpašnieku tiesību vienpersoniski lemt par īpašumam aktuālām lietām.
Tāpat šī jaunā panta iekļaušana no formas viedokļa nav labi līdzsvarota ar pārējo Dzīvokļa īpašuma likuma struktūru, ja šo pantu apskata sistēmiski ar citiem likuma pantiem.
Šī jaunā piedāvātā redakcija faktiski tagad ir juridisks brāķis.
Nepieciešama ne tikai Satiksmes ministrijas virzība, bet arī Ekonomikas ministrijas kā vadošās kopīpašuma apsaimniekošanas jomas pārvaldības iestādes redzējums.
30.11.2024. 15:18
Fiziska persona
Labdien. Kā mājas pilnvarotā persona iebilstu šādiem grozījumiem, līdz brīdim, kamēr nebūs sakārtotas iepriekš nelegāli izbūvētās komunikācijas. Līdz šim komunikācijas ir izbūvētas neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lai īpašnieki to novērstu, tad uz īpašniekiem ir nesamērīgi liels administratīvais slogs (brīdinājumi, komunikāciju demontēšanas projekti) un citi. Lai varētu runāt par tālāko attīstību ir jānovērš šo pašu komersantu sastrādātais.
02.12.2024. 08:11
A/S "Balticom"
Atbalstām likuma grozījumus, jo grozījumi nodrošinās visiem iesaistītajiem skaidru izpratni par tiesībām un pienākumiem saistībā ar komersanta iniciētu aptaujas veikšanu un paredzams, ka praksē tiks pilnībā novērstas situācijas, kad komersanta tiesības identiskās situācijās tiek traktētas atšķirīgi. Arī pašam komersantam būs skaidra izpratne par savām tiesībām un pienākumiem. Šie likuma grozījumi papildinātu un precizētu arī to, kas netieši izriet no Elektronisko sakaru likuma par komersanta tiesībām iniciēt dzīvokļa īpašuma kopības lēmuma pieņemšanu aptaujas veidā. Likuma grozījumi nepasliktina katra dzīvokļa īpašnieku iespēju iebilst pret šādu kopīpašuma pārveidi, jo ar likuma grozījumiem netiek skartas dzīvokļa īpašnieku tiesības iebilst pret elektronisko sakaru komersanta iecerēm.
Uzskatām, ka ir atbalstāmi šādi likuma grozījumi, jo tie atbilst arī esošo, aktīvo dzīvokļu īpašnieku interesēm. Nebūtu vēlamas situācijas, kad nav iespējams efektīvi mājas kopībai pieņemt lēmumus tikai tādēļ, ka daļa īpašnieku ir pasīvi jebkura jautājuma izlemšanā vai ir nesasniedzami, jo tas nekādā veidā neatspoguļo to īpašnieku gribu, kuri izmanto nekustamo īpašumu. Minētie likuma grozījumi arī novērstu situācijas, kad pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, iespējams, neinformējot dzīvokļa īpašniekus iebilst pret komersanta ieceri tikai tādēļ, lai piespiestu komersantu sakārtot kādu citu, ar komersantu un komersanta plānoto pakalpojumu nesaistītu jautājumu.
Papildus vēršam uzmanību arī uz šādiem apstākļiem.
Visefektīvākais veids, kā saskaņot tīkla izbūvi ar dzīvokļa īpašniekiem, ir aptaujāt īpašniekus uz vietas, izstaigājot dzīvokļus, skaidrojot pieņemtā lēmuma būtību, apstrādājot iebildumus un atbildot uz jautājumiem. Dzīvokļa īpašuma likums 20.pants. (Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci) taču arī neparedz iespēju veikt aptauju, izstaigājot dzīvokļus, tikai katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu, kas nav efektīvi.
Ja zeme zem mājas nav sadalīta starp dzīvokļu īpašniekiem, pazemes kabeļu kanalizācijas izbūvei nepieciešams arī saskaņojums ar zemes īpašnieku/iem. Bieži vien zemei ir viena domājama daļa un tā ir sadalīta daudziem īpašniekiem, un ir nepieciešams 100% saskaņojums, jo domājama daļa ir viena. Šī shēma padara neiespējamu saskaņošanu, kas neļauj mājā iebūvēt kabeļu pazemes kanalizācijas pievadu pat tad, ja ēkas dzīvokļu īpašnieki vēlas un ir saskaņojuši tīkla izbūvi.
Uzskatām, ka ir atbalstāmi šādi likuma grozījumi, jo tie atbilst arī esošo, aktīvo dzīvokļu īpašnieku interesēm. Nebūtu vēlamas situācijas, kad nav iespējams efektīvi mājas kopībai pieņemt lēmumus tikai tādēļ, ka daļa īpašnieku ir pasīvi jebkura jautājuma izlemšanā vai ir nesasniedzami, jo tas nekādā veidā neatspoguļo to īpašnieku gribu, kuri izmanto nekustamo īpašumu. Minētie likuma grozījumi arī novērstu situācijas, kad pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, iespējams, neinformējot dzīvokļa īpašniekus iebilst pret komersanta ieceri tikai tādēļ, lai piespiestu komersantu sakārtot kādu citu, ar komersantu un komersanta plānoto pakalpojumu nesaistītu jautājumu.
Papildus vēršam uzmanību arī uz šādiem apstākļiem.
Visefektīvākais veids, kā saskaņot tīkla izbūvi ar dzīvokļa īpašniekiem, ir aptaujāt īpašniekus uz vietas, izstaigājot dzīvokļus, skaidrojot pieņemtā lēmuma būtību, apstrādājot iebildumus un atbildot uz jautājumiem. Dzīvokļa īpašuma likums 20.pants. (Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci) taču arī neparedz iespēju veikt aptauju, izstaigājot dzīvokļus, tikai katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu, kas nav efektīvi.
Ja zeme zem mājas nav sadalīta starp dzīvokļu īpašniekiem, pazemes kabeļu kanalizācijas izbūvei nepieciešams arī saskaņojums ar zemes īpašnieku/iem. Bieži vien zemei ir viena domājama daļa un tā ir sadalīta daudziem īpašniekiem, un ir nepieciešams 100% saskaņojums, jo domājama daļa ir viena. Šī shēma padara neiespējamu saskaņošanu, kas neļauj mājā iebūvēt kabeļu pazemes kanalizācijas pievadu pat tad, ja ēkas dzīvokļu īpašnieki vēlas un ir saskaņojuši tīkla izbūvi.
04.12.2024. 14:17
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
Par: 23. (3) Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav rakstiski balsojis "pret", uzskatāms, ka viņš balsojis “par” lēmuma pieņemšanu.
Iebildums.
Svītrot 23. panta trešo daļu.
Neieviest jaunu praksi – kopības lēmumu pieņemšanu “pēc noklusējuma” (kas, iespējams, būtu attaisnojama nozīmīgākos jautājumos, piemēram, bīstamības novēršanai īpašumā), bet gan nodrošināt, ka pārvaldnieks pilda pienākumu par kopības lēmuma pieņemšanas organizēšanu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā nosakot elektronisko sakaru ierīkošanu kā obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību. Kā papildu risinājums būtu pieļaujama tiesību organizēt šāda lēmuma pieņemšanu, atbilstoši esošajam regulējumam Dzīvokļa īpašuma likumā, noteikšana arī elektronisko sakaru operatoram.
Šī būtu pilnīgi jauna pieeja jautājumā par kopības lēmumu pieņemšanu, kas nesamērīgi lobē vienas jomas jautājumu risināšanu. Kopš “mazākuma balsojuma” (Dzīvokļa īpašuma likuma 19.1 pants. Atkārtota kopsapulce) institūta ieviešanas nodrošināta aktīvo un ieinteresēto, sasniedzamo dzīvokļu īpašnieku tiesību un interešu aizstāvība, vienlaikus rēķinoties arī ar pārējo īpašnieku tiesībām.
Iebildums.
Nav pamatots likumprojekta anotācijā norādītais “Tiks mazināts administratīvais slogs elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanai, tādējādi uzlabojot elektronisko sakaru tīklu attīstību un pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem un līdz ar to nodrošinot ES stratēģisko mērķu digitālajā jomā sasniegšanu” – procedūra elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanai paliek iepriekšējā – tiek organizēta kopības lēmuma pieņemšana. Turklāt elektronisko sakaru operatora administratīvais slogs salīdzinot ar ēkas pārvaldnieka administratīvo slogu kopības lēmuma pieņemšanas organizēšanā būtu lielāks gan laika, gan finanšu izdevumu ziņā saistībā ar informācijas par dzīvokļa īpašumu īpašniekiem iegūšanu.
Iebildums.
Nav pamatots anotācijā apgalvotais, ka “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nerodas nekādas finansiālās saistības vai riski” – grozījumu projektā paredzēta lēmuma pieņemšana “pēc noklusējuma” ne tikai par ierīkošanu, bet “par elektronisko saka¬ru tīkla ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu”, kas, ņemot vērā Elektronisko sakaru likuma 28.panta pirmajā daļā noteikto, var ietvert elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras inženierbūvju (kabeļu kanalizāciju, kabeļu aku, stabu, mastu, torņu, konteineru) izbūvi, tādējādi būtiski skarot īpašumu, un radot tam apgrūtinājumu! Šāda būvniecība bez vairākuma apzināti izteiktas piekrišanas (pēc iepazīšanās ar projekta dokumentāciju un ieguvumu/zaudējumu izvērtēšanas) būtiski aizskartu īpašnieku pilnīgas varas tiesības pār lietu. Tāpat praksē ir gadījumi, kad iepriekš ierīkotās un vairs neizmantotā elektronisko sakaru infrastruktūras demontāža jāapmaksā dzīvokļu īpašnieku kopībai.
Ieviešot piedāvāto praksi arī netiktu nodrošināta līdztiesīga pušu vienošanās jautājumā par samaksu par elektronisko sakaru izbūvi un ekspluatāciju privātīpašumā.
Faktiski piedāvātais risinājums, ņemot vērā paredzēto dzīvokļa īpašumu īpašnieku informēšanas kārtību (BIS, kuru absolūtais vairums dzīvokļa īpašumu īpašnieku ikdienā nelieto), nozīmētu dot elektronisko sakaru operatoriem teju neierobežotu rīcības brīvību svešos (daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas) īpašumos, savukārt īpašniekiem, kuriem ir paredzētas pilnīgas varas tiesības pār savu īpašumu, savu interešu realizācijai esošā stāvokļa saglabāšanai tiktu uzlikts aktīvas rīcības pienākums, kas ietvertu pārējo īpašnieku informēšanu, kopības lēmumu pieņemšanas organizēšanu “pēc noklusējuma” pieņemtā lēmuma atcelšanai, kas, savukārt, radītu elektronisko sakaru operatoru pretenzijas par saskaņā ar “pēc noklusējuma” pieņemtā lēmuma izpildes izdevumu segšanu.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu par elektronisko sakaru infrastruktūras ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu nespēj pieņemt ar “mazākuma balsojuma” instrumenta palīdzību, tad jāatzīst, ka tā savā kopumā nav ieinteresēta šāda lēmuma pieņemšanā un tai ir visas tiesības esošā stāvokļa (status quo) saglabāšanā.
Svītrot 23. panta trešo daļu.
Neieviest jaunu praksi – kopības lēmumu pieņemšanu “pēc noklusējuma” (kas, iespējams, būtu attaisnojama nozīmīgākos jautājumos, piemēram, bīstamības novēršanai īpašumā), bet gan nodrošināt, ka pārvaldnieks pilda pienākumu par kopības lēmuma pieņemšanas organizēšanu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā nosakot elektronisko sakaru ierīkošanu kā obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību. Kā papildu risinājums būtu pieļaujama tiesību organizēt šāda lēmuma pieņemšanu, atbilstoši esošajam regulējumam Dzīvokļa īpašuma likumā, noteikšana arī elektronisko sakaru operatoram.
Šī būtu pilnīgi jauna pieeja jautājumā par kopības lēmumu pieņemšanu, kas nesamērīgi lobē vienas jomas jautājumu risināšanu. Kopš “mazākuma balsojuma” (Dzīvokļa īpašuma likuma 19.1 pants. Atkārtota kopsapulce) institūta ieviešanas nodrošināta aktīvo un ieinteresēto, sasniedzamo dzīvokļu īpašnieku tiesību un interešu aizstāvība, vienlaikus rēķinoties arī ar pārējo īpašnieku tiesībām.
Iebildums.
Nav pamatots likumprojekta anotācijā norādītais “Tiks mazināts administratīvais slogs elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanai, tādējādi uzlabojot elektronisko sakaru tīklu attīstību un pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem un līdz ar to nodrošinot ES stratēģisko mērķu digitālajā jomā sasniegšanu” – procedūra elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanai paliek iepriekšējā – tiek organizēta kopības lēmuma pieņemšana. Turklāt elektronisko sakaru operatora administratīvais slogs salīdzinot ar ēkas pārvaldnieka administratīvo slogu kopības lēmuma pieņemšanas organizēšanā būtu lielāks gan laika, gan finanšu izdevumu ziņā saistībā ar informācijas par dzīvokļa īpašumu īpašniekiem iegūšanu.
Iebildums.
Nav pamatots anotācijā apgalvotais, ka “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nerodas nekādas finansiālās saistības vai riski” – grozījumu projektā paredzēta lēmuma pieņemšana “pēc noklusējuma” ne tikai par ierīkošanu, bet “par elektronisko saka¬ru tīkla ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu”, kas, ņemot vērā Elektronisko sakaru likuma 28.panta pirmajā daļā noteikto, var ietvert elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras inženierbūvju (kabeļu kanalizāciju, kabeļu aku, stabu, mastu, torņu, konteineru) izbūvi, tādējādi būtiski skarot īpašumu, un radot tam apgrūtinājumu! Šāda būvniecība bez vairākuma apzināti izteiktas piekrišanas (pēc iepazīšanās ar projekta dokumentāciju un ieguvumu/zaudējumu izvērtēšanas) būtiski aizskartu īpašnieku pilnīgas varas tiesības pār lietu. Tāpat praksē ir gadījumi, kad iepriekš ierīkotās un vairs neizmantotā elektronisko sakaru infrastruktūras demontāža jāapmaksā dzīvokļu īpašnieku kopībai.
Ieviešot piedāvāto praksi arī netiktu nodrošināta līdztiesīga pušu vienošanās jautājumā par samaksu par elektronisko sakaru izbūvi un ekspluatāciju privātīpašumā.
Faktiski piedāvātais risinājums, ņemot vērā paredzēto dzīvokļa īpašumu īpašnieku informēšanas kārtību (BIS, kuru absolūtais vairums dzīvokļa īpašumu īpašnieku ikdienā nelieto), nozīmētu dot elektronisko sakaru operatoriem teju neierobežotu rīcības brīvību svešos (daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas) īpašumos, savukārt īpašniekiem, kuriem ir paredzētas pilnīgas varas tiesības pār savu īpašumu, savu interešu realizācijai esošā stāvokļa saglabāšanai tiktu uzlikts aktīvas rīcības pienākums, kas ietvertu pārējo īpašnieku informēšanu, kopības lēmumu pieņemšanas organizēšanu “pēc noklusējuma” pieņemtā lēmuma atcelšanai, kas, savukārt, radītu elektronisko sakaru operatoru pretenzijas par saskaņā ar “pēc noklusējuma” pieņemtā lēmuma izpildes izdevumu segšanu.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu par elektronisko sakaru infrastruktūras ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu nespēj pieņemt ar “mazākuma balsojuma” instrumenta palīdzību, tad jāatzīst, ka tā savā kopumā nav ieinteresēta šāda lēmuma pieņemšanā un tai ir visas tiesības esošā stāvokļa (status quo) saglabāšanā.
04.12.2024. 18:48
Fiziska persona
Vai satiksmes ministrs K. Briškens arvien ir aizņemts ar citām lietām, ka nekontrolē, ko dara Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta ierēdņi? Likumprojekts acīmredzami ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam teikumam (tiesībām uz īpašumu). Jaunieceltajam Satiksmes ministrijas valsts sekretāram A. Židkovam nekavējoties ir jāaptur šī likumprojekta tālāka virzība. Dzīvokļa īpašuma likumā jau ir iekļauts jauns tiesiskais regulējums: 19. prim pants par atkārtotu kopsapulci un 20. divi prim pants par atkārtoti organizētu aptauju. Principā visi jautājumi būtu jāizlemj vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, lai katrs dzīvokļa īpašnieks varētu izteikties par jautājumiem, kas skar kopīpašuma pārvaldīšanu, tostarp par elektronisko sakaru tīkla būvprojekta risinājumiem no visiem aspektiem. Tie ir ļoti nozīmīgi jautājumi, lai tālāk varētu pieņemt vai nepieņemt kādu dzīvokļu īpašnieku lēmumu. Te ir līdzība ar to, kā lēmumus un likumus pieņem Latvijas Republikas Saeima. Pietiek iejaukties kopīpašuma pārvaldīšanā ar vēl kādām personām, kas nav nedz dzīvokļa īpašnieks, nedz pārvaldnieks. Balsošanas kārtība, ka, ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav rakstiski balsojis "pret", uzskatāms, ka viņš balsojis “par” lēmuma pieņemšanu, nekādā ziņā nav pieņemama. Ja Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta ierēdņi vēlas, viņi savu ideju par balsošanas kārtības maiņu kā pilotprojektu varētu ieviest vispirms Latvijas Republikas Saeimā vai kādā citā personu apvienībā, kas pieņem nozīmīgus lēmumus, un redzēt, pie kāda haosa tas novedīs.
04.12.2024. 23:34
Atlasīti 5 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25