Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Spēkā esošo noteikumu Nr.747 27.11.apakšpunktā noteikts, ka 9. klases valsts pārbaudes darbos par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2022./2023. mācību gadā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 10 procenti. Saskaņā ar 2023./2024. mācību gada 9. klases valsts pārbaudes darbu rezultātiem vērtējumu kādā no noteikumu Nr.747 16. punktā noteiktajiem obligātajiem trim valsts pārbaudes darbiem neieguva 881 izglītojamais, tajā skaitā 10 izglītojamie neieguva vērtējumu visos trīs valsts pārbaudes darbos, bet 88 izglītojamie – divos valsts pārbaudes darbos.
Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmās un otrās daļas normās noteikts, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību, sekmju izrakstu un attiecīgu pamatizglītības sertifikātu, kas dod tiesības turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē. Savukārt, saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešo daļu par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Ja izglītojamam par pamatizglītības programmas apguvi izsniedz liecību, tad pamatizglītības programma 9. klasē jāapgūst atkārtoti, pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu, kura nosaka, ka pamatizglītības ieguve ir obligāta, un Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 26. punktu, kurā noteikts, ka izglītojamais, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, 9. klasē atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem 2023./2024. mācību gadā vispārējās izglītības iestāžu 9. klasēs atkārtoti mācās 834 izglītojamie, kuri 2022./2023. mācību gadā neieguva vērtējumu kādā no valsts pārbaudes darbiem.
Saskaņā ar spēkā esošo noteikumu Nr.747 27.12. apakšpunktu 9. klases valsts pārbaudes darbos par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2023./2024. mācību gadā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15 procenti. Ņemot vērā izglītojamo skaitu, kas neieguva vērtējumu valsts pārbaudes darbos 2022./2023. mācību gadā, kad minimālais valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma slieksnis bija 10 procenti, tad paredzams, ka 2023./2024. mācību gadā ar valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma minimālo slieksni 15 procenti vērtējumus valsts pārbaudes darbos neiegūs lielāks izglītojamo skaits, kuriem būs nepieciešams atkārtoti mācīties 9. klasē.
Ņemot vērā, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta, lielāks izglītojamo skaits, kas nesasniedz minimālo vērtējuma slieksni un nenokārto valsts pārbaudes darbus, var radīt Latvijā lielāku personu loku bez pamatizglītības, tādējādi ietekmējot šo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un līmeni. Savukārt nepieciešamība lielam skaitam izglītojamo atkārtoti mācīties 9. klasē radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu šo izglītojamo vecākiem, izglītības iestādēm un valsts budžetam.
Minētais ir saistāms ar apstākli, ka izglītojamo, kuri 2023./2024. mācību gadā turpina pamatizglītības ieguvi 9. klasē, mācību procesu būtiski ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ilgstošas mācības attālināti.
Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmās un otrās daļas normās noteikts, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību, sekmju izrakstu un attiecīgu pamatizglītības sertifikātu, kas dod tiesības turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē. Savukārt, saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešo daļu par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Ja izglītojamam par pamatizglītības programmas apguvi izsniedz liecību, tad pamatizglītības programma 9. klasē jāapgūst atkārtoti, pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu, kura nosaka, ka pamatizglītības ieguve ir obligāta, un Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 26. punktu, kurā noteikts, ka izglītojamais, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, 9. klasē atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem 2023./2024. mācību gadā vispārējās izglītības iestāžu 9. klasēs atkārtoti mācās 834 izglītojamie, kuri 2022./2023. mācību gadā neieguva vērtējumu kādā no valsts pārbaudes darbiem.
Saskaņā ar spēkā esošo noteikumu Nr.747 27.12. apakšpunktu 9. klases valsts pārbaudes darbos par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2023./2024. mācību gadā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15 procenti. Ņemot vērā izglītojamo skaitu, kas neieguva vērtējumu valsts pārbaudes darbos 2022./2023. mācību gadā, kad minimālais valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma slieksnis bija 10 procenti, tad paredzams, ka 2023./2024. mācību gadā ar valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma minimālo slieksni 15 procenti vērtējumus valsts pārbaudes darbos neiegūs lielāks izglītojamo skaits, kuriem būs nepieciešams atkārtoti mācīties 9. klasē.
Ņemot vērā, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta, lielāks izglītojamo skaits, kas nesasniedz minimālo vērtējuma slieksni un nenokārto valsts pārbaudes darbus, var radīt Latvijā lielāku personu loku bez pamatizglītības, tādējādi ietekmējot šo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un līmeni. Savukārt nepieciešamība lielam skaitam izglītojamo atkārtoti mācīties 9. klasē radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu šo izglītojamo vecākiem, izglītības iestādēm un valsts budžetam.
Minētais ir saistāms ar apstākli, ka izglītojamo, kuri 2023./2024. mācību gadā turpina pamatizglītības ieguvi 9. klasē, mācību procesu būtiski ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ilgstošas mācības attālināti.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir vēl uz vienu mācību gadu – 2023./2024. mācību gadu – saglabāt minimālo 9. klases valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma slieksni 10 procentu apmērā, nosakot, ka 9. klases valsts pārbaudes darbos vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā: 10 procenti - 2023./2024. mācību gadā; 15 procenti - 2024./2025. mācību gadā; 20 procenti 2025./2026. mācību gadā un turpmāk.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
07.02.2024. - 21.02.2024.
Informācija
Lūdzam sniegt viedokli par izstrādāto grozījuma projektu.
Fiziskās personas
- skolēni
- skolēnu vecāki, pašvaldību izglītības speciālisti, izglītības iestāžu vadītāji, pedagogi, Valsts izglītības satura centra darbinieki
Skaidrojums un ietekme
Izglītojamie kārto eksāmenus par vispārējās pamatizglītības ieguvi (katru gadu aptuveni 20 000 izglītojamo). Izglītības speciālisti, pedagogi un Valsts izglītības satura centra darbinieki iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
Izglītības iestādes nodrošina valsts pārbaudes darbu norisi.
Sagatavoja
Ivars Zemļanskis (VISC)
Atbildīgā persona
Ilze Saleniece (IZM)
Izsludināšanas datums
07.02.2024. 11:27
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.747 13.pantu 4.-6.klašu skolēnu un 7.- 9.klašu skolēnu vērtēšanai tiek izmantoti vienādi vērtēšanas kritēriji.
“13. Summatīvo vērtējumu šo noteikumu 12.4.1. apakšpunktā minētajā gadījumā izsaka:
13.1. 1.–3. klasē – apguves līmeņos (9. pielikums);
13.2. 4.–9. klasē – 10 ballu skalā (10. pielikums).”
Uzskatu, ka vērtēšanas kritēriji 10 ballu skalā jāpiemēro, ņemot vērā izglītojamā vecumu. Vadoties pēc spēkā esošajiem noteikumiem, 4. klases skolēnam tiek piemēroti tādi paši kritēriji kā 9. klases skolēnam. Jāatzīmē, ka tādas kompetences kā “prot pamatot un loģiski argumentēt domas, saskatīt un izskaidrot likumsakarības” un “spēj atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, samērojot ar realitāti” ne vienmēr ir pat pieaugušiem cilvēkiem, bet spēkā esošie noteikumi šādu kompetenču esamība ir priekšnoteikums 9. vai 10. vērtējuma saņemšanai gan četrklasniekam, gan devītklasniekam.
Tāpat esošā vērtēšanas sistēma neņem vērā mājasdarbu izpildes vai neizpildes faktu. Vērtējumu par semestri veic, pamatojoties uz vērtējumiem par pārbaudes darbiem, kas notiek 3 vai 4 reizes semestrī, un semestra atzīme ir vidējais aritmētiskais vērtējums kontroldarbos.Taču to, cik veiksmīgi skolēns uzrakstījis kontroldarbu, ietekmē arī satraukums, atšķirīgais darba izpildes temps, uzmanības koncentrācijas problēmas un citi personīgie faktori.
Atsevišķi pastāv jautājums par bērnu ar īpašām vajadzībām, kuri mācās iekļaujoši vispārizglītojošās skolās, novērtēšanu. Bērns ar disleksiju uzdevuma izlasīšanai velta ievērojami vairāk laika, un bieži vien nespēj uzrakstīt izvērstu atbildi. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem 556 šādam bērnam pienākas papildus 30% laika darba veikšanai. Taču realitātē to nav iespējams nodrošināt, jo mācību telpa jāatbrīvo nākamajai stundai un skolotājam jāiet uz nākamo mācību stundu. Izeja varētu būt adaptēto pārbaudes darbu variantu izmantošana, un par to izstrādi atbildība jāuzņemas Izglītības ministrijai. Pagaidām šādi materiāli vispārizglītojošām skolām nav pieejami.
Acīmredzot vērtējumam par mājasdarbu veikšanu vai nepildīšanu audzēkņiem arī jāpiedalās kopvērtējuma veidošanā. Iemesls ir vienkāršs – ir bērni, kuri ne vienmēr savas zināšanas spēj nodemonstrēt publiski klasē. Ja bērns uztraucas, nespēj koncentrēties, tad apstākļos, kad skolotājam klasē ir trīsdesmit cilvēku un skolotājs nevar veltīt konkrētam bērnam paaugstinātu uzmanību un palīdzēt viņam ar atbildes formulējumu, tad faktiski bērnam ir traucēta iespēja demonstrēt savas zināšanas tieši klasē. Īpaši tas attiecas uz bērniem ar speciālām vajadzībām, kuri mācās iekļaujoši vispārizglītojošās skolās.
Būtu taisnīgi izmantot svērtu vērtējumu, kur vērtējuma daļa par mājasdarbiem varētu būt līdz 25% no kopvērtējuma.
Ņemot vērā iepriekš minēto,
Ierosinu veikt precizējumus un papildinājumus vērtēšanas kritērijos:
1) Izteikt noteikumu 13.2.punktu šādā redakcijā:
“13.2. 4.–9. klasē – 10 ballu skalā (7.-9. klasē -10. pielikums, 4.-6.klasē - 10¹.pielikums)”
2) Vērtēšanas kritērijus 7.-9.klašu skolēniemizklāstīt šādā redakcijā (10. pielikums).
Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā 7.-9.klasē
1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:
1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;
1.2. apgūtās pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes;
1.3. attīstītie ieradumi un attieksmes, kas apliecina vērtības un tikumus;
1.4. mācību sasniegumu attīstības dinamika.
2. Skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 – izcili, 9 – teicami, 8 – ļoti labi, 7 –
labi, 6 – gandrīz labi, 5 – viduvēji, 4 – gandrīz viduvēji, 3 – vāji, 2 – ļoti vāji, 1 – ļoti, ļoti vāji). Nosakot vērtējumu 10
ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā.
3. Skolēns iegūst vērtējumu 9 un 10 balles, ja:
3.1. ir apguvis zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes un spēj mācību saturu
patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu veidošanai; saskata likumsakarības un problēmas, prot risināt atbilstošas problēmas, pamatot un loģiski argumentēt domu
3.2. prot izmantot zināšanas un prasmes, patstavīgi veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;
3.3. spēj atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, samērojot ar realitāti;
3.4. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;
3.5. veicina sadarbību saziņā un mācību problēmu risināšanā;
3.6. uzdoto veic apzīnīgi
4. Skolēns iegūst vērtējumu 6, 7 un 8 balles, ja:
4.1. spēj ar izpratni reproducēt mācību saturu (pilnā apjomā vai tuvu tam), atšķir būtisko no mazsvarīgā;
4.2. prot izmantot zināšanas un prasmes, pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā veic tipveida un
kombinētus mācību uzdevumus bez kļūdām;
4.3. uzdoto veic apzinīgi, parāda spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības;
4.4. mācību satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī;
4.5. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;
4.6. mācību sasniegumi attīstās veiksmīgi.
5. Skolēns iegūst vērtējumu 4 un 5 balles, ja:
5.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos
likumus un likumsakarības, pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā risina lielāko daļu (vismaz 60 %) tipveida uzdevumu;
5.2. mācību saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;
5.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;
5.4. var izteikt personisko attieksmi, izmantojot iegaumēto mācību saturu;
5.5. maz attīstītas sadarbības un saziņas prasmes;
5.6. mācību sasniegumi attīstās.
5.7. uzdoto veic apzīnīgi
6. Skolēns iegūst vērtējumu 1, 2 un 3 balles, ja:
6.1. pazīst un spēj vienīgi uztvert mācību saturu, bet nespēj iegaumēt un reproducēt pietiekamu apgūstamā satura
apjomu (vismaz 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai
daļu uzdevumu;
6.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā;
6.3. personīgo attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava viedokļa;
6.4. nav attīstīta sadarbības prasme;
6.5. mācību sasniegumu attīstība ir nepietiekama.
6.6. trūkst apziņas uzdota veikšanā
7. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem,
skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā
klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.
8. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā tiek ņemta vērā skolēna apziņa mājasdarbu pildīšanā. Mācību priekšmeta pedagogs, vērtējot skolēna mācību sasniegumu, var izmantot vienu no diviem paņēmieniem:
8.1. Izmanto vidējo svērto vērtību. Mājas darbu izpildi un izpildes kvalitāti pedagogs vērtē 10 (desmit) ballu skalā. Vidējais vērtējums par izpildītajiem mājas darbiem veido 25% no kopējās atzīmes.
8.2. Pedagogs 10 ballu skalā vērtē tikai mājas darbu izpildes disciplīnu, bet nevērtē to izpildes kvalitāti. Vidējais vērtējums par izpildītajiem mājas darbiem veido 15% no kopējās atzīmes.
8.3. Skolēnus ar speciālām vajadzībām, tai skaitā skolēnus, kuri mācās iekļaujoši vispārējās izglītības iestādēs, novērtē, ņemot vērā skolēna spējas un attīstību, un piemēro piemērotāko vērtēšanas veidu (rakstisks vai mutisks). Vērtēšanai izmanto materiālus (pārbaudes darbu paraugus), kas pielāgoti attiecīgajai speciālās izglītības programmai.
3) Vērtēšanas kritērijus 4.-6.klašu skolēniem izklāstīt šādā redakcijā (10¹. pielikums).
Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā 4.-6.klasē
1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:
1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;
1.2. apgūtās pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes;
1.3. attīstītie ieradumi un attieksmes, kas apliecina vērtības un tikumus;
1.4. mācību sasniegumu attīstības dinamika.
2. Skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 – izcili, 9 – teicami, 8 – ļoti labi, 7 –
labi, 6 – gandrīz labi, 5 – viduvēji, 4 – gandrīz viduvēji, 3 – vāji, 2 – ļoti vāji, 1 – ļoti, ļoti vāji). Nosakot vērtējumu 10
ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā.
3. Skolēns iegūst vērtējumu 9 un 10 balles, ja:
3.1. ir apguvis zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, spēj mācību saturu patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu veidošanai, saskata likumsakarības un problēmas;
3.2. prot izmantot zināšanas un prasmes, patstavīgi veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;
3.3. attīstās spēja atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, samērojot ar realitāti;
3.4. attīstās spēja patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;
3.5. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;
3.6. uzdoto veic apzīnīgi
4. Skolēns iegūst vērtējumu 6, 7 un 8 balles, ja:
4.1. spēj ar izpratni reproducēt mācību saturu (pilnā apjomā vai tuvu tam), atšķir būtisko no mazsvarīgā;
4.2. prot izmantot zināšanas un prasmes, pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā veic tipveida un
kombinētus mācību uzdevumus bez kļūdām;
4.3. uzdoto veic apzinīgi, parāda spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības;
4.4. mācību satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī;
4.5. attīstās sadarbības un saziņas prasme;
4.6. mācību sasniegumi attīstās veiksmīgi.
5. Skolēns iegūst vērtējumu 4 un 5 balles, ja:
5.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos
likumus un likumsakarības, pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā risina lielāko daļu (vismaz 60 %) tipveida uzdevumu;
5.2. mācību saturu izklāsta (dažreiz ar pedagoga palīdzību) pietiekami skaidri un saprotami;
5.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;
5.4. var izteikt personisko attieksmi, izmantojot iegaumēto mācību saturu;
5.5. maz attīstītas sadarbības un saziņas prasmes;
5.6. mācību sasniegumi attīstās.
5.7. uzdoto veic apzīnīgi
6. Skolēns iegūst vērtējumu 1, 2 un 3 balles, ja:
6.1. pazīst un spēj vienīgi uztvert mācību saturu, bet nespēj iegaumēt un reproducēt pietiekamu apgūstamā satura
apjomu (vismaz 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai
daļu uzdevumu vai ar pedagoga palīdzību;
6.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā;
6.3. personīgo attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava viedokļa;
6.4. nav attīstīta sadarbības prasme;
6.5. mācību sasniegumu attīstība ir nepietiekama.
6.6. trūkst apziņas uzdota veikšanā
7. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem,
skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā
klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.
8. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā tiek ņemta vērā skolēna apziņa mājasdarbu pildīšanā. Mācību priekšmeta pedagogs, vērtējot skolēna mācību sasniegumu, var izmantot vienu no diviem paņēmieniem:
8.1. Izmanto vidējo svērto vērtību. Mājas darbu izpildi un izpildes kvalitāti pedagogs vērtē 10 (desmit) ballu skalā. Vidējais vērtējums par izpildītajiem mājas darbiem veido 25% no kopējās atzīmes.
8.2. Pedagogs 10 ballu skalā vērtē tikai mājas darbu izpildes disciplīnu, bet nevērtē to izpildes kvalitāti. Vidējais vērtējums par izpildītajiem mājas darbiem veido 15% no kopējās atzīmes.
8.3. Skolēnus ar speciālām vajadzībām, tai skaitā skolēnus, kuri mācās iekļaujoši vispārējās izglītības iestādēs, novērtē, ņemot vērā skolēna spējas un attīstību, un piemēro piemērotāko vērtēšanas veidu (rakstisks vai mutisks). Vērtēšanai izmanto materiālus (pārbaudes darbu paraugus), kas pielāgoti attiecīgajai speciālās izglītības programmai.
“13. Summatīvo vērtējumu šo noteikumu 12.4.1. apakšpunktā minētajā gadījumā izsaka:
13.1. 1.–3. klasē – apguves līmeņos (9. pielikums);
13.2. 4.–9. klasē – 10 ballu skalā (10. pielikums).”
Uzskatu, ka vērtēšanas kritēriji 10 ballu skalā jāpiemēro, ņemot vērā izglītojamā vecumu. Vadoties pēc spēkā esošajiem noteikumiem, 4. klases skolēnam tiek piemēroti tādi paši kritēriji kā 9. klases skolēnam. Jāatzīmē, ka tādas kompetences kā “prot pamatot un loģiski argumentēt domas, saskatīt un izskaidrot likumsakarības” un “spēj atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, samērojot ar realitāti” ne vienmēr ir pat pieaugušiem cilvēkiem, bet spēkā esošie noteikumi šādu kompetenču esamība ir priekšnoteikums 9. vai 10. vērtējuma saņemšanai gan četrklasniekam, gan devītklasniekam.
Tāpat esošā vērtēšanas sistēma neņem vērā mājasdarbu izpildes vai neizpildes faktu. Vērtējumu par semestri veic, pamatojoties uz vērtējumiem par pārbaudes darbiem, kas notiek 3 vai 4 reizes semestrī, un semestra atzīme ir vidējais aritmētiskais vērtējums kontroldarbos.Taču to, cik veiksmīgi skolēns uzrakstījis kontroldarbu, ietekmē arī satraukums, atšķirīgais darba izpildes temps, uzmanības koncentrācijas problēmas un citi personīgie faktori.
Atsevišķi pastāv jautājums par bērnu ar īpašām vajadzībām, kuri mācās iekļaujoši vispārizglītojošās skolās, novērtēšanu. Bērns ar disleksiju uzdevuma izlasīšanai velta ievērojami vairāk laika, un bieži vien nespēj uzrakstīt izvērstu atbildi. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem 556 šādam bērnam pienākas papildus 30% laika darba veikšanai. Taču realitātē to nav iespējams nodrošināt, jo mācību telpa jāatbrīvo nākamajai stundai un skolotājam jāiet uz nākamo mācību stundu. Izeja varētu būt adaptēto pārbaudes darbu variantu izmantošana, un par to izstrādi atbildība jāuzņemas Izglītības ministrijai. Pagaidām šādi materiāli vispārizglītojošām skolām nav pieejami.
Acīmredzot vērtējumam par mājasdarbu veikšanu vai nepildīšanu audzēkņiem arī jāpiedalās kopvērtējuma veidošanā. Iemesls ir vienkāršs – ir bērni, kuri ne vienmēr savas zināšanas spēj nodemonstrēt publiski klasē. Ja bērns uztraucas, nespēj koncentrēties, tad apstākļos, kad skolotājam klasē ir trīsdesmit cilvēku un skolotājs nevar veltīt konkrētam bērnam paaugstinātu uzmanību un palīdzēt viņam ar atbildes formulējumu, tad faktiski bērnam ir traucēta iespēja demonstrēt savas zināšanas tieši klasē. Īpaši tas attiecas uz bērniem ar speciālām vajadzībām, kuri mācās iekļaujoši vispārizglītojošās skolās.
Būtu taisnīgi izmantot svērtu vērtējumu, kur vērtējuma daļa par mājasdarbiem varētu būt līdz 25% no kopvērtējuma.
Ņemot vērā iepriekš minēto,
Ierosinu veikt precizējumus un papildinājumus vērtēšanas kritērijos:
1) Izteikt noteikumu 13.2.punktu šādā redakcijā:
“13.2. 4.–9. klasē – 10 ballu skalā (7.-9. klasē -10. pielikums, 4.-6.klasē - 10¹.pielikums)”
2) Vērtēšanas kritērijus 7.-9.klašu skolēniemizklāstīt šādā redakcijā (10. pielikums).
Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā 7.-9.klasē
1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:
1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;
1.2. apgūtās pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes;
1.3. attīstītie ieradumi un attieksmes, kas apliecina vērtības un tikumus;
1.4. mācību sasniegumu attīstības dinamika.
2. Skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 – izcili, 9 – teicami, 8 – ļoti labi, 7 –
labi, 6 – gandrīz labi, 5 – viduvēji, 4 – gandrīz viduvēji, 3 – vāji, 2 – ļoti vāji, 1 – ļoti, ļoti vāji). Nosakot vērtējumu 10
ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā.
3. Skolēns iegūst vērtējumu 9 un 10 balles, ja:
3.1. ir apguvis zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes un spēj mācību saturu
patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu veidošanai; saskata likumsakarības un problēmas, prot risināt atbilstošas problēmas, pamatot un loģiski argumentēt domu
3.2. prot izmantot zināšanas un prasmes, patstavīgi veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;
3.3. spēj atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, samērojot ar realitāti;
3.4. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;
3.5. veicina sadarbību saziņā un mācību problēmu risināšanā;
3.6. uzdoto veic apzīnīgi
4. Skolēns iegūst vērtējumu 6, 7 un 8 balles, ja:
4.1. spēj ar izpratni reproducēt mācību saturu (pilnā apjomā vai tuvu tam), atšķir būtisko no mazsvarīgā;
4.2. prot izmantot zināšanas un prasmes, pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā veic tipveida un
kombinētus mācību uzdevumus bez kļūdām;
4.3. uzdoto veic apzinīgi, parāda spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības;
4.4. mācību satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī;
4.5. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;
4.6. mācību sasniegumi attīstās veiksmīgi.
5. Skolēns iegūst vērtējumu 4 un 5 balles, ja:
5.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos
likumus un likumsakarības, pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā risina lielāko daļu (vismaz 60 %) tipveida uzdevumu;
5.2. mācību saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;
5.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;
5.4. var izteikt personisko attieksmi, izmantojot iegaumēto mācību saturu;
5.5. maz attīstītas sadarbības un saziņas prasmes;
5.6. mācību sasniegumi attīstās.
5.7. uzdoto veic apzīnīgi
6. Skolēns iegūst vērtējumu 1, 2 un 3 balles, ja:
6.1. pazīst un spēj vienīgi uztvert mācību saturu, bet nespēj iegaumēt un reproducēt pietiekamu apgūstamā satura
apjomu (vismaz 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai
daļu uzdevumu;
6.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā;
6.3. personīgo attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava viedokļa;
6.4. nav attīstīta sadarbības prasme;
6.5. mācību sasniegumu attīstība ir nepietiekama.
6.6. trūkst apziņas uzdota veikšanā
7. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem,
skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā
klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.
8. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā tiek ņemta vērā skolēna apziņa mājasdarbu pildīšanā. Mācību priekšmeta pedagogs, vērtējot skolēna mācību sasniegumu, var izmantot vienu no diviem paņēmieniem:
8.1. Izmanto vidējo svērto vērtību. Mājas darbu izpildi un izpildes kvalitāti pedagogs vērtē 10 (desmit) ballu skalā. Vidējais vērtējums par izpildītajiem mājas darbiem veido 25% no kopējās atzīmes.
8.2. Pedagogs 10 ballu skalā vērtē tikai mājas darbu izpildes disciplīnu, bet nevērtē to izpildes kvalitāti. Vidējais vērtējums par izpildītajiem mājas darbiem veido 15% no kopējās atzīmes.
8.3. Skolēnus ar speciālām vajadzībām, tai skaitā skolēnus, kuri mācās iekļaujoši vispārējās izglītības iestādēs, novērtē, ņemot vērā skolēna spējas un attīstību, un piemēro piemērotāko vērtēšanas veidu (rakstisks vai mutisks). Vērtēšanai izmanto materiālus (pārbaudes darbu paraugus), kas pielāgoti attiecīgajai speciālās izglītības programmai.
3) Vērtēšanas kritērijus 4.-6.klašu skolēniem izklāstīt šādā redakcijā (10¹. pielikums).
Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā 4.-6.klasē
1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:
1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;
1.2. apgūtās pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes;
1.3. attīstītie ieradumi un attieksmes, kas apliecina vērtības un tikumus;
1.4. mācību sasniegumu attīstības dinamika.
2. Skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 – izcili, 9 – teicami, 8 – ļoti labi, 7 –
labi, 6 – gandrīz labi, 5 – viduvēji, 4 – gandrīz viduvēji, 3 – vāji, 2 – ļoti vāji, 1 – ļoti, ļoti vāji). Nosakot vērtējumu 10
ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā.
3. Skolēns iegūst vērtējumu 9 un 10 balles, ja:
3.1. ir apguvis zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, spēj mācību saturu patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu veidošanai, saskata likumsakarības un problēmas;
3.2. prot izmantot zināšanas un prasmes, patstavīgi veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;
3.3. attīstās spēja atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, samērojot ar realitāti;
3.4. attīstās spēja patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;
3.5. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;
3.6. uzdoto veic apzīnīgi
4. Skolēns iegūst vērtējumu 6, 7 un 8 balles, ja:
4.1. spēj ar izpratni reproducēt mācību saturu (pilnā apjomā vai tuvu tam), atšķir būtisko no mazsvarīgā;
4.2. prot izmantot zināšanas un prasmes, pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā veic tipveida un
kombinētus mācību uzdevumus bez kļūdām;
4.3. uzdoto veic apzinīgi, parāda spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības;
4.4. mācību satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī;
4.5. attīstās sadarbības un saziņas prasme;
4.6. mācību sasniegumi attīstās veiksmīgi.
5. Skolēns iegūst vērtējumu 4 un 5 balles, ja:
5.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos
likumus un likumsakarības, pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā risina lielāko daļu (vismaz 60 %) tipveida uzdevumu;
5.2. mācību saturu izklāsta (dažreiz ar pedagoga palīdzību) pietiekami skaidri un saprotami;
5.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;
5.4. var izteikt personisko attieksmi, izmantojot iegaumēto mācību saturu;
5.5. maz attīstītas sadarbības un saziņas prasmes;
5.6. mācību sasniegumi attīstās.
5.7. uzdoto veic apzīnīgi
6. Skolēns iegūst vērtējumu 1, 2 un 3 balles, ja:
6.1. pazīst un spēj vienīgi uztvert mācību saturu, bet nespēj iegaumēt un reproducēt pietiekamu apgūstamā satura
apjomu (vismaz 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai
daļu uzdevumu vai ar pedagoga palīdzību;
6.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā;
6.3. personīgo attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava viedokļa;
6.4. nav attīstīta sadarbības prasme;
6.5. mācību sasniegumu attīstība ir nepietiekama.
6.6. trūkst apziņas uzdota veikšanā
7. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem,
skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā
klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.
8. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā tiek ņemta vērā skolēna apziņa mājasdarbu pildīšanā. Mācību priekšmeta pedagogs, vērtējot skolēna mācību sasniegumu, var izmantot vienu no diviem paņēmieniem:
8.1. Izmanto vidējo svērto vērtību. Mājas darbu izpildi un izpildes kvalitāti pedagogs vērtē 10 (desmit) ballu skalā. Vidējais vērtējums par izpildītajiem mājas darbiem veido 25% no kopējās atzīmes.
8.2. Pedagogs 10 ballu skalā vērtē tikai mājas darbu izpildes disciplīnu, bet nevērtē to izpildes kvalitāti. Vidējais vērtējums par izpildītajiem mājas darbiem veido 15% no kopējās atzīmes.
8.3. Skolēnus ar speciālām vajadzībām, tai skaitā skolēnus, kuri mācās iekļaujoši vispārējās izglītības iestādēs, novērtē, ņemot vērā skolēna spējas un attīstību, un piemēro piemērotāko vērtēšanas veidu (rakstisks vai mutisks). Vērtēšanai izmanto materiālus (pārbaudes darbu paraugus), kas pielāgoti attiecīgajai speciālās izglītības programmai.
21.02.2024. 12:44