Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.—2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu–it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem–, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.5. pasākuma "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
-
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pašreizējās demogrāfiskās tendences Latvijā liecina par sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši darbspējas vecumā, kā rezultātā samazinās darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajam 2022. gada Latvijas ekonomikas attīstības pārskatam (https://www.em.gov.lv/lv/latvijas-ekonomikas-attistibas-parskats) nākamajos gados turpinās sarukt brīvie darba resursi, un darbaspēka nepietiekamības problēma kļūs izteiktāka. Darbaspēka rezervju samazinājumu lielā mērā noteiks darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums, kā arī esošā darbaspēka novecošana un iziešana no darba tirgus. Nodarbināto personu ilgākā un labāka darba mūža un aktīvās novecošanās veicināšanai 2017. – 2020. gadā tika īstenots Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" (https://likumi.lv/ta/id/283953-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-7-3-2-specifiska-atbalsta-merka-paildzinat-gados-vecaku-nodarbinato-darbspeju) projekts, par kura rezultātiem detalizēta informācija ir pieejama Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014. – 2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtējumā (FM2021/43 (TP IZV))( https://m.esfondi.lv/upload/Zinojumi/biss_gala-zinojums_20.09.2022.pdf).
Savukārt Sociālās politikas un darba tirgus pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam (https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam) ir minēts, ka līdz ar sabiedrības novecošanos aktuāls kļūst jautājums par ilgāku līdzdalību darba tirgū, nodarbināto personu darbspēju saglabāšanu un produktīvu nodarbinātību, kā arī atbilstošu prasmju apguvi nodarbinātības noturībai.
Kaut arī kopumā gados vecāko cilvēku ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības rādītāji ir augstāki par ES vidējo līmeni un šo mērķa grupu Latvijā raksturo samērā augsta līdzdalība darba tirgū, kā galvenie izaicinājumi tomēr saglabājas pieaugoša saslimstība ar arodslimībām (īpaši saistībā ar ergonomiskajiem darba vides riska faktoriem), darba devēju stereotipi attiecībā uz gados vecāko personu darba spējām, izglītības un iegūto prasmju novecošanās un neatbilstība darba tirgum šai mērķa grupai, kopējās veselības situācijas pasliktināšanās un aprūpes pienākumu pieaugums noteiktām sabiedrības grupām.
Pieaugot nodarbināto vecumam, pieaug arī arodslimību iespējamība, turklāt daudzos gadījumos vienam cilvēkam var tikt konstatētas vairākas arodslimības.
Lai uzlabotu aktīvās novecošanās situāciju kopumā, veicinātu pēc iespējas ilgāku līdzdalību darba tirgū un mazinātu bezdarba iestāšanās riskus, būtiskākie darbības virzieni ir nodarbināto personu, sabiedrības un darba devēju informētības uzlabošana par ilgāku un labāku darba mūžu un aktīvās novecošanās aspektiem un praktiskā atbalsta sniegšana veselības uzlabošanas un darba vides riska faktoru mazinošiem pasākumiem, veselības pieejamības, pieaugušo iedzīvotāju prasmju pilnveides, nabadzības risku mazināšanas un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšana.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams uzlabot nodarbināto, jo īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāku nodarbināto personu darba vidi un darba apstākļus, veicināt to iesaisti veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, tādējādi uzlabojot nodarbināto zināšanas un prasmes un mazinot vai novēršot skeleta, muskuļu un saistaudu slimību un psihoemocionālo traucējumu izraisītu slimību attīstību, kā arī sniegt atbalstu uzņēmumiem darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai un veselības veicināšanas pārvaldībai un informēt sabiedrību par ilgāka un labāka darba mūža un aktīvās novecošanās jautājumiem. Šo atbalstu paredzēts īstenot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.5. pasākuma "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana” (turpmāk – 4.3.3.5. pasākums) ietvaros.
4.3.3.5. pasākuma ietvaros par kopējo finansējumu 12 852 385 euro apmērā ir plānots atbalstīt nodarbinātas personas, tai skaitā vecumā, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, kā arī vecumā no 45 gadiem, ja obligātajā vai ārpuskārtas obligātajā veselības pārbaudē (turpmāk – OVP) ir rekomendēti veselību veicinoši vai uzlabojoši pasākumi, konstatēta veselības stāvokļa neatbilstība veicamajam darbam vai arodslimību pazīmes, vai ir diagnosticēta arodslimība. Tāpat arī ir plānots atbalstīt darba devējus – komersantus un valsts vai pašvaldības institūcijas, profesionālajās izglītības iestādēs studējošos, kā arī darba aizsardzības speciālistus. 4.3.3.5. pasākuma ietvaros plānots, ka Nodarbinātības valsts aģentūra kā finansējuma saņēmējs sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru “Darba drošības un vides veselības institūts” līdz 2029. gada 31. decembrim atbalstīs 2 477 nodarbinātās personas, tai skaitā:
1) izstrādās darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku novērtēšanas metodiku, tai skaitā katalogu kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un veselības uzlabošanas pasākumiem;
2) organizēs mācības un izglītojošus pasākumus kompetentajām institūcijām, sadarbības partneriem un mērķa grupām darba vides risku metodikas piemērošanai un par darba vides un apstākļu uzlabošanu;
3) nodrošinās nodarbinātām personām ārpuskārtas OVP veikšanu un iesaisti veselības uzlabošanas pasākumos;
4) sniegs atbalstu darba devējiem darba vietu pielāgošanā un darba procesu uzlabošanā (tai skaitā speciālistu konsultācijas, vingrošanas nodarbības un supervīzijas nodarbinātām personām);
5) nodrošinās konsultācijas nodarbinātajiem un darba devējiem par darba aizsardzības, darba tiesību, tai skaitā darba strīdu risināšanu, kā arī par nediskriminācijas un ilgāka un labāka darba mūža veicināšanas jautājumiem, ekskursijas uz labās prakses uzņēmumiem;
6) organizēs sabiedrības un profesionālo izglītības iestādēs studējošo izpratnes veidošanu par ilgāka un labāka darba mūža jautājumiem un darbspēju saglabāšanu.
Savukārt Sociālās politikas un darba tirgus pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam (https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam) ir minēts, ka līdz ar sabiedrības novecošanos aktuāls kļūst jautājums par ilgāku līdzdalību darba tirgū, nodarbināto personu darbspēju saglabāšanu un produktīvu nodarbinātību, kā arī atbilstošu prasmju apguvi nodarbinātības noturībai.
Kaut arī kopumā gados vecāko cilvēku ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības rādītāji ir augstāki par ES vidējo līmeni un šo mērķa grupu Latvijā raksturo samērā augsta līdzdalība darba tirgū, kā galvenie izaicinājumi tomēr saglabājas pieaugoša saslimstība ar arodslimībām (īpaši saistībā ar ergonomiskajiem darba vides riska faktoriem), darba devēju stereotipi attiecībā uz gados vecāko personu darba spējām, izglītības un iegūto prasmju novecošanās un neatbilstība darba tirgum šai mērķa grupai, kopējās veselības situācijas pasliktināšanās un aprūpes pienākumu pieaugums noteiktām sabiedrības grupām.
Pieaugot nodarbināto vecumam, pieaug arī arodslimību iespējamība, turklāt daudzos gadījumos vienam cilvēkam var tikt konstatētas vairākas arodslimības.
Lai uzlabotu aktīvās novecošanās situāciju kopumā, veicinātu pēc iespējas ilgāku līdzdalību darba tirgū un mazinātu bezdarba iestāšanās riskus, būtiskākie darbības virzieni ir nodarbināto personu, sabiedrības un darba devēju informētības uzlabošana par ilgāku un labāku darba mūžu un aktīvās novecošanās aspektiem un praktiskā atbalsta sniegšana veselības uzlabošanas un darba vides riska faktoru mazinošiem pasākumiem, veselības pieejamības, pieaugušo iedzīvotāju prasmju pilnveides, nabadzības risku mazināšanas un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšana.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams uzlabot nodarbināto, jo īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāku nodarbināto personu darba vidi un darba apstākļus, veicināt to iesaisti veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, tādējādi uzlabojot nodarbināto zināšanas un prasmes un mazinot vai novēršot skeleta, muskuļu un saistaudu slimību un psihoemocionālo traucējumu izraisītu slimību attīstību, kā arī sniegt atbalstu uzņēmumiem darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai un veselības veicināšanas pārvaldībai un informēt sabiedrību par ilgāka un labāka darba mūža un aktīvās novecošanās jautājumiem. Šo atbalstu paredzēts īstenot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.5. pasākuma "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana” (turpmāk – 4.3.3.5. pasākums) ietvaros.
4.3.3.5. pasākuma ietvaros par kopējo finansējumu 12 852 385 euro apmērā ir plānots atbalstīt nodarbinātas personas, tai skaitā vecumā, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, kā arī vecumā no 45 gadiem, ja obligātajā vai ārpuskārtas obligātajā veselības pārbaudē (turpmāk – OVP) ir rekomendēti veselību veicinoši vai uzlabojoši pasākumi, konstatēta veselības stāvokļa neatbilstība veicamajam darbam vai arodslimību pazīmes, vai ir diagnosticēta arodslimība. Tāpat arī ir plānots atbalstīt darba devējus – komersantus un valsts vai pašvaldības institūcijas, profesionālajās izglītības iestādēs studējošos, kā arī darba aizsardzības speciālistus. 4.3.3.5. pasākuma ietvaros plānots, ka Nodarbinātības valsts aģentūra kā finansējuma saņēmējs sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru “Darba drošības un vides veselības institūts” līdz 2029. gada 31. decembrim atbalstīs 2 477 nodarbinātās personas, tai skaitā:
1) izstrādās darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku novērtēšanas metodiku, tai skaitā katalogu kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un veselības uzlabošanas pasākumiem;
2) organizēs mācības un izglītojošus pasākumus kompetentajām institūcijām, sadarbības partneriem un mērķa grupām darba vides risku metodikas piemērošanai un par darba vides un apstākļu uzlabošanu;
3) nodrošinās nodarbinātām personām ārpuskārtas OVP veikšanu un iesaisti veselības uzlabošanas pasākumos;
4) sniegs atbalstu darba devējiem darba vietu pielāgošanā un darba procesu uzlabošanā (tai skaitā speciālistu konsultācijas, vingrošanas nodarbības un supervīzijas nodarbinātām personām);
5) nodrošinās konsultācijas nodarbinātajiem un darba devējiem par darba aizsardzības, darba tiesību, tai skaitā darba strīdu risināšanu, kā arī par nediskriminācijas un ilgāka un labāka darba mūža veicināšanas jautājumiem, ekskursijas uz labās prakses uzņēmumiem;
6) organizēs sabiedrības un profesionālo izglītības iestādēs studējošo izpratnes veidošanu par ilgāka un labāka darba mūža jautājumiem un darbspēju saglabāšanu.
Mērķa apraksts
TA projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu 4.3.3.5. pasākuma īstenošanai.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Visa Latvija.
Norises laiks
19.09.2023. - 02.10.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Nodarbinātas personas.
Skaidrojums un ietekme
TA projekts uzlabos nodarbināto, jo īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāku nodarbināto personu darba vidi un darba apstākļus, veicinās to iesaisti veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos. Tādējādi tiks uzlabotas arī nodarbināto zināšanas un prasmes un mazināta vai novērsta skeleta, muskuļu un saistaudu slimību un psihoemocionālo traucējumu izraisītu slimību attīstība.
Juridiskās personas
- Darba devēji (komersanti un valsts vai pašvaldības institūcijas).
Skaidrojums un ietekme
TA projekts atbalstīs darba devējus darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai un veselības veicināšanas pārvaldībai (tai skaitā nodrošinot atbalstu darba vides un darba vietu uzlabošanai) un informēs sabiedrību par ilgāka un labāka darba mūža un aktīvās novecošanās jautājumiem.
Sagatavoja
Inga Krīgere (LM)
Atbildīgā persona
Sarmīte Vepere (LM)
Izsludināšanas datums
19.09.2023. 15:48
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts